Tiem, kuriem negribas pašiem sekot līdzi un būvēt portfeli, tāda veida servisi varētu būt laba izvēle. Konkrēto neesmu izpētījis un nevaru neko teikt par kvalitāti, drošību, utt — tas rūpīgi jāizvērtē. Katrā ziņā ilgtermiņā ar šādu piegājienu droši vien ies labāk nekā pērkot dārgus aktīvi pārvaldītus fondus.

Nezinu gan, vai kāds šāds serviss ir atvērts/piemērots LV iedzīvotājiem.

Lasu blogu jau kādu laiciņu (šobrīd arī “lopu ekspresi”). Liels paldies par mūsu izglītošanu finanšu ziņā. Vienmēr esmu baidījies no ieguldīšanas, bet pēc vairāku rakstu izlasīšanas sāku apsvērt vēlreiz šo ideju. Gribēju prasīt vai esi dzirdējis par “Wealthfront” (https://www.wealthfront.com) un ja esi kādas ir tavas domas par naudas investēšanu ar šādām iestādēm.

Esmu ķīmijas un ekonomikas students. Naudas, ko investēt vēl nav, bet kad būs to investēšu. Pagaidām tikai diskutēju ar saviem kursa biedriem par izdevīgiem investīciju fondiem, un viens ko pieminēt pie Vanguard un Transferwise ir RobinHood. Tas diemžēl ir pieejams tikai ASV pilsoņiem (drīz būšot arī Austrālijā), taču tas ir līdzīgi kā Transferwise – citāds tirgus spēlētājs, kura produkts ir zemas komisijas cenas, un darbojas uz kvantitāti. Iesaku apskatīties, un padalīties apsvērumos par, ko tādu.

P.S Paldies vēlreiz par tām vieslekcijām, ko Tu pirms 3 gadiem vadīji 11.klasniekiem Raiņa bulvārī 8, ja toreiz varbūt ļoti nenovērtēju, tad tagad gan labāk izprotu tos ieteikumus 😉

Arī man šķiet, ka paveicās ar īsto brīdi, kad pirku fondu daļas. Ļoti novērtēju Jūsu apsvērumus un ņemšu tos vērā, skatoties, ko un kā un kur darīt tālāk. Paldies par blogu!

Tikko ar interesi izlasīju Jūsu jaunāko rakstu un pēc tālākas info izpētes apsvēršu domu par tirgus indeksiem piesaistītajiem fondiem. Finanses nav mana specialitāte, tāpēc uz drosmīgākiem variantiem neparakstītos jebkurā gadījumā.
Šobrīd ieguldījumi ir fondos, kas investē, pēc manas saprašanas, augošās nozarēs – biotech discovery; health opportunities (by Franklin un JB EF), tie arī ir visveiksmīgāk audzejusi mana portfeļa vērtību. Arī reģionu vai valstu fondi – European growth, Vācija, Japāna, visiem iet samērā ok. Novēroju, ka tomēr ļoti daudz atkarīgs no pārvaldītāja – JB EF Europe small&mid cap audzis par gandrīz 60% kopš investēju, kamēr Franklin European Growth tikai par ap 20%.
Ar interesi gaidu Jūsu tālākos rakstus!

Ja gribas pašam papētīt S&P Total Return indeksu dažādos griezumos, var šeit:

https://finance.yahoo.com/quote/%5ESP500TR?ltr=1

Tas, ka vienā brīdī nauda ir jāizņem, ir pilnīga taisnība. Tajā pašā laikā ieguldīt akciju tirgū 15-20 gadu garumā — paralēli cenšoties vairāk nopelnīt, taisīt biznesu, utt. — ir pilnīgi normāli. Tas var palīdzēt sasniegt finansiālos mērķus par vairākiem gadiem ātrāk.

Viena no galvenajām šīs rakstu sērijas domām ir, ka nevajag cerēt ieguldīt 1, 3 vai 5 gadus un baigi nopelnīt. Tā tas nestrādā. Compound efekts sāk kļūt labi jūtams varbūt pēc 10 gadiem. Un tad var gadīties brīdis, kad tirgus ir krīzē, un jāpagaida vēl 5 gadi. Tādēļ investoram — amatierim — jāspēlē ilgtermiņā un jābūt gatavam situācijai, kad izņemt naudu no tirgus dažus gadus jāpagaida (tādēļ tuvojoties vecumdienām iesaka likt lielāku daļu portfeļa obligācijās, lai šis svārstīguma risks būtu mazāks — lai lielāka drošība, ka īstajā brīdī varēs izņemt).

Vai tas ir vērts? Tas ir jāizlemj katram.

Personīgi man nav mērķa sēdēt pludmalē — tas tiešām atrofē. Bet gribētos, lai ir gana naudas, ka jebkuram ģimenes loceklim varētu atļauties apmaksāt dārgu mūsdienīgu operāciju, ja kas ar veselību. Lai varētu izdomāt trīs gadus aizbraukt padzīvot kaut kur džungļos, ja sagribās. Lai varētu uztaisīt jaunu biznesu, kas prasa zināmu kapitālu, neskraidot riņķī pie investoriem.

Var jau gribēt to visu tūlīt un uzreiz, bet realitātē kapitāla izveide gandrīz vienmēr prasa laiku Gan biznesā, gan investējot. Un šīs pieejas var (vajag) izmantot paralēli.

http://www.simplestockinvesting.com/SP500-historical-real-total-returns.htm

šajā linkā ko pats ievietoji cik saprotu ir , ~1997 gads līdz 2009/10 (ok, nav 2016.gads).

Vispār rakstītā doma bija par to ka nevajag ņemt tik vecus datus kā 1960 vai 1985 gads kad pasaules tehnoloģijas bija citā līmenī un pārsvarā lielākā daļa dzīvoja savā zemītē bartera sistēmā, nevis skaitīja netaustāmus cipariņus ekrānā. Kad parādījās internets,tad cita runa.

Un par to ,ka
”pieaudzies vairāk kā 4 reizes vai ap 7.5% gadā” ir taisnība, tik jautājums kad tad ir ”jāizņem” sev kāds profits? Kā izņem daļu profita tā zīmējamais grafiks 50 gadu griezumā tiek bremzēts. Tā jau var turēt to naudu gadu desmitiem kamēr pats noliec karoti, jo ar katru gadu taču tie 7.5% kļūst naudas izteiksmē ienesīgāki un vajag pelnīt lielu reizinājumu.
Tiklīdz izņem sev profita daļu,tad tikai ir reāla daļa atgūta investētā. Līdz kamēr nauda nav uz rokas vai kaut kur taustāmā veidā, tikmēr investētā nauda ir -100%.

Pārāk daudz tiek spekulēts uz tik garu termiņu un ka peļņa no investīcijas netiek izņemta, lai izskatītos iespaidīgāka peļņa. Tomēr investors ir tas kurš vēlas atdevi. Un mūsu laikmetā pelnīt ir daudz vieglāk, lai nebūtu jāskatās padsmit gadi uz priekšu. Atliek tik pašam darboties, turēt galvu augšā un bez biksēm nepaliks. Tikai nabagam šķiet,ka viņam jānopelna miljoni kontā, lai var atlikušo dzīves daļu sēdēt pludmalē un neko nedarīt.
Ja neko nedara, tad cilvēks atrofējas un eksistē tikai fiziskais ķermenis uz šīs planētas.

ar interesi gaidu nākamos bloga rakstus!

Nu kurienes šādi skaitļi? Kopš 1997 gada S&P Total Return indekss pieaudzies vairāk kā 4 reizes vai ap 7.5% gadā. Nav gluži tas pats kā “tikpat naudiņas”.

Par komisijām — tas būs atkarīgs no tā, par kāda veida komisijām ir runa. To, kad un kā var mainīt ieguldījumu fondu komisijas, nosaka vietējā likumdošana un regulatori. Lai tās mainītu, jāgroza fonda prospekts, kas arī parasti ir jāsaskaņo ar regulatoru un publiski jāizziņo. Ja seko savam portfelim, nevajadzētu to palaist garām.

60 gadu statistiku izvilkt manuprāt ir diezgan nelietderīgi. Cik cilvēki tirgojās 1960-1980 gados un cik tagad? Nauda pasaulē ir sadrukāta milzīgos apmēros, katrs ”idiots” var pelnīt naudu un ieguldīties akcijās, jo robežas ir atvērtas. PSRS valstu triljoni vien ir ko vērti kam seko simtiem fiktīvu shēmu, jo arī alkatīgajiem un krāpniekiem ir robežas atvērtas. Straujākie kritumi ir redzami pēc 2000.gada kad jau minētās PSRS oligarhi apguvuši ”amatus”, Āzija ir mežonīgi apsteigusi visus bagātībā un visiem parādījies internets(robežas atvērtas).
Domāju, ka šie kritumi ir objektīvāki arī nākotnes prognozēs un redzam ka ieguldot ~1997 gadā , uz šo laiku būti tieši ~tikpat naudiņa, 20 gadi bez taustāmas atdeves ar sirmiem matiem. Lūk no kāda perioda var statistiku ņemt vērā – kad internets parādījās.

jautājums par komisijām. Kas nosaka komisijas maksas un kas tās drīkst mainīt? Lētāk cik noprotu nepaliek komisijas ,bet dārgāk gan var palikt?
Tas ir kā LV likumdošanā, ka decembrī paziņo kādi būs nodokļi no janvāra vai tomēr civilizētāk un ir vismaz ~gads, lai izlemtu ko darīt tālāk pie augušajām komisijām?

Paldies par blogu… paigādām šis tas ir interesants un noderīgs.
Vai kaut kad nākotnē būs raksts par Baltijas fondu biržu un tās uzņēmumiem? Vai uzsvars tiks likts uz ārvalstu biržām?