Šis tas no tā, ko raksti, esmu lasījis – Tony Robbins grāmatā – Money master the game + Unshakable, bet Tev to visu sanāk pastāstīt viegli uztverāmā un skaidrā veidā.
Paldies liels! Tiešām prieks lasīt..
ja tas vēl būtu audio formātā pieejams.. 🙂

Paldies, prieks dzirdēt!

Es ar pievienojos tiem, kas lasa ar interesi, un priecājas par katru ienākušos rakstu kā jaunāko “seriāla sēriju”. Pamatkapitāls, ar kuru nespēlēties, ir iekrāts un tiek krāta investējamā daļa tā ka raksti ļoti aktuāli.

Izmantojot peer-to-peer lending atkal jāskatās – jāizdomā, cik ātri kapitālu vajadzēs atpakaļ, jo piemēram Twino ir buyback guarantee, taču līdz tā iestājas paies kāds laiks.
Piem. Ja sākotnējais kredīts ir uz 30d, tad pēc cesijas līguma to iespējams pagarināt maksimāli 6x 30dienas + 30 dienu kavējums kopā sanāk kapitāls iesaldēts uz 240 dienām.

Piekrītu Tomam, kapeer-to-peer nevajadzētu izvēlēties kā galveno ieguldījumu veidu, bet saprātīgai diversificēšanai, manuprāt tas ir gana labs.

Paldies, ka dalies! Gūstu vismaz kaut kādu priekšstatu un ir saprotamā valodā. Gaidīšu turpmākos rakstus 🙂

Par šo tēmu ir tik daudz jautājumi, ka noteikti uzrakstīšu atsevišķu rakstu. Īsās domas — peer to peer ideja “principā” man patīk, bet tajā es ieguldītu tikai mazu daļu no sava portfeļa. Riski, ko apsvērt:

1) Platformas risks. Neesmu izpētījis “buy-back” garantijas, bet tās ir tikai tikpat vērtas, cik ir vērts garantētāja kredītrisks.

2) Krīzes/korelācijas risks. Tad, kad būs nākamā lielā krīze, unsecured consumer loans masveidā varētu iet defoltā — kļūt pilnīgi nevērtīgi. Var paskatīties, kas notika ASV ar subprime kredītiem krīzes laikā (un, protams, arī pie mums). Tad, kad defolto visi (vai liels procents), neviena platforma tev nebūs spējīga to visu atpirkt, lai kādi būtu solījumi.

Bet kā neliela diversificēta portfeļa daļa? Pie 10% atdeves var būt ok risks. Atkarībā no platformas un citiem apsvērumiem.

Detalizētāk nākotnē.

Man interesē Tavs viedoklis par peer-to-peer lending, kā piemēram latviešu TWINO. Gadā var pelnīt ap 10% no ieguldījuma + viņiem ir buy-back guarantee(ieskaitot procentus), ja aizņēmējs neatdod naudu. No ieguldītāju skata punkta šis liekas kā labs variants, vienīgais mīnus, ka nosacīti nav pievienotā vērtība – ja vien aizņēmējs neiegulda naudu biznesā(kas visticamāk tā nenotiek), tad nauda % rodas no gaisa.

Lai veiksmīgi nodarbotos ar stock picking vai investēšanu atsevišķos uzņēmumos, pavisam noteikti jābūt labam priekšstatam par biznesa/uzņēmējdarbības procesiem. Tas noteikti taisnība. Bet domāju, ka veiksmīgi investēt tirgū ilgtermiņā var arī bez šīm zināšanām, ja zin dažus pamata principus. Ar šo blogu nemērķēju pavisam uz profesionāļiem, lai gan ceru, ka arī tiem būs interesanti!

Interesanti! Tādu pasāžu no LP neatcerējos, bet pameklējot Google Books tiešām līdzīga atsauce ir.

No grāmatas gan neņēmu. Tā bija mana ikdiena. Ļoti iespējams, ka mans boss arī no grāmatas asprātībai iedvesmojās. Pielikšu atsauci augstāk rakstā.

Par Customers’ Yachts — jā, kā minēju rakstā, tā ir populāra Volstrītas anekdote. Par to tiešām ir vairākas grāmatas, no kurām augstāk minētā ir slavenākā. Vai anekdote eksistēja pirms grāmatas, nezināšu teikt (bet pati grāmata, cik atceros, tā apgalvo).

Neliela vilšanās par rakstu. Pastāstiņš par dolāru un naftas cenām bija kaut dzirdēts – tas ir paņemts no M.Lewis Volstrītas klasikas bestsellera “Liar’s Poker”. Anekdote par jahtām – tā ir F.Schwed grāmata “Where are the Customers Yachts”. Varbūt ne gluži plaģiāts, bet tomēr ….