Izskatās, ka augļi šādiem rakstiem ir. Jau ir pamodušies, mediķi verdzības paktu par neapmaksātajām virstundām gatavi apstrīdēt ar reālām akcijām. Tas ir sakustinājis pīļu dīķi un beidzot kaut kas notiek. Protams, var teikt, maksas medicīna, maksājam tā pat, ejam uz privātajiem veselības centriem. Bet ilgtermiņā mūsu visu interesēs ir, lai, ja gadījumā rodas nepieciešamība pēc steidzīgas operācijas, vai jāpieņem dzemdības bērnam, kurš sadomājis pieteikties piknika laikā, ir medicīnas māsa, kas asistē vai, ja esi atvaļinājumā Latgalē, tur ir vairāk kā viens speciālists uz visu reģionu insultu gadījumos, kā tagad un tas pats Daugavpilī. Ja nemaldos, speciālista palīdzība nepieciešama 2h laikā un ātrās palīdzības ir aizsūtītas uz citu pilsētu. Vai pie ģimenes ārsta netiec, jo nav ārsta, kas apkalpo.
Medicīnas darbinieku algu gadījumā par aktualitāti un pienesumu neviens nestrīdas, bet kā redzams, kaut ko mainīt var tikai spiediens.

Jācer, ka šāds raksts vidusmēra čīkstuli Latvieti pamudinās aizdomāties kādas ir viņa vērtības darba vidē un kas ir jādara papildus tam, lai deldēt bikses biroja krēslā.

Tā mēdz gadīties. Tādā gadījumā gan parasti ir prātīgāk iet uz jauno darbu, nevis palikt un cerēt, ka vidi maģiski uzlabosies.

Vēl mazliet papildinot – darba novērtēšanas sarunā biju teicis, ka man trūkst motivācijas strādāt dažādu problēmu un stulbumu dēļ kas notika tur pie mums. Rezultāts? Mēneši gāja uz priekšu bet nekas jau nemainās (pat nevienas tālākas sarunas par šo tematu). Vienīgi ko es pats gan izdarīju – atradu jaunu un potenciāli labāku darbu. Iesniedzot atlūgumu pamodās un sāka taujāt vai nevar pierunāt pārdomāt – darbus pamainīt, kādus bonusus piedāvāt utml.

Ģirt, protams, ka tā būtu ideāli, bet dzīvē mēdz būt visādi. Man bija priekšniece, kura šķiet principā vadīja pēc principa ka jebkurš darbinieks ir aizvietojams un pārāk neiespringa par darbinieku motivāciju utml. Kur nu vēl cīnīties par saviem darbiniekiem. Cik konstruktīvi vispār vari runāt par šiem jautājumiem, ja cilvēks nerisina problēmas kolektīvā līdz brīdim kad ir viss galīgi pa pieskari aizgājis? Kamēr neuzliec atlūgumu uz galda, tikmēr ignore par tavām problēmām. P.s. šajā konkrētajā piemērā no manas darba dzīves nav pat runa tikai par atalgojumu, bet gan attieksmi kopumā pret darbiniekiem.

Padomājiet, kā darba devējs šādus darbinieka draudus novērtēs ilgtermiņā. Gaidīs nākošo reizi, kad tiks draudēts? Pēc trīs mēnešiem, sešiem, pēc gada? Tā tāda sēdēšana uz bumbas ar laika degli. Nedomāju, ka darba devējs turpmāk šim darbiniekam dos iespēju izaugsmei, visdrīzāk jau laicīgi sāks sagatavot citu darbinieku, kas spētu aizstāt esošo. Es uzskatu, ka jābūt ir argumentētai diskusijai, nevis draudiem, un gan darba devējam, gan ņēmējam no sarunas jāaiziet kā uzvarētājiem.

Jā, un to spēlīti ar draudēšanu drīkst iesākt tikai gadījumā, ja tiešām esi gatavs izpildīt savus draudus. Un, ja esi gatavs, tad… [te katrs ieliek savu scenāriju 🙂 ]

Noderīgi var būt, ja Tava darba vieta veic vai nu ikgadējo novērtēšanu (valsts iestādēs vienmēr, privātajā sektorā – kā kur) vai vismaz gada beigās/gada sākumā aicina uz pārrunām par darba jautājumiem. Tikai normāli, ja runā par aizvadīto gadu, turmāko darbību un nākotnes plāniem, ja tiktu apskatīts arī atalgojuma jautājums, ja darbinieks to vēlas. Šis nu ir tas brīdis, kad šīs sāpes var izrunāt. Citā laikā piekrītu, ka var nebūt īsti labi un radīt sliktu iespaidu.

Diemžēl reizēm rodas problēmas, kad vadītāji ir pārāk neelastīgi un bez maz vai vienīgais variants ir ar “draudiem”. Kaut vai tajās pašās pārrunās norādi, ka apsver domu mainīt darba vietu, vai ka jau tiek apskatīti dažādi darba piedāvājumi. Šāda situācija, protams, nav pārāk labvēlīga attiecībām, bet tad pēkšņi nauda atrodas. :)))

Noteikti atbalstāma iniciatīva jebkurā uzņēmumā.

Sveiciens! Ja uzņēmumā nav darbinieku novērtēšanas sistēmas, tad ar padomu to ieviest var nošaut divus zaķus: izrādīt iniciatīvu radīt PV firmai, t.i., paaugstinātu darbinieku efektivitāti (ko vērtēšana bieži uzlabo), gan parūpēties par to, lai darba devējs uzzinātu, ka es vēlos strādāt atbilstoši kaut kādiem standartiem, kas nākotnē varētu tikt attiecīgi novērtēti. Es iesaku sistēmu. Mani pamana. Un ir bonusi, uz kuriem var vērst bosu uzmanību algas pielikuma vietā – apdrošināšana, darbinieku bērnu istaba, izglītība u. t. t..