Pieslēgšos, neesmu vēl saņēmies uzrakstīt!

Sveiki. Cītīgi gaidam rakstu par obligācijām. Kā meklēt, kuras izdevīgāk izvēlēties. Kurš variants izdevīgāks mazajam ieguldītājam priekš ieguldījumu diversifikācijas ( lai nav viss 100% akcijās)… Par izmaksām. Piemēram, Swedbank obligāciju fondi šausmīgas komjsijas prasa, plus KIID vel redzam pirkšanas pārdošanas maksas…. Tai pat laikā etf kā iShares Core € Govt Bond UCITS ETF komisijās tikai 0.2% gadā un tas arii viss…

Patiesībā interesants jautājums, par kuru arī daudz tiek debatēts! To arī mēdz uzskatīt par iemeslu, kādēļ QE izdodas nosist zemē procentu likmes, bet ne pārāk izdodas palielināt inflāciju. Jo reālais efekts sanāk, ka ECB aizdod Latvijai un citām dalībvalstīm naudu. Rezultātā palielinās komercbanku rezerves centrālajā bankā, nevis reālā nauda apgrozījumā. Lai palielinātos nauda apgrozījumā, komercbankām vajadzētu uz šo rezervju bāzes palielināt aizdošanu, bet nav īsti skaidrs, kādēļ lai viņas tā darītu (patiesībā jau viņas ir tikai nomainījušas ļoti drošas obligācijas ar vēl drošāku depozītu centrālajā bankā). Ar negatīvajām procentu likmēm centrālās bankas to it kā mēģina stimulēt, bet no otras puses zemas procentu likmes samazina komercbanku ekonomisko motivāciju riskēt, kādam aizdodot. Tā kā vieglas izejas nav.

Bet tas tā – šeit jau mēs aizejam smalkos makroekonomiskos argumentos, kurus citi pārzina daudz labāk par mani. Personīgi mani interesē tieši efekts uz vērtspapīru tirgu (konkrēti, uz obligāciju tirgu).

Cik atceros, Royal Bank of Scotland ar kaut ko šādu jau sāka spēlēties…

Tom, paldies par rakstu!

Viens jautājums saistībā ar tā saucamo QE programmu, ko šobrīd arī aktīvi piekopoj ECB. Ideja taču ir vienkārša – ECB katru mēnesi par milzīgām naudas summām uzpērk dalībvalstu obligācijas, tādā veidā iepludinot ekonomikā piķi. Tajā pašā laikā, Dienas Biznesā lasu, ka Latvija kārtējo reizi emitējusi jaunas obligācijas. Īsti nesaprotu šo procesu – ECB uzpērk, taču atsevišķas valstis tās pastāvīgi emitē. Kur loģika?

Ooo, jā, šim pilnīgi noteikti piekrītu! Smieklīgākais, ka arī es esmu meizmācījies fizmats – Programmētājs.. 🙂

Mazajiem klientiem negatīvās likmes jau sen ir realitāte. Tikai tās ir veikli ietērptas komisijās par maksājumiem, automātiskajiem maksājumiem, ikmēneša apkalpošanas maksu, karšu izsniegšanas/gada maksām u.t.t. Daudzās vietās pa bišķiņam, tā lai retail klients neredz, nejūt un neprotestē 🙂 .

Jā — šaubos, vai tāda lieta tiks piemērota, kamēr depozītā mazāk par tiem pašiem 100,000 EUR. Pašreiz zinu, ka depozītiem virs 1,000,000 EUR šur tur jau mēdz piemērot .

Mjā, Tev varētu būt taisnība. 🙂

Ir vel tads interesants variants, nopirkt Baltkrievija valsts vai lielakas bankas (100procenti valsts akcionars) obligacijas EUR vai USD, kuras nodrosinatas ar citam valsts obligacijam. Ienesigums sobrid ap 5proc. EUR. Risks – ja nu Baltkrievijai defolts, bet sobrid diez vai.