Šis tas ir tīri okei

Pietiek gausties, ka viss ir slikti.

Pirmais solis — apjēgt, ka “viss ir slikti” ir motivēta kampaņa. Labākajā gadījumā produkts reklāmklikšķu pievilkšanai. Sliktākajā gadījumā smalks propagandas instruments, kura nolūks ir graut ticību valstij. Šeit paldies Jānim Polim un citiem, kas pēta šo lietu.

Otrais solis — nedaudz padomāt par pasauli ap mums un nonākt pie atklāsmes:

Nē, viss nav brīnišķīgi. Nē, nedzīvojam mēs leiputrijā. Nē, mūsu politiķi nav pašaizliedzīgi tautas kalpi ar makroekonomikas ģēnija dotībām. VID ēkā droši vien atradīsies ne viens vien caurvējš, jumta robs vai smalks tualetes pods, uz kuru vēl pāris miljonus iztērēt.

Jā, mūsu valstī vēl joprojām ir pārāk daudz nabadzīgu ģimeņu, pārāk daudz trūcīgos apstākļos dzīvojošu pensionāru, pārāk daudz cilvēku, kuri nevar atļauties sev nepieciešamo veselības aprūpi.

Bet. . . šis tas ir tīri okei.

Varam norādīt uz skaitļiem — pēc CSB datiem vidējā alga Latvijā starp 2000. un 2015. gadu pieaugusi 3.84 reizes (818 eir/213 eir), kamēr cenas augušas vien 1.81 reizi. Jā, kopš krīzes pieaugums minimāls — bet tas nav brīnums, jo pirms tam tas bija neracionāli ātrs. Kopumā mēs dzīvojam labāk.

Varam salīdzināties ar citām pēcpadomju republikām, starp kurām vien Igaunija ir uzrādījusi manāmi labāku attīstību.

Varam paskatīties spogulī — ar kādām mašīnām braucam, kādus televizorus skatamies, ar kādiem datoriem un telefoniem drukājam “viss ir slikti” komentārus Delfos.

Bet cilvēka psiholoģija nemainās. Skandinot “šis tas ir labi”, uzmanību nepiesaistīsi un sabiedrībai nepalīdzēsi. Evolūcija mūs ieprogrammējusi pievērst uzmanību draudiem, nevis labām ziņām.

Par laimi evolūcija mūs ieprogrammējusi pievērst uzmanību vēl kam — iespējai nopelnīt.

Manuprāt, šis is trešais solis vaimonoloģijas sakāvē. Katrs uzlabojot savu dzīvi, mēs kopā pabīdam vispārējo “viss ir slikti” tuvāk “daudz kas ir diezgan labi”. Apspriežot to, kā Latvijā ir iespējams nopelnīt, sapratīsim, ka dzīvojam iespēju zemē.

Par to arī šajā, manā jaunajā blogā.

Dalīšos ar pārdomām no saviem gadiem investīciju bankās Volstrītā — par to, kā pārdot, kā kaulēties, kā strukturēt darījumus.

Stāstīšu par izaicinājumiem no saviem projektiem Latvijā un pasaulē — gan veiksmīgiem, gan neveiksmīgiem, gan tādiem, kas pašreiz vēl top.

Apskatīšu investīciju iespējas finanšu tirgos — un atklāšu, kā finansisti “uzvārās” uz vienkāršas tautas rēķina.

To visu — maksimāli īsos un vienkāršos bloga rakstus. Kā saka viena mana iecienīta podkāsta autori — jo jūs esat aizņemti, un es neesmu tik gudrs!