Roboti tev atņems darbu (kādēļ jākļūst par kapitālistu)
Ekonomisti, tehnologi un citi pētnieki draud ar to, ka 21. gadsimtā roboti (un mākslīgais intelekts) pārņemšot aizvien vairāk profesijas. Drīz mēs pamodīšoties pasaulē bez darba.
Šis risks var neīstenoties — visticamāk līdzi zudušajām darbavietām radīsies daudz citu jaunu. Tomēr darba tirgus struktūra neapšaubāmi mainīsies. Ja tavu darbu iemācīsies izdarīt robots vai mākslīgais intelekts, tu riskē iestrēgt kā zemi apmaksāts strādnieks vai bezdarbnieks, kura prasmes nevienam nav vajadzīgas.
Tad atliks vien cerēt uz minimālo garantēto pabalstu — un vaidēt par to, kā 21. gadsimta jaunās tehnoloģijas, medicīnas atklājumi, citi brīnumi tev peld garām.
Skatoties uz šo nākotnes ainiņu, man ir divas reakcijas. Pirmā — acīmredzamā — jāizglītojas. Nav obligāti jāmācās programmēt, bet jādiversificē savas prasmes un ienākumu avoti.
Otra reakcija — tā, kas man neļauj naktīs gulēt — ir cita.
Steidzami jākļūst par kapitālistu.
Kā lielākā tiesa latviešu, es uzaugu ģimenē, kas ilgus gadus dzīvoja no algas līdz algai. Padomju laikos algas bija mazas un tādas arī attiecīgi bija iespējas. Kad nomainījās sistēma, varējām sākt sapņot — kādudien sasniegt tādus ienākumus kā mūsu ģimenes draugi kapitālistiskajos rietumos. Tā tik būtu dzīvošana!
Tikai ar laiku sapratu, ka klasiskais “amerikāņu sapnis” — labi apmaksāts darbs, liela māja, vairākas mašīnās, utt. — savā būtībā nemaz neatbilst kapitālisma ideāliem.
Kapitālisms — sistēma, kurā ražošanas resursi atrodas privātās rokās un tiek izmantoti peļņas iegūšanai.
Mēs algotā darba darītāji kapitālisti neesam. Mēs esam resursi, kuri strādā kapitālistu labā.
Tas kopumā ir okei. Mēs gūstam labumu no kapitālisma, jo brīvā tirgus sistēma ir vienīgā, kura spēj nodrošināt visas ekonomikas ilgtermiņa izaugsmi. Kamēr sabiedrības ienākumu nevienlīdzība ir jēdzīga, ir labi.
Bet ja roboti pārņems pasauli? Par to darbu, kuru kādreiz darīji tu, samaksu saņems kapitālists.
Tāpat kā pēc Industriālās Revolūcijas, mantiskā nevienlīdzība visticamāk celsies (piemēram, The Economist raksta, ka periodā starp 1823 un 1871 Anglijas Džini koeficients cēlās no 0.40 līdz 0.63). Paies laiks, līdz sabiedrība atradīs veidu, kā atjaunot līdzsvaru.
Jākļūst par kapitālistu, kamēr vēl iespējams. Lai brīdī, kad roboti pārņem pasauli, arī mums piederētu daļa no robotiem un šie strādātu mūsu labā.
Pieejas dažādas.
1) Tie, kuriem riska apetīte lielāka, var mesties biznesā.
Pluss: Pasaulē, kur kapitāls ir dažas koda rindiņas, radīt jaunu biznesu ir vieglāk kā jebkad vēsturē.
Mīnuss: neizdošanās risks ir augsts un vidējais censonis tālu netiks.
2) Spekulācija — spekulācijas finanšu tirgos, ieguldījumi nekustamajos īpašumos, ieguldījumi draugu jaunuzņēmumos utt.
Pluss: Šķietami neprasa pilna laika darbu.
Mīnuss: Ja neesi eksperts jomā, gandrīz noteikti zaudēsi naudu. Dieva dēļ aizmirsti FX, options, commodities un citus day trading paveidus.
3) Ilgtermiņa (ne-spekulatīvas) investīcijas finanšu tirgos.
Pluss: Ja tehnoloģiju attīstība nodrošinās augošu produktivitāti, to atspoguļos arī akciju tirgus izaugsme. Nākotne var būt savādāka, bet vismaz vēsturiski ilgtermiņā akciju un obligāciju tirgi nodrošinājuši pievilcīgu atdevi.
Mīnuss: Tu neiegūsi tik daudz, kā veiksmīga uzņēmuma dibinātājs vai retais spekulators — veiksminieks (nav nekādas get rich quick izredzes).
Stop: Neskrien uzreiz tirgoties. Bez zināšanām pazaudēt naudu tirgū ir daudz vieglāk kā nopelnīt. Nākotnē par to vairāk.
Šajā blogā vairāk koncentrējos tieši uz finanšu ieguldījumiem. Bet, lai īstenotu jebkuru no augstāk minētajiem variantiem nepieciešamas zināšanas, apņēmība, un starta kapitāls.
Tieši tādēļ par kapitālistu jākļūst steidzami.
Pašreiz augsti kvalificētam strādājošajam vēl maksā adekvātu algu (jā, jā, nesmejies). Pašreiz strādājošajam ir iespējams ietaupīt, uzkrāt sākotnējo kapitālu un pašam kļūt par kapitālistu.
Nav garantiju, ka tas būs iespējams arī nākotnē.
Skati bloga ceļvedi, lai uzzinātu vairāk par to, kā sākt ieguldīt un kļūt par kapitālistu!
16/01/2017 @ 6:03 pm
Jautājums, kas mani jau kādu laiku urda – vai tas ir reālistiski, ka lielākā daļa (>50%) sabiedrības ir kapitālisti? Un vai tam būtu jēga? Jo faktiski tas nozīmē, ka Tavā labā strādā kāds cits, un atdod Tev daļiņu sava darba augļu. Ja Tev tā izdodas sarunāt ar pietiekoši daudz cilvēkiem, tad pats vari beigās nestrādāt. Bet visi nestrādāt mēs nevaram. 🙂
16/01/2017 @ 6:14 pm
Jā, interesants jautājums. Teorētiski iespējams, pieņemot pietiekami advancētu A.I. Būtībā, jo vairāk automatizēti procesi, jo mazāk kapitālistam nepieciešams paļauties uz citu sviedriem.
Realitātē par “big time” kapitālistiem lielākā daļa, protams, nekļūs. Bet lielākā daļa noteikti var kļūt par “small time” kapitālistiem caur finanšu tirgiem — kur kapitāls kalpo vai nu kā papildus ienākumu balsts vai ienākumu aizvietotājs konkrētos dzīves periodos (piemēram, nodrošinot agrāku pensiju vai kvalitatīvāku pensiju, vai arī iespējas paņemt dažus gadus kā atvaļinājumu no darba tirgus).
Bet par filosofisko jautājumu es īpaši neuztraucos, jo tāpat skaidrs, ka lielākā tiesa tautas par kapitālistiem nemaz nemēģinās kļūt.
17/01/2017 @ 10:12 am
Ja pareizi saprotu “brīvā” tirgus ekonomiku, tad tirgum vajadzētu sevi izlabot – ja ir pārāk daudz nestrādājošu kapitālistu un nav kas strādā, tad ceļas darba alga ne-kapitālistu darbiem un paliek grūtāk nopelnīt kā kapitālistam. Teorētiski tam vajadzētu kaut kādā līmenī izbalancēt.
Bet tur noteikti viss paliek daudz sarežģītāk reālajā pasaulē ar globalizāciju, tirgus kontroles mehānismiem n’stuff…
17/01/2017 @ 11:13 am
Kamēr sistēma ir aizvērta/nav produktivitātes pieauguma, tikmēr tiešām jālīdzsvarojas. Bet ja ceļas produktivitāte/rodas “jauni roboti”, kas dara cilvēka darbu — un šie jaunie roboti pieder tiem, kas pirms tam bija strādnieki — tad kapitālistu skaits/īpatsvars var celties.
Bet tur ir daudz “ja”. Viss atkarīgs no tā, kam pieder jaunais kapitāls.
16/01/2017 @ 9:32 pm
Kāpēc , tavuprāt, forex ir tik slikts?
16/01/2017 @ 10:43 pm
Par to laikam uzrakstīšu atsevišķu rakstu, bet īsumā:
Forex tirgus ir zero sum game. Ja kāds uzvar, kāds zaudē (atšķirībā no akciju tirgus, nav gaidas, ka ilgtermiņa investors varētu turēt FX un vidēji pelnīt pozitīvu atdevi).
Ideālā pasaulē vidējais spēlmanis (tirgotājs) FX tirgū saņemtu atdevi 0. Bet pasaule nav ideāla un par tirgošanos jāmaksā komisijas. Tādēļ vidējā tirgoņa atdeve ir negatīva, pie tam, jo vairāk tirgojies — jo negatīvāka. Jā, var veikties, pat gadu vai divus. Bet forex tirgū spekulants nepelna — spekulants vinnē. Un, tāpat kā kazino, ilgtermiņā spekulants zaudē.
Vienīgie, kuri konsekventi pelna retail forex tirgū, ir uzņēmumi, kuri aicina tirgoties publiku un par to ņem dažada veida komisijas. (Ja viņi paši ticētu, ka forex tirgū ar šādu vai tādu sistēmu var uzvārīties, viņi arī tā darītu, un kļūtu par miljardieriem kā Soross. Bet viņi zina, ka tas ir nereāli, un pelna uz cilvēku neziņu — vai vēlmi riskēt).
Tādēļ jau ik pa laikam saņemu izbrīna un mulsuma pilnus epastus par to, ka cilvēks tirgo forex ar šādu vai tādu gudru sistēmu, charting, utt, un nez kāpēc nesanāk. . . jā, tiešām būs jāuztaisa atsevišķs raksts.
17/01/2017 @ 2:32 pm
Es pats kādu laiku lauzos iekšā daytradingā ar FX, CFD, knockoutiem utt. Sanāca kaut ko nopelnīt, kaut ko zaudēt, beigās beidzu ar to nodarboties ar maziem mīnusiem un piekrītu Tomam.
Ir vēl viens fakts, ko daudzi nezin vai nesaprot un kāpēc es beidzu – veselība! Viss kas ir īsāks par swingtradingu, visas daytrading, Scalping utt metodes balstās praktiski uz to, ka pavadi pie datora pilnas 8 stundas. Pat swingtradingā, kur it kā pozīciju tur ilgāk par dienu, tāpat nespējam atrauties no chartiem. Tas nozīmē pilnas 8 stundas ar augstu koncentrēšanās līmeni un blenzšanu uz monitoru un darba dienas beigās izej no ofisa kā zombijs. Es jutu, ka man pa to laiku redze jūtami pasliktinājās. Pie tam, lai gan tas ir pirmais un galvenais likums – izslēgt emocijas, tomēr jebkurā darījumā vienmēr ir uztraukums un visa tā nodarbe viennozīgi bojā nervu sistēmu.
Bez tam reti kuram ir nepieciešamais starta kapitāls. Elementāra matemātika – ja mēs ar to nodarbojamies pilnu slodzi, tas nozīmē, ka vajadzētu pelnīt vismaz ap 15-20k eiro gadā, savādāk tikpat labi var darīt ko citu. Scalpinga aptuvenā peļņa ir 40% gadā, kas nozīmē, ka vajadzīgs ap 50k tradinga kapitāls. Pamācības saka, ka tradinga kapitāls nedrīkst būt lielāks par pusi no katras personas kopējā kapitāla, savādāk viņš riskē ar savu eksistenci – tas nozīmē, ka spekulantam jābūt ap 100k starta kapitāla.
17/01/2017 @ 3:08 pm
Paldies par interesanto pieredzi. Jā, pūles milzīgas, atdeve visticamāk maza vai negatīva. . . ja esi gatavs tik nopietni un intensīvi strādāt, labāk var nopelnīt citos darbos.
17/01/2017 @ 7:17 pm
Paldies par atbildi.
Noteikti nebūtu vienīgais, kurš būtu iepriecināts, ja Tu izveidotu rakstu par šo tēmu.
Mazliet novirzoties no FX, ir radies cits papildjautājums – ko domā par mintos.lv?
Iespējams uz šo jautājumu tik īsa atbilde nebūs. Varbūt vari par šo vietni pieminēt kādā no nākošajiem rakstiem?
17/01/2017 @ 9:17 pm
Par FX būs — varbūt jau aiznākamais.
Par Mintos zinu tikai aptuveni — jāiedziļinās un jāizpēta. Varbūt nedaudz vairāk uz priekšu, kad manuprāt būtiskākās pamata lietas par investēšanu, iekrāšanu utt. būs izskatītas.
17/01/2017 @ 11:12 am
Ja jau bija aicinājums izteikt domas, tad…
Man ir aizdomas, ka pasaule pēc robotu plašas ieviešanas būs pavisam savādāka, nekā pašlaik spējam iedomāties. To sakot es negribu neko apstrīdēt. Es domāju, ka mes pašlaik varam tikai iztēloties tikai nelielu daļu no gaidāmajām pārmaiņām, jo ekonomiskās izmaiņas būs daudz plašākas kā tikai roku darba aizvietošana. Tas savukart ietekmēs visas citas jomas, ieskaitot cilvēku psiholoģiju, vērtību sistēmu un daudz ko citu. Reiz braucot tramvajā par to domāju un nonācu pie secinājuma, ka arī esošā politiskā sistēma tiks grauta un sekas var būt … visādas.
17/01/2017 @ 11:18 am
Jā. . . interesanti domāt par tā saucamo singularitāti un to, kā tā mainīs pasauli. Personīgi gan uzskatu, ka pilnīga singularitāte ir tālāk, kā cilvēki mēdz domāt. . . bet tas, ka nākotni nav iespējams pareģot precīzi ir pilnīgi skaidrs, it īpaši jau zinātniskās fantastikas rakstniekam!
17/01/2017 @ 2:24 pm
Pilnīga singularitāte jā, taču, redzot, cik labi iet ar pašbraucošajiem auto un Go spēlētājiem, šķiet, ka ievērojamas pārmaiņas redzēsim jau tuvākajās desmitgadēs.
17/01/2017 @ 12:55 pm
Ko tu spried šajā kontekstā par intelektuālo kapitālu? Jo roboti jau darbosies uz samērā sarežgītas programmatūras bāzes…
17/01/2017 @ 3:20 pm
Absolūti, intelektuālais kapitāls ir iemesls, kādēļ pašreiz kļūt par Kapitālistu ar lielo K ir vieglāk kā jebkad vēsturē — uztaisi vēl vienu Whatsapp vai Skype un tu vari kļūt no trūcīga studenta par multmiljonāru. Salīdzinājumā vidējam pilsonim kļūt par naftas magnātu bija daudz, daudz grūtāk.
17/01/2017 @ 2:08 pm
A) Singularitāte jau ir iestājusies labu laiku, tik mēs to neesam pamanījuši, jo gaidam, ka homorobots pieklauvēs pie durvīm un teiks: “Paldies, bioloģiskais organism, tu esi lieks” Patiesībā, singularitāte jau iestājas, kad visa attīstība ir vērsta pamatā tehnoloģiju labā. Tagad diez vai to var vairs apturēt neizsaucot “Apokalipsi”
B) Darba vietu zudums nebūs tik sāpīgs kā iepriekšējie. Kopumā cilvēki tomēr ir fleksiblāki un spēj labāk pāroreintēties par tiem pašiem ogļračiem 70&80 gados utt. Seviški šeit, kur reti kurais nedabūja pārorientēties pēc PSRS izbeigšanās.
C) Galvenais nemācīties un jau tagad iet prom no darba, kur veic “biorobota” funkcijas. Sistematizējamu un algoritmā ieliekamu darbu. Labs indikators ir tas vai tavs darbs ir mērogojams, ja vienīgais veids kā vari vairāk nopelnīt ir veicot vairāk darbības notaiktā laikā, vai vienkārši viarāk stundas strādājot, tad ir laiks mainīt darbu.
D) Nav visiem jākļūst par kapitālistiem, vienkārši jāorientējas vairāk uz mērogajamu, radošu un cilvēkorientētu darbību. Pie tehnoloģiju piedāvātajām straujajām iespējām visam piešķirt mērogu individuālai invoācijai un radošumam kādā brīdī iestāsies pārsvars pār kapitāla resursiem, kas šobrīd ir pamat nepieciešamība, lai kādu produktu/pakalpojumu varētu piedāvāt lielā skaitā un plašai sabiedrībia pasaules mērogā. Jau tagad tirgot, kaut mājās atdītas zeķes pasaules mērogā ir ar kārtu vieglāk kā pirms 20 gadiem, un tam pat nevajag multi miljonu uzņe’mumu dibināt kā pirms 50 gadiem. Pietiks ar vēlmi un tam ziedotiem vakariem aptuveni mēneša garumā, lai uztaisītu pieņemamu e-tirdzniecības platformu savam hobijam.
17/01/2017 @ 3:18 pm
Par singularitāti lai paliek, bet par mērogojamību pilnībā piekrītu. Par to arī gribu vēlāk rakstīt (šodien mērogojamību panākt kļuvis daudz vieglāka kā pagātnē).
Vai tas ir kapitālisms — tas ir definīcijas jautājums. Manā skatījumā mērogojamība darbība parasti būs kapitālista darbība. Ja tev pašam nav jādara 2x vairāk, lai nopelnītu 2x vairāk, tev ir kaut kāds kapitāls — intelektuālais vai cits — kurš strādā tavā labā. Pārdodot zeķes, tāpat vajag resursu, kas viņas ada, un darba kapitālu izplatīšanas finansēšanai (pilnībā piekrītu, ka daudz mazāk nekā kādreiz — tādēļ arī uzsveru, ka šis ir lielisks brīdis tiem, kuri grib kļūt par kapitālistiem).
Es neaicinu visus kļūt par kapitālistiem Rokfellera izpratnē — lielākajai daļai mums pietiks kļūt par “mini-kapitālistiem”, ar mērogojamu mazo biznesu, finanšu investīcijām vai savādāk.
18/01/2017 @ 4:40 pm
Mazliet pagooglējot, uzgāju šo grafiku – https://fortunedotcom.files.wordpress.com/2016/07/fortune-proposed-chart.png
Īsumā – visos sektoros paliks pietiekami daudz profesionālo aspektu, kurus nevarēs tik viegli automatizēt. Tā kā, šī tēma ir mazliet overhypota šobrīd. Tāpat kā 70tajos ticēja, ka ap 2000. gadu jau mēs būsim kolonizējuši Mēnesi un pat Marsu…
Un vēl: https://pbs.twimg.com/media/Cm54HqRWcAAJNmK.jpg
18/01/2017 @ 5:17 pm
Interesants raksts un grafika, paldies! 🙂 izmaiņas droši vien būs pakāpeniskākas, nekā cilvēki baidās. Mana kopējā doma ir, ka ir pamats ticēt tam, ka tehnoloģiju dēļ celsies ienākumu nevienlīdzība — tādēļ derētu kļūt par kapitālistu un sevi no šīs dinamikas aizsargāt.
24/01/2017 @ 11:00 am
Pēdējā laikā ir radīta virkne investīciju fondu un ETFu (piemēram: Pictet Robotics, ROBO, RBOT) ar fokusu uz kompānijām, kuras izgatavo robotu tehnoloģijas, sensorus, AI utml. Daudziem tā varētu būt vienkāršākā un pieejamākā piekļuve robotu kapitālismam 🙂
24/01/2017 @ 11:08 am
Sveiks, Ivo — interesanta doma! Tu esi šos fondus pētījis? Man uzreiz nāk prātā dažas lietas, ko skatīties:
1) fondu izmaksas
2) underlying valuācijas. Vai gadījumā konkrēto uzņēmumu cenās jau nav baked-in baigās izaugsmes gaidas (it īpaša problemātika šodienas unicorn pasaulē, kur dažkārt valuācijas atgādina dotcom bubble ēru).
3) cik diversificēts/plašs šis uzņēmumu klāsts.
Bieži labāk būs iegūt plašu exposure uz visu ekonomiku — cerot, ka tehnoloģijas cels produktivitāti — nekā uz konkrētiem uzņēmumiem, kuriem tirgus jau tā sagaida lielu izaugsmi un kuriem var arī nepaveikties.
Paldies par komentāru!
25/01/2017 @ 4:42 pm
Es sekoju līdzi 3 pieminētajiem fondiem.
1. Šeit ir izvēle – aktīvajiem fondiem augstākas izmaksas (ap 2%), ETFiem zemākas (0.4-1%). Šis gan ir no tiem gadījumiem, kur es personīgi redzu jēgu piemaksāt par aktīvo pārvaldīšanu (runāju tieši par pieminēto Pictet fondu, ar spēcīgu komandu)
2. Kā jau growth industriju akcijām, valuācijas ir augstas, taču ne unicornu līmenī – vidējais P/E kompānijām šajos fondos ir 25-35, atkarībā no fonda
3. Starp šiem 3 fondiem ir vairāk nekā 150 dažādu kompāniju, reģionāli un pēc kapitalizācijas diezgan plaši pārstāvētas.
Ivo
14/10/2020 @ 6:59 pm
Bet vai ar robotizaciju un samazinatu darbaspeku nepienaks ilgingaiditais sapnis – jastrada mazak un bulcinjas maksas letak?
Jo ka esot teicis Karlis Markss – Nakotne cilveki vairak domas, ka aizpildit savu ikdienu, nevis ar dosanos uz darbu
Ja neticiet – tad kamambera siers daza arzemju veikala jau paslaik maksa 1 eur 250 gr
✓