18 Comments

  1. Krišjānis
    19. janvāris, 2017 @ 11:42 am

    Sveiks! Paldies par rakstu.
    Vai par rezervēm uzskati arī sociālās apdrošināšanas sistēmas sniegtās garantijas vai tikai konkrētu daudzumu naudas krājkontā?
    Paldies!

    Reply

    • Toms
      19. janvāris, 2017 @ 11:48 am

      Vai Tu un Tava ģimene var 6-9 mēnešus dzīvot tikai uz sociālajiem pabalstiem? Un ir pārliecība, ka krīzes situācijā šie pabalsti netiks samazināti? Ja jā, varētu paļauties uz tiem.

      Savādāk var nedaudz ņemt vērā pabalstus, rēķinot, cik Tev mēnesī vajadzētu izdzīvošanai, bet pārāk uz tiem nepaļautos.

      Reply

      • Krišjānis
        19. janvāris, 2017 @ 2:14 pm

        Paldies par atbildi!
        Secinu, ka savā gadījumā (nav apgādājamo, nelielas saistības, iespēja ātri samazināt ikdienas izmaksas, pāris mēnešu spilvens krājkontā) īpašu uzsvaru uz rezervju paaugstināšanu likt nav nepieciešams.
        Ar nepacietību gaidu rakstus arkonkrētu instrumentu/izmaksu/starpnieku salīdzinājumu.

        Reply

  2. Ingus
    19. janvāris, 2017 @ 11:46 am

    Startam manuprāt ļoti labi der banku piedāvātie “privātie portfeļi”, kas kvalificējas kā uzkrājošās apdrošināšanas produkts. Rezultātā – veicot salīdzinoši nelielas ikmēneša iemaksas (laikam sākot no 50EUR), pēc tam iesniedzot gada ienākumu deklarācijas:
    1) var kaut ko nopelnīt saņemot IIN atmaksu no valsts
    2) iemācīties regulāri atlikt summu X mēnesī un to vairs nejust, neraustīties, ka kaut ko pazaudēsi
    3) brīdī, kad beidzas līguma termiņš (5 gadi) vienā mirklī tikt pie summas, ar kuru var sākt spēlēties ar nopietnākiem instrumentiem
    Ja vēl paralēli paver vaļā vairākus portfeļus un izmanto dažas likumdošanas nianses, tad ar šo var ļoti labi spēlēties.

    Reply

    • Toms
      19. janvāris, 2017 @ 11:54 am

      Labs ir jebkurš paņēmiens, kurš cilvēkam palīdz sākt atlikt un ieguldīt. Tajā pašā laikā, protams, ļoti rūpīgi jāizvērtē komisijas un citas izmaksas, kuras paņem bankas, komplektā ar nodokļu ieguvumu.

      Nākotnē kaut kad piesēdīšos un uzrakstīšu salīdzinošu analīzi par tirgus piedāvājumiem. Tā īsi uzmetot aci, šīs pārdomas liekas saprātīgas:

      http://peisenieks.com/2016/10/17/nodoklu-optimizacija/

      Reply

    • Girts
      19. janvāris, 2017 @ 2:12 pm

      Esmu diezgan skeptisks par mūsu bankām un viņu pensiju plānu ieguldījumiem 🙁
      Salidzinājumam kops 2013 gada sākuma līdz šodienai:
      1. SEB balansētais fonds pieaudzis par ~17% neskaitot komisijas (skaitot komisijas paliek knapi 10%)
      2. S&P 500 šajā laikā peaudzis ~ par 65% (ar reinvestētām dividendēm)
      3. Salīdzinājumam līdzīgs (konservatīvs) pensiju ieguldījums ārzemēs ir pelnījis 47% jau iekļaujot komisijas.
      Ienākumu nodokļa atgriešana ir labi, taču rodas secinājums, ka mūsu banku akciju pārvaldītāji nav diez ko kompetenti 🙁

      Reply

      • Toms
        19. janvāris, 2017 @ 3:01 pm

        Latvijā banku ieguldījumu fondiem un ieguldījumu plāniem, konkrēti pensiju sistēmā, ir vienas no augstākajām izmaksām attīstītajās valstīs. Par to vairāk nākotnē. Tas ievērojami grauj atdevi.

        Jāatzīmē gan, ka nevar īsti vilkt tiešas paralēles starp sabalansētu plānu (līdz 25% akcijas) ar S&P 500. Bet piekrītu, ka ienesīgums nav tas labākais.

        Reply

  3. Vilx-
    19. janvāris, 2017 @ 11:48 am

    Man šķiet, Tu sāc lidot par ātru un augstu. 🙂 Lai arī, protams, tas atkarīgs no Tavas mērķauditorijas. Tomēr, ja tas ir “Latvietis vulgaris”, tad IMHO derēja vēl izskaidrot pirms tam:

    1. A kā to tur uzkrājumu vispār dabon? Var paņemt uz kredīta?
    2. A kas tā infestēšana tāda ir, un kurā veikalā to var nopirkt?

    Aptuveni tā. 🙂

    Reply

    • Toms
      19. janvāris, 2017 @ 11:58 am

      Būs, būs! Patiesībā vairāk laika taisos veltīt ne tieši investīcijām, bet tam, kā izveidot vajadzīgās rezerves, diversificēt ienākumus, samazināt izdevumus, samazināt kredīta maksājumus utt.

      Bet — nolēmu, ka sākumā gribu izveidot dažus rakstus par investēšanu, lai palīdzētu tiem, kuriem uzkrājums jau ir un kuri grib saprast, kur to likt (vai arī pašreiz tur ļoti neizdevīgos portfeļos, spēlē ar forex utt). Lai samazinātu bojājumu, kuru sev cilvēki nodara.

      Reply

      • Vilx-
        19. janvāris, 2017 @ 12:00 pm

        OK, super! Turu īkšķus un gaidu! 🙂

        Reply

  4. JK
    19. janvāris, 2017 @ 12:43 pm

    Varbūt sākt ar rakstu, kādi % apjomi dažādām lielākajām tēriņu grupām no ikdienas ienākumiem ir pieļaujami, lai vispār tās rezerves rastos?

    Piemēram vairumam liekas ok auto iegāde virs 2-3 mēneša ienākumiem, vai dzīvesvietas virs 3-5 gadu. Vienīgās kredītspējas izmantošana dzīvesvietas iegādei par “tirgus cenu”, neskatoties, ka Rīgas cenas par kvadrātmetru ir bieži tādas pat kā Rietumeiropā. Kur būtu labāk iegādāties, tur izīrēt un šeit īrēt sev. utt.

    Vēl pirmstam par pacietību, kas ir labklājības pamatā arī var rakstu no socīāl antropoloģijas, neiroloģijas un psiholoģijas viedokļa uzrakstīt. Lai cilvēki saprot, kas tas kas viņus dīda un viņu iegribas nav nekāds velns, bet pašu bioloģija un atiecīgi kontrolējama lieta.

    Reply

  5. Toms
    19. janvāris, 2017 @ 1:11 pm

    Par budžeta plānošanu un jēdzīgiem tēriņiem noteikti runāsim. Pavisam līdz līmenim — kādēļ neņemt ātros kredītus — droši vien nē, jo šaubos vai auditorija, kurai to vajag dzirdēt, nāks lasīt manu blogu. Bet par to, kā iesākt uzkrāt un saprātīgi plānot budžetu, gan būs.

    Reply

    • Andris
      24. janvāris, 2017 @ 2:52 pm

      Sveiciens!

      Divi komentāri un viens pieredzes iesākums.

      Mani ļoti neinteresēs padomi par to, kā dzīvot taupīgi un ekonomiski. Par to ir sarakstīts tūkstošiem grāmatu, un nez kāpēc cilvēku masas nav kļuvušas bagātas. Es pašos pamatos neticu, ka turību varētu sataupīt un sakrāt no atlikumiem. Tas rezultēsies viduvējā dzīvē gan tagad, gan vēlāk. Vienīgā dzīve – viduvējība. Pretēji tam – es iesaku pieturēties pie šajā rakstā paustās virzības un saglabāt to – kā palielināt ieņēmumus? Kādas ir investīciju iespējas un situācija Latvijā? Kādas tās ir mazajam iedzīvotājam ar nelielu algu?
      Cilvēks vienmēr tieksies notērēt savu lieko naudu. Viņš taču to ir pelnījis! Viņš taču tās naudas un pēc tam iegādāto preču dēļ ir smagi strādājis! Tā vietā lai diskutētu par to, kā cilvēkam atlikt vēl vairāk liekās naudas, ko pēc tam tāpat notērēt, es ļoti ceru izlasīt vēl pārdomas un analīzi par to, kur investēt. Ja cilvēki izglītosies finanšu jautājumos un redzēs jēgu savu naudu ieguldīt, tad ieguldāmā nauda atradīsies! Tā ka autora pieeja ir 100% pareiza.

      Otrs komentārs ir par diversificētu akciju portfeli. Esmu ļoti stulbs, tāpēc es savu naudu diversificētās akcijās neinvestēšu. Pirmkārt, man nav pilnīgi nekādas kontroles pār akciju vērtību tirgū. Es pat nezinu, kurš vispār nosaka akciju cenu. Vienkārši nopirkt akcijas un cerēt, ka tām maģiski kāps vērtība, ir tas pats, kas spēlēt Forex finanšu tirgū. Akciju cenai vairs sen nav nekāda sakara ar zem tām esošajiem uzņēmumiem, turklāt akciju fondos sakara ir vēl mazāk. Tāpat arī ieguvums ir diezgan neliels, ja vēl atskaita inflāciju. Man šobrīd no vecākiem ir mantojumā daži desmiti akciju Latvijas Gāzē. Ko man tas dod? Par vienu akciju dividendes ir 70 centi. Akcija maksā 8 eiro. Varat sarēķināt paši, ka atpelnu 8 eiro apmēram 12 gados. Pie tam man nav nekādas kontroles par to, vai akcijas vēl pēc 10 gadiem joprojām maksās 8 eiro, vai dividendes tiks izmaksātas, utt.
      Es pirktu akcijas kādā konkrētā uzņēmumā, par kuru man būtu daudz objektīvas informācijas, ka tas tiešām ir labs uzņēmums ar labu potenciālu, darbojas jomā, kuru es pats pārzinu, un tā veidotāji ir man pazīstami cilvēki, par kuriem es zinu, ka viņi ir godīgi (labi draugi vai radinieki, piemēram). Es akcijas pirktu ar mērķi saņemt dividendes, nevis cerēt, ka tām uzaugs vērtība. Un tas ir kaut kas pilnīgi pretējs Lielajam, Nesaprotajam Akciju Tirgum.
      Taču ir cilvēki, kas pārzina un saprot Akciju Tirgu, un tie arī tur labi pelna. Vienkārši pirms mesties tur iekšā, tas ir jāsaprot.

      Un mana iesāktā pieredze – es arī vienā brīdī sapratu, ka paļauties tīri uz savu darbu ir riskanti, tāpēc mēs ar pāris draugiem sametāmies naudu un izveidojām uzņēmumu. Mums iet ļoti labi. Tā kā esam vairāki, tad varam darbus sadalīt, un nav tā, ka pārstrādājos darbā + pārstrādājos savā biznesā. Otrs pluss ir lielāka drošība, jo katram ir līdzekļi, ko nepieciešamā brīdī ielikt uzņēmumā, nav viss uz mani vienu. Treškārt, mēs jau meklējam darbiniekus, kas pārņems pienākumus, un ar laiku mēs, dibinātāji, uzņēmumā pieņemsim tikai finansiālos lēmumus un organizēsim darbus. Vairāk laika atliks pamatdarbam un ģimenei, bet būs papildus ienākumi no uzsāktā biznesa. Manā gadījumā man ir pilnīga kontrole pār to, kas notiek ar ieguldīto naudu, un tas man liek justies labi. Pat ja būs finanšu krīzes un uzņēmums izputēs – viss inventārs paliek uzņēmuma dibinātāju īpašumā.
      Turklāt, man pirms uzņēmuma dibināšanas nebija naudas, ienākumi bija mazi, un es visu vienmēr iztērēju. Taču, kad pieņēmu lēmumu par uzņēmuma dibināšanu, sāku taupīt tam labāk, nekā visās pasaules grāmatās aprakstīts!

      Ar nepacietību gaidu nākamos rakstus! Paldies Tomam Kreicbergam, un lai izdodas sabiedrības izglītošana investīciju jautājumos!

      Reply

      • Toms
        24. janvāris, 2017 @ 5:04 pm

        Paldies par komentāru un atbalstu! Prieks, ka bizness foršu kustās.

        Kā taupīt — tā noteikti nebūs mana pieeja. Bet kā veidot kapitālu — tas gan. Un tur neizbēgami ir divas puses. Viens — audzēt ienākumus, par ko rakstīšu daudz. Otrs — no tiem ienākumiem kaut kas arī jāatliek. Par to arī rakstīšu. Ne kā tur uz pārtiku 5 eiro ieekonomēt, bet psiholoģiskie paņēmieni — kā neiztērēt visu, kas mēnesī iekrīt kontā. Jo tā dara daudzi, kas pat pelna ļoti daudz.

        Otrs — ilgtermiņā akciju tirgus ienesīgums ir bijis diezgan konsekvents — bet taisnība, ne milzīgs. Akciju tirgus var vairot uzkrājumus un palīdzēt nodrošināt turīgumu, bet konservatīvas ilgtermiņa investīcijas nevienu bagātu nepadarīs. Lai vairāk iegūtu, patiešām ir vairāk jāriskē (vai sākt uzņēmumu vai ieguldīt atsevišķos uzņēmumos, utt.). Cik daudz un kā riskēt — tas katram jāizvēlas pašam.

        Reply

  6. Diāna
    19. janvāris, 2017 @ 2:43 pm

    Raksts labs, interesanti uzrakstīts, asprātīgs, tikai nesaņēmu atbildi uz jautājumu virsrakstā. 🙁 Clickbait vai ieraksta doma aizvirzījās no sākotnējā plāna?
    Jebkurā gadījumā paldies, gaidīšu nākamos rakstus!

    Reply

    • Toms
      19. janvāris, 2017 @ 2:49 pm

      Komentārs vietā, atzīstos! Cilckbait gan nebija mērķis — tādu virsrakstu atstāju, jo daudzi šo jautājumu jautā, neapzinoties, ka vispirms vajag nodrošināties ar rezervēm. Gribēju palīdzēt tiem, kas par daudz riskē, steidzoties investēt pirms gatavi. Bet centīšos nākotnē, lai virsraksti nemaldina.

      Atbilde uz virsraksta tēmu būs dažu nākamo rakstu laikā. Sākotnēji gribēju jau šeit iekļaut, bet sanāca, ka nepieciešams izskatīt vēl dažus jautājumus.

      Reply

  7. Maris
    19. janvāris, 2017 @ 4:17 pm

    Par šo tēmu labs raksts Nautilus: Investing Is More Luck Than Talent
    The surprising message of the statistics of wealth distribution

    http://nautil.us/issue/44/luck/investing-is-more-luck-than-talent?utm_source=Nautilus&utm_campaign=f5f998a451-EMAIL_CAMPAIGN_2017_01_18&utm_medium=email&utm_term=0_dc96ec7a9d-f5f998a451-60782197

    Kurā ēbreju profesors secina:
    The distribution of wealth at the highest end of the scale is quite consistent with pure luck.

    Reply

    • Toms
      19. janvāris, 2017 @ 4:38 pm

      Šādi statistiski “domu eksperimenti” patiešām ir interesanti. Līdzīgu pārdomu rezultātā arī pasaule nonākusi pie atziņas, ka vidējam censonim labāk ir ieguldīt indeksā un ilgtermiņā ar lielu ticamību pelnīt pieklājīgi, nevis censties pārspēt citus un pelnīt izcili.

      Protams, ja tu gribi kļūt par lielu biezo, tad atkal jāriskē — bet jāapzinās, ka izredzes vājas.

      Reply

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *