Cik naudas nepieciešams, lai sāktu investēt?
Cik naudas nepieciešams, lai sāktu investēt vērtspapīru tirgū?
Šo jautājumu man uzdod bieži — bet patiesībā tas nav svarīgākais. Būtiskāk prasīt — kādas naudas rezerves nepieciešamas, lai investētu?
Rezerves, kuras neinvestē, bet tur drošībā, ļauj izdzīvot krīzes situācijā. Vēl vairāk — tās tevi var paglābt no zaudējumiem.
Lai saprastu, kāpēc, apskatīsim divus veidus, kā pazaudēt 10,000 eiro.
1) Slikts ieguldījums
1999. gada decembrī tu ieguldīji 10,000 eiro Yahoo! akcijās.
Pāris gadu laikā Yahoo! akcijas zaudēja 90% vērtības un tu paliki ar 1,000 eiro. Pat šodien Yahoo! akcijas atguvušas tikai 40% no 1999. gada vērtības.
Ja savu naudu ieliki Yahoo! (vai Pets.com, Enron vai Lehman Brothers), saproti, kādēļ nepieciešamas rezerves. Ar kaut ko taču ģimene jāpabaro.
Kā apskatīsim vēlāk šajā blogā, amatierim ir ļoti riskanti ieguldīt atsevišķās akcijās vai obligācijās. Iespēja, ka tu pareizi izvēlēsies ieguldījumus, ir maza.
Inteliģents amatieris iegulda diversificētā portfelī — tādā, kurā pārstāvēti daudz dažādi uzņēmumi, nozares, reģioni. Diversifikācija pasargā investoru no riska, ka viena konkrēta uzņēmuma neveiksmes gadījumā tiks neatgriezeniski zaudēta liela daļa portfeļa.
Bet vai šis investors ir pasargāts no zaudējumiem?
Neceri.
Otrs veids, kā pazaudēt 10,000 eiro:
2) Tirgus svārstīgums
Vēsturiski akciju tirgus ilgtermiņā ir audzis, un visticamāk tā darīs arī turpmāk. ASV vadošais akciju indekss S&P 500 starp 1924. un 2014. gadu auga vidēji 10% gadā. Tomēr ceļš uz izaugsmi ir svārstīgs vai “bedrēm” pilns. Šajā periodā ir bijuši daudz stagnācijas periodi un krīzes, kurās akciju tirgus ir dramatiski krities:
Pieņemsim, ka tu 2007. augustā ieguldīji 10,000 eiro S&P 500 indeksā (par to, kā tas iespējams, vēlāk). Seko tirgus krīze. 2009. gada janvārī tavs ieguldījums ir tikai 5,600 eiro vērts.
Kā tu rīkojies?
Daudz cilvēku — viņus Volstrītā sauc par “dumjo naudu”, jo viņi rīkojas emociju iespaidā — nobijās no krīzes un pārdeva akcijas 2009. gada janvārī. Viņi pusi no savas naudas zaudēja neatgrieziniski.
Pieņemsim, ka tu negribi pārdot, jo tici, ka tirgus ar laiku atkopsies. Bet tev nav rezerves.
Ir krīze. Tu zaudē darbu vai tev samazina algu. Rēķinus maksāt vajag.
Kur lai ņem naudu?
Nākas pārdot akcijas pašā sliktākajā iespējamajā brīdī. Arī tu zaudē pusi ieguldītā.
Ja tev ir rezerves? Tu apmaksā ikdienas izdevumus no tām.
Kā gudrs ilgtermiņa investors, tu apzinies, ka akciju tirgus ir svārstīgs. Tu uz svārstībām nereaģē un akcijas nepārdod. Krīze beidzas un tirgus atkopjas. 2017. gada sākumā tavs 10,000 eiro ieguldījums jau pārvērties ~18,000 eiro.
4,400 eiro zaudējumu vietā tev ir 8,000 eiro peļņa. Tādēļ vien, ka tev bija adekvātas rezerves, lai nodarbotos ar investēšanu.
Sausais atlikums
Lai investētu, nepieciešams ne tikai starta kapitāls, bet arī rezerves.
Rezerves jātur vai nu bankas kontā vai arī augstas kvalitātes īstermiņa obligācijās/naudas tirgus instrumentos. Pašreizējā tirgus situācijā es turētu kontā.1
Rezervju apjoms atkarīgs no tavas situācijas. Cik cilvēku tavā aizgādībā? Kādas ir mēneša izmaksas? Cik stabils ir tavs darbs?
Cilvēkam bez ģimenes, zemiem izdevumiem un stabilu darbu varētu pietikt ar rezervēm, kas segtu 4-6 mēnešu dzīvošanas izmaksas. Ģimenes aizgādnis nestabilā nozarē varētu gribēt 9-12 vai vairāk mēnešu rezerves.
Bez rezervēm investēt ir bezatbildīgi.
Kad rezerves ir uzkrātas, var jautāt — kas tad ir mazākais naudas daudzums, ko vērts investēt tirgū?
Lai nonāktu līdz atbildei, mums vajadzēs vēl dažus rakstus. Jāsaprot, kādos finanšu instrumentos vēlamies investēt, ar kādām izmaksām, un izmantojot kādus starpniekus.
Nākamie daži raksti būs par to, kur neieguldīt. Pirmkārt — lasītāju komentāru iedvesmots — rakstīšu par to, kādēļ nespēlēt forex tirgū.
Ja tev pašam ir bijusi interesanta pieredze ar rezervēm, starta kapitālu un akciju tirgu, raksti komentāros! Ja šis raksts šķiet lietderīgs, dalies ar draugiem. Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (2-3 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Atruna: Šīs ir tikai manas pārdomas, un nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos ir lieli zaudējumu riski. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam.
1Tehniska piezīme pieredzējušākiem lasītājiem:
Tradicionāls risinājums rezervju problēmai ir turēt daļu portfeļa augstas kvalitātes obligācijās/parādzīmēs. Tās teorētiski ir mazāk svārstīgas un viegli pārvēršamas naudā. Bet krīzes laikā grūtībās nokļuva — un lielu svārstīgumu piedzīvoja — pat vērtspapīri ar augstākajiem reitingiem.
Kvalitatīvām obligācijām, protams, ir vieta portfelī — bet uzskatu, ka rezervēm jābūt ārpus portfeļa vai ieguldītām pilnīgi vienkāršos, plain vanilla īstermiņa naudas tirgus instrumentos. Tā kā pašreiz Eiropā naudas tirgus instrumentiem mēdz būt negatīva atdeve, privātam investoram var sanākt izdevīgāk vienkārši turēt naudu kontā.
19. January, 2017 @ 11:42 am
Sveiks! Paldies par rakstu.
Vai par rezervēm uzskati arī sociālās apdrošināšanas sistēmas sniegtās garantijas vai tikai konkrētu daudzumu naudas krājkontā?
Paldies!
19. January, 2017 @ 11:48 am
Vai Tu un Tava ģimene var 6-9 mēnešus dzīvot tikai uz sociālajiem pabalstiem? Un ir pārliecība, ka krīzes situācijā šie pabalsti netiks samazināti? Ja jā, varētu paļauties uz tiem.
Savādāk var nedaudz ņemt vērā pabalstus, rēķinot, cik Tev mēnesī vajadzētu izdzīvošanai, bet pārāk uz tiem nepaļautos.
19. January, 2017 @ 2:14 pm
Paldies par atbildi!
Secinu, ka savā gadījumā (nav apgādājamo, nelielas saistības, iespēja ātri samazināt ikdienas izmaksas, pāris mēnešu spilvens krājkontā) īpašu uzsvaru uz rezervju paaugstināšanu likt nav nepieciešams.
Ar nepacietību gaidu rakstus arkonkrētu instrumentu/izmaksu/starpnieku salīdzinājumu.
19. January, 2017 @ 11:46 am
Startam manuprāt ļoti labi der banku piedāvātie “privātie portfeļi”, kas kvalificējas kā uzkrājošās apdrošināšanas produkts. Rezultātā – veicot salīdzinoši nelielas ikmēneša iemaksas (laikam sākot no 50EUR), pēc tam iesniedzot gada ienākumu deklarācijas:
1) var kaut ko nopelnīt saņemot IIN atmaksu no valsts
2) iemācīties regulāri atlikt summu X mēnesī un to vairs nejust, neraustīties, ka kaut ko pazaudēsi
3) brīdī, kad beidzas līguma termiņš (5 gadi) vienā mirklī tikt pie summas, ar kuru var sākt spēlēties ar nopietnākiem instrumentiem
Ja vēl paralēli paver vaļā vairākus portfeļus un izmanto dažas likumdošanas nianses, tad ar šo var ļoti labi spēlēties.
19. January, 2017 @ 11:54 am
Labs ir jebkurš paņēmiens, kurš cilvēkam palīdz sākt atlikt un ieguldīt. Tajā pašā laikā, protams, ļoti rūpīgi jāizvērtē komisijas un citas izmaksas, kuras paņem bankas, komplektā ar nodokļu ieguvumu.
Nākotnē kaut kad piesēdīšos un uzrakstīšu salīdzinošu analīzi par tirgus piedāvājumiem. Tā īsi uzmetot aci, šīs pārdomas liekas saprātīgas:
http://peisenieks.com/2016/10/17/nodoklu-optimizacija/
19. January, 2017 @ 2:12 pm
Esmu diezgan skeptisks par mūsu bankām un viņu pensiju plānu ieguldījumiem 🙁
Salidzinājumam kops 2013 gada sākuma līdz šodienai:
1. SEB balansētais fonds pieaudzis par ~17% neskaitot komisijas (skaitot komisijas paliek knapi 10%)
2. S&P 500 šajā laikā peaudzis ~ par 65% (ar reinvestētām dividendēm)
3. Salīdzinājumam līdzīgs (konservatīvs) pensiju ieguldījums ārzemēs ir pelnījis 47% jau iekļaujot komisijas.
Ienākumu nodokļa atgriešana ir labi, taču rodas secinājums, ka mūsu banku akciju pārvaldītāji nav diez ko kompetenti 🙁
19. January, 2017 @ 3:01 pm
Latvijā banku ieguldījumu fondiem un ieguldījumu plāniem, konkrēti pensiju sistēmā, ir vienas no augstākajām izmaksām attīstītajās valstīs. Par to vairāk nākotnē. Tas ievērojami grauj atdevi.
Jāatzīmē gan, ka nevar īsti vilkt tiešas paralēles starp sabalansētu plānu (līdz 25% akcijas) ar S&P 500. Bet piekrītu, ka ienesīgums nav tas labākais.
19. January, 2017 @ 11:48 am
Man šķiet, Tu sāc lidot par ātru un augstu. 🙂 Lai arī, protams, tas atkarīgs no Tavas mērķauditorijas. Tomēr, ja tas ir “Latvietis vulgaris”, tad IMHO derēja vēl izskaidrot pirms tam:
1. A kā to tur uzkrājumu vispār dabon? Var paņemt uz kredīta?
2. A kas tā infestēšana tāda ir, un kurā veikalā to var nopirkt?
Aptuveni tā. 🙂
19. January, 2017 @ 11:58 am
Būs, būs! Patiesībā vairāk laika taisos veltīt ne tieši investīcijām, bet tam, kā izveidot vajadzīgās rezerves, diversificēt ienākumus, samazināt izdevumus, samazināt kredīta maksājumus utt.
Bet — nolēmu, ka sākumā gribu izveidot dažus rakstus par investēšanu, lai palīdzētu tiem, kuriem uzkrājums jau ir un kuri grib saprast, kur to likt (vai arī pašreiz tur ļoti neizdevīgos portfeļos, spēlē ar forex utt). Lai samazinātu bojājumu, kuru sev cilvēki nodara.
19. January, 2017 @ 12:00 pm
OK, super! Turu īkšķus un gaidu! 🙂
19. January, 2017 @ 12:43 pm
Varbūt sākt ar rakstu, kādi % apjomi dažādām lielākajām tēriņu grupām no ikdienas ienākumiem ir pieļaujami, lai vispār tās rezerves rastos?
Piemēram vairumam liekas ok auto iegāde virs 2-3 mēneša ienākumiem, vai dzīvesvietas virs 3-5 gadu. Vienīgās kredītspējas izmantošana dzīvesvietas iegādei par “tirgus cenu”, neskatoties, ka Rīgas cenas par kvadrātmetru ir bieži tādas pat kā Rietumeiropā. Kur būtu labāk iegādāties, tur izīrēt un šeit īrēt sev. utt.
Vēl pirmstam par pacietību, kas ir labklājības pamatā arī var rakstu no socīāl antropoloģijas, neiroloģijas un psiholoģijas viedokļa uzrakstīt. Lai cilvēki saprot, kas tas kas viņus dīda un viņu iegribas nav nekāds velns, bet pašu bioloģija un atiecīgi kontrolējama lieta.
19. January, 2017 @ 1:11 pm
Par budžeta plānošanu un jēdzīgiem tēriņiem noteikti runāsim. Pavisam līdz līmenim — kādēļ neņemt ātros kredītus — droši vien nē, jo šaubos vai auditorija, kurai to vajag dzirdēt, nāks lasīt manu blogu. Bet par to, kā iesākt uzkrāt un saprātīgi plānot budžetu, gan būs.
24. January, 2017 @ 2:52 pm
Sveiciens!
Divi komentāri un viens pieredzes iesākums.
Mani ļoti neinteresēs padomi par to, kā dzīvot taupīgi un ekonomiski. Par to ir sarakstīts tūkstošiem grāmatu, un nez kāpēc cilvēku masas nav kļuvušas bagātas. Es pašos pamatos neticu, ka turību varētu sataupīt un sakrāt no atlikumiem. Tas rezultēsies viduvējā dzīvē gan tagad, gan vēlāk. Vienīgā dzīve – viduvējība. Pretēji tam – es iesaku pieturēties pie šajā rakstā paustās virzības un saglabāt to – kā palielināt ieņēmumus? Kādas ir investīciju iespējas un situācija Latvijā? Kādas tās ir mazajam iedzīvotājam ar nelielu algu?
Cilvēks vienmēr tieksies notērēt savu lieko naudu. Viņš taču to ir pelnījis! Viņš taču tās naudas un pēc tam iegādāto preču dēļ ir smagi strādājis! Tā vietā lai diskutētu par to, kā cilvēkam atlikt vēl vairāk liekās naudas, ko pēc tam tāpat notērēt, es ļoti ceru izlasīt vēl pārdomas un analīzi par to, kur investēt. Ja cilvēki izglītosies finanšu jautājumos un redzēs jēgu savu naudu ieguldīt, tad ieguldāmā nauda atradīsies! Tā ka autora pieeja ir 100% pareiza.
Otrs komentārs ir par diversificētu akciju portfeli. Esmu ļoti stulbs, tāpēc es savu naudu diversificētās akcijās neinvestēšu. Pirmkārt, man nav pilnīgi nekādas kontroles pār akciju vērtību tirgū. Es pat nezinu, kurš vispār nosaka akciju cenu. Vienkārši nopirkt akcijas un cerēt, ka tām maģiski kāps vērtība, ir tas pats, kas spēlēt Forex finanšu tirgū. Akciju cenai vairs sen nav nekāda sakara ar zem tām esošajiem uzņēmumiem, turklāt akciju fondos sakara ir vēl mazāk. Tāpat arī ieguvums ir diezgan neliels, ja vēl atskaita inflāciju. Man šobrīd no vecākiem ir mantojumā daži desmiti akciju Latvijas Gāzē. Ko man tas dod? Par vienu akciju dividendes ir 70 centi. Akcija maksā 8 eiro. Varat sarēķināt paši, ka atpelnu 8 eiro apmēram 12 gados. Pie tam man nav nekādas kontroles par to, vai akcijas vēl pēc 10 gadiem joprojām maksās 8 eiro, vai dividendes tiks izmaksātas, utt.
Es pirktu akcijas kādā konkrētā uzņēmumā, par kuru man būtu daudz objektīvas informācijas, ka tas tiešām ir labs uzņēmums ar labu potenciālu, darbojas jomā, kuru es pats pārzinu, un tā veidotāji ir man pazīstami cilvēki, par kuriem es zinu, ka viņi ir godīgi (labi draugi vai radinieki, piemēram). Es akcijas pirktu ar mērķi saņemt dividendes, nevis cerēt, ka tām uzaugs vērtība. Un tas ir kaut kas pilnīgi pretējs Lielajam, Nesaprotajam Akciju Tirgum.
Taču ir cilvēki, kas pārzina un saprot Akciju Tirgu, un tie arī tur labi pelna. Vienkārši pirms mesties tur iekšā, tas ir jāsaprot.
Un mana iesāktā pieredze – es arī vienā brīdī sapratu, ka paļauties tīri uz savu darbu ir riskanti, tāpēc mēs ar pāris draugiem sametāmies naudu un izveidojām uzņēmumu. Mums iet ļoti labi. Tā kā esam vairāki, tad varam darbus sadalīt, un nav tā, ka pārstrādājos darbā + pārstrādājos savā biznesā. Otrs pluss ir lielāka drošība, jo katram ir līdzekļi, ko nepieciešamā brīdī ielikt uzņēmumā, nav viss uz mani vienu. Treškārt, mēs jau meklējam darbiniekus, kas pārņems pienākumus, un ar laiku mēs, dibinātāji, uzņēmumā pieņemsim tikai finansiālos lēmumus un organizēsim darbus. Vairāk laika atliks pamatdarbam un ģimenei, bet būs papildus ienākumi no uzsāktā biznesa. Manā gadījumā man ir pilnīga kontrole pār to, kas notiek ar ieguldīto naudu, un tas man liek justies labi. Pat ja būs finanšu krīzes un uzņēmums izputēs – viss inventārs paliek uzņēmuma dibinātāju īpašumā.
Turklāt, man pirms uzņēmuma dibināšanas nebija naudas, ienākumi bija mazi, un es visu vienmēr iztērēju. Taču, kad pieņēmu lēmumu par uzņēmuma dibināšanu, sāku taupīt tam labāk, nekā visās pasaules grāmatās aprakstīts!
Ar nepacietību gaidu nākamos rakstus! Paldies Tomam Kreicbergam, un lai izdodas sabiedrības izglītošana investīciju jautājumos!
24. January, 2017 @ 5:04 pm
Paldies par komentāru un atbalstu! Prieks, ka bizness foršu kustās.
Kā taupīt — tā noteikti nebūs mana pieeja. Bet kā veidot kapitālu — tas gan. Un tur neizbēgami ir divas puses. Viens — audzēt ienākumus, par ko rakstīšu daudz. Otrs — no tiem ienākumiem kaut kas arī jāatliek. Par to arī rakstīšu. Ne kā tur uz pārtiku 5 eiro ieekonomēt, bet psiholoģiskie paņēmieni — kā neiztērēt visu, kas mēnesī iekrīt kontā. Jo tā dara daudzi, kas pat pelna ļoti daudz.
Otrs — ilgtermiņā akciju tirgus ienesīgums ir bijis diezgan konsekvents — bet taisnība, ne milzīgs. Akciju tirgus var vairot uzkrājumus un palīdzēt nodrošināt turīgumu, bet konservatīvas ilgtermiņa investīcijas nevienu bagātu nepadarīs. Lai vairāk iegūtu, patiešām ir vairāk jāriskē (vai sākt uzņēmumu vai ieguldīt atsevišķos uzņēmumos, utt.). Cik daudz un kā riskēt — tas katram jāizvēlas pašam.
19. January, 2017 @ 2:43 pm
Raksts labs, interesanti uzrakstīts, asprātīgs, tikai nesaņēmu atbildi uz jautājumu virsrakstā. 🙁 Clickbait vai ieraksta doma aizvirzījās no sākotnējā plāna?
Jebkurā gadījumā paldies, gaidīšu nākamos rakstus!
19. January, 2017 @ 2:49 pm
Komentārs vietā, atzīstos! Cilckbait gan nebija mērķis — tādu virsrakstu atstāju, jo daudzi šo jautājumu jautā, neapzinoties, ka vispirms vajag nodrošināties ar rezervēm. Gribēju palīdzēt tiem, kas par daudz riskē, steidzoties investēt pirms gatavi. Bet centīšos nākotnē, lai virsraksti nemaldina.
Atbilde uz virsraksta tēmu būs dažu nākamo rakstu laikā. Sākotnēji gribēju jau šeit iekļaut, bet sanāca, ka nepieciešams izskatīt vēl dažus jautājumus.
19. January, 2017 @ 4:17 pm
Par šo tēmu labs raksts Nautilus: Investing Is More Luck Than Talent
The surprising message of the statistics of wealth distribution
http://nautil.us/issue/44/luck/investing-is-more-luck-than-talent?utm_source=Nautilus&utm_campaign=f5f998a451-EMAIL_CAMPAIGN_2017_01_18&utm_medium=email&utm_term=0_dc96ec7a9d-f5f998a451-60782197
Kurā ēbreju profesors secina:
The distribution of wealth at the highest end of the scale is quite consistent with pure luck.
19. January, 2017 @ 4:38 pm
Šādi statistiski “domu eksperimenti” patiešām ir interesanti. Līdzīgu pārdomu rezultātā arī pasaule nonākusi pie atziņas, ka vidējam censonim labāk ir ieguldīt indeksā un ilgtermiņā ar lielu ticamību pelnīt pieklājīgi, nevis censties pārspēt citus un pelnīt izcili.
Protams, ja tu gribi kļūt par lielu biezo, tad atkal jāriskē — bet jāapzinās, ka izredzes vājas.