18 Comments

  1. Lapsa
    23. janvāris, 2017 @ 3:11 pm

    “pasaulē nerada pilnīgi neko pozitīvu”

    Šis gan ir nepareizi. Valūtas stabilizē.

    Reply

    • Toms
      23. janvāris, 2017 @ 3:18 pm

      Ko tieši valūtas stabilizē?

      Mēdz uzskatīt, ka spekulantu klātbūtne valūtas tirgū palīdz palielināt likviditāti, lai tie, kuriem nepieciešams hedging, var to vieglāk veikt. No otras puses tiek uzskatīts, ka spekulantu klātbūtne palielina valūtas tirgus svārstīgumu un mēdz izprovocēt dažādas krīzes.

      Bet tur galvenokārt runa par lielajiem spekulantiem (institūcijām). Ne viens, ne otrs nav īsti attiecināms uz retail forex tirgu, kas ir izmērā samērā mazs un otrkārt diezgan izolēts no reālā forex tirgus (tikai ap 30% no retail forex darījumiem vispār atspoguļojas īstajā pasaules forex tirgū — pārējie darījumi paliek tikai uz brokera grāmatām un reālo valūtas tirgu neietekmē pat nedaudz).

      Reply

    • Artūrs Jaunošāns
      23. janvāris, 2017 @ 3:26 pm

      Manuprāt, te precīzāk būtu bijis teikt “Spekulācijas nerada jaunu pievienoto vērtību”.

      Un par to stabilizešanu ir tā, ka tas ir koks ar diviem galiem – pietiekoši liels kapitāls var arī sagraut valūtas vērtību pietiekoši ātri.

      http://www.investopedia.com/ask/answers/08/george-soros-bank-of-england.asp

      Reply

  2. sh00s
    23. janvāris, 2017 @ 5:05 pm

    Vai vari izskaidrot detalizētāk, kāpēc akciju tirgus nav zero sum, bet forex ir? Akciju tirgū jebkurā darījumā arī ir otra puse. Akciju tirgus var augt, uzņēmumiem augot un emitējot jaunas akcijas. Forex tirgus – valstu ekonomikām augot un emitējot valūtu. Vai akciju tirgus nav zero sum dividenžu maksājumu dēļ? Bet tie taču parasti ir jau ierēķināti akciju cenā…?

    Reply

    • Maiga paduse
      23. janvāris, 2017 @ 7:30 pm

      Akciju tirgū aiz akcijas stāv uzņēmums, kas sniedz pakalpojumus vai rada produktus un tādējādi kautko dara savai un citu izaugsmei. Uzņēmumiem arī parasti ir tendence augt un attīstīties, tādējādi ceļot savu akciju vērtību.
      Tikmēr aiz dolāra/eiro/monopola naudas īsti nestāv uzņēmums ar R&D departament’u, kas cenšas izdomāt kādu jaunu produktu/pakalpojumu, ko piedāvāt tautām.
      (Vismaz tā man, pilnīgai investīciju tējkannai, šķiet. Paturu pilnas tiesības kļūdīties.)

      Reply

    • Vilx-
      23. janvāris, 2017 @ 7:59 pm

      Kā es to saprotu: jā, tieši par dividendēm ir runa, un tieši dividendes ir tas, kāpēc lielākā daļa cilvēku pērk akcijas. Pārdod parasti tad, ja šķiet, ka nākotnē dividendes būs ļoti mazas, un izdevīgāk ir nopirkt kaut ko citu, kas nākotnē dos vairāk dividendes. Bet to, kā nākotnē tieši būs, to jau neviens nevar zināt. Protams, ir arī spekulanti, kuri mēģina uzvārīties tieši uz pirkšanas un pārdošanas, ignorējot dividendes, bet tie ir mazākumā. Primāri akcijas visiem ir izdevīgas tieši dēļ dividendēm, nevis spekulācijām.

      Reply

      • Vilx-
        23. janvāris, 2017 @ 8:04 pm

        Izdomāju mazliet vēl citādāku veidu, kā to pateikt – tie, kas grib drošu peļņu ilgtermiņā, to dara caur dividendēm un “diversificētu portfeli” (pieder pa drusciņam no daudzu dažādu uzņēmumu akcijām). Vidusmērā sanāk lietojama peļņa.

        Spekulācijas ar pirkšanu un pārdošanu savukārt ir tikai mazliet labākas par spēlēšanu kazino – var noveikties, un var nenoveikties, un nekādas prasmes tur daudz nepalīdz.

        Reply

    • Toms
      23. janvāris, 2017 @ 11:17 pm

      Beidzot tiku piesēsties! Ir vēls un nogurums liels, tā kā ceru, ka mana atbilde būs gana skaidra, lai palīdzētu 🙂

      Dividendes tiešām spēlē lomu tajā, kādēļ akciju tirgus ir savādāks nekā forex — bet ne gluži, kā augstāk aprakstīts. Dividendes ir svarīgas tādēļ, ka tās atspoguļo faktu, ka aiz akcijām ir reāli uzņēmumi, kuriem ir reāla peļņa. Bet uzņēmumam dividendes nav jāmaksā, lai tā vērtība akciju tirgū varētu augt ilgtermiņā un kvalitatīvi (jābūt tikai apziņai, ka kaut kad nākotnē dividendes var tikt izmaksātas).

      Domu eksperiments:

      Pasaulē ir tikai 1 publiski tirgots uzņēmums.

      Uzņēmums izlaiž vienu vienīgu akciju.

      To sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) nopērk Jānis par 10 mil. EUR. Viņs šo akciju tur gadu. Gada laikā uzņēmums kārtīgi pelna — peļna pieaug 2x, uzkrātā peļņa arī stāv kontā.

      Pēc gada Jānis akciju pārdod Mārim par 20 mil. EUR (vērtība cēlusies, jo daudz uzkrāts kontā + ir laba peļņa, no kuras vienmēr var izvēlēties maksāt dividendes).

      Māris arī šo akciju tur gadu. Uzņēmums pelna vēl vairāk, savāc kontā vēl vairāk uzkrāto peļņu. Māris pārdod uzņēmumu jau par 30 mil. EUR Andrejam.

      Divu gadu beigās Jānis nopelnīja 10 mil. un Māris nopelnīja 10 mil. Neviens neko nav zaudējis. Kopējā tirgošanās peļņa ir 20 mil., kas atspoguļo akciju vērtības pieaugumu, kurš savukārt pamatots ar reālu uzņēmuma peļņu un vērtības pieaugumu.

      Dividendes nevienā brīdī netika maksātas, bet tas nav svarīgi — akciju īpašnieks zina, ka tās varētu izmaksāt. Uzņēmuma vērtība ir reāla, kontā ir nauda, peļņa nāk.

      Kāds salīdzinājums ar retail forex tirgu?

      Akciju tirgū no pircēja pie pārdevēja ceļo akcija — reāla uzņēmuma daļa. Pirms darījuma tā ir vienam. Pēc darījuma tā ir otram. Ja tev vairs nav akcijas, tev no tās nav ne silts ne auksts — ne peļņas, ne zaudējumu.

      Retail forex tirgū dalībnieki netirgo kaut ko, kas viņiem ir kabatā (akcija). Dalībnieki brokera kontā gan iemaksā naudu, bet tas ir margin (nauda, ar kuru segt saderēšanas rezultātu). Retail forex tirgus dalībnieki slēdz derības par valūtas kustībām.

      Ja Jānis no Andra pērk EURUSD, Jānis sader, ka eiro celsies vērtībā pret dolāru. Kā viņš to izdara? Viņš aizņemas no brokera dolārus un no Andra nopērk Eiro.

      Andrim pašam nav eiro. Lai pārdotu Jānim EURUSD, viņš aizņemas no brokera eiro un tos pārdod Jānim par dolāriem.

      Abiem vienmēr būs pretējas un vienādas pozīcijas. Ja viens uzvar, otrs tajā pašā brīdī zaudē.

      Tādēļ retail forex tirgus ir nulles summas spēle.

      Situācija būtu savādāka, ja Jānim kabatā sākotnēji būtu 110 dolāri, kurus viņš grib izolēt pret svārstībām kaut kur prom Amerikā. Viņš atrod amerikāni Maiku, kuram kabatā ir 100 eiro, no kuriem šis grib tikt vaļā. Jānis pērk no Maika 100 Eiro par EURUSD likmi 1.1. Beigās Jānim ir 100 eiro un Maikam ir 110 dolāri un abi ir laimīgi — viņiem vairs neinteresē, kā kurss attīstīsies tālāk. Tā ir klasiskā valūtas maiņa un tā, protams, ir ar augstu ekonomisku vērtību. Retail forex tirgus strādā savādāk.

      Ceru, ka šis kaut nedaudz palīdz!

      Reply

      • Vilx-
        24. janvāris, 2017 @ 10:32 am

        Viens jautājums par akcijām – Tavā piemērā Jānis un Māris tiešām ir ieguvuši, bet Andrejs gan ir pakāsis. Joprojām zero-sum. Protams, Andrejs arī var pārdot tālāk, bet tad atkal būs kāds cits viņa vietā. Kamēr netiek izmaksātas dividendes, viss joprojām paliek zero-sum, ne? Akcijas pirkt par cenu X ir izdevīgi tikai tik ilgi, kamēr plānotās dividendes šo cenu (eventuāli) nosedz, pareizi?

        Reply

        • Toms
          24. janvāris, 2017 @ 11:03 am

          Nē, Andrejs nav zaudējis. Viņam grāmatvedībā nauda (30 mil.) aizvietota ar akcijām 30 mil. vērtībā. Viņš ir pa nullēm. Kad akciju cenas celsies vai kritīsies, viņa portfeļa cena celsies vai kritīsies.

          Tā nav tikai ilūzija. Viņam pieder reāls uzņēmums. Šajā domu eksperimentā viņš ir vienīgais īpašnieks un reāli varētu sev jebkurā brīdī izņemt visu nesadalīto peļņu no konta, pārdod uzņēmuma īpašumu, utt.

          Akciju tirgus — tā klasiskajā, tradicionālajā, konservatīvajā izpratnē — patiešām nav nulles summa.

          Reply

          • Vilx-
            24. janvāris, 2017 @ 5:34 pm

            Nu, jā, šajā gadījumā ir arī tas aspekts. Bet, ja to atmestu? Tas, ko es gribu pateikt – es taču pareizi saprotu, ka dividendes (aka iespēja tikt pie daļas uzņēmuma peļņas) ir galvenais un vienīgais iemesls, kāpēc akcijas vispār ir kaut ko vērtas.

            Iedomāsimies otru domu eksperimentu – uzņēmuma akcijas, kuras ir BEZ iespējas kaut ko ietekmēt pašā uzņēmumā (faktiski reālā situācija jebkuram cilvēkam, kuram pieder <50% uzņēmuma akciju), un BEZ iespējas saņemt dividendes. Itkā jau uzņēmuma daļa Tev pieder, bet vienīgais, ko Tu vari izdarīt ir – pārdot to tālāk citam. Ar šādām akcijām taču neviens netirgotos, ne?

          • Toms
            24. janvāris, 2017 @ 6:43 pm

            Ja akcijām nepiemistu tiesības saņemt peļņu ņo uzņēmuma, tās neviens negribētu. Bet kā teicu, pietiek vien ar apziņu, ka — ja maksās dividendes — tu arī dabūsi. Patiesībā dividendes var nemaksāt vēl 20 gadu un ies uz urrā. Akcionāri zina, ka viņiem pieder uzņēmums ar augošu trajektoriju — un, ja kāds no tā saņems dividendes, tie būs viņi. Nevienam citam peļņa netiks.

            Runā, piemēram, par sadalījumu starp izaugsmes uzņēmumiem — kuri dividendes nemaksā vai maz; akciju turētāji pelna no cenas pieauguma, uzņēmuma rādītājiem uzlabojoties — un cash cow uzņēmumiem — pieauguši, nobrieduši uzņēmumi savā jomā, kuriem baigo izaugsmi vairs grūti prognozēt, bet kuri kārtīgi maksā daļu savas lielās peļņas dividendēs.

  3. XpeH
    24. janvāris, 2017 @ 12:42 am

    Akciju tirgus ar ir vairāk spekulatīvs kā vairumam liekas, bet ne pilnīgi spekulatīvs kā Forex.

    Lielāko tiesu uzņēmuma akcijas cenas tāpat nosaka iedomātāis un PR uzpūstais nākotnes vērtējums un investoru vairāk vai mazāk pamatotās cerības. Praktiski ar akciju izlaidi uzņēmums izlaiž loterijas biļetes ar iespēju, ka tam varbūt kādreiz ies labāk kā tagad.

    Ne velti lielāki uzņēmumi bieži dara daudz muļķīgu un pat atklāti ilgtermiņā kaitīgu lietu tikai lai uzturētu akciju cenu kaut kādā noteiktā līmeni. Pārsvarā lai akcionāri neizsper esošo C-leveli ar CEO priekšgalā un visi viņi var saņemt kārtējā gada bonusus. Tāpat akcionāriem, tas ko patiesībā dara uzņēmums ir pie pakaļas, kamēr vien akciju cena aug.

    Tā arī rodas marazmi ar optimizācijām, restrukturizācijām, ilgtermiņa R&D projektu apcirpšanu. Vai vienkārši naudas izmešanu lai tikai būtu “hype” un “kā visi”.

    Pats esmu runājis ar cilvēkiem, kas atzinuši ka viņu uzņēmumā ir izveidots vienkārši naudu kurinošas struktūrvienības, no kurām pat nesagaida atdevi un visdrīzāk pēc laika visu vienkārši likvidēs, jo galvenais lai checkboxā būtu ķeksītis, ka arī viņu CEO ir izveidojis piemēram Eiropā savā nozarē lielāko “Internal Startup Incubator” vai ko tamlīdzīgu. Akciju tirgi attiecīgi uz tādu ziņu reaģē ar +, jo tak startupi ir hype. Bezjēdzīgi nokurinātie >60M $ gadā un ~100 cilvēku izniekotais darbs pārvēršas smukā ciparā akcionāriem pārdodot akcijas vai C-Levelim bonusos.

    Manuprāt, IPO veikušie uzņēmumi, kam vairākums akciju nav šaura un pašā uzņēmumā strādājošu cilvēku rokās, ir kaitnieciski. Tie zaudē balansu starp reālu vērtību radīšanu un spekulatīvu akciju “vērtības” uzpūšanu.

    Līdzīgi kā bezjēdzīgais hype ap startupiem. Kas vairumā gadījumu ir finanšu spekulācijas spēles “Kurš investors būs pēdējais un paliks looseris, kad starups izbeigsies” nevis produktu un pakalpojumu attīstības platforma. Slikti paliek skatīties, kad tech startup forumos tehnoloģiju kompānijas pusi slaidu aizņem lielīšanās ar to cik kārtās un kādu finansējumu ir piesaistījuši un cik vēl vajag, lai vismaz pāris gadus urbinātu degunu ar skaistiem powerpointiem un līkiem prototipiem. Tad varbūt pāris slaidi par sasniegto un atlikušie ir debesmanas un ķīseļa vīzijas. Pašam ir divi startupi atklāti pateikuši, ka negrib sadarboties, jo tad produkts būs gatavs un investori vairs neskatīsies uz powerpointu, bet prasīs reālus pārdošanas rezultātus. Labāk ar skaistu vīziju vēl kādu miljonu iegūt no VC un gadu divus lepni pa konferencēm un hipsterīgiem tech pasākumiem patusēt.

    Reply

  4. Toms
    24. janvāris, 2017 @ 11:36 am

    Par daļu piekritīšu — īstermiņa tirgotājiem (day trading) akciju tirgus tiešām ir spekulatīvs un diezgan tuvu zero sum game. Arī par uzpūstajām vērtībām ir taisnība — īstermiņā. Ilgtermiņā tomer tirgūs mēdz koriģēt sevi un atspoguļot realitāti. Vienīgā problēma, ka “ilgtermiņš” dažreiz varbūt 10 vai vairāk gadi.

    Par to, ka kapitālisma incentīvu struktūra bieži noved uzņēmumus pie visādu muļķību darīšanas, arī jāpiekrīt. . . domāju, ka mums nepieciešamas atbildīgākas publiskās uzņēmējdarbības struktūras nekā publiskās akciju sabiedrības (kur īstermiņa peļņa mēdz būt galvenais/vienīgais faktors).

    Tomēr neuzskatu, ka visas publiski tirgotas sabiedrības ir bezcerīgi sačakarētas (visās lielās organizācijās, protams, ir savi prusaki, bet tomēr). Pašreizējais kapitālisma modelis ir labāks par alternatīvām, kādas pasaule mēģināja 20. gadsimtā. . .

    Reply

    • XpeH
      24. janvāris, 2017 @ 5:35 pm

      Protams ir ko izvēlēties ilgtermiņa investīcijām, tik tas prasa individuāli analizēt katru uzņēmumu un sekot līdzi tā ilgtermiņa attīstības tendencēm. Ar cerību, ka vairāk spekulatīvi konkurenti burbuļa maksimumā to vienkārši nepiespiedīs pārdoties vai bankrotēt. Tik tur atkal nākas pašam pie sava portfeļa strādāt ikdienā vismaz pāris stundas. Ja ir kapitāls pietiekams, lai neko citu nedarītu, tad ir Ok.

      Reply

      • Toms
        24. janvāris, 2017 @ 6:48 pm

        Kopš 70. gadiem ļoti labi strādājusi stratēģija investēt indeksos — visā tirgū kopumā, īpaši neizvēloties vienu vai citu uzņēmumu. Tā ir tā saucamā pasīvā investēšana, kura daudz laika neprasa. Protams, tai ir arī savi riski. Bet par to vairāk nākamajos rakstos.

        Reply

  5. JS
    25. janvāris, 2017 @ 8:42 am

    Paldies par cilveku izglitoshanu, Tom! “Iepriekseja dzive” personigi proceseju kreditkartes forex treideriem un varu drosi teikt, ka 99% no viniem ir galigs skems. Uztaisa smuku arpusi, bet ieksa neka nav. Patiesa valuta netiek pirka vai pardota – speletajs vienkarsi beto uz konkretu valutas kustibu. Kazino beto uz karsu kombinacijam, te – uz kaut kadas valutas kustibu zinama virziena. Atskiriba principa nekada, bet cilveki taja pasa laika doma, ka veic baigas strategiskas mahinacijas lol

    Vienmer bus atras pelnas mekletaji, tik zel, ka seit vairums speletaju nesaprot isto speles pretinieku un sava zina – ari noteikumus.

    Fees, fees, fees… that’s where the BIG bucks are at, yo!

    Tas mans, zemnieka, skatijums 🙂

    Reply

  6. Toms
    25. janvāris, 2017 @ 11:42 am

    Paldies par komentāru, J.! Zinu, ka Tev ir interesanta starptautiska pieredze šajā lietā — ja ir vēl kādi lietderīgi stāsti par tēmu, droši raksti.

    Reply

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *