Amatieris akciju tirgū (kā nepazaudēt bikses un vairot kapitālu)
Atšķirībā no forex, akciju tirgū — vēsturiski, ilgtermiņā — vidējais spēlētājs pelna. Katra akcija atspoguļo daļu reāla uzņēmuma vērtības. Kamēr pasaules ekonomikai aug, var cerēt, ka akciju tirgus būs ienesīgs.1
Bet — arī akciju tirgus ir bīstams. Amateris, kurš aktīvi tirgojas, tipiski zaudē naudu vai gūst ievērojami mazāku atdevi nekā tirgus kopumā.
Kādēļ?
Pirmos divus iemeslus jau apskatījām:
1) Nepietiekama diversifikācija
Ja tu ieguldi tikai dažos uzņēmumos — neesi diversificējis ieguldījumus pa dažādām nozarēm un reģioniem — vari zaudēt daudz un ātri.
2) Svārstīgums
Akciju tirgus ilgtermiņā vēsturiski vienmēr ir audzis, bet īstermiņā — pat vairāku gadu garumā — mēdz piedzīvot krīzes un/vai stagnāciju. Ja neīstajā brīdī sabīsties un pārdod akcijas, vari neatgriezeniski zaudēt ieguldīto.
Tomēr amatieri mēdz būt samērā neveiksmīgi pat augoša tirgus apstākļos. To izskaidro 3. un 4. iemesls.
3) Tava konkurence ir Volstrītas vilki
Pieņemsim, tev 2016. gada sākumā bija 10,000 eiro, ko investēt. Tu gribi apspēlēt akciju tirgu — iegūt labāku ienesīgumu par tirgus vidējo.
2016. gadā S&P 500 Total Return indekss pieauga par 12%. Ja tu būtu ieguldījis ASV akciju tirgū kopumā — un dividendes ieguldījis atpakaļ akcijās — tavi 10,000 eiro gada beigās būtu 11,200 eiro vērti (pirms komisijām).
Gribi nopelnīt vairāk par tirgus vidējo ienesīgumu? Uz priekšu. Izvēlies īstās akcijas un īstos brīžus, kad tās pirkt un pārdot.
Lai tu nopelnītu vairāk par vidējo (12%), kādam tirgus dalībniekam jānopelna mazāk. Šeit arī tīra matemātika.
Ņujorkas biržas dati norāda, ka tikai desmito daļu no akciju tirgus darījumiem veic individuālie investori — tādi amatieri, kā tu. Pārējos darījumus veic institūcijas.
Lai pelnītu vairāk par 12%, nepietieks apspēlēt citus amatierus. Tev ir jāapspēlē vēl puse tirgus, kuri ir profesionāļi.
Profesionāļiem ir:
· Apmācība, izglītība un pieredze
· Informācijas apjoms, kādu tu nevari iedomāties (turklāt agrāka pieeja informācijai nekā tev)
· Tehnoloģijas, kas pieņem lēmumu par pirkšanu/pārdošanu sekundes n-tajā daļā
· Pilna laika tirgotāji, aiz kuriem sēž analītiķu jūra
· Utt. utml.
Ieskatam, šādi izskatījās zāle, kurā es pirms 10 gadiem iesāku savu Volstrītas karjeru:
Šajā zālē sēdošie 1,400 cilvēki ir2 labāko pasaules universitāšu beidzēji, haizivis ar daudzu gadu pieredzi — un viņi ir vien daļa no profesionāļu armijas, kas finanšu tirgos cīnās par katru dolāru.
Labu veiksmi.
4) Tirgoties maksā naudu
Jo aktīvāk tu tirgosies, jo laimīgāks būs tavs brokeris — un jo mazāks būs tava konta ienesīgums.
Amatierim ļoti uzmanīgi jāizvēlās vērtspapīru brokeris, lai nodrošinātu pēc iespējas zemākas darījumu izmaksas. Bet vēl svarīgāk ir ierobežot darījumu biežumu.
Kā nepazaudēt bikses?
Pirmkārt, aizmirsti par īstermiņa peļņu. Amatierim cerēt uz īstermiņa peļņu finanšu tirgos — tas ir spēlēt kazino. Tev jābūt gatavam ieguldīt ilgtermiņā (ideāli 10+ gadi) un jārēķinās, ka ieguldījumu vērtība var svārstīties, ne tikai augt.
Otrkārt, necenties pats izvēlēties atsevišķas akcijas vai obligācijas, kurās ieguldīt. Visticamāk, to darīsi neveiksmīgi.
Treškārt, ierobežo darījumu daudzumu. Aizmirsti par day trading — darījumu veikšanu katru dienu, lai apspēlētu tirgu. Tas nav priekš amatieriem.
Akciju tirgus ir ilgtermiņa spēle.
Jābūt reālistam. Akciju tirgus nesola ātras bagātības. Tas piedāvā iespēju ilgtermiņā audzēt kapitālu pa kādiem 5-10% gadā, ar saviem riskiem, bez garantijām.
Bet tas patiesībā ir diezgan labi. 5-10% gadā var dot pārsteidzošus rezultātus. Ne velti Einšteins ieguldījumu pavairošanu caur t.s. saliktajiem procentiem sauca par astoto pasaules brīnumu.
Šādi 20 gadu laikā pieaug 10,000 EUR ar ienesīgumu 5%, 7.5% vai 10% gadā:
Pat pie atdeves 5% gadā 20 gadu laikā iespējams teju trīškāršot ieguldījumu. Veiksmīgākam investoram ieguvums vēl daudz lielāks. Tas nav ceļš uz ātrām bagātībām, bet uz nodrošinātu nākotni gan. (Protams, izaugsme nebūs tik gluda, kā grafikā).
Kā ieguldīt ilgtermiņā?
Divas populārākās iespējas:
- uzticēt savu naudu aktīvi pārvaldītiem ieguldījumu fondiem, kuru pārvaldnieki — profesionāļi — to iegulda tavā vietā
- ieguldīt pasīvos, indeksiem piesaistītos finanšu instrumentos, kas piedāvā tirgus vidējo atdevi (mīnus komisijas)
Arī šeit amatieris viegli paliks bez biksēm. Par to, kā veikt gudru izvēli, nākamajā rakstā. Nākamreiz uzzināsim arī vissvarīgāko faktoru, kas nosaka ieguldījumu fonda veiksmi.
Ja šis raksts šķiet lietderīgs, dalies ar draugiem. Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (2-3 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Ja vēlies šeit nākotnē redzēt rakstu par kādu konkrētu biznesa vai finanšu tēmu, droši raksti komentāros!
Atruna: Šīs ir tikai manas pārdomas, un nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos ir lieli zaudējumu riski. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam.
1Ja gribi labāk saprast, kādēļ akciju tirgus nav nulles summas spēle tāpat kā forex, palasi komentārus pie iepriekšējā raksta. Izveidojās interesanta diskusija!
2Patiesībā šajā zālē vairs neviens netirgojas. Arī Volstrītas vilki dažreiz izrādas ne gana asi — šī investīciju banka daudz cieta finanšu krīzē un konkrēto ofisu aizvēra.
26. janvāris, 2017 @ 4:29 pm
Piekrītu rakstītajam, papildus vēl gribēju minēt, ka amatierim ir grūti saglabāt vēsu prātu un “izsēdēt mīnusu”. Šajā brīdi nozīme ir paša rezervēm, kas tika minētas iepriekšējos rakstos un komentāros.
Galvenais ko atcerēties par “izsēdēšanu”, tirgus spēj būt neracionāls ilgāk kā tu spēsi uzturēt maksātspēju.
27. janvāris, 2017 @ 9:04 am
Tieši tā. Nepieciešamas rezerves un citi ienākumu avoti, jo šī ir ilgtermiņa spēle.
26. janvāris, 2017 @ 4:57 pm
Šis man atgādina to, ka pirms kāda laika mans paziņa arī mēģināja atrast kādu indeksu fondu, kurā ieguldīt. Viņš beigās secināja, ka nekas tāds šajā pasaules nostūrī nav pieejams, un beigās ieguldīja naudu kādā citādākā fondā. Kā ir, vai Tev ir zināms kāds šāds fonds, ko arī te var dabūt?
Un vēl kas – lasot šo te man radās jautājums par to, kas tas “brokeris” tāds ir, un vai bez tā nevar iztikt? Kā vispār notiek tā akciju tirgošana – man tas viss process šķiet ļoti jocīgs vairāku iemeslu dēļ:
1. Kā tas var būt, ka Tu pērc/pārdod no kaut kāda mistiska “tirgus”, kurš arī nosaka cenu, nevis no individuālām personām, kas pērk/pārdod?
2. Uzņēmumu īpašnieki parasti ir nopietna lieta, kas ir saistīti ar likumdošanu un tiek cītīgi uzskaitīti uzņēmumu reģistrā. Bet akciju pirkšana un pārdošana ir zibenīga. Vai tiešām tur viss tiek paralēli arī sinhronizēts ar uzņēmumu reģistru? Kas vispār uzskaita to, kuram uzņēmumam ir cik akcijas un cik kam pieder? Tai vajadzētu būt kaut kādai valsts iestādei, bet tur nekad nekas nav noticis tik ātri.
26. janvāris, 2017 @ 5:17 pm
Attiecībā par indeksu fondu. Neko nereklamējot, pats šobrīd skatos uz šo:
http://en.xact.se/Our-ETFs/Equity/XACT-OMXS30/
Lēmumu pirkt/ nepirkt vēl neesmu pieņēmis.
27. janvāris, 2017 @ 9:01 pm
Par to, kādas iespējas ir LV investoriem, rakstīšu nākotnē. Par citiem jautājumiem arī būtu vērts rakstīt garāk, bet īsumā:
1) Dažādi vērtspapīri tiek tirgoti dažādos tirgos ar dažādām sistēmām un infrastruktūrām. Dažādas biržas, OTC (“over the counter”) sistēmas, utt., katra ar savu IT infrastruktūru, pieejas prasībām utt. Tipiski tiešā pieeja ir tikai lieliem spēlētājiem. Tev pieeja ir vai nu caur kādu lielo spēlētāju vai caur pat veselu ķēdīti brokeru un apakšbrokeru.
Mēs redzam tikai gala brokeri. Mīnuss — brokeris ņem savu komisiju, plus tam kā lācītim vēderā vēl var būt paslēptas citu ķēdītes posmu izmaksas. Pluss — labs brokeris var vienā ērtā platformā piedāvāt mums pieeju dažādām biržām un citiem tirgiem, nodrošināt vietējai likumdošanai piemērotu apkalpošanu, utt.
2) Akciju reģistru uztur centrālie depozitāriji (Latvijā — Latvijas Centrālais Depozitārijs). Tas notiek elektroniski un nudien gauži ātri. Par sinhronizēšanu ar UR nezināšu teikt.
Te ir gan tāda nianse — ja tev pieder vērtspapīri brokera kontā, tas obligāti nenozīmē, ka depozitārijā viņi ir uz tava vārda. Tipiski viņi tiek turēti uz brokera vārda. Tur arī parādās viens risks, kādēļ ar brokeru izvēli jābūt uzmanīgiem. Pēc likuma klientu vērtspapīrus tur nošķirti no brokera mantas, kas nozīmē, ka teorētisi brokera bankrota gadījumā tavai mantai jābūt ok. BET, ja brokeris ne tikai bankrotējis, bet rīkojies krāpnieciski, arī tavi vērtspapīri var būt apdraudēti.
Ir izņēmumi — valstis, kurās tu vari atvērt kontu “pa taisno” depozitārijā — bet arī tas pilnībā pret brokera krāpniecību neaizsargā. Tādēļ izvēlamies uzticamus brokerus.
26. janvāris, 2017 @ 5:32 pm
Indeksu fondus ir diezgan vienkārši iegādāties ETF (Exchange Traded Funds) formā. Šie ir pērkami caur biržu, līdz ar to ir (gandrīz) jebkurā pasaules nostūrī pieejami. Te būs liels saraksts: http://etfdb.com/etfs/
Populārākais būtu SPY, kurš seko S&P 500 indeksam: http://www.morningstar.com/etfs/arcx/spy/quote.html
27. janvāris, 2017 @ 9:07 pm
Ar ASV ETF rūpīgi jāseko dokumentu sakārtošanai, lai nesanāk maksāt lielu ASV withholding tax par dividenžu izmaksām (to iespējams atgūt dēļ ASV-Latvijas nodokļu līguma, bet var sanākt čakars un papildus izmaksas, atkarībā no brokera).
28. janvāris, 2017 @ 1:20 pm
Dnb trade tikko integrējušies ar globetax, kas ļauj aizpildīt w8, pēc aizpildīšanas maksā 15% nodokli no dividendēm (pretstatā parastajiem 30%). Pakalpojuma maksa 35$ uz 3 gadiem.
28. janvāris, 2017 @ 3:42 pm
Lietderīgi zināt. Jā, tieši par W8BEN ASV nodokļu formu ar katru brokeri vajadzētu izpētīt. . .
26. janvāris, 2017 @ 7:06 pm
Man ar tieši bij jautājums par to pieejamību šajos platuma grādos. Varbūt ir kādi ieteikumi?
26. janvāris, 2017 @ 7:35 pm
Skatoties uz atrunām šeit un peisenieks.com, man rodas sajūta, ka neviens (kas kaut ko saprot) ļoti negrib ieteikt konkrētas lietas. Izskatās, ka ir lielas bailes no tā, ka kāds varētu paļauties uz ieteikumu, pakāst naudu, un tad iesūdzēt ieteicēju tiesā. Man gan nav skaidrs, kāpēc lai tas būtu iespējams, bet – laikam jau ir precedenti.
31. janvāris, 2017 @ 10:13 am
Šis kaut kā bija iekritis spam kastītē.
Ar atrunām ir tā, ka, ja tu strādā finanšu nozarē, tev ir jāievēro dažādas regulātoru prasības. Dot finanšu padomus nevar tāpat vien, tā ir atbildība. Tā kā es strādāju pie dažādiem finanšu projektiem arī regulētās nozarēs, arī man jābut piesardzīgam. Varu piedāvāt savas pārdomas un to, kā es analizēju lietas.
Vēl arī tas, ka konkrēti ieteikumi ir jāpiemēro konkrēta cilvēka situācijai, un to caur blogu nevarēs izdarīt.
27. janvāris, 2017 @ 9:08 pm
Būs, bet atsevišķā rakstā, jo atbilde nav vienkārša.
26. janvāris, 2017 @ 9:26 pm
Kad pēdējos reizi pētīju komisijas ETFu pirkšanai Latvijā, izrēķināju, ka mazāk 2000$ vienā reizē pirkt nav pārāk izdevīgi. Lai iepirktu ilgākā posmā un izlīdzinātu iegādes cenu, vajag “mazliet” rezervi. Varbūt kādam ir pieredze ar labām komisijām.
27. janvāris, 2017 @ 9:12 pm
Ar minimālajām komisijām ir tā, ka pie mazajiem apjomiem tās kļūst aizvien būtiskākas. Pavisam drīz būs raksts ar manām domām par to, kā rēķināt — kāds apjoms pietiekams, lai investētu.
27. janvāris, 2017 @ 8:48 am
Kādas platformas akciju pirkšanai var ieteikt Latvijā? Swedbank internetbanka ir ok, tik komisija par vienu darījumu no ASV nav adekvāta.
27. janvāris, 2017 @ 11:14 am
Bez ASV citu variantu nav? Zinu, bankas diferencē komisijas atkarība no tirgus
27. janvāris, 2017 @ 12:39 pm
Es izmantoju DNB Trade (tas ir Lietuvā, bet pieejams Latvijas iedzīvotājiem caur vietējo DNB banku). Nezinu, cik ļoti viņiem atšķirās komisijas par darījumiem no pārējiem, bet manuprāt tas nav tik būtiski pie ilgtermiņa investīcijām. Galvenais, ka viņiem, atšķirībā no Swedbankas u.c., nav komisiju par vērtspapīru turēšanu kontā.
27. janvāris, 2017 @ 6:34 pm
Paldies par blogu, pagaidām interesanti un būs vakarā pirms gulētiešanas par ko pateikties.
Jautājums:
kādēļ šie portfeļu/akciju ”profesionāļi” neiegulda savu naudu, bet piedāvā man ieguldīties? Ja jau viņi tik pārliecināti, tad lai iegulda savu naudu. Vai arī viņiem ir vajadzīgi šie ”dumjie alkatīgie” ,lai varētu no viņiem slaukt komisijas un nopirkt no viņiem šīs akcijas par 2x lētāku summu kā paši aizvakar pārdeva viņiem?
Forex kāds zaudējot tikpat cik kāds uzvarot. Akcijās vai tad nav tā pat? Kāds pērk pa noteiktu summu un kāds cits pārdod par šo ciparu. Komisiju paņem starpnieks ”profesionālis”.
Paldies.
Par salsu arī vajadzētu kādu bloga ierakstu. Gan jau ir daudz savelkamu interesantu nianšu un sakritību ar finanšu lietām.
27. janvāris, 2017 @ 9:22 pm
Par to, kādēļ akciju tirgs atšķirās no forex, plaši diskutējām komentāros pie forex raksta:
http://www.tomskreicbergs.lv/2017/01/23/forex-tirgus-speletajs-slaucama-govs/
Tie, kas aicina nākt un aktīvi tirgoties ar akcijām, daudz labprātāk ņem drošu peļņu — amatierus, kuri daudz tirgojas un maksā komisijas — nekā risku — pašiem tirgoties un mēģināt pelnīt nedrošā tirgū.
29. janvāris, 2017 @ 7:28 pm
Nevajag aizmirst inflāciju iekļaut atdeves aprēķinos. Vēl labāk paša individuāli rēķinātu inflāciju attiecībā uz sev aktuālo pakalpojumu, preču grozu.
30. janvāris, 2017 @ 12:18 pm
Jā, tas noteikti jāņem vērā.