Kā ieguldījumu fondi apēd tavu peļņu
Secinājām – individuālam ieguldītājam pašam aktīvi tirgoties akciju tirgū nav prāta darbs. Tirgu neapspēlēsi, bet pazaudēsi bikses.
Kādas alternatīvas paliek?
1) Uzticēt naudu profesionāļiem
2) Veidot diversificētu portfeli pašam un turēt to ilgtermiņā
Teikšu uzreiz – otrs variants nav reāls. Ne tikai tādēļ, ka izvēlēties desmitiem dažādu uzņēmumu, kuros ieguldīt, un rūpīgi pārvaldīt šādu milzīgu portfeli ir liels darbs. Arī tādēļ, ka pirkt un pārdot tik daudz dažādas akcijas maksā ļoti dārgi – brokeru komisijas apēdīs tavu naudu.
Tādēļ runāsim par profesionāļiem.
Teorija:
Tu ieguldi naudu ieguldījumu fondā. Gudri analītiķi sēž un prāto – kādās akcijās un obligācijās tavu naudu ieguldīt. Būdami asi latvju / zviedru / amerikāņu bāleliņi, šie veiksmīgi apspēlē tirgu.
Rezultātā tu pelni.
Prakse:
No ieguldījumu fondiem, kuri iegulda lielu Eiropas uzņēmumu akcijās, periodā 2015-2020 tikai 27 % izdevās apsteigt S&P Europe 350 indeksu.
No fondiem, kas iegulda lielu ASV uzņēmumu akcijās, S&P 500 atdevi šajā periodā apsteidza vien 22 %.
Garākā periodā (2005–Aug 2020) tikai 30 % ieguldījumu fondu, kas iegulda pasaules valstu lielo uzņēmumu akcijās, apsteidza indeksu fondu rezultātus.
Saldajā ēdienā:
No ASV ieguldījumu fondiem, kuri 2016. gada jūnijā bija top 25 % ienesīgāko fondu starpā, 2020. gada jūnijā ienesīgāko fondu starpā bija vairs vien 1.6%.
Šie nav izņēmuma gadījumi. Statistika pierāda, ka tikai maza daļa akciju tirgus profesionāļu ir spējīgi piedāvāt labāku ienesīgumu nekā tirgus vidējais. Turklāt ir iemesli ticēt, ka ieguldījuma fonda ienesīgumu nosaka nevis profesionalitāte un zināšanas, bet vienkārši veiksme. Šogad viens fonds var būt veiksmīgs, nākamgad – aizmirsti.
Kāpēc profesionāļi neuzrāda labākus rezultātus?
1) Profesionāļu konkurence ir citi profesionāļi
Kā redzējām iepriekšējā rakstā, tikai desmito daļu darījumu Ņujorkas biržā veic individuālie investori. Tirgū dominē institucionālie spēlētāji – profesionāļi.
Lielākā tiesa finansistu ir godīgi, strādīgi cilvēki, kuri patiešām cenšas pavairot klientu naudu. Bet pēc dzelžainas matemātikas vidējais tirgus spēlētājs vienmēr pelnīs mazāk par vidējo tirgus ienesīgumu (jo jāsedz darījumu izmaksas). Un tirgus ir tik sarežģīts un pat haotisks, ka nepastāv uzticama metode, kā nodrošināt, ka tu vienmēr būsi veiksmīgāks par vidējo konkurentu.
Teorētiski profesionāļiem varētu pietikt apspēlēt amatierus, lai kopumā uzrādītu nedaudz labāku statistiku nekā tirgus vidējā. Praksē tas nenotiek cita iemesla dēļ:
2) Ieguldījumu fondu komisijas apēd peļņu
Profesionālis par velti nestrādā. Ieguldījumu fonds par tavas naudas pārvaldīšanu paņems treknu komisiju (vai piecpadsmit).
Pieņemsim, ka fonda komisija ir 2 % gadā. Tas nozīmē, ka fonda pārvaldniekam ir konsekventi jānopelna tirgus vidējā atdeve + 2 %, lai tikai noturētos tirgus līmenī. Tas ir ļoti, ļoti grūti. Lai to izdarītu, profesionālim jāapsteidz stipri vairāk, kā puse tirgus.
Es personiski fondā, kura komisija ir virs 0.5 % – 1 % gadā, neinvestētu. Bet Latvijā tādus piedāvā papilnam.
3) Jānosedz tirgošanās izmaksas
Arī profesionālim par katru darījumu jāmaksā brokerim un citiem starpniekiem. Jo vairāk profesionālis tirgojas, jo dārgāk tas sanāk – un visas šīs izmaksas nāks no tavas kabatas.
4) Daudzi profesionāļi slēpti seko indeksam
Lai panāktu ievērojami labāku ienesīgumu par tirgus indeksiem, profesionāļiem būtu jāinvestē portfeļos, kas ir ievērojami atšķirīgi no tirgus indeksa sastāva. Bet daudzi baidās tā darīt. Ja sanāktu kļūdīties un zaudēt daudz vairāk kā indeksam, kā pēc tam piesaistīt klientus?
Tādēļ daudzi ieguldījumu fondi nodarbojas ar t.s. closet indexing – tur tirgus indeksiem līdzīgos portfeļus. Pievienotā vērtība? Nulle. Komisijas milzīgas. Ienesīgums stipri zem tirgus vidējā.
Ja kādam interesē parakties – arī dažs labs Latvijā pieejams ieguldījumu fonds nodarbojas ar closet indexing.
Sausais atlikums
Es neesmu no tiem, kuri sludina, ka profesionālos pārvaldniekus pasaulē navajag vispār. Kādam taču uzņēmumu rādītājiem jāseko un tirgus jādisciplinē. Turklāt labāk ir ieguldīt fondā, kura ienesīgums nav ideāls, nekā neieguldīt vispār. Cilvēkam, kas vispār negrib izglītoties par finanšu lietām, atbildīgi pārvaldīts ieguldījumu fonds var būt ērts un vienkāršs risinājums.
Tiem, kuri grib izglītoties un maksimāli audzēt kapitālu?
Jāņem vērā viens. Ieguldījumu fonda ienesīgumu vislabāk nosaka nevis tas, vai tas ir aktīvi pārvaldīts, bet tieši fonda izmaksas.
Ja vari atrast profesionāļu pārvaldītu ieguldījumu fondu ar zemām izmaksām1, spēcīgu komandu un pārliecinošu stratēģiju, var būt vērts ieguldīt.
Ja tādu atrodi, padalies.
Biežāk tomēr labāka izvēle būs īpašs ieguldījumu fonda veids, kura izmaksas ir zemas, un kura pārvaldnieks necenšas apsteigt tirgus indeksus.
Jā, protams – runa ir par indeksu fondiem.
Nu jau piecdesmit gadus indeksu fondi dod parastajam ieguldītājam iespēju ar zemām izmaksām ieguldīt visā tirgū kopumā. Un nu jau piecdesmit gadus tie konsekventi apsteidz dārgo, aktīvi pārvaldīto ieguldījumu fondu rezultātus.
Bet par to vairāk nākamreiz!
Atruna: Šis ir izglītojošs materiāls. Nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos pastāv risks zaudēt naudu. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam.
1 Kā novērtēt ieguldījumu fonda izmaksas? Pieprasi fonda pamatinformācijas dokumentu jeb Key Investor Information Document (KIID). Šī standarta dokumenta otrajā lapas pusē ir apkopojums par izmaksām, kuras tiks segtas no tavas naudas. Pievērs īpašu uzmanību divu veidu izmaksām:
– vissvarīgāk: pastāvīgās izmaksas gada procentos (ongoing charges figure)
– arī būtiski: vienreizējās parakstīšanās / atrakstīšanās (subscription / redemption) izmaksas
30/01/2017 @ 11:19 am
Domāju, ka rakstā pārvērtēta reālā nepieciešamība “pārspēt tirgu”. Ieguldītājiem, atšķirībā no fondu pārvaldniekiem, svarīga ir absolūtā atdeve, kas veidojas no ieguldīšanas peļņas mīnus izdevumi.
Par Latvijā pieejamiem ieguldījumu fondiem pamatā grūti kaut ko labu pateikt, it īpaši attīstīto tirgu ieguldījumu fondi maz attaisno savu pastāvēšanas jēgu.
No personīgās pieredzes ieguldījumu fondus izmantoju vairs tikai uzkrājošās apdrošināšanas produktos ar nodokļu atlaidēm, un arī tad praktiski tikai jaunattīstības tirgiem, kur praktiski nav citu iespēju piedalīties. Lielākais ieguldījums pašreizējā portfelī ir Skagen Kon-Tiki – nav lētā gala produkts, bet Latvijas salīdzinoši augsto komisiju vidē tas nav arī dārgs, pie tam, manuprāt, viņi vairāk domā ar savu galvu nekā kopē citus 🙂
30/01/2017 @ 12:19 pm
Zināmā mērā piekrītu — tādēļ arī rakstu, ka cilvēkam, kurš neiedziļinās, arī ne-ideāls fonds var būt labāks par nekādu fondu. No otras puses aktīvie pārvaldnieki parasti sevi pārdod ar savu “alpha” — spēju pārsist tirgu — tādēļ ir godīgi pēc tāda kritērija arī viņus vērtēt. Ja negribas pārsist tirgu, var lietot indeksu produktus un maksāt daudz mazāk.
30/01/2017 @ 9:29 pm
Sveiki Juri! Manu uzmanību piesaistīja Jūsu pieminētais Skagen Kon-Tiki. Savā iedomībā biju iedomājies, ka es esmu vienīgais cilvēks LV, kurš ir investējis viņu fondos 😎 Esmu bijies pāris reizes pie viņiem birojā Stavangerā. Tikos ar visiem fonda pārvaldniekiem. Neskatoties uz to, ka viņi pārvalda miljardus vienmēr biju gaidīts viesis un pie vīna glāzes esam apsriedušu interesantas lietas. Pēdējos gados Skagen gan ir piedzīvojis lielas izmaiņas. Daudzi “vecie” pārvaldnieki ir prom un man neradās pārliecība, ka jaunie spēs pieturēties pie iepriekšējās filozofijas. Šī iemesla dēļ savus ieguldījumus Skagen fondā pārdevu.
30/01/2017 @ 11:32 am
Paldies par interesantiem rakstiem, kas mudina domāt tālāk un dziļāk par to, ko darīt ar saviem uzkrājumiem! Mani ietaupījumi ir ieguldīti dažādos fondos, kas 2 gadu laikā pieauguši vērtībā par 50% (tas kopējā portfeļa vidējais, bet ir tur arī fonds, kas tikai par 10% audzis vērtībā). Ar interesi gaidu nākamos Jūsu rakstus! Jauku dienu ☺
03/02/2017 @ 8:36 pm
Tikko ar interesi izlasīju Jūsu jaunāko rakstu un pēc tālākas info izpētes apsvēršu domu par tirgus indeksiem piesaistītajiem fondiem. Finanses nav mana specialitāte, tāpēc uz drosmīgākiem variantiem neparakstītos jebkurā gadījumā.
Šobrīd ieguldījumi ir fondos, kas investē, pēc manas saprašanas, augošās nozarēs – biotech discovery; health opportunities (by Franklin un JB EF), tie arī ir visveiksmīgāk audzejusi mana portfeļa vērtību. Arī reģionu vai valstu fondi – European growth, Vācija, Japāna, visiem iet samērā ok. Novēroju, ka tomēr ļoti daudz atkarīgs no pārvaldītāja – JB EF Europe small&mid cap audzis par gandrīz 60% kopš investēju, kamēr Franklin European Growth tikai par ap 20%.
Ar interesi gaidu Jūsu tālākos rakstus!
04/02/2017 @ 1:36 pm
Arī man šķiet, ka paveicās ar īsto brīdi, kad pirku fondu daļas. Ļoti novērtēju Jūsu apsvērumus un ņemšu tos vērā, skatoties, ko un kā un kur darīt tālāk. Paldies par blogu!
30/01/2017 @ 11:52 am
Visādi ieguldījumu fondi ir pasakains stulbums vidusmēra cilvēkam.
Tie kas savlaik melnām mutēm strādāja, maksāja nodokļus, tgd saņem kapeikas. Kāds arguments ir domāt, ka kad es aizdzīvošos līdz 150 gadiem, un tgd maksāšu visādas ekstra naudas, ka tās dabūšu atpakaļ? NEKĀDS! Stulbs paliek stulbs, gudrs salīdzina vēsturi, jo tai iztēle maza, un tā regulāri iet pa riņķi.
Ieguldījumu fondu bleķis ir tāds pats, kā labajos gados īpaši nedomājošajiem deva kredītu. Parastais mirstīgais ar 4 smadzenes neironiem domāja tā – tagad pelnu 1600 uz rokas (ar lāpstu), varu atļauties kajenu, villu utt… un 20 kradītsaistības gadus, nekas nemainīsies. Dzīve būs izdevusies.
Pienāk lielā šaize, izmet no darba, un pēc 3 mēnešiem visi 20 gadīgie plāni kaķam zem astes.
Protams nākošais jautājums – kur garantija, ka es dzīvošu, vai būšu sveiks un vesels solītos 150 gadus? NEKUR.
Vienīgais un pareizais ir – neuzticēties šarlotāniem, naudai, un visādām bankām – ieguldījumi ir jātaisa laicīgi, un galvenokārt nekustamos īpašumos.. koko.. bet tiem vienmēr būs vērtība.
30/01/2017 @ 12:25 pm
Ņemot vērā Latvijas vēsturi, neuzticamība sistēmām ir pilnīgi saprotama. Zināmā mērā tas ir arī pluss, jo esam kļuvuši skeptiskāki un uzmanīgāki. Tomēr jāuzmanās arī neizmest bēbi ar vannasūdeni, kā saka amerikāņi. Ieguldījumi fondos rietumu pasaulē strādā jau sen un daudziem miljoniem palīdzējuši nodrošināt augstāku dzīves līmeni dzīves otrajā pusē.
30/01/2017 @ 12:51 pm
Tā ir. Par to vēl rakstīšu atsevišķi, bet nek. īpašumā redzu jēgu ieguldīt — ar visiem kredītiem — ja esi jomas speciālists un vari pievienot vērtību. Lēti un kvalitatīvi uzlabot stāvokli, pareizi novērtēt rajona demogrāfiju, utt. utml.
Piemēram, ja vari pa lēto nopirkt kādu dzērājdzīvokli un kārtīgi pārstrādāt par skaistu tirgus līmeņa dzīvokli — riski samērā mazi un peļņa normāla. Bet darbs tur ir milzīgs, un ne jau to parasti cilvēki meklē.
30/01/2017 @ 1:33 pm
Par nekustamo īpašumu ir jāmaksā nodokļi (jā šobrīd LV mazi, bet ar lielu tendenci augt). Nekustamajam īpašumam var būt negaidītas papildus izmaksas (piemēram Jūsu zemes gabalā ierīkota pēkšņi atkritumu izgāztuve un pašvaldība liek to aizvākt vai Jūsu tukšajā dzīvoklī ievākušies nelegāli īrnieki). Nekustamos īpāsumus vajag apsaimniekot un apdrošināt, utt. Protams, var mēģināt pelnīt ar to izīrēšanu, taču kopumā risks un darbs ir nesalīdzināms …
30/01/2017 @ 12:26 pm
Atvainojos par neoptimistisku komentāru, bet no raksta uz rakstu gaidu, kad tiks uzsvērta šī gan DIY investoru gan fondu klientu kļūda, bet kā nemanu, tā nemanu. Varbūt paskrēju garām un nebija manai vēlmei pietiekami uzsvērts… Tad nu komentāros.
Pie ‘Tirgus pārspēšanas’ un indeksu mīlestības ir vērts atcerēties vienu ļoti būtisku lietu
Survivorship bias.
Tā vienkāršoti izskaidrojot – tas maģiskais ‘indekss’ nav statisks veidojums. Tajos pa laikam iekļauj kādu jaunu kompāniju, pa laikam kādu izmet ārā, tāpat proporcijas mainās.
Gribi sekot indeksam pats? Lūdzu, informācija ir publiska, bet tas prasīs diezgan daudz darījumus. Katrs darījums ir ar minimālo komisijas maksu. Komisijas maksa maziem ieguldītājiem LV ir kosmiska. Iespējams, LV iedzīvotājiem ir iespēja to kaut kā apiet, izmantojot vienoto Eiropas maksājumu sistēmu un lietojot kontu kādā pārrobežu bankā – nezinu, neesmu pētījusi, bet šāda ideja vismaz ir dzirdēta – bet jebkurā gadījumā, tas nomainīs astronomisku komisiju uz mazāku, bet mazam iegudlītājam joprojām ārkārtīgi nepatīkamu.
Bet mēs esam gudri investori, mēs nelēkajam un netirgojam visu prom katru reizi, kad indeksā kaut kas pasvārstās. Mēs tikai pirksim klāt.
Ok. Bet ja indeksos saglabātu visu, kas jebkar tud ir bijis, tad nekāds ‘10% gadā ir kā degunu noslaucīt, un ja tu to nedabū, tu kaut ko dari nepareizi’ vairs nesanāk. Jo kaut kas pēkšņi pamanījies nobankrotēt, kaut kam vērtība kritusies, kaut kas ir izrādījies Enron, kaut kas ir izrādījies Yahoo.
Tieši tāpēc gaidīju, kad šajā rakstā vairāk būtu uzsvērts, ka nevajag spožām acīm lasīt lasīt fantastiskus produktu piedāvājumus, kas zīmē graficiņus par to, kā neko nedarot kļūsi bagāts tā, it kā compound interest būtu mūžīgais dzinējs – graficiņos,kas piedāvā ‘20% ja paveiksies, 15% ja ne pārāk, bet nu vismaz 10% tu tok dabūsi, ja tikai būsi gana pacietīgs’ – uz kā fona komisijas un apkalpošanas maksas, protams ir sīkums. Bet nē, joprojām uzsvarz uz ‘ja fonds nestrādā labāk kā tirgus, tad fonds ir slikts’ Alternatīvās izmaksas ir daudz vienkāršākas – fondam nav jāstrādā labāk kā tirgum. Pietiek, ja fonds spēj kapitālu audzēt straujāk, nekā tā vērtību samazina fonda uzturēšanas izmaksas un inflācija. Tieši inflācija, nevis kopējā tigus izpildījums.
Jo nelaime tāda, ka tie ir optimistiski skaitļi kas, labākajā gadījumā, atbilst 80tajiem-90tajiem, ja tajā laikā visu darīja pareizi (no šodienas viedokļa skatoties, protams, hindsight is 20/20). Kāds ir pamatojums pārlieībai, ka, piemēram, nākamie 16 gadi būtiski atšķirsies no pēdējim 16, kas jau ir apgāzuši virkni investīciju patiesību, par to, kas ir ienesīgs un kas ir drošs?
Jā, akciju tirgus nav gluži zero sum game, jo kopumā tirgus izņemot īsus periodus, Grieķiju un Nasdaq indeksus daudz maz kāpj, protams. Bet tāpat kopējais tirgus pieaugums nevar pārsniegt pasaules summāro GDP pieaugumu. (Pat aizmirstot, ka pieaug capita skaits uz kuru tas GDP tā kā būtu dalāms).
Vai tomēr var? Gaidu nākamās raksut sērijas.
30/01/2017 @ 12:42 pm
Survivorship bias patiešām ir ļoti svarīgs fenomens. It īpaši būtisku lomu tas spēlē, pētot fondu vēsturisko atdevi. Ja ignorējam visus fondus, kuri ir tikuši aizvērti, tad izskatītos, ka aktīvi pārvaldītiem fondiem gāja labāk nekā patiesībā.
Indivīdam censties nokopēt indeksa performanci tiešām ir grūti, komisiju dēļ un arī Tevis aprakstītā efekta dēļ. Par to būs nākamajā rakstā. Bet index fondi ar to tiek galā automātiski, pārdodot akcijas, kuras izņem no indeksa, un nopērkot tās, kuras pievieno no jauna.
Tādēļ piekrītu, ka nav 100% pareizi salīdzināt aktīvo fondu atdevi ar indeksu — bet uzskatu, ka ir pamatoti salīdzināt aktīvo fondu atdevi ar indeksu fondu atdevēm. Un tur bilde ļoti līdzīga (aktīvie smagi underperformē). Bet par to vairāk nākamajā rakstā.
Pilnīga taisnība arī tajā, ka pagātne nevar paredzēt nākotni. Ja drīz, piemēram, iestātos finanšu krīze, tad šodiena varētu nebūt izdevīgākais laiks iekāpt akciju tirgū. Bet to grūti paredzēt, un mans uzsvars ir uz ilgtermiņu. Jautājums par to, kāds mums vispār skatījums par pasaules nākotni un ekonomisko izaugsmi. Kur mēs būsim pēc 20, 30 gadiem?
Personīgi uzskatu, ka mums priekšā daudz grūtu brīžu — bet tādi ir bijuši arī pagātnē, un pasaule izķepurojās. Gribas ticēt, ka izdosies arī nākotnē. Tad, diversificēti investējot tirgū kopumā, atsevišķi Enron un Yahoo un citi nebūs izšķiroši.
30/01/2017 @ 2:40 pm
Nē, ne Enron ne Yahoo nebija tik būtiski, kā Lehman Brothers un Bear Sterns, protams – un tomēr, tomēr, minēju tos kā reiz tāpēc, ka tie abi ieņēma diezgan pieklājīgu daļu arī indeksos. Indeksu fondi šobrīd, neapšaubāmi, ir pēdējais universāli atzītais drošo ‘liec naudu šeit, neko nedari un tik skaties kā ripo zelta oliņas’ bastions…. O jā, man ir aizspriedumi pret pārlieku optimistiskiem investīciju solījumiem ‘tu nedarīsi neko, bet pelnīsi 5-10% gadā’.
Jo 7.5% gadā nākamajiem 20 gadiem nedraud, pat ja nekāda finanšu krīze tūlīt nenotiks. Tam nav pat vēsturiska pamatojuma. Jā, šogad bija 12%, bet ilgtermiņā 5% nav ‘pieticīgi’, tas ir ‘optimistiski, ja viss izdosies labi’. Un to tomēr ir diezgan svarīgi saprast, lai pareiz izvērtētu alternatīvās izmaksas.
Ar to visu, protams, piekrītu, indeksu fondi ir jaunais melnais, pēdējais ieguldījumu stabilitātes basitons utml. Bet, re, man no LV iedzīvotāju skatpunkta tie izskatās pēc neaizsniedzamiem aisbergiem, kas pieejami bagātāku valstu iedzīvotājiem, ne mums.
Pirms pārmetam ‘vajag tikai naskāk skrādāt – nu, paskatamies uz statistiku. Ignorējam 80% mazturīgāko, skatamies tikai uz 20% turīgāko LV iedzīvotāju.
data.csb.gov.lv IIG09, Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi kvintiļu grupās, ‘ekvivalentais patērētājs’.
O, labā ziņa: pēdējos gados mums iet tik labi, cik labi nekad LV vēsturē nav gājis.
Sliktā ziņa – ja mēs piņemam, ka šie augšējie 20% ekvivalento patērētāju grib nodarboties ar ieguldīšanu un tur bīdīt kādus 10% savu ikmēneša ietaupījumu, viņiem ir skumjš pārsteigums, ko sauc ‘banku vērstpapīru kontu komisijas maksas’.
Proti, var jau nemaksāt ļaunajiem investīciju fondiem to 1.5-3% no katras iemaksas (šitās ir izmaksas uzkrājošajām apdrošināšanām, tb, tur vēl nodokļu atlaides sanāk), bet gan maksāt bankai 20-30eur par katru darījumu (+stamp duty, valūtas maiņas izmaksas utml papildizmaksas).
Un pat tad ja pareizi saprotu, LV nesanāks nekāda subskraibošanās indeksu fondiem, sanāks pirkt ETF. Kas taču ir ‘gandrīz tas pats’ (tikai, ehm, ne gluži).
Vienīgais, ka nemaksājot investīciju fondam ir opcija darījumus veikt, piem, reizi gadā vai reizi ceturksnī (cerot, ka apzinīgi naudu būsi nolicis drošā vietā līdz šim brīdim), tādejādi mazinot komisiju noēdumus. Nu un pirkt pašam, protams, dod zināmu neatkarību, ja nu pēkšņi kaut kas.
Bet par šo tātad būs nākamajos ierakstos, ja? 🙂 Jo man patiešām nav bijis enerģijas rakties dziļāk.
30/01/2017 @ 3:22 pm
Jā, tieši par šo visu būs tālāk. Tādēļ arī rakstu, ka bedres ir ļoti daudz — komisijas pa labi un pa kreisi, plus citi riski — un saprast, kā izdevīgāk, nav pavisam viegli.
7.5% gadā vai citu atdevi neviens pavisam noteikti nevar garantēt. Bet tas nebūtu arī nekas pavisam nereāls. Ja paskatamies S&P 500 total return 60 gadu laikā:
http://www.simplestockinvesting.com/SP500-historical-real-total-returns.htm
redzam 11% gadā vidēji, 7% pēc inflācijas. Pēc komisijām un nodokļiem vēl mazāk (tādēļ svarīgas nodokļu optimizētas ieguldījumu formas, kā, piemēram, 2./3. pensiju līmenis — kur atkal ir augstās komisijas — bet tas citam rakstam).
Tā kā 5% “gross” return nav pārāk labi, bet 5% gadā pēc visām izmaksām pat var būt diezgan skaisti.
30/01/2017 @ 3:14 pm
> nesanāks nekāda subskraibošanās indeksu fondiem, sanāks pirkt ETF. Kas taču ir ‘gandrīz tas pats’ (tikai, ehm, ne gluži).
Vai var sīkāk par šo? Kādi riski ir ETFiem salīdzinot ar mutual funds?
30/01/2017 @ 3:25 pm
Par šo noteikti rakstīšu plašāk vēlāk. Citādāks profils, citādāki riski un izmaksas. Bet, pareizi izmantoti, ETF nav īpaši riskantāki par tradicionālajiem indeksu fondiem.
31/01/2017 @ 3:26 pm
Paldies par blogu… paigādām šis tas ir interesants un noderīgs.
Vai kaut kad nākotnē būs raksts par Baltijas fondu biržu un tās uzņēmumiem? Vai uzsvars tiks likts uz ārvalstu biržām?
02/02/2017 @ 2:14 am
60 gadu statistiku izvilkt manuprāt ir diezgan nelietderīgi. Cik cilvēki tirgojās 1960-1980 gados un cik tagad? Nauda pasaulē ir sadrukāta milzīgos apmēros, katrs ”idiots” var pelnīt naudu un ieguldīties akcijās, jo robežas ir atvērtas. PSRS valstu triljoni vien ir ko vērti kam seko simtiem fiktīvu shēmu, jo arī alkatīgajiem un krāpniekiem ir robežas atvērtas. Straujākie kritumi ir redzami pēc 2000.gada kad jau minētās PSRS oligarhi apguvuši ”amatus”, Āzija ir mežonīgi apsteigusi visus bagātībā un visiem parādījies internets(robežas atvērtas).
Domāju, ka šie kritumi ir objektīvāki arī nākotnes prognozēs un redzam ka ieguldot ~1997 gadā , uz šo laiku būti tieši ~tikpat naudiņa, 20 gadi bez taustāmas atdeves ar sirmiem matiem. Lūk no kāda perioda var statistiku ņemt vērā – kad internets parādījās.
jautājums par komisijām. Kas nosaka komisijas maksas un kas tās drīkst mainīt? Lētāk cik noprotu nepaliek komisijas ,bet dārgāk gan var palikt?
Tas ir kā LV likumdošanā, ka decembrī paziņo kādi būs nodokļi no janvāra vai tomēr civilizētāk un ir vismaz ~gads, lai izlemtu ko darīt tālāk pie augušajām komisijām?
02/02/2017 @ 9:36 am
Nu kurienes šādi skaitļi? Kopš 1997 gada S&P Total Return indekss pieaudzies vairāk kā 4 reizes vai ap 7.5% gadā. Nav gluži tas pats kā “tikpat naudiņas”.
Par komisijām — tas būs atkarīgs no tā, par kāda veida komisijām ir runa. To, kad un kā var mainīt ieguldījumu fondu komisijas, nosaka vietējā likumdošana un regulatori. Lai tās mainītu, jāgroza fonda prospekts, kas arī parasti ir jāsaskaņo ar regulatoru un publiski jāizziņo. Ja seko savam portfelim, nevajadzētu to palaist garām.
03/02/2017 @ 3:17 am
http://www.simplestockinvesting.com/SP500-historical-real-total-returns.htm
šajā linkā ko pats ievietoji cik saprotu ir , ~1997 gads līdz 2009/10 (ok, nav 2016.gads).
Vispār rakstītā doma bija par to ka nevajag ņemt tik vecus datus kā 1960 vai 1985 gads kad pasaules tehnoloģijas bija citā līmenī un pārsvarā lielākā daļa dzīvoja savā zemītē bartera sistēmā, nevis skaitīja netaustāmus cipariņus ekrānā. Kad parādījās internets,tad cita runa.
Un par to ,ka
”pieaudzies vairāk kā 4 reizes vai ap 7.5% gadā” ir taisnība, tik jautājums kad tad ir ”jāizņem” sev kāds profits? Kā izņem daļu profita tā zīmējamais grafiks 50 gadu griezumā tiek bremzēts. Tā jau var turēt to naudu gadu desmitiem kamēr pats noliec karoti, jo ar katru gadu taču tie 7.5% kļūst naudas izteiksmē ienesīgāki un vajag pelnīt lielu reizinājumu.
Tiklīdz izņem sev profita daļu,tad tikai ir reāla daļa atgūta investētā. Līdz kamēr nauda nav uz rokas vai kaut kur taustāmā veidā, tikmēr investētā nauda ir -100%.
Pārāk daudz tiek spekulēts uz tik garu termiņu un ka peļņa no investīcijas netiek izņemta, lai izskatītos iespaidīgāka peļņa. Tomēr investors ir tas kurš vēlas atdevi. Un mūsu laikmetā pelnīt ir daudz vieglāk, lai nebūtu jāskatās padsmit gadi uz priekšu. Atliek tik pašam darboties, turēt galvu augšā un bez biksēm nepaliks. Tikai nabagam šķiet,ka viņam jānopelna miljoni kontā, lai var atlikušo dzīves daļu sēdēt pludmalē un neko nedarīt.
Ja neko nedara, tad cilvēks atrofējas un eksistē tikai fiziskais ķermenis uz šīs planētas.
ar interesi gaidu nākamos bloga rakstus!
03/02/2017 @ 9:50 am
Ja gribas pašam papētīt S&P Total Return indeksu dažādos griezumos, var šeit:
https://finance.yahoo.com/quote/%5ESP500TR?ltr=1
Tas, ka vienā brīdī nauda ir jāizņem, ir pilnīga taisnība. Tajā pašā laikā ieguldīt akciju tirgū 15-20 gadu garumā — paralēli cenšoties vairāk nopelnīt, taisīt biznesu, utt. — ir pilnīgi normāli. Tas var palīdzēt sasniegt finansiālos mērķus par vairākiem gadiem ātrāk.
Viena no galvenajām šīs rakstu sērijas domām ir, ka nevajag cerēt ieguldīt 1, 3 vai 5 gadus un baigi nopelnīt. Tā tas nestrādā. Compound efekts sāk kļūt labi jūtams varbūt pēc 10 gadiem. Un tad var gadīties brīdis, kad tirgus ir krīzē, un jāpagaida vēl 5 gadi. Tādēļ investoram — amatierim — jāspēlē ilgtermiņā un jābūt gatavam situācijai, kad izņemt naudu no tirgus dažus gadus jāpagaida (tādēļ tuvojoties vecumdienām iesaka likt lielāku daļu portfeļa obligācijās, lai šis svārstīguma risks būtu mazāks — lai lielāka drošība, ka īstajā brīdī varēs izņemt).
Vai tas ir vērts? Tas ir jāizlemj katram.
Personīgi man nav mērķa sēdēt pludmalē — tas tiešām atrofē. Bet gribētos, lai ir gana naudas, ka jebkuram ģimenes loceklim varētu atļauties apmaksāt dārgu mūsdienīgu operāciju, ja kas ar veselību. Lai varētu izdomāt trīs gadus aizbraukt padzīvot kaut kur džungļos, ja sagribās. Lai varētu uztaisīt jaunu biznesu, kas prasa zināmu kapitālu, neskraidot riņķī pie investoriem.
Var jau gribēt to visu tūlīt un uzreiz, bet realitātē kapitāla izveide gandrīz vienmēr prasa laiku Gan biznesā, gan investējot. Un šīs pieejas var (vajag) izmantot paralēli.
03/04/2017 @ 5:10 am
Esmu ķīmijas un ekonomikas students. Naudas, ko investēt vēl nav, bet kad būs to investēšu. Pagaidām tikai diskutēju ar saviem kursa biedriem par izdevīgiem investīciju fondiem, un viens ko pieminēt pie Vanguard un Transferwise ir RobinHood. Tas diemžēl ir pieejams tikai ASV pilsoņiem (drīz būšot arī Austrālijā), taču tas ir līdzīgi kā Transferwise – citāds tirgus spēlētājs, kura produkts ir zemas komisijas cenas, un darbojas uz kvantitāti. Iesaku apskatīties, un padalīties apsvērumos par, ko tādu.
P.S Paldies vēlreiz par tām vieslekcijām, ko Tu pirms 3 gadiem vadīji 11.klasniekiem Raiņa bulvārī 8, ja toreiz varbūt ļoti nenovērtēju, tad tagad gan labāk izprotu tos ieteikumus 😉
07/04/2017 @ 12:09 pm
Lasu blogu jau kādu laiciņu (šobrīd arī “lopu ekspresi”). Liels paldies par mūsu izglītošanu finanšu ziņā. Vienmēr esmu baidījies no ieguldīšanas, bet pēc vairāku rakstu izlasīšanas sāku apsvērt vēlreiz šo ideju. Gribēju prasīt vai esi dzirdējis par “Wealthfront” (https://www.wealthfront.com) un ja esi kādas ir tavas domas par naudas investēšanu ar šādām iestādēm.
08/04/2017 @ 8:37 am
Tiem, kuriem negribas pašiem sekot līdzi un būvēt portfeli, tāda veida servisi varētu būt laba izvēle. Konkrēto neesmu izpētījis un nevaru neko teikt par kvalitāti, drošību, utt — tas rūpīgi jāizvērtē. Katrā ziņā ilgtermiņā ar šādu piegājienu droši vien ies labāk nekā pērkot dārgus aktīvi pārvaldītus fondus.
Nezinu gan, vai kāds šāds serviss ir atvērts/piemērots LV iedzīvotājiem.