Kāpēc Vorens Bafets iesaka indeksu fondus?
Ieguldiet indeksu fondos – tā saviem mantiniekiem iesaka Vorens Bafets, viens no visu laiku slavenākajiem ieguldītājiem.
Un ne tikai viņš. Indeksu fondus par labāko veidu, kā ieguldīt finanšu tirgos, atzīst virkne ekspertu – kā, piemēram, Nobela Prēmijas laureāti Jūdžīns Fāma, Ričards Tālers, Angus Dītons, Pols Semjelsons un citi.
Kāpēc? Un kāpēc arī Latvijas iedzīvotājam tieši indeksu fondi, manuprāt, nodrošina labākās izredzes uz veiksmīgu ieguldīšanas rezultātu?
Apskatīsim trīs iemeslus.
1 – indeksu fondu uzvaru pamato dzelžaina loģika
Aktīvi pārvaldīti fondi sacenšas savā starpā, lai panāktu rezultātu, kas ir labāks par tirgus vidējo rādītāju – indeksu.
Vienam veicas vairāk, otram mazāk. Visi par savu ņemšanos maksā tirgošanās komisijas. Rezultāts ir vienkārša matemātika. Kā grupa, aktīvi pārvaldītie fondi pirms komisijām nopelna indeksa rezultātu. Pēc komisijām tie atpaliek no indeksa.
Labi, vidējais pārvaldītājs atpaliek. Bet var taču izvēlēties labākos, vai ne?
Šeit jāņem vērā otrs ekonomistu pierādīts fakts:
Nepastāv metodes, kā sistēmātiski ilgtermiņā nodrošināt, ka tu izvēlies ieguldījumus labāk par citiem.
Pārvaldītājs, kurš vienu gadu ir priekšā, nākamajā periodā drīzāk būs pakaļgalā. Tādēļ ir neprāts censties izvēlēties “gudrāko” pārvaldītāju, kuram tomēr izdosies apsteigt tirgus indeksus.
Tāpat ir neprāts sacensties ar Volstrītas vilkiem un mēģināt tirgus indeksus apsteigt pašam.
Tad kas atliek?
Dari, kā senā sakāmvārdā. Ja nevari sakaut ienaidnieku – indeksu – pievienojies tam.
Indeksu fonds nemēģina izvēlēties izdevīgākos ieguldījumus tirgū. Tā vietā indeksu fonds iegādājas visas akcijas vai obligācijas, kas ir konkrētajā indeksā, proporcionāli to tirgus svaram. Piemēram, indeksu fonds, kas iegulda MSCI World, iegādāsies 1600 pasaules lielāko uzņēmumu akcijas.
Rezultātā šāds indeksu fonds nodrošina tev pasaules attīstīto valstu akciju tirgus vidējo rezultātu ar minimālām izmaksām. Tas ļauj tev ērti un efektīvi ieguldīt pasaules ekonomikā.
Vienkārša, bet dzelžaina, matemātika tev ļauj secināt – tu gandrīz noteikti ilgtermiņā pelnīsi vairāk nekā ieguldītāji, kas uzticas aktīvi pārvaldītiem fondiem vai nodarbojas ar pašdarbību.
2 – indeksu fondu uzvaru parāda statistika piecdesmit gadu garumā
Jau gandrīz piecdesmit gadus, kopš Džeks Bogls ASV izveidoja pirmo populāro indeksu fondu, šie instrumenti uzticami apsteidz lielo vairumu Volstrītas konkurentu.
Šobrīd visplašākais pētījums par indeksu fondu rezultātiem, salīdzinājumā ar aktīvi pārvaldītajiem fondiem, ir Morningstar Active / Passive Barometer. Ieskatīsimies, ko par pēdējo 20 gadu rezultātiem secina šī pētījuma 2020. gada augusta izlaidums:
- tikai 14 % no aktīvi pārvaldītiem fondiem, kas iegulda lielo ASV uzņēmumu akcijās, spēja apsteigt attiecīgos indeksu fondus;
- mazo uzņēmumu gadījumā situācija bija labāka, bet arī šeit tikai 34 % aktīvi pārvaldīto fondu spēja apsteigt indeksu fondus
- obligāciju gadījumā tikai 8.9 % aktīvi pārvaldīto fondu spēja apsteigt indeksu fondus.
Turklāt atgādinu, ka nav uzticama veida, kā uzminēt, tieši kurš fonds būs starp veiksmīgajiem. Pētījums pēc pētījuma secina – tie, kas vienus 20 gadus darbojas veiksmīgāk, nākamos 20 gadus drīzāk tik veiksmīgi nebūs.
Realitāte atbilst teorijai. Indeksu fondi turpina uzvaras gājienu jau piecdesmit gadus. Tieši indeksu fondu ieguldītāji visā pasaulē var vislabāk baudīt ieguldīšanas augļus.
3 – indeksu fondi ir pieejami un ērti izmantojami ikvienam
Lai ieguldītu indeksu fondos, nav nepieciešama finanšu izglītība vai liela bagātība. Nepieciešams vien nedaudz zināšanu, lai jēdzīgi izveidotu portfeli un laika gaitā to pieskatītu. Par tālāko parūpēsies tirgus.
Turklāt arī Latvijā, kur finanšu pakalpojumi ir samērā neērti un dārgi pieejami, jebkurš ieguldītājs var izdevīgi piekļūt indeksu fondiem. Nepieciešamais starta kapitāls ir vien daži tūkstoši eiro. Var pietikt pat ar mazāk.
Latvijā piedāvātie fondi un citi ieguldījumu produkti ir dārgi un neefektīvi.
Tie bieži maksā 1.5 %, 2 %, 3 % gadā vai pat vairāk. Pie šādām izmaksām labi nopelnīt cerību ir maz.
Bankas nekad tev nestāstīs, kā pašam piekļūt zemu izmaksu indeksu fondiem, jo no tiem bankai nav peļņa. Taču tu vari izglītoties un atrast šos produktus pats.
Daudzi Latvijas turīgākie iedzīvotāji – veiksmīgi uzņēmēji, uzņēmumu vadītāji, augsti apmaksāti profesionāļi – jau šobrīd savu naudu iegulda tieši šādi.
Nākamajos rakstos palīdzēšu saprast, kā vari to sākt darīt arī tu!
Atruna: Šis ir izglītojošs materiāls. Nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos pastāv risks zaudēt naudu. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam.
02/02/2017 @ 3:21 pm
Arī atbalstu indeksu fondu variantu kā sākotnēju.
Ja pašu interesē tirgi un to piedāvātie instrumenti tad pakāpeniski var paplašināt savu portfeli apgūstot un izmēģinot jaunus instrumentus.
02/02/2017 @ 5:10 pm
Paldies, Tom, par šiem rakstiem.
Mani personīgi varētu interesēt indeksu fondi, bet saprotams, ka tas nav tik vienkārši, kā varētu šķist 🙂
Gaidu nākamos rakstus par indeksu fondiem.
02/02/2017 @ 7:48 pm
Būs! Nav tik vienkārši, bet nav arī drausmīgi sarežģīti.
03/02/2017 @ 3:51 am
Vai Bufetā ir šajā jautājumā jāieklausās kā galīgajā !? Tas vairāk pēc reklāmas saukļa izklausās jo viņš šodien pasaka šo, ieplūst miljardi tirgū, rīt paziņo ka īstenībā domā citādāk. Ne jau velti viņš ir viens no top publiskajiem spekulantu večiem. Kūmiņam pieredze bagātīga un pūļa reakciju pārzin.
Noteikti var izlobīt šādu viedo vīru teiktajā labo, bet jo skaļāks virsraksts/ieteikums parastajai tautai, jo biežāk ir zemūdens akmeņi. Manā sfērā ir diezgan līdzīgi, ka arī lielākā daļa padomdevēji spekulē uz pārsvarā nesataustāmu statistiku, ilgtermiņa procentu solījumiem un bieži ‘gudrie’ paziņo kā visticamāk būs, lai gan īstenībā paši tā nedomā un tikmēr jau laicīgi nodrošina peļņu neatkarīgi no iznākuma izmantojot aitu naudu.
Kādēļ Latvijas komisijas ir krietni augstākas? Vai tīri teorētiski nesanāk, ka tas ir viņu veids kā nopelnīt, jo ar akcijām nemaz tik gludi nesokas parastajam letiņam starpniekam-padomdevējam?
03/02/2017 @ 9:58 am
Protams, ka nevienā nav jāklausās galīgi. Tas ir vairāk ar smīnu. Tajā pašā laikā Bafeta darbi un vārdi gadu desmitu garumā diezgan labi parāda, ka viņš parasti saka to, kam viņš tic. Un par viņa izpratni par akciju tirgu grūti šaubīties.
Es arī viņu nesauktu par spekulantu. Viņš ir viens no slavenākajiem “buy and hold” investoriem, kuri liek naudu uzņēmumos ilgtermiņā, tādēļ, ka to kvalitāti ir kārtīgi izpētījuši.
Tajā pašā laikā vienkārši kopēt Bafetu arī nav gudri, jo viņam pieejamas iespējas, kas vidējam investoram pat sapnī nerādās.
Komisijas, protams, ir peļņas avots. Godīgi sakot, var arī Latvijas brokerus saprast. Tie tirgošanās apjomi šeit ir tik mazi, bet regulācijas jāpilda, tā kā ar ārzemju mini komisijām grūti biznesu uzcelt.
03/02/2017 @ 1:24 pm
Bafetu nav vajadzības manuāli kopēt. Ja tic viņa stratēģijai un tam, ka tā turpinās strādāt arī kad viņš nodos vadību kādam citam, tad pietiek nopirkt viņa investīcijas holdinga Berkshire Hathaway akcijas.
03/02/2017 @ 3:11 pm
Tas par pēctecību gan ir diezgan liels “ja”, par kuru personīgi neesmu pārliecināts.
03/02/2017 @ 3:53 am
Palaist komisiju zemāk par veidlapu aizpildīšanu tikmēr palielinot komisiju no peļņas tak būtu intriģējošāk no investoru skatpunkta?
03/02/2017 @ 9:59 am
Komisiju veidi ir daudz un dažādi. Bieži tās komisijas “no peļņas” ir saliktas tik gudri, ka tās paņem pat tad, ja reāli investors neko daudz nav pelnījis. Tādēļ man personīgi labāk patīk viena fiksēta, zema komisija par kuras apjomu es vismaz skaidri zinu.
03/02/2017 @ 10:31 pm
Visjautrākās ir komisijas no peļņas, kur komisija ir % no kopējā nevis pašas peļņas % 😀
03/02/2017 @ 10:00 am
Tom, liels paldies kā dalies ar savu pieredzi un zināšanām, kā arī izglīto cilvēkus ieguldīt finanšu tirgos.
Gribu izmantot, tavu piedāvājumu izteikt vēlēšanu par tēmām/biznesu. Es labprāt uzzinātu, ko tu doma par Nasdaq Riga akcijām, tādam kā: VSS, OLF, SAF.
03/02/2017 @ 10:21 am
Ja godīgi, par atsevišķām akcijām nedomāju. Saskaņā ar visu iepriekš rakstīto, atsevišķās akcijās neieguldu, jo tur apspēlēt tirgu ir grūti (un tam vēltīto laiku varu labāk ieguldīt citur).
Ir gan viena nianse. Pasaules tirgū ar akcijām nopelnīt grūti, jo ļoti daudz spēlētāju, informācija visiem pieejama, utt. Mazākos tirgos, kuros tirgus varbūt nav tik efektīvs, var būt iespējams veiksmīgāk pielietot fundamentālu uzņēmumu analīzi, lai saprastu, kuras akcijas ir undervalued un kuras — ne. Vai vietējais tirgus vēl ir gana “jauns”, lai tas būtu iespējams, neņemšos spriest — jārunā ar tiem, kas ikdienā to pēta.
05/02/2017 @ 10:41 am
Manuprāt Baltijas akcijas var pirkt ja esi pārbaudījis uzņēmuma finanses un tici uzņēmuma izaugsmei vidējā un ilgtermiņā. Īstermiņā, atkal – manuprāt, Baltijā trūkst apgrozījums, lai vispār sāktu domāt spekulēšanu.
No personiskās pieredzes, bija patīkami redzēt Baltijas akciju portfeļa pieaugumu pēc ~10-15 gadiem.
03/02/2017 @ 5:38 pm
Netaisos publicēt savu grāmatvedību, bet reiz personīgi strādāju ar portfeļiem pārsimts miljonu apjomā. Un zini, gadu griezumā zaudējām vairāk, nekā pelnījām. Gan lielākoties enerģijas tirgū, nevis akcijās. No tās pieredzes — un no visiem tiem ģeniālo tirgotāju “brīnumiem”, kurus redzēju ap sevi investīciju bankās Ņujorkā — arī izdaru secinājumus par to, kas ir spekulācija, un kas — saprātīga ilgtermiņa ieguldīšana.
Atsevišķas skices no pieredzes personīgajā kontā publicēšu laika gaitā. Latvijas “ūdeņus” pētu tikai tagad, jo kopš ASV laikiem biju ieguldījies pats savos projektos. Viens no bloga rakstīšanas motivatoriem — saprast, kur un kā šajā nodokļu un likumdošanas režīmā izdevīgāk.
03/02/2017 @ 9:36 pm
Vēl gatavojos riktīgi papētīt Latvijas brokeru piedāvājumus, jo tur mēdz būt dažādi apslēptie akmeņi, kas apēd ienesīgumu — komisijas par turēšanu, par neaktivitāti, par naudas ieskaitīšanu, utt. Bet izskatās, ka Swedā, piemēram, vajadzētu būt 35 eur komisijai par 10,000 EUR ETF pirkšanu ASV kā arī daudzās Eiropas biržās (0.35% komisijas likme https://ib.swedbank.lv/private/pricelist/transactions_with_securities_and_other_finance_instruments)
Citos mazajos brokeros ir arī stipri lētāk — bet tur ir citas vairāk vai mazāk slēptās izmaksas.
Kad būšu vairāk izpētijis LV situāciju, uzrakstīšu rakstu par to, kas jāņem vērā, izvēloties brokeri.
11/07/2017 @ 6:46 pm
Es arī ilgu laiku domāju, kur ko investēt, lai iegūtu labāku labklājību.
1. Sāku ar uzkrājošajām apdrošināšanām, maksimālā atdeve ap 7% kopā ar valsts atbalstu.
2. Tad pārgāju uz meža iegādāšanos ar mērķi pēc 30-50 gadiem, lai varu izcirst. papildus labums, paliks mantojumā. ienesīgums izskatās švaks ap 3-4% gadā no ieguldītās summas.
3. Tad uzgāju noguldījumu uz 3 gadiem, gada procenta likme ap 7%. (ar valsts garantēto 100 tk. ja kaut kas notiek ar kompāniju kur ieguldīju jaunu.
Manā skatījumā 1. un 3. ir pats drošākais veids kā palielināt naudu, bez riska, 2. par mežiem riski ir, bet tomēr paliek mantojumā.
Cik esmu salasījies, tad akcijās neko vairāk par 5% ilgtermiņā nevar dabūt.
Lai dabūtu virs 7% tad jāsāk riskēt, un vari pazaudēt vairāk nekā iegūt.
11/12/2017 @ 5:44 pm
Paldies par rakstu! Kādas izredzes, ka Toms uzrakstīts arī kaut ko par portfeļa re-balansēšanu tuvākajā laikā? Zem “Ieguldīšana” rubrikas iederēsies tīri ok 🙂
12/12/2017 @ 8:20 am
Neslikta doma! Paštukošu.
13/12/2017 @ 8:24 am
Nav domas, pirmo reizi dzirdu. Bet manas zināšanas par dažādiem ES brokeriem nav īpaši plašas. Cik nu pats esmu skatījies.