Deviņi apsvērumi indeksu fondu izvēlē
Nonācām pie secinājuma, ka amatierim var būt izdevīgi investēt indeksiem piesaistītos fondos. Bet kā tos izvēlēties?
Šis raksts būs garāks un tehniskāks kā parasti. Ja neesi nobriedis ieguldīšanai indeksu fondos, vari izlaist un atgriezties vēlāk. Nākamie raksti būs vieglāka lasāmviela.
Ja esi noskaņojies ieguldīt, šis noderēs. Pašam savākt šīs zināšanas un knifiņus nav viegli. Droši uzdod jautājumus komentāros par tehniskiem aspektiem, kurus gribētos saprast labāk.
- Izvēlamies fonda veidu
Populāri ir divu veidu indeksiem piesaistīti produkti — index mutual funds (indeksiem piesaistīti ieguldījumu fondi) un exchange traded funds (biržā tirgotie fondi jeb ETFi).
Index mutual fund ir parasts ieguldījumu fonds, kura daļas var pirkt vai pārdot reizi dienā no paša fonda.
ETF ir biržā tirgots fonds. Tā daļas tirgus dalībnieki var pirkt un pārdot savā starpā tāpat kā akcijas.
No abiem sarežģītāks ir otrais. Ar ETFiem — tāpat kā ar akcijām — jāņem vērā dažādi tirgus apsvērumi. Bet galvenā doma vienkārša:
- Tu nopērc ETFu
- Kad saistītais indekss kāpj, kāpj arī ETF cena
- Kad indekss krītas, krīt arī ETF cena
- Tu saņem dividendes no fondā turētajām indeksa akcijām
Praksē no augstāk minētā var būt nobīdes. Bet efekts ir līdzīgs tam, it kā tu pats būtu nopircis visas indeksa akcijas.
Latvietim izvēle vienkārša. Ieguldījumu fondus iedzīvotājiem drīkst izplatīt tikai, ja tie ir reģistrēti izplatīšanai Latvijā. Sarakstā FKTK mājas lapā nevienu indeksu fondu neredzu.
Tātad mums atliek tikai ETFi.
- Izvēlamies fonda kategoriju
Amatierim indeksu fondi ir pievilcīgi, jo piedāvā iespēju ilgtermiņā investēt diversificētā akciju klāstā.
Šeit svarīgi vārdi ilgtermiņā un diversificētā. Ne visi ETFi atbilst šiem kritērijiem.
Bīstami ir spekulatīvi ETFi, kas piedāvā milzu atdevi, ja, piemēram, konkrēts indekss kritīsies — un milzu zaudējumus, ja šamais celsies. Visādi Double & Triple-short ETFs un citi leveraged ETFi. Aizmirsti par tiem.
Narrow-based ETFi, kas iegulda šaurā akciju lokā — viena nozare vai mazs reģions — nav gana diversificēti.
Amatierim prātīgāk ieguldīt broad-based index-tracking ETFos:
- broad-based: ETFi, kas iegulda plašā nozaru spektrā un plašā ģeogrāfiskā reģionā. Piemēram, Eiropa, ASV, Attīstītās valstis, Āzija, Emerging Markets utt.
- index-tracking ETFs: “Parasti” ETFi, kas kopē indeksu.
- Izvēlamies mērķa reģionu
Konservatīvs ieguldītājs, kam pensija jau tuvu, var izvēlēties ieguldīt eirozonā.
Kādēļ? Ja ieguldi ne-eirozonas fondā, tava ieguldījuma vērtība svārstīsies kopā ar valūtas kursa svārstībām. Var sanākt, ka tavas ASV akcijas ceļas vērtībā dolāros, bet eiro izteiksmē tu zaudē.
Morningstar pētījums norāda, ka ilgtermiņā valūtas kursu svārstības iespaids mēdz izlīdzināties, bet tas prasa ilgus gadus. Pieejami arī hedged ETFi, kuros valūtas risks samazināts ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem. Tie mēdz būt dārgāki un mazāk likvīdi.
Ja līdz pensijai vēl ilgi un īstermiņa svārstības šķiet pieņemamas, pievilcīgs var būt “pasaules” portfelis, kas kā minimums ietver vismaz ASV un Eiropu (bez hedging). Liela daļa no patiesi globālu uzņēmumu akcijām tiek tirgota tieši ASV akciju biržās.
Vai iekļaut portfelī t.s. attīstības tirgus (Emerging Markets) — katra paša izvēle. Lielāks svārstīgums ar potenciāli nedaudz lielāku ienesīgumu.
- Izvēlamies fonda valūtu
Izvēlēties mērķa reģionu un izvēlēties fonda valūtu NAV viens un tas pats. Piemēram, visi trīs zemāk minētie fondi piesaistīti S&P 500 indeksam, bet pirmie divi izteikti USD un trešais EUR:
SPDR S&P 500 ETF
iShares S&P 500 UCITS ETF
Lyxor S&P 500 UCITS ETF
Ko tas nozīmē praksē? Kad pirksi pirmos divus, brokeris tavus eiro sākumā pārvērtīs dolāros. Dividendes saņemsi dolāros, un brokeris tos pārvērtīs eiro. Kad pirksi trešo, maksāsi eiro, un arī visas dividendes saņemsi eiro (valūtas maiņu nodrošina pats fonds).
“Parastajam cilvēkam” atšķirība ir niecīga un labāk ir izvēlēties fondu ar zemākām izmaksām.
Ko nenozīmē fonda valūta — pirkt ASV indeksam piesaistītu fondu EUR valūtā nenozīmē, ka samazināts valūtas risks. Fonda daļas vērtība tāpat svārstīsies, svārstoties EURUSD valūtas kursam. Valūtas risks ir samazināts tikai fondiem, kuri aprakstīti kā hedged (tiek pielietoti atvasinātie finanšu instrumenti).
- Izvēlamies fonda mītnes zemi (domicile)
Ārkārtīgi svarīgs, maz saprasts apsvērums. Katrs ETF ir dibināts konkrētā valstī un pakļauts tās nodokļu politikai.
Neesmu grāmatvedis vai nodokļu speciālists un tālākais attēlo tikai manu izpratni par šo lietu — sīkāk prasiet grāmatvedim.
ASV bāzētie dolāru ETFi bieži ir vislielākie, vislikvīdākie, un ar viszemākām izmaksām. Bet, pirms investēt tajos, jāņem vērā vismaz divi būtiski apsvērumi:
- Estate tax, ko varētu saukt par “mantojuma nodokli”. Ja Tu nomirsti, kamēr tev pieder ASV ETF daļas, un tavs ieguldījums + tavi īpašumi ASV pārsniedz 60,000 USD robežas, tavs mantojums var būt pakļauts ļoti lieliem nodokļiem.
- Dividenžu nodoklis. No ASV ETFu izmaksātām dividendēm ārzemniekiem automātiski aiztur nodokļus 30% apmērā.
Labā ziņa tāda, ka iesniedzot brokerim pareizi aizpildītu anketu W-8BEN, ņemot vērā ASV-Latvijas nodokļu vienošanos, šo likmi vajadzētu varēt samazināt līdz 15%. Par šo prieku brokeris liks samaksāt.
Ja reiz 15% samaksāti ASV, VID savus 10% par dividendēm nevajadzētu prasīt (jo vienošanās paredz dubulto nodokļu neuzlikšanu). Tikai viss pareizi jādokumentē.
Galvenā alternatīva eiropiešiem ir Eiropā dibināti ETFi. Lielākā tiesa ir vai nu Īrijā vai Luksemburgā dibināti fondi, kas pieder tā saucamajai UCITS shēmai. Ko tas nozīmē praksē — tie ir stingri pēc ES likumdošanas regulēti.
Priekšrocības:
- Ideāli piemēroti investēšanai Eirozonas akcijās (nav jāmaksā ASV 30% no dividendēm)
- Nav jāuztraucas par ASV estate tax
Ja gribi ETFu, kas iegulda Eiropas akcijās, Eiropas ETFi ir loģiska izvēle. Bet ja gribi ETFu, kas pērk arī ASV akcijas, ir mīnusi (atkal — neesmu grāmatvedis):
- Cik saprotu, sanāk maksāt divkāršu dividenžu nodokli. Pats fonds maksā ASV 15% nodokli no dividendēm. Bet tad fonds tev izmaksā dividendes. . . un tev jāmaksā nodoklis VIDam. Tos ASV 15% nevar atskaitīt, jo tos maksāja fonds, nevis tu pats.
- Eiropā bāzēti ETFi, kas iegulda ASV akcijās, mēdz būt ar augstākām komisijām.
- Tie mēdz būt daudz mazāka izmēra un mazāk likvīdi nekā ASV bāzētie fondi. Tas nozīmē, ka t.s. bid-ask spredi mēdz būt augstāki, un cenas mēdz būt dārgākas t.s. nav premium efekta dēļ. Neiedziļināšos detaļās, bet dažkārt Nav premium dēļ var pazaudēt pat 1%.
Mans secinājums: ja iekrājumi un īpašumi ASV nesasniedz 60,000 USD robežu, daudz izdevīgāk ir pirkt ASV ETFus un pareizi aizpildīt W-8BEN, lai maksātu tikai 15% no dividendēm.
Ja iekrājumi un īpašumi ASV pārsniedz 60,000 USD, labāk izmantot Eiropā bāzētos ETFus.
- Izvēlamies lielus, likvīdus ETFus ar zemām izmaksām
Apskatamies ETFu klāstu, kas atbilst mūsu reģiona un mītnes zemes izvēlei. Vērtējam ETFus pēc četrām pazīmēm:
- Fonda izmērs (total assets). Lielāki fondi parasti būs likvīdāki un stabilāki.
Ja fonda pārvaldnieks nolemj aizvērt nerentablu fondu, tev nāksies to pārdot. Tad jāmaksā darījuma izmaksas, lai pārieguldītu citur — turklāt grāmatvedībā jāieraksta darījums ar peļņu vai zaudējumu (potenciāli liels mīnuss). - Likviditāte (liquidity). Likviditāte nozīmē to, cik aktīvi fonds tiek tirgots tirgū un cik viegli fondu ir pirkt/pārdot.
Amatierim grūti novērtēt likviditāti. Var parunāt ar brokeri vai paskatīties investing.com, cik liels ir “bid-ask spread” biržas darba laikā, paskatīties tirdzniecības apjomus, utt.
Bet amatierim labāk vienkārši izvēlēties ļoti lielus fondus, kas piesaistīti prominentiem indeksiem. Tie gandrīz vienmēr būs ļoti likvīdi. - Fonda izmaksas. Skatamies “OCF” (ongoing charges figure) vai “TER” (total expense ratio) ciparu, izteiktu gada procentos — cik no tavas naudas gada laikā paņems fonda pārvaldnieks. Lieliem, likvīdiem ETFiem, kuri iesakāmi amatieriem, izmaksas mēdz būt 0.04% – 0.30% robežās.
- Iegādes un turēšanas izmaksas. Jāizpēta, kādas komisijas ņems brokeris par konkrētajā biržā tirgoto ETFu pirkšanu un turēšanu (par brokeriem vairāk nākamreiz).
Pirms konkrētā fonda pirkšanas, rūpīgi izlasam vismaz fonda “KiiD”, “Summary Prospectus”, “Summary Description” un citus informatīvos dokumentus. Skatamies, vai nav kādi nesaprotami brīnumi.
- Kā saprast ETF nosaukumus
Kā no ETF nosaukuma saprast, kas tas tāds ir? Daži piemēri:
SPDR S&P 500 ETF
iShares Core S&P 500 UCITS ETF USD (Acc)
Lyxor EURO STOXX 50 (DR) UCITS ETF
iShares Russell 1000 Growth ETF
Pirmais gandrīz vienmēr ir vai nu firmas vai trademark nosaukums — populāri ir SPDR, iShares, PowerShares, Vanguard, db x-trackers, Lyxor, UBS, Amundi, utt.
Nākamais parasti ir trekotā indeksa nosaukums — augstāk redzam S&P 500, EURO STOXX 50, Russell 1000 Growth.
Tad mēdz būt dažādi saīsinājumi:
UCITS — ja parādās šis saīsinājums, skaidrs, ka runa par ES dalībvalstī dibinātu fondu.
Acc — fonds uzkrāj dividendes un reinvestē tās fondā. (Te var būt grāmatvedības apsvērumi. Dažās Eiropas valstīs arī no šīm reinvestētajām dividendēm jāmaksā nodokļi, kas ir piņķerīgi un riktīgi sarežģī grāmatvedību. Par Latviju nezinu, jo pats kā privātpersona neesmu lietojis. Vai kāds lasītājs zinās komentēt?)
Dist — fonds izmaksā dividendes dalībniekiem.
DR — fonds izmanto depository receipts, lai ieguldītu ārzemju akciju tirgū (parasti mazāk būtisks apsvērums).
EUR/USD/JPY/utt — valūta, kurā nominēts fonds
Citas nosaukuma sastāvdaļas — rūpīgi izlasam dokumentāciju, lai saprastu šeit neminētas nosaukuma daļas.
- Kur meklēt ETFus
Priekš ASV ETFu meklēšanas un salīdzināšanas var lietot, piemēram, etf.com. Priekš Eiropas ETFiem man patīk Frankfurtes biržas mājaslapa, jo ļoti parocīga search funkcija, un tur tiek tirgoti gandrīz visi Eiropas ETFi (tas nenozīmē, ka izdevīgāk pirkt Frankfurtes biržā — te runāju tikai par info meklēšanu).
- Kā izvēlēties brokeri
Par to nākamreiz. Gana plaša un svarīga tēma.
Kad ar brokeriem būsim skaidrībā, uzzīmēsim “pilnu bildi” — ko izmaksā ieguldīšana ETFos. Tad arī beidzot varēsim atbildēt uz jautājumu, kuru uzdevu pirms laiciņa — cik tad naudas vajadzīgs, lai būtu vērts sākt ieguldīt?
Apskatīsim arī, ko iesākt, ja uzkrājums vēl mazs (vai nav vispār).
Ja šis raksts šķiet lietderīgs, dalies ar draugiem. Celsim sabiedrības finanšu pratību kopā.
Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (2-3 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Ja vēlies šeit nākotnē redzēt rakstu par kādu konkrētu biznesa vai finanšu tēmu, droši raksti komentāros!
Atruna: Šīs ir tikai manas pārdomas, un nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos ir lieli zaudējumu riski. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam.
8. februāris, 2017 @ 3:35 pm
Viena lieta, ko īsti nesaprotu – kas ir tas “indekss”?
8. februāris, 2017 @ 3:44 pm
Vienkāršā valodā runājot indekss ir tirgus šķērsgriezums. Piemēram, S&P 500 indekss sastāv no 500 ASV kotētu uzņēmumu akcijām.
Katram uzņēmumam indeksā ir svars. Visbiežāk uzņēmumus sver pēc to tirgus kapitalizācijas (izlaistu akciju skaits x cena). Ir arī savādāk svērti indeksi.
Ja tu ieguldi naudu klasiskā S&P 500 indeksu fondā, fonds par tavu naudu nopērk 500 akcijas tajās proporcijās, kā katrs uzņēmums ir svērts indeksā. Un tu arī iegūsti attiecīgo atdevi, it kā pašam tev būtu šīs 500 akcijas (mīnus komisijas).
Indeksa “cena”, kuru zīmē grafikos, ir indeksa sastāvdaļu — akciju — vidējā svērtā cena. Weighted average.
8. februāris, 2017 @ 4:47 pm
Paldies par izsmeļošo rakstu.
Izlasīju T. Robbins grāmatu “Money – master the game” un ar baigo entuziasmu gribēju ieguldīties ETFos. Nevarēju saprast ar ko sākt. Kur meklēt? Kā ieguldīt, iet uz banku pie brokera vai pašam pirkt.
Nopirku dažas VANGUARD S&P 500 ETF, pēc kāda laika vēl VANGUARD FTSE JAPAN UCITS ETF. Sapratu, ka jāperk vairumā, jo treknas komisijas. Pagaidām esmu atstājis uz pauzes, jāsāk vairāk izglītoties.
Vienu svarīgu jautājumu Tu atbildēji šajā rakstā – nevarēju saprast kur bāzētos ETF pirkt? ASV vai ES?
Tad tāds tumšais jautājums ir – kur pirkt? Kā izvēlēties banku (brokeri)? Kam pievērst uzmanību? Komisijas? Slēptās izmaksas?
Vai diversificēt arī pa bankām (brokeriem)?
Ar cik lielām summām varētu sākt, jo ar daž-simts € ir neizdevīgi.
Jautājums pēc šī raksta – saņemot dividendes, tiek uzrādīts 10% nodoklis, kā lai es zinu vai un kāds tiek noņemts nodoklis arī otrā galā?
Es saprotu, ka par šo Tu rakstīsi, gaidīšu nākamo rakstu.
Paldies! 🙂
8. februāris, 2017 @ 5:58 pm
Paldies, Elvij, par komentāru!
Jā, ar komisijām tā ir, ka tas motivē uzreiz ieguldīt normālu summu (savādāk tie minimālie apjomi apēd ienesīgumu). Komisiju struktūra gan atkarīga no brokera. Un jā, tieši par to (un citiem Taviem minētajiem jautājumiem) būs nākamais raksts. Nākamnedēļ!
8. februāris, 2017 @ 5:32 pm
1) ir daudz šādi pētījumi ASV, bet vai ir pārliecinoši dati, ka arī Eiropā index tracking strādā labāk par aktīviem fondu pārvaldniekiem? Man nav pārliecības, ka citās pasaules malās index tracking strādā tikpat labi, cik ASV tirgū.
2) Estate tax netiek uzskaitīts pie net worth <5.45M$: https://en.wikipedia.org/wiki/Estate_tax_in_the_United_States
Tā kā lielākai daļai investoru nav par ko satraukties.
8. februāris, 2017 @ 5:51 pm
Pirmkārt par estate tax, lai kādam lasītājam nerastos nepareizs iespaids — 5.45M limits ir amerikāņiem. Ārzemniekiem tas ir 60,000 USD. Tā kā par estate tax VAJAG uztraukties. Tajā pašā wiki zemāk par to arī ir rakstīts.
8. februāris, 2017 @ 5:57 pm
Otrkārt, kāpēc, lai Eiropa būtu atšķirīga? Loģika nemainās. Protams, var būt zināmas variācijas dažādu regulējumu un izmaksu dēļ.
Šeit var paskatīties pa reģioniem: https://us.spindices.com/spiva/#/reports
Arī Eiropā ir izteikta aktīvo fondu underperformance.
8. februāris, 2017 @ 6:35 pm
Paldies par izcilām atbildēm. Doma, ka Eiropa varētu būt atšķirīga, radusies tāpēc, ka ASV ir izteikta korelācija starp GDP un total market cap, kas ne vienmēr ir redzama citu valstu tirgos. Tāpēc bija aizdomas, ka citās valstīs indeksi neatspoguļo reālu ekonomiku pietiekami labi. Bet tavs links lieliski šīs aizdomas kliedē.
8. februāris, 2017 @ 6:40 pm
Jā, tas īstenībā ir labs komentārs — GDP un akciju tirgus ne vienmēr iet kopā. Tas ir iemesls, kādēļ investēt emerging markets nav bijis tik izdevīgi, kā varētu domāt, spriežot pēc ekonomiku atīstības tempa. Bet šķiet, ka uz active/passive debati tas neatstāj lielu iespaidu.
8. februāris, 2017 @ 7:20 pm
Doma bija, ka aktīviem parvaldītājiem var būt pieejamas visādas investīcijas, kas nav redzamas publiskā tirgū, kas varētu būt nozīmīgs apstāklis, ja akciju tirgus ir šaurs (t.i. neatspoguļo ekonomiku kopumā). Piemēram, daži Baltijas pensiju fondi iegulda private equity fondos, kuri investē daudz plašākā kompāniju spektrā nekā ir pieejams Baltijas akciju tirgos. Līdz ar to šādai aktīvai pieejai teorētiski varētu būt labāka atdeve, kas bija arguments par labu aktīviem parvaldītājiem pretstatā ne-inkluzīvu indeksu sekotājiem. Bet izskatās, ka realitātē šādi nesanāk 🙂
8. februāris, 2017 @ 7:32 pm
Nu, teorētiski ar fondiem, kas izteikti daudz iegulda private equity, tāda iespēja varētu būt. Vismaz šis rīks to neapgāž — jo šeit tiek salīdzināti fondi ar savas nozares benchmarku. Fondam, kurš iegulda private equity, piemēram S&P 350 Eiropas akciju indekss visticamāk nebūs benchmark.
Kā ir praktiski nezinu, nav man dati. Būtu jāmeklē fondi, kuri ļoti nozīmīgu portfeļa daļu liek PE. Protams, jāņem vērā, ka šeit ir “komisijas uz komisijām”, kas uzdevumu pagrūtina.
Neesmu šo tēmu dziļi pētījis, bet šis raksts par izaicinājumiem un iespējām šķiet interesants:
http://www.barrons.com/articles/pitching-private-equity-to-the-masses-1458970075
8. februāris, 2017 @ 8:14 pm
Paldies, izlasīju, tomēr šis man jau šķiet par sarežģītu. Man, domājot, kur likt savu uzkrājumu, ieteica apsvērt “indeksam piesaistītas obligācijas”. Šobrīd atradu, ka piedāvā N.banka. Šobrīd tiek piedāvāta kaut kāda Ziemeļvalstu programma ar dzēšanas termiņu 5 gadi. Vai tas ir aptuveni tas pats, par ko šeit rakstīts, vai kaut kas cits? Un kā to vērtēt? Paldies!
8. februāris, 2017 @ 10:40 pm
Paldies par komentāru, saprotu par sarežģītību. Te nedaudz dilemma. No vienas puses visu paskaidrot sanāk nedaudz sarežģīti. No otras puses negribas vienkārši teikt “pērciet šo un šo”, jo tad cilvēki var neiedziļinoties sekot ieteikumam. Pēc tam viņi dusmosies, kad ieguldījums krītas vērtībā (jo tāds risks vienmēr pastāv, it īpaši īstermiņā).
Pārdomāšu iespēju uzrakstīt rakstu ar dažiem “parauga portfeļiem”, kuros minēti konkrēti indeksu fondi, kas man šķiet jēdzīgi.
Jūsu minētās indeksam piesaistītās obligācijas nepavisam nav līdzīgas tam, par ko es runāju — tās ir daudz sarežģītāki strukturēti finanšu produkti, nediversificēti, ar samērā īsu termiņu. Es personīgi turētos pa gabalu. Bet lēmums jāpieņem pašam — neņemos dot padomus.
Indeksu fondi, par kuriem es runāju, strādā daudz vienkāršāk. Ja konkrētais akciju indekss ceļas, fonds ceļas vērtībā (mīnus komisijas). Ja indekss krītas, fonda vērtība krītas. Nekāda sarežģīta strukturēšana, kas aizmālē acis. Vienkāršs darbības princips. Vienīgais sarežģījums ir izvēlēties fondu no plaša piedāvājuma klāsta (par ko arī rakstā).
10. februāris, 2017 @ 10:08 am
Paldies par atbildi, un paldies arī nākošajam komentētājam. Sapratu, ka “jāturas pa gabalu”. 🙂 bet tad ļoti gaidīšu kādus praktiskus ieteikumus, ko darīt ar summu ap 10 k, ko gribas ieguldīt “pensijas nolūkiem”, tātad uz vismaz 20-25 gadiem. Bet, kā jau var noprast, pati no ieguldīšanas diži daudz nesaprotu, un, ja iešu vienkārši uz savu banku, viņi man tikai iesaka savus produktus, tādus kā šīs obligācijas.
8. februāris, 2017 @ 11:42 pm
Indeksam piesaistītās obligācijas ir produkts ar daudz slēptām izmaksām.
Vienreiz man pat bija ļoti absurda pieredze ar to. Kādreiz es biju iegādājies šādu produktu SEB bankā. Tad pēc kāda laika viņi piedāvāja to atpirkt pirms termiņa (ja indeksam iet labi, viņi bieži vien izsaka tādus piedāvājumus). Pirmstermiņa atpirkuma komisija bija >10%. Piekritu. Aprēķināju pēc visām papīros aprakstītām formulām un noteikumiem un indeksu vērtībām, ka izmaksājamo procentu summai pēc 10% komisijas atvilkšanas jābūt ~54%. Bet savā kontā saņēmu tikai ~48%. Uz jautājumu “kāpēc?” atbildēja, ka starpība ir viņu izmaksas uz pirmstermiņa pārdošanu. Mēģināju argumentēt, ka viņu izmaksas ir viņu izmaksas, un tam ir jābūt iekļautam 10% komisijā, ko es par šo pakalpojumu samaksāju. Bet pēc garas sarakstes viņi tā arī nepiekāpās.
Cits slēptu izmaksu avots ir periods, kurā fiksē sākotnējās vai beigu indeksa vērtības. Periods bieži vien ir pusgads vai pat vairāk. Respektīvi – viņi paņem Jūsu naudu uz, teiksim, 2 gadiem, bet tāpēc ka sākotnējo indeksa vērtību rēķina kā vidējo pirmajā pusgadā un beigu indeksa vērtību rēķina kā vidējo pēdējā pusgadā, tad reāli jūs saņemat ieguvumu tikai no ~1.5 gadiem indeksa pieaugumu.
Protams, ir patīkami, kad banka sniedz kaut kādas garantijas, ka nepazaudēsiet savu pamatkapitālu, bet ja Jūs ieguldat ilgtermiņā, tad es šādus produktus neieteiktu – pārāk mazs ienesīgums. Intereses pēc atvēru attiecīgo Nordea lapu, un paskatījos vēsturiskos piedāvājumu rezultātus: http://www.nordea.lv/Priv%C4%81tperson%C4%81m/Ieguld%C4%ABjumi/Ieguld%C4%ABjumi/Programmu+v%C4%93rt%C4%ABbas+un+arh%C4%ABvs/1038342.html
Cipari var šķist labi, bet sarēķinot vidējo gada ienesīgumu starp visiem piedāvājumiem sanāk vidēji 3.98%. S&P 500 pēdējos 5 gados vidējā atdeve bija 11.3%, bet 10 gados (ieskaitot neseno krīzi) – vidēji 4.7% gadā.
9. februāris, 2017 @ 7:29 am
Paldies par dalīšanos ar pieredzi!
Starp citu, S&P 500 10 gadu atdeve ir 7% un 5 gadu atdeve 13% — jo jāņem vērā izmaksātās dividendes.
Protams, S&P 500 teorētiski nav ierobežots downside. Bet no otras puses tas ir daudz vairāk diversificēts, to var turēt ilgtermiņā un arī upside nav ierobežots. . . es zinu, kurš man labāk patīk (vismaz manā vecumā).
Ja gribas stabilu atdevi ~6% gadā ar minimālu zaudējumu risku, LV likumdošana piedāvā daudz izdevīgāku iespēju ieguldīt. . . par to vienā no nākamajiem rakstiem.
10. februāris, 2017 @ 10:09 am
Paldies! Skaidrs, ka pārāk daudz izmaksu. Bet gribu saprast, ko tad īsti darīt. Turpināšu lasīt.
9. februāris, 2017 @ 12:31 pm
Varbūt biju palaidis garām, bet kāds ir viedoklis par P2P lending platformām kā Viainvest, Twino, Mintos utt?
9. februāris, 2017 @ 7:24 pm
Šis līdz šim ir visvairāk prasītais jautājums, tā kā uzrakstīšu pilnu rakstu — bet īsas pārdomas atbildēju komentāros zem šī raksta:
http://www.tomskreicbergs.lv/2017/02/06/neprasiet-man-par-akcijam/
9. februāris, 2017 @ 2:28 pm
Labs ieskats indeksu fondos. Gaidu nākamo ierakstu par brokeru izvēli. Tas Latvijas tirgum aktuāls jautājums.
9. februāris, 2017 @ 7:21 pm
Paldies par noderīgu informāciju!
Ar nepacietību gaidu rakstu par to, cik naudas vajadzīgs, lai būtu vērts sākt ieguldīt. Mani īpaši interesē, vai ir nepieciešams iekrāt noteiktu “lump-sum”, vai varbūt var investēt mazāku summu (piem., 300 eur) katru mēnesi, pamazām uzkrājot kopējo ieguldījuma apjomu.. Esmu dzirdējusi, ka daži cilvēki izmanto otro variantu, un gribētos uzzināt, kāds ir Tavs viedoklis par šo.
9. februāris, 2017 @ 7:26 pm
Ieguldot 300 eur mēnesī ETFos, pārāk daudz aizietu brokeru komisijās. Bet šādiem apjomiem LV regulējumā ir daudz labāks risinājums. Tur gan ir nianses, tādēļ par to sīkāk pēc kādiem 3-4 rakstiem — pāris nedēļu laikā!
9. februāris, 2017 @ 8:06 pm
Bet ja online brokeris ņem ~2 eur komisiju par pārskaitījumu, pērkot ETFus; t.i. komisija būtu 2 eur/mēnesī = 24 eur/gadā (ne Latvijas tirgū)? Tas skaitās neizdevīgi, vai tomēr ir ok? (Man nav pieredzes, ar ko salīdzināt.)
9. februāris, 2017 @ 8:12 pm
Tas vēl varētu būt ok, bet jāuzmanās, kādas citas izmaksas tur varētu būt iesaistītas. . . kurš konkrēti brokeris padomā, ja drīkst jautāt?
9. februāris, 2017 @ 8:14 pm
njā, par slēptajam izmaksām nav ne jausmas.
https://www.degiro.ie/
9. februāris, 2017 @ 8:50 pm
Izskatās, ka izmaksas šiem tiešām zemas, bet par viņiem internetā ļoti strīdīgas atsauksmes. . . Jāizpēta ļoti uzmanīgi. Kamēr ieguldītās summas ir mazas (zem pārdesmit tūkstošiem) tad droši vien ir ok, jo cik zinu summas līdz 20,000 EUR ir apdrošinātas. Pēc tam par naudas drošību jautājums.
Par brokeru izvēli vairāk nākamnedēļ.
9. februāris, 2017 @ 9:19 pm
Starp citu nesen tieši šī brokera vācu nodaļu izvēlējos un ieguldīju. Izmaksas patiešām ir zemas: konta uzturēšanas izmaksas nav, neaktivitātes izmaksas nav, W8BEN formulāru ļoti viegli online aizpildīt, transakcijas izmaksas ir zemas (2EUR ETFiem) vai nav, jo viņi piedāvā veselu sarakstu ar ETFiem bez šīm transakcijas izmaksām, no kura es arī esmu izvēlējies savus ETFus! Viņi kursus bez papildus maksas rāda ar 15 min kavēšanos, bet tas ilgtermiņa ieguldīšanai neko nemaina. Viņi arī tiek regulēti ar Nīderlandes likumdošanu tā kā nav tipiskais Kipras variants.
Bet es šobrīd turu tur vēl salīdzinoši mazu daļu sava kapitāla, tikai tāpēc, ka – liekas pārāk labi, lai tas būtu patiesība!? No kā viņi vēl pelna?
Tāpēc arī mani ļoti interesētu Toma domas par šo konkrēto brokeri vai par brokeru izvēles kritērijiem kopumā.
9. februāris, 2017 @ 9:25 pm
Mārtiņ — neesmu iedziļinājies, bet šādas lietas mani padara piesardzīgu:
http://www.amsterdamtrader.com/2015/09/degiro-ignores-the-elephant.html
Izklausās pēc bišķi apšaubāmas prakses, kas krīzes situācijā potenciāli varētu radīt lielas problēmas. Bet, visticamāk, ja ieguldījums ir zem limita, kuru apdrošina Nīderlandē, nav īpaši daudz iemeslu uztraukties un var baudīt zemās komisijas.
Ar tiem “zero fee” ETFiem vienmēr jāpēta, kāpēc tad viņi ir zero fee — vai citā galā netiek paņemts uzcenojums (piem. augstāks ETF fee), kas patiesībā ilgtermiņā izmaksā vairāk nekā brokera komisija.
14. februāris, 2017 @ 8:04 pm
Lūdzu uzraksti arī par mazsolīšiem, ko veikt cilvēkam, kam beidzot beidzot ir izdevies atlicināt 5% algas ilgtermiņa uzkrājumiem.
Pērn rudenī meklēju jaunu dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, ja grasies rakstīt arī par to, varu padalīties ar ievākto info un aprēķiniem uzkrājuma prognozei, lai mazāks darbs rakstot.
14. februāris, 2017 @ 9:23 pm
Paldies, Ieva! Par šo tēmu būs — par uzkrājošo apdrošināšanu esmu pētījis un noteikti rakstīšu. LV likumdošanā ļoti izdevīga lieta, lai gan par šo to jāuzmanās. Ja Tev kādi interesanti novērojumi, lūdzu atsūti caur sadaļu ‘Kontakti’.
28. februāris, 2017 @ 12:31 am
Varbūt ir iespējams nedaudz paskaidrot par iespējām nopelnīt ar ieguldījumiem. Es šeit nerunāju par veiksmes stāstiem. Piemēram, ja vienu reizi 6 mēnešos ieguldu 2000€, tad kāda varētu būt atdeve un kādā laika periodā? Saprotu, ka tas ir ļoti atkarīgs no daudziem faktoriem, bet pieļauju, ka ir sliktais un labais scenārijs.
28. februāris, 2017 @ 9:24 am
Ceru, ka palīdzēs šis raksts!
http://www.tomskreicbergs.lv/2017/01/26/amatieris-akciju-tirgu-ka-nepazaudet-bikses-un-vairot-kapitalu/
9. februāris, 2017 @ 8:52 pm
Skaidrs, paldies!
10. februāris, 2017 @ 9:35 pm
Paldies par skaidrojumu par EU/USA un EUR/USD izvēli. Tas priekš manis daudz saliek pa plauktiņiem, jo uzskatu ka tālākai nākotnei vajadzētu sadalīt ieguldījumu vairākās valūtās. Ar nepacietību gaidīšu rakstu par brokera izvēli.
11. februāris, 2017 @ 8:53 am
Prieks, ka lietderīgi! Drīz būs!
14. februāris, 2017 @ 10:20 am
varbūt varu palūgt komentāru, kāds iemesls, ka Latvijā nav index mutual fondi, līdz ar to pievērsies tikai un vienīgi ETFiem? manā rezidences zemē (Norvēģija) ne-ETFi gan ir izplatīti un man palicis iespaids, ka iesācējiem ar mazāku kapitālu izdevīgāk (dēļ mazākajām komisijām) un vienkāršāk ieguldīt index mutual fondos.
14. februāris, 2017 @ 10:35 am
Neesmu līdz galam izpētījis ārvalstu fondu reģistrācijas mehānismu, bet visticamāk — lai tam ietu cauri, jābūt peļņas iespējai. Tādam kā Vanguard jāredz, ka Latvijā/Baltijā ir gana iespējams nopelnīt, lai čakarētos ar fondu reģistrāciju. Tam būtu vajadzīgs arī vietējais distribūcijas partneris, kas tos fondus izplatīs. Lai distribūcijas partnerim būtu izdevīgi čakarēties, arī vajadzīgi apjomi, bet šeit to nav. Tādēļ vietējām bankām (distributoriem) ir daudz izdevīgāk palīdzēt reģistrēt dārgus fondus, kur paši arī var nopelnīt, nevis lētos, uz kuriem lielas komisijas nebūs.
Tāda vismaz ir mana teorija.
24. februāris, 2017 @ 10:33 pm
Tom, lai pārliecinātos, viens parasts jautājums: Paņemsim plaši pazīstamo QQQ, kas atspoguļo konkrētu indeksu. Itkā būtu jābūt spoguļa attēlam, kāpj indekss, kāpj QQQ. Pieņemsim, ka indeks kāpj par 5%, tas nozīmē, ka QQQ (papīram) arī jākāpj par 5%. Bet dabā tā nenotiek. Papīram dabā ir reāls pieprasījums un reāls piedāvājums, un tas neseko perfekti līdzi reāli indeksā notiekošajam. Ja kāds fonds ir nolēmis tirgū par piemēru aktīvi noliet papīru, cena krīt, lai gan indeks paliek nemainīgs. tātad, papīrs ne vienmēr atspoguļo patieso indeksa svārstību, jeb papīra svārstības neatbilst indeksa svārstībām. Vai ne?
24. februāris, 2017 @ 11:09 pm
Jā, tas ir tā saucamais NAV premium un NAV discount efekts. Tas ir īpaši bīstams mazākiem un mazāk likvīdiem ETFiem. Lieliem, populāriem ETFiem NAV premium biržas tirdzniecības laikā parasti ir ļoti, ļoti tuvu nullei, jo savādāk ir lieliska ārbitrāžas iespēja, kura arī tirgū ātri tiek izmantota — rezultātā NAV vērtība un ETF cena atgriežas līdzsvarā.
24. februāris, 2017 @ 11:45 pm
Ja ir vēlme iesākt ko vairāk ar šāda veida izglītošanu, labprāt palīdzēšu. Esmu slinks rakstītājs. Pirmo vērtspapīru nopirku 1998. gadā. Ir neliela pieredze. Novēlu tikai to labāko, lai sanāk. Turpināšu lasīt. Tuvākā laikā uzrakstīšu savu domu par izlasīto. Ir lietas par ko man ir citāds viedoklis.
25. februāris, 2017 @ 12:18 pm
Droši raksti, kad domas atšķiras! Tas jau diskusiju padara interesantāku un arī lietderīgāku lasītājiem.