Kā izvēlēties vērtspapīru brokeri. 1. daļa — Drošība

Rezerves izveidotas. Esi atradis ETFus, kuros investēt. Ko tālāk?

Tev nav tieša pieeja NYSE, NASDAQ, LSE, XETRA vai citām lielajām pasaules biržām. Tā vietā būs jāatver konts pie brokera un jādod tam rīkojumus ieguldīt tavā vārdā.

Brokeris ir starpnieks, caur kuru tu pērc un pārdod finanšu instrumentus. Tas var būt cilvēks, kuram tu dod rīkojumus telefoniski, vai datorsistēma, caur kuru ievadi savus rīkojumus. Brokeris savieno “parasto cilvēku” ar finanšu tirgu.

Kā izvēlēties labu brokeri?

Te būtiski ir vairāki apsvērumi. Šoreiz par svarīgāko — drošību.

Situācija:

Tev ir 250,000 EUR krājkontā hipotētiskā vietējā bankā LielaBanka. Vēl tu esi ieguldījis 250,000 EUR vērtspapīros caur hipotētisko vietējo brokeri LielBrokeris.

Ja neņem vērā vērtspapīru cenas svārstības, kurš ieguldījums ir drošāks?

Atbilde nav vienkārša.

Ja LielaBanka bankrotē, Latvijas Noguldījumu garantiju fonds garantē tavu noguldījumu krājkontā līdz 100,000 EUR. Pārējos 150,000 EUR tu vari zaudēt (vai atgūt daļēji).

Ja LielBrokeris bankrotē, tavi vērtspapīri visticamāk joprojām pieder tev. Visās civilizētās juridsikcijās brokeri tur klientu aktīvus nošķirti no saviem aktīviem. Brokera kreditoriem uz tiem nav nekādu tiesību.

Tad 250,000 EUR pie brokera ir drošāki kā 250,000 EUR krājkontā?

Lēnāk pār tiltu.

Tavi aktīvi ir drošībā, ja brokeris ved pareizu grāmatvedību un nerīkojas krāpnieciski. Ja brokeris rīkojies krāpnieciski — teiksim, “pa kluso” pārdodot tavus vērtspapīrus un nopērkot sev Porsche — tavi 250,000 EUR var pazust acumirklī.

Kā brokeris tur tavus vērtspapīrus

Lai saprastu šo risku, apskatīsim, kā brokeris tur tavas akcijas un ETFus.

Tu atver kontu pie brokera un nopērc akcijas. Kas tev patiesībā pieder?

Ja kādreiz akcijas bija papīra formā, tad šodien tās gandrīz vienmēr ir dematerializētas. Akciju piederību konkrētam īpašniekam piefiksē vien ieraksts datorsistēmā.

Katrā jurisdikcijā ir savs centrālais depozitārijs — iestāde, kas uzskaita, kam konkrētā brīdī pieder kādas vietējās biržās tirgotās akcijas. Piemēram, Latvijā tas ir Nasdaq CSD, ASV — The Depository Trust Company.

Te atkarībā no jurisdikcijas ir dažādi varianti:

  1. (visbiežāk) brokeris tur savu klientu vērtspapīrus depozitārijā nominee account (nominālajā kontā).
    Kad tu nopērc Apple akcijas, šīs akcijas nonāk brokera nominālajā kontā. Depozitārijs redz tikai, ka brokera klientiem tagad ir vairāk Apple akcijas.
    To, ka šīs Apple akcijas pieder tieši tev, brokeris atzīmē pats savā grāmatvedībā.
  2. (dažās jurisdikcijās) katram brokera klientam ir iespēja atvērt savu kontu centrālajā depozitārijā. Tad nopirktās akcijas depozitārijā tiek atzīmētas tieši tavā vārdā.

Otrajam mehānismam ir neliela priekšrocība. Ja brokeris nolaidīgi ved savu grāmatvedību, vienmēr paliek skaidrs, kuras akcijas pieder tev un kuras — citiem klientiem.

Bet arī šis mehānisms neaizsargā tevi no klajas krāpšanas. Problēma šāda — depozitārijs par tavām akcijām zina tikai to, ko tam pasaka brokeris. 

Brokeris var paņemt tavu naudu un iebāzt to kabatā, nevis nopirkt akcijas. Brokeris var pārdot akcijas tavā vārdā un pārskaitīt naudu citur. Brokeris var “aizņemties” tavu naudu savām vajadzībām.

Depozitārijam nav man zināma mehānisma, kā pārliecināties, vai brokera rīcība atbilst klienta rīkojumiem. Regulatori un revidenti gan ik pa brīdim pārbauda brokeru grāmatvedību, bet tie ne vienmēr noķers krāpšanu.

Klaja krāpšana ticamāka ar  “kaktu” kantoriem — tādiem, kas dzīvo kaut kur ofšoros un piedāvā neticami lētas izmaksas. Tomēr risks pastāv pat ar lieliem, prestižiem brokeriem.

2011. gadā bankrotēja starptautiskais brokeris MF Global. Klientu līdzekļi tika apdraudēti, jo firma bija pretlikumīgi izmantojusi klientu līdzekļus, lai segtu savas saistības. Klienti naudu dabūja atpakaļ, bet dažiem bija jāgaida pat 5 gadus.

Lielākas krāpšanas gadījumā naudu atpakaļ vari nedabūt.

Ieguldītāju aizsardzība

Saskaņā ar Ieguldītāju aizsardzības likumu, Latvijas brokera gadījumā tu varētu atgūt 90% no zaudējumiem, bet ne vairāk kā 20,000 EUR (šis ir ES minimums). Ar ārzemju brokeriem situācija atkarīga no mītnes zemes.

Ja iekrīti ar viltus brokeri, vari nedabūt neko.

Lai pārliecinātos par brokera tiesībām sniegt pakalpojumus Latvijas ieguldītājiem, meklējiet to FKTK tirgus dalībnieku sarakstā. Meklētājs iekļauj gan Latvijas, gan ES brokerus.

Kā tad izvēlēties drošu brokeri?

Vispirms, atceries, ka brokera drošība ir viens no mazākajiem riskiem, ar kuriem ieguldītājiem jāsaskarās. Nevajag pārlieku par šo stresot. Tomēr uzmanība jāpievērš.

Es ņemtu vērā šādus apsvērumus:

  1. Pārliecinies, ka brokerim ir tiesības Latvijā sniegt pakalpojumus.
  2. Meklē recenzijas un rakstus par brokeri. Vai parādās kādi “brīnumi”?
  3. Kad tavi ieguldījumi sasniedz lielākas summas, pārdomā iespēju izmantot vairākus brokerus riska diversifikācijai.
  4. Apdomājies — vai tev būs mierīga sirds, zinot, ka tavi uzkrājumi uzticēti šim brokerim? Vai tici, ka šis brokeris tirgū būs vēl 10, 15, 20 gadus?

Ilgtermiņa ieguldīšanas veiksmei kritiski svarīgas ir brokera izmaksas — par to nākamreiz. Tomēr neļauj zemām izmaksām aizmālēt sev acis.

Par šī citāta autentiskumu nezinu, bet doma pareiza:

Atruna: Šis ir izglītojošs materiāls. Nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos pastāv risks zaudēt naudu. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam.

Share
Tweet
Share