Kā izvēlēties vērtspapīru brokeri. 2. daļa — Izmaksas
Esi atradis brokeri, kurš šķiet uzticams un stabils. Nu tad uz priekšu — ieguldīt?
Var sanākt dārgi.
Brokera uzdevums nav vairot tavu kapitālu. Brokera uzdevums ir uz tava rēķina maksimāli nopelnīt.
Tu esi vienīgais brokera ienākumu avots. Brokeris darīs visu, lai iedrošinātu tevi biežāk tirgoties — un ņems komisijas par visu iedomājamo.
Dažādi brokeri piedāvā dažādas “radošas” komisiju struktūras, kas apgrūtina to salīdzināšanu. Nedrīkst koncentrēties uz vienu skaitli — pirkuma komisiju, turēšanas izmaksām, vai ko citu. Tā vietā jāskata izmaksas kopumā tavai plānotājai ieguldījumu stratēģijai.
Dažādām ieguldījumu stratēģijām izdevīgi var būt dažādi brokeri. Šajā rakstā pieņemu, ka tu gribi ieguldīt ilgtermiņā. Teiksim, tu mēnesī iekrāj 300 EUR un vēlies ieguldīt indeksu fondos.
Kādas ir galvenās brokeru izmaksas?
1. Komisija par darījumu
Šī ir komisija, ko brokeris ņem par tevis izraudzītā instrumenta pirkšanu/pārdošanu.
ETF gadījumā komisija parasti būs atkarīga no biržas/valsts. Pievērs uzmanību gan komisijai procentos no darījuma summas, gan minimālajam daudzumam.
Personīgi komisijās nemaksātu vairāk kā 1% no katra ieguldījuma (labāk zem 0.5%).
Dārgais gals
Viens liels vietējais brokeris — banka — ņem 0.35% komisiju par ASV ETFu pirkšanu internetā.
Bet minimālā komisija ir 21 EUR. Ja ieguldi mazāk kā ~6,000 EUR vienā reizē, komisija sanāks vairāk par 0.35%.
Ja gribi ieguldīt 300 EUR katru mēnesi, komisijās aizies 21 EUR mēnesī vai 7% no ieguldījumu summas. Tas nekam neder. Pie šādiem apjomiem prātīgāk būtu ieguldīt reizi 6-12 mēnešos.
Lētais gals
Ir atrodami lētie ārzemju brokeri, kas ņem minimālas komisijas (piemēram, ieguldīt 10,000 EUR ASV ETFā var izmaksāt tikai dolāru).
Pirmkārt, pārliecinies par drošību. Otrkārt, noskaidro visas pārējas izmaksas (skat. zemāk).
2. Komisija par bezdarbību/mēneša minimālā maksa
Daudzi no “lētajiem” (discount) brokeriem liks maksāt minimālo komisiju mēnesī. Piemēram, populārais ārzemju kantoris Interactive Brokers pieprasa ikmēneša komisijas vismaz 10 USD apjomā. Gadā sanāk vismaz 120 USD.
Lai šis komisiju līmenis atbilstu ne vairāk kā 1% no ieplūstošās naudas, gadā būtu jāiegulda vismaz 12,000 USD (1,000 USD mēnesī).
Ja katru mēnesi vari ietaupīt un ieguldīt vismaz tūkstoti, tas ir samērā pievilcīgi. Bet ja ieguldi 300 EUR mēnesī (3600 EUR gadā), komisijās aizies 3.3%.
Garām.
Tādi kā Interactive Brokers kļūst izdevīgi:
· pie lielām summām
· aktīvi tirgojoties, vai
· ja katru reizi pērc vairāk kā 1-2 instrumentus/fondus (tradicionālajā brokerī par katru darījumu būs sava trekna minimālā komisija)
3. Turēšanas izmaksas
Daudzi brokeri ietur komisijas par vērtspapīru turēšanu. Komisija var būt atkarīga no vērtspapīra reģistrācijas valsts. Latvijā redzētas turēšanas komisijas mēdz būt ap 0.12%-0.15% gadā, ar ~1 EUR minimumu mēnesī.
Pie mazākiem apjomiem arī šīs izmaksas var būt nozīmīgas. Piemēram, ja ieguldīts tikai 1000 EUR, 12 EUR gadā apēdīs 1.2% no ieguldījuma.
4. Naudas ieskaitīšanas/izņemšanas izmaksas
Riebīgs izmaksu veids. Viens vietējais brokeris piedāvā lētas darījumu komisijas, bet ņem 35 EUR gan par naudas iemaksu, gan par naudas izņemšanu no konta. Ja gribētu ieguldīt 300 EUR mēnesī, vairāk kā 10% aiziet brokerim.
Brokeris ar šādu izmaksu shēmu varētu būt izdevīgs tikai tad, ja uzreiz iemaksā ļoti lielas summas. Ilgtermiņa ieguldītājiem, kas regulāri iemaksā mazākus daudzumus, šis variants nebūs piemērots.
5. Grāmatvedības nodrošināšanas izmaksas
Noskaidro, vai brokeris ņem kādas papildus komisijas par izziņām un dokumentiem, kas nepieciešami grāmatvedības vešanai. Ja investē ASV vērtspapīros vai ASV bāzētos fondos, noskaidro, kādas būs izmaksas par W-8BEN nodokļu anketas aizpildīšanu (lai samazinātu nodokli par dividendēm).
6. Citas izmaksas
Rūpīgi izlasi visu brokera cenrādi. Izmaksas un komisijas mēdz būt tik radoši dažādas, ka visas šeit aprakstīt nebūs iespējams.
Saliec visas izmaksas kopā
Tu mēnesī gribi ieguldīt 300 EUR. Salīdzini divus brokerus:
- Brokeris A: 15 EUR komisija par ETF pirkšanu/pārdošanu, 0.1% gadā par vērtspapīru turēšanu, 50 EUR gadā par ASV nodokļu dokumentu sakārtošanu
Ja tu ieguldītu reizi pusgadā — katru reizi 1,800 EUR — pirkšanas komisijas būtu 0.83% (30 EUR gadā).
Ja ieguldītu reizi ceturksnī — katru reizi 900 EUR — komisijas būtu 1,67% (60 EUR gadā).
50 EUR gadā par dokumentiem nav maz.
Ar turēšanas izmaksām var dzīvot.
- Brokeris B: 1 EUR komisija par ETF pirkšanu/pārdošanu, 35 EUR komisija par naudas ieskaitīšanu/izņemšanu, 5 EUR minimālās komisijas mēnesī.
Ieguldot reizi pusgadā, samaksātu 5 EUR x 12 + 35 EUR x 2 = 130 EUR komisijās gada laikā.
Ieguldot reizi ceturksnī, samaksātu 5 EUR x 12 + 35 EUR x 4 = 200 EUR komisijās gada laikā.
Skaidrs, ka izdevīgāks Brokeris A — ja katru reizi pērc 1-2 ETFus. Brokeris B var kļūt izdevīgāks tikai tad, ja aktīvi tirgojies, katru reizi pērc daudz instrumentus, vai vienreizēji ieguldi ļoti lielu summu.
Latvijas vai ārzemju brokeris?
Ja paskatamies, ko komisijās ņem vietējie brokeri, slikti paliek. Bet — lai kā man patiktu lamāt finanšu nozares augstās komisijas — varu to saprast. Darījumu apjomi Latvijas tirgū nav lieli. Ar mini komisijām šeit biznesa nebūs nekāda.
Ārzemju interneta discount brokeri ņem daudz zemākas komisijas. Tomēr tiem mēdz būt visādi konta minimumi, minimālās mēneša komisijas, naudas ieskaitīšanas komisijas un citi brīnumi. Turklāt par ārzemju uzņēmumu stabilitāti bieži mums ir mazāks priekšstats kā par vietējiem.
Ja vari atrast ārzemju brokeri, kurš ir drošs, ņem mazas komisijas par darījumiem, un nepiemēro dārgas minimālās maksas/konta apkalpošanas izmaksas, brīnišķīgi.
Ilgtermiņa ieguldītājam, kurš savus līdzekļus liek 1-3 ETFos, tīri okei var būt arī lielie vietējie banku brokeri. Tikai katru reizi labāk ieguldīt uzreiz vairākus tūkstošus. Mēnesī ietaupot 300 EUR, es ieguldītu ne biežāk kā vienu vai divas reizes gadā.
Ko darīt ar mazām summām?
Ko darīt, ja mēnesī sanāk ietaupīt vien 100-200 EUR vai mazāk? Turēt naudu kontā gadiem ilgi, līdz sakrāsies gana, lai ieguldītu?
Nav izdevīgi. Arī neliela nauda var nest procentus.
Par laimi Latvijas likumdošanā ir mehānisms, kas atļauj izdevīgi uzkrāt mazākas summas — un pārvērst tās apjomos, kurus jau vērts ieguldīt tirgū. Šis mehānisms ir uzkrājošā apdrošināšana. Par spīti nožēlojami augstām komisijām, nodokļu regulējums ir tik izdevīgs, ka to būtu jālieto gandrīz visiem strādājošajiem.
Bet — šeit arī ir riski un viegli pieļaujamas kļūdas.
Par to vairāk — drīzumā.
Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (2-3 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!
Atruna: Šīs ir tikai manas pārdomas, un nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos ir lieli zaudējumu riski. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam.
23. februāris, 2017 @ 10:27 am
Paldies! Bilde kļūst arvien skaidrāka.
23. februāris, 2017 @ 10:58 am
Prieks, ka noderēja!
23. februāris, 2017 @ 11:16 am
Nav nepieciešams lekt uzreiz ārzemju tirgū un pirkt ETFus ar ar nožēlojamu peļņas procentu un mega komisijām vai akcijas ar iespējamu swingu 20-30% dienā gan uz pozitīvo, gan negatīvo pusi (tas protams ir ekstrēms gadījums) Daudzi iesācēji to neizturēs. Baltijas tirgus ir ar brīnišķīgām peļņas iespējām un arī iesācējam pašā laikā, jo svārstības nav tik mežonīgas. Ir iespējas nopelnīt labu kapitālu darbojoties tikai Baltijas tirgū – kur puslīdz labi iespējams pārzināt vietējo situāciju un noskaņojumu. Bet mums grib atņemt brīnišķīgu instrumentu – ebrokeri, ar kura iespējām to ir visreālāk izdarīt. Pārējie banku piedāvātie aizvietotāji ir vienkārši nesalīdzināmi.
Par privātiem pensiju fondiem/uzkrājošo apdrošināšanu – peļņa ir vienkārši mikroskopiska, bet bankas jau savas mega komisijas paņem tik un tā. Esmu absolūts pretinieks. Pelniet un mācaties pelnīt paši – finanšu izglītība galīgi nav priekšnoteikums labiem rezultātiem. Pēdējā tendence lielajās bankās (ārzemēs) ir pieņemt darbā nefinanšu cilvēkus ar pavisam atsķirīgu skatījumu uz lietām.
23. februāris, 2017 @ 11:30 am
“Nožēlojamu peļņas procentu”? Domāju, ka būs grūti vēsturiskā griezumā atrast izdevīgāku ilgtermiņa ieguldījumu, kā, piemēram, kādu no zemo izmaksu S&P 500 ETFiem.
Un mega komisijas? Piemēram, 0.04% gadā? Augstas komisijas ir pie brokera pakalpojumiem, bet ja iegulda pa retam un tikai dažos ETFos, tāpat sanāks lētāk, kā pašam salikt sabalansētu portfeli ar vietējiem vērtspapīriem.
Ļoti iespējams, ka izglītotam cilvēkam, kas tirgum velta daudz laika, vietējais tirgus ir pievilcīgs. Amatierim, kas grib ieguldīt ilgtermiņā un negrib veltīt daudz laika tirgus izpētei, neieteiktu.
Tas par mazajām svārstībām Latvijas tirgū laikam ir joks. Laikam krīzes gadi aizmirsušies.
Par izglītību piekrītu. Man pašam ir fiziķa izglītība, ar tādu arī mani paņēma darbā Volstrītā, un nebiju vienīgais. Izglītībai nav galvenais papīrs, bet laiks, pūles — un kvalitatīvi informācijas avoti.
1. aprīlis, 2017 @ 1:03 pm
Toms, pirmkārt paldies par blogu. Otrkārt es Tev pilnīgi piekritu ka ja nedaudz izdara savu mājasdarbu morningstar mājas lapa tad pats var salikt labi sabalansētu un pietiekami diversificētu portfeli. Man dzīvojot Anglijā tas protams ir nedaudz vieglāk daudzo platformu un kompāniju pieejamība. Bet gribēju prieks savu Latvijas draugu vajadzībām painteresēties kur Latvija ir konkrētas e- platformas vai kompānijas kas dotu pieeju pie daudzajiem ETF gan Eiropas gan ASV tirgu?
1. aprīlis, 2017 @ 1:51 pm
Par konkrētiem LV tirgus spēlētājiem parasti nerakstu; tirgus dalībniekus var meklēt caur FKTK mājaslapu un attiecīgi pētīt piedāvājumus:
http://www.fktk.lv/lv/tirgus-dalibnieki/finansu-instrumentu-tirgus/ieguldijumu-pakalpojumu-sniedz.html
Vēl gan neesmu redzējis LV brokeri ar patiešām zemām izmaksām, kas varētu konkurēt ar ārzemju piedāvājumu. Tie, kuri vairāk tirgojas vai ar lielākām summām, bieži izmanto ārzemju Interactive Brokers — bet tur ir minimālā summa, kā arī minimālā komisiju summa, kā jau esmu minējis savos rakstos.
Pats konkrētus tirgus spēlētājus neiesaku — tikai dodu info, lai cilvēki paši var izvēlēties.
23. februāris, 2017 @ 12:10 pm
Typo: “mēhanisms” 🙂
23. februāris, 2017 @ 12:14 pm
Paldies!
23. februāris, 2017 @ 12:47 pm
Typo 2: “mēhānisms” 😀
23. februāris, 2017 @ 12:54 pm
Turpmāk Tavs niks būs nevis Vilx, bet Ērgļa Acs!
23. februāris, 2017 @ 1:54 pm
Toms, vai esi skatījies Baltijas akciju grafikus ? Pēckrīzes. Krīzes gadus ir nekorekti pieminēt – kot ņeuzspel tot opozdal. Pa biksītēm tajā laikā dabūja visi. Tagad 6-7 gadus ir relatīvi mierīgs tirgus. Varēja piefiksēt labu peļņu daudzās pozīcijas vairākas reizes. Kas pie katra 5-10% dipa lec ārā (vai indeksa, vai akcijas) , lai pēc tam lektu atpakaļ par dārgākām cenām – nu katram pašam sava galva un spēja analizēt. Un jā, ETFus esmu skatījies – un atmetis. Par pensiju fondiem paturpinot – vai 0.14% ir normāls pensiju fondu ienesīgums Latvijā par 2016. gadu ? Vienkārši parēķiniet visu “super” banku fondu piedāvājumu komisijas, izmaksas pret savu sūri grūti pelnīto ieguldījumu – salieciet uz papīra. Ļoti atskurbinoši. Vienīgais, kur izmantoju privāto uzkrājumu – uz garantētām VID atmaksām, katru gadu verot jaunu līgumu ar min iemaksu un 5 gadā max iemaksu. Un tad slēdzot. 20% ienesīgums nav slikta lieta.
Privāti pārvaldītam samērīga izmēra portfelim ir milzīga priekšrocība salīdzinājumā ar mega milzu fondiem – potenciāli lielāka iespēja iziet ar maziem zaudējumiem kraha gadījumā.
23. februāris, 2017 @ 4:54 pm
Kā, nekorekti? Tieši otrādi. Esmu diezgan drošs, ka krīze nebija pēdējā manas dzīves laikā.
Personīgi dodu priekšroku diversificēt savus ieguldījumus pasaules tirgos. Bet nesaku, ka cilvēkam, kas kārtīgi iedziļinās lietā un ir psiholoģiski nosvērts, Latvijas tirgus ir garām. Nav iebildumu. Tas vienkārši nav tas, ko es ieteiktu amatierim, kurš arī negrasās kļūt par ekspertu.
Pensiju fondu komisijas Latvijā ir farss, un vienā brīdī pienāks lūzuma punkts. Situācija mainīsies.
Par uzkrājošo — vairāk rakstīšu nākotnē. Bet ņemot “garantēto” ienesīgumu, kaut tagad ap 0%, un apzinīgi maksājot katru mēnesi 10% no algas 5 gadu garumā var realizēt ap 6% IRR uz nodokļu rēķina. 6% gadā ar minimālu risku garantiju dēļ (+vēl jāizvēlas labs apdrošinātājs). Reālais risks: mainās nodokļu likumdošana (bet zaudējums mazs) vai arī pats aizbrauc no valsts.
Labākais risk/reward, ko LV redzu. Ļoti labs veids, ka vidējam cilvēkam sākt veidot uzkrājumus un izveidot ieguldījumu disciplīnu.
Tas, ko apraksti — maksāt minimumu un maksimizēt 5. gadā, slēgt 5 paralēlus līgumus un katru gadu kāst sistēmu — strādā, bet tas jau krīt zem nosaukuma “nodokļu shēma”. Regulējuma mērķim iedrošināt uzkrāšanu neatbilst. Vienkārši paņēmiens, kā nemaksāt IIN par daļu no algas. Droši vien šo caurumu vienā brīdī aiztaisīs (kā pašreiz ir aiztaisīts 3. pensiju līmeņa caurums). Nešķiet, ka būtu jāmudina tauta ar to nodarboties.
Tiesa gan, saprotu tendenci, jo banku komisijas par šo produktu ir vienkārši nožēlojamas. Te noderētu daudz spēcīgāks regulējums.
23. februāris, 2017 @ 2:09 pm
Jau kādu laiku izmantoju Interactive Brokers, esmu ļoti apmierināts. Aprēķinot komisijas, derētu ņemt vērā ne tikai pirkšanas, bet arī pārdošanas komisiju – reti kurš būs super saprātīgs un pirks $SPY uz 30 gadiem. Ja teiksim gadā plānoti 5 buy/sell orderi US akciju tirgū (kas manā skatījumā nav super bieži), pie IB nāktos samaksāt $120/gadā + $10*1 = $130. Savukārt Swedbank tie būtu $25*10 = $250.
Uzrakstīju arī par savu pieredzi ar Swedbank, DNB, Norvik, IB te: https://kristapsmors.com/2016/11/20/how-to-avoid-high-fees-when-investing-in-stocks/ (angliski gan).
P.S. Šķiet, ka “Ja katru mēnesi vari ietaupīt vismaz tūkstoti” <– te biji domājis "ieguldīt".
23. februāris, 2017 @ 5:04 pm
Paldies par komentāru un dalīšanos pieredzē!
Nav pilnīgi nekādu šaubu, ka cilvēkam, kurš tirgojas (pērk un pārdod), tādi brokeri kā IB būs daudz izdevīgāki. Taisnība arī, ka tikko sāc ieguldīt vairāk kā 2-3 produktos, Latvijas brokeri kļūst aizvien mazāk pievilcīgi. Lai LV banku brokeri būtu izdevīgi, patiesi jābūt ļoti konservatīvam un jāveic ļoti mazs daudzums darījumu.
😉 ļoti iespējams, Tev taisnība, ka gandrīz neviens neizrādīsies tik saprātīgs. Bet tāda opcija pastāv.
IB gan vēl mīnuss — tiem, kuriem vēl nav 10,000 EUR ieguldīšanai, nespīd.
Starp citu, IB par W-8BEN anketu aizpildīšanu nekādas naudas neņem?
Jebkurā gadījumā, ja nedarbojies ar lielām summām, LV iedzīvotājiem vēl ieguldīšanas prieks ir samērā dārgs. Jācer, ka ar laiku situācija mainīsies.
P.s. Jā, laikam jau uzskatīt, ka ietaupīt un ieguldīt ir viens un tas pats, ir pārāk optimistiski!
23. februāris, 2017 @ 5:43 pm
Draugs, kas ieteica IB, teica – ka viens cits esot IB atvēris kontu un tur ieskaitījis tikai ap $2k, un ciet viņam to never. Tā kā laikam baigi strikti uz tiem $10k neskatās. Par W-8BEN nevajadzētu būt komisijai, vismaz Pricing lapā nav par to info, un Account Information > Tax Information > Tax Forms ļoti ērti uztaisīts, ka forma jau ir aizpildīta, tur tik pāris klikšķi jānospiež, lai parakstītu un iesniegtu.
24. februāris, 2017 @ 9:45 am
Paldies, lietderīgi zināt!
23. februāris, 2017 @ 8:32 pm
Ja lasi krieviski, varu ieteikt viena Krievijas pārvaldītāja grāmatu par viņu 20 gadu pieredzi. Diezgan daudz ūdens, bet 11.sadaļa ir tieši par pārvaldītāja (daļu var attiecināt arī uz brokeri) izvēli, kur ir rakstā aprakstīta prakse, ko pats reizēm esmu novērojis.
Dabūjama par brīvu šeit (labajā pusē visādos formātos): http://arsagera.ru/kuda_i_kak_investirovat/
PS: Tom, kuri ir rakstā pieminētie brokeri?
24. februāris, 2017 @ 9:55 am
Paldies! Laba iespēja patrenēt krievu valodu 🙂 ceru, ka sanāks laiks palasīt.
Rakstā bez minētā Interactive Brokers lietoju aptuvenus Swedbank ciparus (tās 0.35% komisijas, ~21 minimums), noapaļojot dažus skaitļus. Bet tā vispār dodu priekšroku konkrētus brokerus neminēt, jo gan cenrāži mainās, gan negribu, lai manis teikto saprot kā rekomandāciju vai pretējo. Uzskatu, ka katram, ņemot vērā augstāk minēto info, vajadzētu izpētīt tirgus piedāvājumu un izvēlēties sev labāko. Ja slinkums to darīt, tad arī droši vien ar ieguldīšanu ilgtermiņā pārāk labi neies.
24. februāris, 2017 @ 12:38 pm
Pieminētajā piemērā ja gribētu ieguldīt piemēram 300-500EUR mēnesī tirī index veidīgos vērtspapīros Latvijas apstākļiem es biju sācis skatīties uz vietējo skandināvu banku fondiem. Konkrētāk SEB un Nordea fondiem. Komisijas ir salīdzinoši zemas 0,5 – 1,5% vienreizēja pirkšanas maksa un nav uzturēšanas maksas. Un liekas ka fondus, ja ir vēlme var piemeklēt tuvus index fondiem pa reģioniem vai globāli.
Interesanti vai IB un indexu ETF pirkšana kļūst izdevīgāka pie kaut kāda lieluma summas ja salīdzina ar šo zemo komisiju fondu pirkšanu?
Es tik labi nezinu fondu parvaldibu, bet iespējams tie fondi ņem parvaldīšanas komisiju kas ir iekļauta jau cenā. Un iespejams ETFiem ta ir zemaka un uz tā rēķina ir izdevīgāk pirkt “plikus” ETF nekā fondus?
24. februāris, 2017 @ 3:11 pm
Par izmaksām, kuras jārēķina, var palasīt iepriekšējos rakstos šajā blogā. 1.5% galīgi nav zems izmaksu procents. 0.5% būtu robeža tam, ko patiesi sauktu par zemu izmaksu fondu — pie tam bez lielas pirkšanas maksas. Nezinu konkrētos fondus, tā kā savādāk būs grūti komentēt.
Ja to tur ilgtermiņā, ETFs ar 0.04% vai pat 0.25% komisiju gadā visticamāk ātri kļūs daudz izdevīgāks par aktīvi pārvaldītajām alternatīvām, pat ja sanāk brokerim samaksāt 1-2% pie pirkšanas (kas ir daudz).
24. februāris, 2017 @ 6:43 pm
Ja iet runa par ilgtermiņa ieguldījumiem (teiksim, pensijai), tad manuprāt vajadzētu īpašu uzmanību pievērst turēšanas komisiju apmēram. Komisija 15EUR par darījumu pie mazām summām var šķist būtiska, bet tā ir vienreizēja. Bet tie (pieņemsim) 0.18% gadā ir jāmaksā visu laiku līdz realizācijai. Turklāt tie noēd tavu peļņu, kas ņemot vērā interest compounding, var radīt būtiskas atšķirības. Piemēram, 1000EUR ieguldījums ar 15EUR iegādes komisiju un 0 turēšanas izmaksām pie vidējā 5% ienesīguma gadā pēc 20 gadiem būs vērts 2613.50EUR. Bet ar 0EUR iegādes komisiju un 0.18% turēšanas izmaksām gadā 2563.80EUR, jeb par 2% mazāk.
24. februāris, 2017 @ 7:36 pm
Jā, pavisam pareizi! Diemžēl LV situācijā uzdevums ir atrast mazāko ļaunumu — mazāk augsto komisiju kombināciju, kādu vien var atrast. Skaidrs, ka maksāt sanāks kārtīgi, ir jebkurā gadījumā.
18. marts, 2017 @ 11:12 am
Tom, vai Tu ieteiktu iShares ETF pirkšanu caur Fidelity? Cik saprotu, izmaksas ir minimālas, jo abi komponenti pieder vienai firmai – BlackRock.
18. marts, 2017 @ 11:23 am
Pats neesmu mēģinājis, bet biju dzirdējis, ka Fidelity, Charles Schwab utt vairs nepieņem Latvijas iedzīvotājus kā klientus — vai tā nav taisnība?
Vēl pie ASV fondiem jāņem vērā nodokļu un citi apsvērumi, kas minēti šeit:
https://www.tomskreicbergs.lv/2017/02/08/devini-apsverumi-indeksu-fondu-izvele/
2. jūnijs, 2017 @ 12:41 pm
Starp citu, šobrīd arī degiro nepieņem LV klientus:
”
We accept most EU/EEA bank accounts, except for: Bulgaria, Cyprus, Malta, Croatia, Romania, Latvia, Lithuania, Estonia, Iceland.
Best Regards,
Viktor Ranga
= DEGIRO
“
15. augusts, 2018 @ 1:35 pm
Degiro joprojām nepieņem LV klientus? Bet ja konts ir Vācijas vai UK bankā, tad jau viss ok, pareizi?