Kā izvēlēties vērtspapīru brokeri. 2. daļa — Izmaksas
Esi atradis brokeri, kurš šķiet uzticams un stabils. Nu tad uz priekšu — ieguldīt?
Var sanākt dārgi.
Brokera uzdevums nav vairot tavu kapitālu. Brokera uzdevums ir uz tava rēķina maksimāli nopelnīt.
Tu esi vienīgais brokera ienākumu avots. Brokeris darīs visu, lai iedrošinātu tevi biežāk tirgoties — un ņems komisijas par visu iedomājamo.
Dažādi brokeri piedāvā dažādas “radošas” komisiju struktūras, kas apgrūtina to salīdzināšanu. Nedrīkst koncentrēties uz vienu skaitli — pirkuma komisiju, turēšanas izmaksām, vai ko citu. Tā vietā jāskata izmaksas kopumā tavai plānotājai ieguldījumu stratēģijai.
Dažādām ieguldījumu stratēģijām izdevīgi var būt dažādi brokeri. Šajā rakstā pieņemu, ka tu gribi ieguldīt ilgtermiņā. Teiksim, tu mēnesī iekrāj 300 EUR un vēlies ieguldīt indeksu fondos.
Kādas ir galvenās brokeru izmaksas?
1. Turēšanas izmaksas
Daudzi brokeri ietur komisijas par vērtspapīru turēšanu. Šis ilgtermiņa ieguldītājam ir būtiskākais komisiju veids, jo tas pieaug līdz ar portfeli (komisija parasti tiek noteikta kā zināms procents no portfeļa apjoma). Cik vien iespējams, ieteicams izvēlēties brokerus ar minimālām turēšanas izmaksām (vai bez tām).
Latvijas komercbankas parasti par vērtspapīru turēšanu ņem vērā ņemamu maksu (piemēram, 0.1%-0.2% gadā), kas bieži būs lielāka par tavā portfelī iekļauto indeksu fondu komisiju līmeni.
Lielajiem ārzemju brokeriem turēšanas izmaksas parasti (bet ne vienmēr) ir zemākas.
2. Komisija par darījumu
Šī ir komisija, ko brokeris ņem par tevis izraudzītā instrumenta pirkšanu/pārdošanu. ETF gadījumā komisija parasti būs atkarīga no biržas/valsts. Pievērs uzmanību gan komisijai procentos no darījuma summas, gan minimālajai summai.
Kāds komisiju līmenis ir OK? Jautājums nav pavisam vienkāršs. Ir jāizvērtē:
- cik liela daļa no ieguldījuma aiziet komisijās
- kādu peļņu tu palaidīsi garām, ja nogaidīsi, lai vienlaicīgi ieguldītu lielāku summa
Jo potenciāli ienesīgāks ieguldījums, jo augstāku komisiju teorētiski būtu okei maksāt. Bet šādi rēķināt ir diezgan sarežģīti.
Aptuvens indikators – man nepatīk komisijās maksāt vairāk nekā 1 % no katra ieguldījuma (labāk zem 0.5 %). Nu varbūt 2 %, ja nav labas alternatīvas un savādāk vienkārši jātur naudu kontā.
Dārgais gals
Viens liels vietējais brokeris — banka — ņem 0.25% komisiju par Eiropā bāzētu ETFu pirkšanu internetā. Bet minimālā komisija ir 18 EUR.
Ja gribi ieguldīt 300 EUR katru mēnesi, komisijās aizies 18 EUR mēnesī vai 6 % no ieguldījumu summas. Tas nekam neder. Pie šādiem apjomiem prātīgāk būtu ieguldīt reizi 3-6 mēnešos (komisija sanāktu 1-2 % no pirkuma summas).
Lētais gals
Ir atrodami lētie ārzemju brokeri (piemēram, ieguldīt 10’000 EUR ETFā var izmaksāt tikai dažus eiro).
Pirmkārt, pārliecinies par drošību. Otrkārt, noskaidro visas pārējas izmaksas (skat. zemāk).
3. Komisija par bezdarbību/mēneša minimālā maksa
Daudzi no “lētajiem” (discount) brokeriem liks maksāt minimālo komisiju mēnesī. Piemēram, populārais ārzemju kantoris Interactive Brokers pieprasa ikmēneša komisijas vismaz 10 USD apjomā. Gadā sanāk vismaz 120 USD. Komisija nepiemērojas, ja konta apjoms ir virs 100’000 USD.
Pie maziem portfeļa apjomiem 120 USD gadā kļūst par jūtamu slogu. Tomēr jāņem vērā, ka vietējam brokerim var sanākt samaksāt vēl vairāk – pietiek, piemēram, kādas 5-6 reizes gadā veikt darījumus + segt turēšanas maksu. Ja tirgojies vēl vairāk vai uzkrājums ir liels, tad ārzemju brokeris kļūst īpaši pievilcīgs.
4. Naudas ieskaitīšanas/izņemšanas izmaksas
Riebīgs izmaksu veids. Redzēju brokeri, kas piedāvā lētas darījumu komisijas, bet ņem būtisku summu gan par naudas iemaksu, gan par naudas izņemšanu no konta. Ja gribētu ieguldīt 300 EUR mēnesī, vairāk nekā 10% aizietu brokerim.
Brokeris ar šādu izmaksu shēmu varētu būt izdevīgs tikai tad, ja uzreiz iemaksā ļoti lielas summas. Ilgtermiņa ieguldītājiem, kas regulāri iemaksā mazākus daudzumus, šis variants nebūs piemērots.
5. Grāmatvedības nodrošināšanas izmaksas
Noskaidro, vai brokeris ņem kādas papildus komisijas par izziņām un dokumentiem, kas nepieciešami grāmatvedības vešanai.
6. Citas izmaksas
Rūpīgi izlasi visu brokera cenrādi. Izmaksas un komisijas mēdz būt tik radoši dažādas, ka visas šeit aprakstīt nebūs iespējams.
Saliec visas izmaksas kopā
Uztaisi vienkāršu Excel tabuliņu un parēķini – pie tava ieguldīšanas stila, cik samaksāsi pie brokera A un cik pie brokera B?
Kādas izmaksas būs pirmajā gadā? Un kādas desmit, piecpadsmit gadu laikā?
Latvijas vai ārzemju brokeris?
Ja paskatamies, ko komisijās ņem vietējie brokeri, slikti paliek. Bet – lai gan finanšu nozares augstās komisijas regulāri nosodu – zināmā mērā situāciju var saprast. Darījumu apjomi Latvijas tirgū nav lieli. Ar mini komisijām grūti izdzīvot.
Ārzemju interneta discount brokeri ņem daudz zemākas komisijas. Tomēr tiem mēdz būt visādi konta minimumi, minimālās mēneša komisijas, naudas ieskaitīšanas komisijas un citi brīnumi. Turklāt par ārzemju uzņēmumu stabilitāti bieži mums ir mazāks priekšstats kā par vietējiem.
Ārzemju brokeriem ir arī problēma ar sasniedzamību. Ja tavs konts kāda iemesla dēļ tiek iesaldēts, var būt problēma atrast reālu cilvēku, ar kuru pārrunāt situāciju.
Ja vari atrast ārzemju brokeri, kurš ir drošs, atsaucīgs, ņem mazas komisijas par darījumiem, un nepiemēro dārgas minimālās maksas/konta apkalpošanas izmaksas, brīnišķīgi.
Ilgtermiņa ieguldītājam, kurš savus līdzekļus liek 1-3 ETFos, tīri okei var būt arī lielie vietējie banku brokeri. Vismaz būs pārliecība, ka vienmēr varēsi atrast kādu reālu cilvēku, ar ko parunāt, ja radīsies problēmas. Tikai uzmanīgi jāseko līdzi izmaiņām cenrādī!
Atruna: Šis ir izglītojošs materiāls. Nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos pastāv risks zaudēt naudu. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam.
23/02/2017 @ 10:27 am
Paldies! Bilde kļūst arvien skaidrāka.
23/02/2017 @ 10:58 am
Prieks, ka noderēja!
23/02/2017 @ 11:16 am
Nav nepieciešams lekt uzreiz ārzemju tirgū un pirkt ETFus ar ar nožēlojamu peļņas procentu un mega komisijām vai akcijas ar iespējamu swingu 20-30% dienā gan uz pozitīvo, gan negatīvo pusi (tas protams ir ekstrēms gadījums) Daudzi iesācēji to neizturēs. Baltijas tirgus ir ar brīnišķīgām peļņas iespējām un arī iesācējam pašā laikā, jo svārstības nav tik mežonīgas. Ir iespējas nopelnīt labu kapitālu darbojoties tikai Baltijas tirgū – kur puslīdz labi iespējams pārzināt vietējo situāciju un noskaņojumu. Bet mums grib atņemt brīnišķīgu instrumentu – ebrokeri, ar kura iespējām to ir visreālāk izdarīt. Pārējie banku piedāvātie aizvietotāji ir vienkārši nesalīdzināmi.
Par privātiem pensiju fondiem/uzkrājošo apdrošināšanu – peļņa ir vienkārši mikroskopiska, bet bankas jau savas mega komisijas paņem tik un tā. Esmu absolūts pretinieks. Pelniet un mācaties pelnīt paši – finanšu izglītība galīgi nav priekšnoteikums labiem rezultātiem. Pēdējā tendence lielajās bankās (ārzemēs) ir pieņemt darbā nefinanšu cilvēkus ar pavisam atsķirīgu skatījumu uz lietām.
23/02/2017 @ 11:30 am
“Nožēlojamu peļņas procentu”? Domāju, ka būs grūti vēsturiskā griezumā atrast izdevīgāku ilgtermiņa ieguldījumu, kā, piemēram, kādu no zemo izmaksu S&P 500 ETFiem.
Un mega komisijas? Piemēram, 0.04% gadā? Augstas komisijas ir pie brokera pakalpojumiem, bet ja iegulda pa retam un tikai dažos ETFos, tāpat sanāks lētāk, kā pašam salikt sabalansētu portfeli ar vietējiem vērtspapīriem.
Ļoti iespējams, ka izglītotam cilvēkam, kas tirgum velta daudz laika, vietējais tirgus ir pievilcīgs. Amatierim, kas grib ieguldīt ilgtermiņā un negrib veltīt daudz laika tirgus izpētei, neieteiktu.
Tas par mazajām svārstībām Latvijas tirgū laikam ir joks. Laikam krīzes gadi aizmirsušies.
Par izglītību piekrītu. Man pašam ir fiziķa izglītība, ar tādu arī mani paņēma darbā Volstrītā, un nebiju vienīgais. Izglītībai nav galvenais papīrs, bet laiks, pūles — un kvalitatīvi informācijas avoti.
01/04/2017 @ 1:03 pm
Toms, pirmkārt paldies par blogu. Otrkārt es Tev pilnīgi piekritu ka ja nedaudz izdara savu mājasdarbu morningstar mājas lapa tad pats var salikt labi sabalansētu un pietiekami diversificētu portfeli. Man dzīvojot Anglijā tas protams ir nedaudz vieglāk daudzo platformu un kompāniju pieejamība. Bet gribēju prieks savu Latvijas draugu vajadzībām painteresēties kur Latvija ir konkrētas e- platformas vai kompānijas kas dotu pieeju pie daudzajiem ETF gan Eiropas gan ASV tirgu?
23/02/2017 @ 12:10 pm
Typo: “mēhanisms” 🙂
23/02/2017 @ 12:14 pm
Paldies!
23/02/2017 @ 12:47 pm
Typo 2: “mēhānisms” 😀
23/02/2017 @ 12:54 pm
Turpmāk Tavs niks būs nevis Vilx, bet Ērgļa Acs!
23/02/2017 @ 1:54 pm
Toms, vai esi skatījies Baltijas akciju grafikus ? Pēckrīzes. Krīzes gadus ir nekorekti pieminēt – kot ņeuzspel tot opozdal. Pa biksītēm tajā laikā dabūja visi. Tagad 6-7 gadus ir relatīvi mierīgs tirgus. Varēja piefiksēt labu peļņu daudzās pozīcijas vairākas reizes. Kas pie katra 5-10% dipa lec ārā (vai indeksa, vai akcijas) , lai pēc tam lektu atpakaļ par dārgākām cenām – nu katram pašam sava galva un spēja analizēt. Un jā, ETFus esmu skatījies – un atmetis. Par pensiju fondiem paturpinot – vai 0.14% ir normāls pensiju fondu ienesīgums Latvijā par 2016. gadu ? Vienkārši parēķiniet visu “super” banku fondu piedāvājumu komisijas, izmaksas pret savu sūri grūti pelnīto ieguldījumu – salieciet uz papīra. Ļoti atskurbinoši. Vienīgais, kur izmantoju privāto uzkrājumu – uz garantētām VID atmaksām, katru gadu verot jaunu līgumu ar min iemaksu un 5 gadā max iemaksu. Un tad slēdzot. 20% ienesīgums nav slikta lieta.
Privāti pārvaldītam samērīga izmēra portfelim ir milzīga priekšrocība salīdzinājumā ar mega milzu fondiem – potenciāli lielāka iespēja iziet ar maziem zaudējumiem kraha gadījumā.
23/02/2017 @ 4:54 pm
Kā, nekorekti? Tieši otrādi. Esmu diezgan drošs, ka krīze nebija pēdējā manas dzīves laikā.
Personīgi dodu priekšroku diversificēt savus ieguldījumus pasaules tirgos. Bet nesaku, ka cilvēkam, kas kārtīgi iedziļinās lietā un ir psiholoģiski nosvērts, Latvijas tirgus ir garām. Nav iebildumu. Tas vienkārši nav tas, ko es ieteiktu amatierim, kurš arī negrasās kļūt par ekspertu.
Pensiju fondu komisijas Latvijā ir farss, un vienā brīdī pienāks lūzuma punkts. Situācija mainīsies.
Par uzkrājošo — vairāk rakstīšu nākotnē. Bet ņemot “garantēto” ienesīgumu, kaut tagad ap 0%, un apzinīgi maksājot katru mēnesi 10% no algas 5 gadu garumā var realizēt ap 6% IRR uz nodokļu rēķina. 6% gadā ar minimālu risku garantiju dēļ (+vēl jāizvēlas labs apdrošinātājs). Reālais risks: mainās nodokļu likumdošana (bet zaudējums mazs) vai arī pats aizbrauc no valsts.
Labākais risk/reward, ko LV redzu. Ļoti labs veids, ka vidējam cilvēkam sākt veidot uzkrājumus un izveidot ieguldījumu disciplīnu.
Tas, ko apraksti — maksāt minimumu un maksimizēt 5. gadā, slēgt 5 paralēlus līgumus un katru gadu kāst sistēmu — strādā, bet tas jau krīt zem nosaukuma “nodokļu shēma”. Regulējuma mērķim iedrošināt uzkrāšanu neatbilst. Vienkārši paņēmiens, kā nemaksāt IIN par daļu no algas. Droši vien šo caurumu vienā brīdī aiztaisīs (kā pašreiz ir aiztaisīts 3. pensiju līmeņa caurums). Nešķiet, ka būtu jāmudina tauta ar to nodarboties.
Tiesa gan, saprotu tendenci, jo banku komisijas par šo produktu ir vienkārši nožēlojamas. Te noderētu daudz spēcīgāks regulējums.
23/02/2017 @ 5:04 pm
Paldies par komentāru un dalīšanos pieredzē!
Nav pilnīgi nekādu šaubu, ka cilvēkam, kurš tirgojas (pērk un pārdod), tādi brokeri kā IB būs daudz izdevīgāki. Taisnība arī, ka tikko sāc ieguldīt vairāk kā 2-3 produktos, Latvijas brokeri kļūst aizvien mazāk pievilcīgi. Lai LV banku brokeri būtu izdevīgi, patiesi jābūt ļoti konservatīvam un jāveic ļoti mazs daudzums darījumu.
😉 ļoti iespējams, Tev taisnība, ka gandrīz neviens neizrādīsies tik saprātīgs. Bet tāda opcija pastāv.
IB gan vēl mīnuss — tiem, kuriem vēl nav 10,000 EUR ieguldīšanai, nespīd.
Starp citu, IB par W-8BEN anketu aizpildīšanu nekādas naudas neņem?
Jebkurā gadījumā, ja nedarbojies ar lielām summām, LV iedzīvotājiem vēl ieguldīšanas prieks ir samērā dārgs. Jācer, ka ar laiku situācija mainīsies.
P.s. Jā, laikam jau uzskatīt, ka ietaupīt un ieguldīt ir viens un tas pats, ir pārāk optimistiski!
23/02/2017 @ 5:43 pm
Draugs, kas ieteica IB, teica – ka viens cits esot IB atvēris kontu un tur ieskaitījis tikai ap $2k, un ciet viņam to never. Tā kā laikam baigi strikti uz tiem $10k neskatās. Par W-8BEN nevajadzētu būt komisijai, vismaz Pricing lapā nav par to info, un Account Information > Tax Information > Tax Forms ļoti ērti uztaisīts, ka forma jau ir aizpildīta, tur tik pāris klikšķi jānospiež, lai parakstītu un iesniegtu.
24/02/2017 @ 9:45 am
Paldies, lietderīgi zināt!
20/09/2018 @ 1:19 pm
Varu apstiprināt. Piereģistrējos IB, sākumā kādus mēnešu bija 3K, ciet iešām never. Bet pie tādām summām 10$ mēneša komisija ir graujoša (sanāk 4% gadā).
Pašlaik ir vērts izvērtēt etfmatic.com. Mazākām summām ~0.6% gadā. Nav pirkšanas/pārdošanas/izņemšanas komisijas. Lielākām summām ir lētāk.
24/02/2017 @ 9:55 am
Paldies! Laba iespēja patrenēt krievu valodu 🙂 ceru, ka sanāks laiks palasīt.
Rakstā bez minētā Interactive Brokers lietoju aptuvenus Swedbank ciparus (tās 0.35% komisijas, ~21 minimums), noapaļojot dažus skaitļus. Bet tā vispār dodu priekšroku konkrētus brokerus neminēt, jo gan cenrāži mainās, gan negribu, lai manis teikto saprot kā rekomandāciju vai pretējo. Uzskatu, ka katram, ņemot vērā augstāk minēto info, vajadzētu izpētīt tirgus piedāvājumu un izvēlēties sev labāko. Ja slinkums to darīt, tad arī droši vien ar ieguldīšanu ilgtermiņā pārāk labi neies.
24/02/2017 @ 12:38 pm
Pieminētajā piemērā ja gribētu ieguldīt piemēram 300-500EUR mēnesī tirī index veidīgos vērtspapīros Latvijas apstākļiem es biju sācis skatīties uz vietējo skandināvu banku fondiem. Konkrētāk SEB un Nordea fondiem. Komisijas ir salīdzinoši zemas 0,5 – 1,5% vienreizēja pirkšanas maksa un nav uzturēšanas maksas. Un liekas ka fondus, ja ir vēlme var piemeklēt tuvus index fondiem pa reģioniem vai globāli.
Interesanti vai IB un indexu ETF pirkšana kļūst izdevīgāka pie kaut kāda lieluma summas ja salīdzina ar šo zemo komisiju fondu pirkšanu?
Es tik labi nezinu fondu parvaldibu, bet iespējams tie fondi ņem parvaldīšanas komisiju kas ir iekļauta jau cenā. Un iespejams ETFiem ta ir zemaka un uz tā rēķina ir izdevīgāk pirkt “plikus” ETF nekā fondus?
24/02/2017 @ 3:11 pm
Par izmaksām, kuras jārēķina, var palasīt iepriekšējos rakstos šajā blogā. 1.5% galīgi nav zems izmaksu procents. 0.5% būtu robeža tam, ko patiesi sauktu par zemu izmaksu fondu — pie tam bez lielas pirkšanas maksas. Nezinu konkrētos fondus, tā kā savādāk būs grūti komentēt.
Ja to tur ilgtermiņā, ETFs ar 0.04% vai pat 0.25% komisiju gadā visticamāk ātri kļūs daudz izdevīgāks par aktīvi pārvaldītajām alternatīvām, pat ja sanāk brokerim samaksāt 1-2% pie pirkšanas (kas ir daudz).
24/02/2017 @ 6:43 pm
Ja iet runa par ilgtermiņa ieguldījumiem (teiksim, pensijai), tad manuprāt vajadzētu īpašu uzmanību pievērst turēšanas komisiju apmēram. Komisija 15EUR par darījumu pie mazām summām var šķist būtiska, bet tā ir vienreizēja. Bet tie (pieņemsim) 0.18% gadā ir jāmaksā visu laiku līdz realizācijai. Turklāt tie noēd tavu peļņu, kas ņemot vērā interest compounding, var radīt būtiskas atšķirības. Piemēram, 1000EUR ieguldījums ar 15EUR iegādes komisiju un 0 turēšanas izmaksām pie vidējā 5% ienesīguma gadā pēc 20 gadiem būs vērts 2613.50EUR. Bet ar 0EUR iegādes komisiju un 0.18% turēšanas izmaksām gadā 2563.80EUR, jeb par 2% mazāk.
24/02/2017 @ 7:36 pm
Jā, pavisam pareizi! Diemžēl LV situācijā uzdevums ir atrast mazāko ļaunumu — mazāk augsto komisiju kombināciju, kādu vien var atrast. Skaidrs, ka maksāt sanāks kārtīgi, ir jebkurā gadījumā.
18/03/2017 @ 11:23 am
Pats neesmu mēģinājis, bet biju dzirdējis, ka Fidelity, Charles Schwab utt vairs nepieņem Latvijas iedzīvotājus kā klientus — vai tā nav taisnība?
Vēl pie ASV fondiem jāņem vērā nodokļu un citi apsvērumi, kas minēti šeit:
https://www.tomskreicbergs.lv/2017/02/08/devini-apsverumi-indeksu-fondu-izvele/
02/06/2017 @ 12:41 pm
Starp citu, šobrīd arī degiro nepieņem LV klientus:
”
We accept most EU/EEA bank accounts, except for: Bulgaria, Cyprus, Malta, Croatia, Romania, Latvia, Lithuania, Estonia, Iceland.
Best Regards,
Viktor Ranga
= DEGIRO
“
15/08/2018 @ 1:35 pm
Degiro joprojām nepieņem LV klientus? Bet ja konts ir Vācijas vai UK bankā, tad jau viss ok, pareizi?
11/02/2019 @ 12:51 pm
Sveiks, Tom!
1) Tavi raksti ir must-read katram pieaugušam cilvēkam. Bez tiem es stipri šaubos, vai jebkad saprastu kas ir kas uzkrājumu un ieguldījumu pasaulē.
2) Sāku ieguldījumiem izmantot tradinga platformu e-toro. Tajā pērkot akcijas/ETFus ar x1 leverage tu patiesībā pērc aktīvu, nevis CFD. Tieši to arī vēlos darīt, jo esmu amatieris un no CFD neko nesaprotu. Turēšanas izmaksu nav (ja nelieto levarage).
Problēma ir ar dividendēm. No jebkuru akciju/ETF dividendēm, etoro izmaksā tikai 70%. Tā kā plānoju piekopt “pirkt un turēt” stratēģiju tuvākos 20 gadus, vai tā gadījumā nav baigā zagšana?
12/02/2019 @ 5:59 pm
Un, pie reizes – ja es izvēlos FTKT reģistrētu brokeri (kāds etoro ir) un brokeris aiziet pa burbuli, mani ieguldījumi ir tādā drošībā, kādu sniedz noguldījumu garantiju fonds.
Taču! Kas notiek gadījumā, ja paša ETF pārvaldītājs (Blackrock, Vanguard) aiziet pa burbuli? ETFi joprojām ir mani, taču vai man pieder arī underlying assets? EFTa ietvaros esošās akcijas pa decimāldaļām taču sadalīt nevar.
27/08/2019 @ 6:07 am
Noguldījumu garantiju fonds attiecas tikai uz bankām un krājaizdevu sabiedrībām. Ja etoro aiziet pa burbuli, tad savu uzkrājumu pazaudēsi. Par Blackrock un Vanguard neuztrauktos.
25/04/2019 @ 1:24 pm
Es nesen atvēru kontu etfmatic.com un noguldīju nelielu summu. Pats uzsākšanas process likās diezgan vienkāršs un saprotams. Izpildi aptauju ar jautājumiem, pēc kuru atbildēm nosaka tava riska tolerances līmeni, un attiecīgi iesaka sabalansēt portfolio. Vari arī pats noteikt savus apjomus, kuros tirgos un cik daudz pirkt ETFus. Kopējā gada komisija noguldījumiem zem 25’000 EUR ir 0.59-0.62%, kas šķiet pieņemami. Tāpat etfmatic drīkst sniegt savus pakalpojumus Latvijā pēc FKTK mājas lapas info. Pagaidām viss izskatās labi, jāskatās, kā būs nākotnē.
14/09/2020 @ 3:26 pm
Nedaudz kļūdījos aprēķinos (komisijas %), bet gala rezultāts ļoti tuvs, t.i. pareizāk sanāk atšķirība pēc 18 gadiem ir 1925 nevis 1936.
Bet tas, ko vēlējos papildināt ir tas, ka ir tāda iespēja kā introducing broker (piemēram Tradestation Global) priekš Interactive Brokers, kas palielina darijumu komisijas, bet noņem nost bezdarbības komisiju. Rezultātā var iekļauties zem 1% komisijās.
17/03/2021 @ 12:10 pm
Tom, interesanti būtu lasīt papildinājumu (update) borkera izvēlei Latvijā, ņemot piedāvājuma izmaiņas (un cenu samazinājumu) lielo banku piedāvājumā un komisijās.
17/03/2021 @ 1:01 pm
Es gatavoju pamatīgu jaunu treniņprogrammu par indeksu ieguldīšanu tieši no Latvijas specifikas un tur detalizēti visus salīdzināšu. Bet pavisam īsais variants šobrīd – man Swed un Luminor Investor izskatās vislabāk no Latvijas, lai gan vēl joprojām finansiāli izdevīgāk sanāk izmantot ārzemniekus.