91 Comments

  1. Vilx-
    28. februāris, 2017 @ 1:04 pm

    Viena lieta, kas mani arī interesē – kā izvērtēt “uzticamību”? Apdrošinātājam, fondam, brokerim, utml. Vai tiešām tikai pēc iekšējās balss? Aizdomājos par šo jautājumu vismaz reizi gadā, kad jāpērk OCTA. 😀 Bet, protams, runājot par finanšu lietām tas ir vēl būtiskāk.

    Reply

    • Toms
      28. februāris, 2017 @ 1:21 pm

      Nebūs vienkārši atbildēt. Var vērot finanšu rādītājus, vai/kā/cik/kur apdrošinātājs ir pārapdrošināts, reputāciju, komercgrupas stabilitāti, utt.

      Par laimi garantiju fonds šo situāciju parastajam mirstīgajam vienkāršo. Galvenais pārliecināties, ka pakalpojumu sniedzējs ir licencēts un ieguldītās summas nepārsniedz garantiju apjomus. Ja iet augstāk, tad jāsāk vairāk uzmanīties.

      Reply

  2. Armands
    28. februāris, 2017 @ 1:07 pm

    Īsti nesapratu, kāpēc krītas ienesīgums, ja turpina krāt pēc 5 gadu termiņa? Vai šajā gadījumā nodokļu atmaksa veirs nenotiks?

    Reply

    • Toms
      28. februāris, 2017 @ 1:19 pm

      Gada ienesīgums, ļoti rupji vienkāršojot, ignorējot komisijas un tirgus svārstības:

      Gada nodokļu atmaksa/iemaksātā summa.

      Gada nodokļu atmaksa vislaik ir konstanta (ja maksā vienādu procentu no vienādas algas).

      Iemaksātā summa ar katru gadu ceļas.

      Rezultātā katrā nākamajā gadā šī instrumenta ienesīgums krītas.

      Reply

      • Armands
        28. februāris, 2017 @ 11:06 pm

        Domu sapratu, bet reāli ienesīgums no vienā gadā iemaksātās summas nemainās. Mainās kopējās iesaldētās summas ienesīgums. Tai pat laikā, pēc 5 gadu iztecēšanas šī summa vairs nav tik dzelžaini iesaldēta, jo to var izņemt jebkurā brīdī (pie izdevīgāka fondu kursa). Bet jā, uz kopējo summu protams ienesīgums krītas. Tāpēc iespējams ir vērts katru gadu vērt jaunu uzkrājošās apdrošināšanas kontu, maksāt piem. minimālo summu (jeb lielāku, pie lielākiem ienākumiem). Un tā katru gadu viens konts ir sasniedzis 5 gadus, tātad gada beigās ieskaita lielāko summu kontā, kuram tuvojas 5 gadu noslēgums, iegūstot lielāko ienesīgumu ieguldītajai summai īsākā laika periodā.
        Varu arī padalīties par kādas lielākas oranžas bankas uzkrājošās apdrošināšanas rezultātiem kopš 2013. gada marta. Pie kopējā prēmiju apjoma 2640 EUR uz šo brīdi, komisijās ir nomaksāts 139,75 eur, Ieguldījuma peļņa 119,25 EUR, kopējā ieguldījuma vērtība uz šo brīdi 2619,64 EUR. Tātad uz šo brīdi ir aptuveni 20 EUR vērtības kritums salīdzinoši ar iemaksātajām prēmijām, bet ir atgūti 23% katru gadu, kā rezultātā ir gaužām neslikts ienesīgums.

        Reply

        • Toms
          28. februāris, 2017 @ 11:58 pm

          Paldies par dalīšanos ar pieredzi!

          Reply

        • Gundars
          14. aprīlis, 2017 @ 11:43 am

          Pieci gadi ir minimums, lai vispār ko dabūtu no valsts. Kopējā iemaksātā summa pret to, ko dabū no valsts būs vienāda vienalga kā tu esi sadalījis iemaksas. Rēķinot kopējo gada ienesīgumu, viņa tik un tā dalīsies uz pieciem gadiem. Kā jau zemāk rakstīju, redzu tikai to, ka pirmos gadus neieguldītā summa ir izmantojama citur.

          Rēķinot no otra gala – ja no neto algas tikai 10% var iemaksāt(var vairāk, bet par to nebūs 23% atmaksa):
          gribi saņemt 23% atmaksu no, teiksim, iemaksātiem 500eur(23% būtu 115EUR), tad sanāk ka algai ir jābūt 5000EUR pēc nodokļiem. Diez cik lielam procentam no strādājošiem ir šādas algas?

          Reply

      • Gundars
        14. aprīlis, 2017 @ 11:34 am

        Tomēr nesaprotu, kāda jēga rēķināt viena gada IIN atmaksu pret visām(visu gadu) kopējām iemaksām. Ja salīdzina, tad viena gada iemaksas un viena gada IIN atmaksu un šī proporcija nemainās vienalga vai ir piektais vai desmitais gads.
        Tom, tu raksti “Iemaksātā summa ar katru gadu ceļas”. Nu tak nekas neceļas. Maksā tikpat cik iepriekšējā gadā. Ceļas kopējā uzkrājuma summa, bet ne iemaksas.
        Es uzskatu, ka šo IIN atmaksu vispār nebūtu korekti skaitīt klāt pie ienesīguma. Tas ir tāds patīkams bonus no valsts. Bet reālais investīciju ienesīgums ir vai tu ar savām zināšanām esi izvēlējies pareizos fondus un cik ir auguši tie.

        Reply

        • Toms
          14. aprīlis, 2017 @ 11:47 am

          Ar “iemaksātā summa” es atsaucos uz kopā iemaksāto summu — uzkrājumu. Tas katru gadu paliek lielāks, bet IIN atmaksa ir fiksēta. Tādēļ atmaksa/uzkrājums procentuāli samazinās. Tajā pašā laikā tu maksā neadekvāti lielās apdrošinātāju komisijas par arvien lielāku uzkrājumu.

          Pēc 5 gadiem labāk izņemt uzkrājumu un slēgt jaunu līgumu, turpinot saņemt tieši tikpat labu IIN atmaksu. Tajā pašā laikā izņemto naudu var ieguldīt zemu izmaksu fondos, kuriem ilgtermiņā būtu jābūt daudz ienesīgākiem.

          Neskaitīt IIN atmaksu būtu skaisti ideālajā pasaulē — bet UDA bez nodokļu apmaksas LV izpildījumā ir drausmīgs produkts, kuram labāk klāt neskarties. Kādēļ ieguldīt caur UDA un maksāt ļoti augstas komisijas, ja daudz izdevīgāk var ieguldīt pa taisno ieguldījumu fondos ar zemākām komisijām? Vienīgais iemesls ir IIN atmaksa.

          Reply

          • Gundars
            14. aprīlis, 2017 @ 12:36 pm

            Nu pag, pag, laužot un slēdzot jaunu līgumu tu samaksā vēl vairāk:
            1) par jauna līguma slēgšanu
            2) regulārās komisijas parasti līguma termiņa sākumā ir lielākas
            3) par katru iemaksu ir komisija. Ja tev līgums turpinās, šo komisiju taču tu nemaksā, jo neko jaunu neiemaksā, nauda jau ir iekšā. Ja tu lauz un iemaksā no jauna tad par iemaksu tev saskaita tik un tik.
            4) laužot līgumu tu valstij tajā brīdī nomaksā kapitāla pieauguma nodokli. Ja līgums turpinās, tad šis maksājums atliekās uz krietni vēlāku laiku
            5) ja tajā brīdī, kad pagājuši pieci gadi tirgus ir lejā, tu zaudē. Līgumu turpinot tu “izsēdi” šo zemāko punktu

            Sanāk, ka uzkrājumam, kas manuprāt ir ilgtermiņa produkts, Tu tā kā vairāk aicini darboties kā aktīvam investoram – biežāk pārdod, pērc. Cik biju sapratis, tad šis gandrīz vienmēr ir ar dārgākām papildus izmaksām. Reāli pat saprotami, jo tu taču nodarbini brokeri vairāk, kā noslēdzot līgumu un turot ilgi.

          • Toms
            14. aprīlis, 2017 @ 12:53 pm

            Nē, tu samaksā daudz vairāk, turot līgumu ilgtermiņā. Kaspars labi paskaidro, kāpēc. Katru gadu samaksāt, teiksim, 2% no augoša uzkrājuma ātri kļūst par milzīgu apgrūtinājumu, kas apēd ienesīgumu. Mēs te visu dienu varam runāt teorētiski, bet pamodelē reālos skaitļus ekselī un tas ļoti ātri kļūst acīmredzams.

            Tikai tiešām ir jālieto ienesīgums un IRR. Bez tā runāt par ieguldījumiem ir finansiālais analfabētisms un uz to nav vērts tērēt laiku. Ja 5 gadu laikā nopelni 1000 EUR, ir milzīga atšķirība, vai nopelnīji tos 1. gadā vai pakāpeniski, cik liels bija konkrētajā brīdī uzkrājums, ko vēl būtu varējis darīt ar savu naudu, utt. Tikai rēķinot “čaukstošo”, nekas no tā nav redzams vai novērtējams. Neviens pieredzējis investors nedomā tikai par “čaukstošo”.

            Par iespējamu tirgus kritumu piekrītu. Tādēļ nelietoju UDA ar piesaisti fondiem. Ņemu tikai ar garantēto ienesīgumu. Tur vienīgais ieguvums ir IIN atmaksa, jo komisijas atstāj mani mīnusos, bet rezultātā sanāk ļoti labs ienesīgums ar minimālu risku. Pēc tam naudu var ielikt jēdzīgos fondos ar zemām izmaksām, nevis tajā farsā, kas tiek piedāvāts kopā ar UDA.

          • Gundars
            14. aprīlis, 2017 @ 12:49 pm

            Laikam tad ideja ir tāda, ka pirms ieguldīt kaut kur citur, kur komisijas zemākas – šo naudu “izlaid” caur UDA, saņem 23% un tad guldi citur. Es tomēr uztveru citādāk. Par katru iemaksu no valsts paildus saņemu 23%, tikmēr kamēr iemaksas nepārsniedz 10% no algas. Nu tā primitīvi. Jā, šis kaut ko maksākā (pakalpojuma sniedzēja darbs) kā jebkura lieta. Jā, varētu būt lētāk. Uz to arī eju un pamazām manas komisijas samazinās. Vispārējais komisiju līmenis vēl samazināsies – būšu tikai priecīgs. Ja gribu būt aktīvs investots, tad negaidu 5 gadus, bet uzreiz lieku kaut kur un aktīvi arī strādāju ar investīcijām. Ja esmu no tiem, kam nav daudz laika veltīt šai nodarbei, jo ir pamatdarbs – tātad tiem kuriem veltīts šis konkrētais raksts – tad uzkrājošo apdrošināšanu(kas starp citu man ir bez apdrošināšanas, tātad bez šīm izmaksām) daru ilgtermiņā.

          • Toms
            14. aprīlis, 2017 @ 12:56 pm

            Jā, ideja tieši tāda — “izlaist” caur UDA un tad likt citur. Ja komisijas būtu tikai “padārgas”, bet samērā jēdzīgas, varētu ilgtermiņa UDA pieejai piekrist. Bet komisijas ir fatāli augstākas. Nepārspīlējot, 10x+ augstākas, kā, ieguldot zemo izmaksu fondos. Pārdesmit gadu laikā tās apēdīs pusi peļņas. Tādēļ ir vērts pačakarēties, izņemt naudu un ieguldīt citur.

            Nekādā gadījumā nav runa par aktīvo ieguldīšanu — kā rakstu iepriekšējos rakstos, to neatbalstu. Izņem naudu, ieliec zemu izmaksu fondos un turi ilgtermiņā. Nekā baigi sarežģīta vai laikietilpīga.

  3. Ernests
    28. februāris, 2017 @ 1:46 pm

    Man bija līdzīgas domas, tā vienkāršoti apkpojot piedāvājumu uzdevu jautājumu savam konsultantam/pārdevējam:
    – vai pareizi saprotu, ka būtībā viss ieguvums ko no valsts var saņemt atpakaļ IIN formātā aiziet lai segtu bankas komisijas maksas?
    attiecības ar konsultantu ir labas – godīgā atbilde – nu būtībā tā arī sanāk 😀
    Manā skatījumā tas saucas – Valsts subsidē apdrošinātāju biznesu.

    Konkrētajā gadījumā es gan parakstījos tāpat uz šo darījumu, tīri sportam un testam ar nelielām summām. Bet nu jā – komisijas tiešām liekas neadekvātas +1 par to.

    Reply

    • Toms
      28. februāris, 2017 @ 2:48 pm

      Par laimi ieguvums ir nozīmīgs ar visām komisijām, bet lielas tiešām viņas ir!

      Reply

  4. Laura
    28. februāris, 2017 @ 1:59 pm

    Interesē – esi papētījis GRAWE piedāvāto tā saukto “Austrijas apdrošināšanu”? Idejiski uzkrājošā/dzīvības apdrošināšana, kas sākotnēji LV ienāca caur Krājbanku (skat, skat), bet tagad to kā neatvairāmas, saulainas vecumdienas piedāvā Eurolife Latvia (http://www.eurolife.lv/lv/lv/). Pārdots šis brīnums tiek i ar garantētu ienesīgumu (ko Garantējot Austrijas valsts), i bez mega komisijām brokeriem, apdrošinātājiem, citiem apkalpotājiem.

    Reply

    • Agnese
      8. marts, 2017 @ 5:38 pm

      Vismaz man ir 3 GRAWE polises kopš 2009. gada, un tā arī , kā tu raksti. Esmu bijusi gan Rīgas ofisā, gan bijusi Viļņā uz apmācību par šo produktu. Tā kā ticība tam visam ir! IIN saņemu atpakaļ katru gadu, jo viņi reģistrēti Latvijas FKTK, taču darbojas kā Austrijas uzņēmums, neverot šeit filiāli (SIA Eurolife Latvija ir apdrošināšanas aģents, kas apmāca konsultantus un sadaarbojas pa tiešo ar GRAWE), lai uz viņu programmām neattiektos Latvijas likumdošana (kas nav gana laba!), bet Austrijas likumdošana! Garantēta visa uzkrājuma summa (kas nav Latvijā), un garantēts peļņas % arī no Austrijas puses + peļņas % no GRAWE. Vēsturiski peļņas procents ir bijis pat 7%, šobrīd aptuveni 3%. Un komisijas maksa tikai, ja tiek veiktas izmaiņas polisē. Ja neveic izmaiņas – komisijas maksa nav. Tas ļoti īsumā….

      Reply

      • Ruta
        15. marts, 2017 @ 10:56 am

        Agnese, vai GRAWE garantēto peļņas % maina pēc situācijas? Tas var būt arī 0%? Varbūt tas ir ieguldījums fondos?
        Un, cik man zināms, tad GRAWE pirmajā gadā komisiju atskaita 100% apmērā no iemaksātās summas, bet otrajā gadā 80%. Pēc tam katru gadu dažus % no uzkrātās summas, nevis iemaksātās. Kā tad īsti ir, pastāsti, godīgi.

        Reply

  5. Juris
    28. februāris, 2017 @ 2:25 pm

    Attiecībā uz izmantoto piemēru.
    Kādēļ pie IIR netiek likts klāt komisijas (Pirmreizējā administrēšanas komisija; ikmēneša administrēšanas komisija un komisija no katras iemaksas)? Komisijas netiek uzskatītas par būtiskiem izdevumiem?

    Manuprāt jo mazākas ir ikmēneša iemaksas, jo lielāks īpatsvars ir dažādiem izdevumiem.

    Izmantojot augstākminētos parametrus un pievienojot komisijas no produkta apraksta man ienesīgums (kopā ar nodokļu atmaksu) noslīdēja līdz ~4.2% Tas protams arī nav slikti, taču man vairāk interesē tavs skatījums uz izmaksām šajā piemērā.

    Reply

    • Toms
      28. februāris, 2017 @ 2:47 pm

      Cik saprotu — un kā man apgalvoja SEB pārstāve, kad biju uz konsultāciju — SEB kalkulatorā visas izmaksas ir ietvertas (tādēļ arī pirms nodokļiem saņem atpakaļ par 5% mazāk, nekā iemaksāji). Ja atklāj, ka kādas izmaksas nav ietvertas, noteikti piekomentē šeit.

      Reply

      • Juris
        28. februāris, 2017 @ 5:15 pm

        Nedaudz pārskatīju savus aprēķinus, sanāca pat vēl nedaudz mazāk.
        Ja kādam ir iespēja, novērtētu viedokli no malas vai mans aprēķins ir korekts.

        Aprēķins pašlaik nav vizuāls mākslas darbs, taču pilda mērķi – sarēķina atdevi 🙂

        Aprēķins pieejams šeit: https://docs.google.com/spreadsheets/d/1bbSFtGVVykUTmIzP57xcy2R_0xithX25hl6Yd7n10WQ/edit?usp=sharing

        Reply

        • Toms
          28. februāris, 2017 @ 6:08 pm

          Paldies par modeli! Tavā modelī pat ir lielāka peļņa, nekā paredz pats SEB kalkulators (tur laikam ir vēl kādas slēptas izmaksas).

          Mans IRR aprēķins ir augstāks, jo mans aprēķins ņem vērā time value of money. Tas ir, es rēķinu IRR, ņemot vērā, kurā brīdī ir iemaksāta naudiņa. Ja pirmajā dienā iemaksātu 9000 EUR un beigās saņemtu peļņu, Tavs aprēķins būtu precīzs. Tā kā nauda tiek maksāta 5 gadu garumā (9000 EUR ir tikai gala iemaksu summa), patiesais ienesīgums procentos ir daudz augstāks.

          Tas attēlo faktu, ka Tev nav uz 5 gadiem jāieslēdz visi 9000 EUR — iemaksas veic pakāpeniski.

          Reply

          • Andrejs
            28. februāris, 2017 @ 6:32 pm

            Laikam sanāk, ka lai maksimizētu IRR, optimāli būtu iemaksāt visu naudu par attiecīgo gadu decembra beigās.

          • Toms
            28. februāris, 2017 @ 6:36 pm

            Lai precizētu:

            Pieņemsim, ka tu man 5 gadus katru gadu maksā 1000 EUR un beigās es tev samaksāju 6000 EUR. Peļņa 1000 EUR.

            Ja rēķinam pēc Tavas metodes, peļņa ir 1000 EUR/5000EUR/5=4% gadā.

            Pēc IRR metodes (vienkāršoti):

            Pirmais 1000 EUR pelna 5 gadus, nopelna 200 EUR = 4% gadā.

            Otrais 1000 EUR pelna 4 gadus, nopelna 200 EUR = 5% gadā (1000/4/5000)

            Trešais 1000 EUR pelna 3 gadus, nopelna 200 EUR = 6.7% gadā (1000/3/500)

            Utt. utml.

            Vidējā atdeve stipri augstāka.

          • Toms
            28. februāris, 2017 @ 6:39 pm

            Andrej — jā, matemātiski tā ir. Par to arī nākamajā rakstā par shēmošanu — daudzi 4 gadus maksā minimumu un 5. gadā gāž maksimumu. Bet manuprāt nav gudri, jo maksimums ir ierobežots (10% no algas konkrētajā gadā). IRR skaitlis augsts, bet reālā peļņa maza.

            Par sadalījumu gada laikā — decembrī uz papīra izdevīgāk, bet uzskatu, ka vidējam cilvēkam labāk maksāt katru mēnesi un kopt krāšanas disciplīnu. Pats arī tā daru.

        • ulis
          28. februāris, 2017 @ 9:57 pm

          Juri, aprēķinā nav ņemti vērā riska atskaitījumi (tiek noņemti katru mēnesi pirms citiem) un to, ka sākumā tiek samaksāta komisija pārdevējam (starpniekam) , kas padara aprēķinu nelineāru (sākumā ar nelielu plusu)

          Reply

  6. Anna
    28. februāris, 2017 @ 2:29 pm

    Minēto nodokļu atmaksu var atgūt aizpildot deklarāciju? jau šobrīd saskaros ar situāciju, ka par izdevumiem par mācībām un medicīnu, atmaksas summa ir lielāka par gadā uz iedzīvotāju paredzēto un tiek atlikta uz nākamo periodu. Ņemot vērā, ka izdevumi par mācībām un medicīnu ir katru gadu, tekošajai summai pievienojot par iepriekšējo periodu neizmaksāto, nodokļa pārmaksas atgūšana ievelkas. Pievienojot nodokļa atmaksu vēl par apdrošināšanu, termiņš kādā es reāli atgūšu nodokli pagarinās vēl. Jeb šī plāna izdevīgumu šis faktors neietekmē?

    Reply

    • Toms
      28. februāris, 2017 @ 2:46 pm

      Cik man zināms, uz uzkrājošo apdrošināšanu nav attiecināms nekāds gada maksimums — vienīgi tas, ka atgūt var nodokļus no summas, kas nepārsniedz 10% no bruto algas. Jā, jāiesniedz deklarācija.

      Reply

      • Māris
        28. februāris, 2017 @ 3:59 pm

        Jā, par šo kā reizi interesējos VID konsultāciju dienestā – maksimālās atgūstamās IIN pārmaksu summas ierobežojumi nepastāv, pie nosacījuma, ka tie nepārsniedz 10% no bruto algas.

        Reply

        • Toms
          28. februāris, 2017 @ 6:25 pm

          Paldies, lietderīgi!

          Reply

        • E
          3. marts, 2017 @ 3:02 pm

          Tikko iesniedzu deklarāciju par 2015. gadu un EDS pats bija atradis, kur esmu maksājis 3. līmeņa pensiju un saskaitījis manu atmaksu.

          Starp citu jautājums Tomam — kā ar 3. līmeņa pensiju fondiem? Vai par tiem ir vispār vērts runāt?

          Reply

          • Toms
            4. marts, 2017 @ 11:37 am

            Vērts ir, it īpaši nodokļu efekta dēļ, bet komisijas atkal augstas. Par to varbūt nākotnē.

          • Gundars
            14. aprīlis, 2017 @ 11:56 am

            Manuprāt, atšķirība starp 3.pensiju līmeni un uzkrājošo apdrošināšanu ir vienīgi tajā, ka 3.līmeni tu vari saņemt ne ātrāk kā 55 gados, bet uzkrājošo jau pēc pieciem gadiem. Un tas krietni spēlē par sliktu 3.pensiju līmenim. Pārējais ir praktiski vienāds. Komisijas, atskaitījumi – tie variējas abiem atkarīgi no konkrētā pārvaldītāja.
            Gribētu kādu viedokli, ja kļūdos.

    • cre
      28. februāris, 2017 @ 2:57 pm

      Daļa no apdrošinātājiem smuki visu VIDAm iesniedz paši, deklarācijas aizpildīšana sastāv no autorizēšanās EDSā, OK nospiešanas dažas reizītes, paskatīšanās uz cipariem, un bankas konta, uz kuru vēlies saņemt naudu, norādīšanas.
      Ir gan vēl viens variants kā dabūt IIN atpakaļ par ieguldījumiem – 3. līmeņa pensiju fonds, un tā ir vēl atsevišķa pozīcija nodokļu atmaksai.

      Savukārt pie ‘apdrošinātājs nedod pievienoto vērtību pie 1eur vērtības apdrošinājuma’ – kā šobrīd izskatās komisijas pie tāda scenārija?

      Starp citu, vēl viens no iemesliem šī produkta pastāvēšanai (un, iespējams, komisiju esamībai tādai, kādas tās ir) – bankas mēdz ļoti silti rekomendēt tādu ieviest komplektā hipotēkām (kas nav nesaprātīgi). Protams, komplektā ar gatavu piedāvājumu no draudzīgā apdrošinātāja jau nopraimotai auditorijai.

      Reply

      • Toms
        28. februāris, 2017 @ 6:30 pm

        Cross-selling, protams, ir klasisks paņēmiens un tur nav ne vainas. Domāju, ka šī produkta komisijas ir tādas, kādas tās ir, pirmkārt sabiedrības zemās finanšu pratības un iesaistes dēļ (mēs neprasam vairāk) un otrkārt mazā tirgus/klusā oligopola efekta dēļ.

        Reply

  7. Diāna
    28. februāris, 2017 @ 4:34 pm

    Labdien!
    Principā visi secinājumi, izejot no SEB Life pieredzes. Tas nedaudz mulsina. Cik adekvāti var spriest par tirgu kopumā? (pāris iebildumi- ir tirgū apdrošinātāji ar starptautiska mēroga fondu menedžeriem (nevis vietēja), ir ļooti dažādi ilgtermiņa ienesīgumi, ir dažādas līguma laušanas iespējas).
    Konsultācijas tiek sniegtas, lai izvairītos no aplamiem priekšstatiem, kas gūti pašmācības ceļā pēc principa: jo es jau visu māku labāk pats! :))
    un vēl es nesaprotu- no kurienes tādas ekspektācijas 5 g perioda līgumam?! tieši ilgtermiņā ienesīgums izlīdzinās un rodas reāla starpība starp iemaksu un gala rezultātu.
    turklāt garantētie produkti vispār ir ”miruši”, ja tā var izteikties. tā kā ko tur daudz cilāt? vienīgais apsveramais ieguldījumu veids ir fondi (speciāli tiem, kas baidās, ir konservatīvi risinājumi).

    Reply

    • Toms
      28. februāris, 2017 @ 5:03 pm

      Ha, tas par aplamajiem priekšstatiem ir labs. Protams, ka pārdevējs grib pats dabūt pircēju savās rokās, nevis ļaut pašam viedokli izveidot. Bet normālam produktam ar normālām izmaksām cenrādis nav jāslēpj. Ja man vari paskaidrot, kādēļ es kļūdos — kādēļ šis milzīgās komisijas ir pamatotas — lūdzu, uz priekšu.

      Apskatīju SEB, jo šie ar kalkulatoru nosacījumus padara viegli uzskatāmus. No apdrošinātājiem, kuru info par uzkrājošo apdrošināšanu viegli atradu internetā, nevienu ar īpaši zemām komisijām neredzēju (agrās atmaksas nosacījumi gan citur stipri draudzīgāki). Ja kādi ir padoma, lūdzu raksti!

      Ja palasīsi citus manus rakstus, redzēsi, ka pilnībā piekrītu par ilgtermiņa ieguldīšanu fondos. Būtība mans viedoklis ir, ka fondos ir vērts ieguldīt TIKAI ilgtermiņā. Bet uzkrājošā apdrošināšana nav piemērota ilgtermiņa ieguldīšanai, jo ienesīgums, ko dod nodokļu atmaksa, katru gadu kļūst aizvien mazāks (ir ļoti spēcīga motivācija aizvērt polisi, tikko pagājuši 5 gadi, izņemt uzkrājumu, ielikt to zemu izmaksu fondos, un taisīt jaunu polisi).

      Tas, ka apdrošinātājiem nepatīk garantētie produkti (daži vairs nepiedāvā) ir skaidrs, jo grūtāk pamatot papildus komisijas savas grupas/saistītam uzņēmumam par līdzekļu pārvaldīšanu. Bet ja ar garantēto ienesīgumu nodokļu dēļ var dabūt 7% gadā, tas galīgi nav miris produkts. Ārkārtīgi konservatīvs ieguldījums ar labu riska profilu (garantiju fonds) un izcilu ienesīgumu.

      Tā vietā piedāvāt “konservatīvos risinājumus”, kas ir obligāciju ieguldījumu fondi, pašreizējā kredīta tirgus situācijā es neieteiktu. Obligāciju tirgus treknie gadi ir garām, un nākamajos gados konservatīvie fondi var izrādīties daudz mazāk konservatīvi un ienesīgi, kā gribētos.

      Reply

  8. Guntis
    28. februāris, 2017 @ 4:54 pm

    Man ir jautājumi:
    1) Visā finanšu pasaulē ilgtermiņš ir 10 gadi un vairāk, tikai Latvijā tas ir 5 gadi. Kāpēc?
    2) Ejot pie dakteriem mēs saņemam medicīnisku palīdzību un par samaksāto naudu saņemam nodokļu atmaksu. Kam tad īsti ir lielāka vērtība, medicīnas pakalpojumam vai nodokļu atmaksai? Uzkrājošājā apdrošināšanā arī ir savi pamatieguvumi (runa neiet par dzīvības apdrošināšanu), tātad klientam neviens to nav paskaidrojis. Vai zini kādi tie ir?
    3) Apdrošināšana ir tāds pats bizness kā jebkurš cits. Jautājums kāpēc vienā biznesā pat 50% komisija ir “ok”, bet apdrošināšanā 5%-10% jau ir katastrofa? Cik tad cilvēkiem būtu jasaņem par darbu?
    4) Jautājums Laurai. Atceros vēl dažus gadus atpakaļ skatījos GRAWE piedāvājumu: 20 gadu laikā iemaksā 20000 eiro, katru gadu pelni garantēti 3,5% un beigās tev ir garantēts uzkrājums ~18000 eiro. Ja viņiem nav administratīvo atskaitījumu tad kur paliek klienta nauda? GRAWE ir neliela Austrijas kompānija, viņai pieder ~2,7% austrijas tigus, to var atrast internetā, tāpēc diez vai Austrijas valdība īpaši aizsargā šo mazo privāto apdrošināšanas kompāniju (Eiropā apdrošināšana ir privātais biznes un tikai).

    Reply

    • Toms
      28. februāris, 2017 @ 6:23 pm

      1) 5 gadi nav ilgtermiņš — tādēļ arī man šajā kontekstā nepatīk fondu variants. Es šo rīku neredzu kā veiksmīgu motivāciju ieguldīt ilgtermiņā, bet kā vienu rīku, kas var palīdzēt motivēt Latvijas iedzīvotājus vispār sākt krāt (ko tie dara maz).

      2) Nesaprotu salīdzinājumu. Abas lietas atbalstāmas. Lai gan medicīnas pakalpojumu IIN atmaksas griesti ir ļoti zemi.

      Par uzkrājošās apdrošināšanas vērtību (izņemot apdrošināšanu) — cilvēkiem tiek dots strukturēts veids, kā regulāri atlikt kādas naudiņas — kombinācijā ar nodokļu mehānismu, kas to motivē. Teorijā ļoti apsveicami. Bet:

      3) Jautājums ir par samērīgumu starp pievienoto vērtību un peļņu. Kad Apple vai Google vai kāds cits radošs uzņēmums izveido jaunu ģeniālu produktu, kas pasaulei nes lielu vērtību, viņi kādu laiku pamatoti pelna milzīgas peļņas, līdz konkurences mehānismi nostrādā un excess profits pazūd.

      Šeit pievienotā vērtība ir niecīga — neliels administratīvais slogs. Lielākā tirgū, normālos konkurences apstākļos, šī milzu peļņa pazustu un nosacījumi būtu daudz izdevīgāki klientiem. Bet Latvijā, dēļ mazā tirgūs un ieejas barjerām, finanšu lauciņā ar daudz mazu tādu kluso oligopolu, kur spēlētāji necenšas konkurēt ar cenām (jo iedzīvotāji tāpat ir izdevīgi neizglītoti) bet visi laimīgi slauc tautu. (Skat. arī: 2., 3. pensiju līmenis).

      Domāju, ir pilnīgi normāli man kā klientam un sabiedrības pārstāvim paust savu viedokli par to, ka mums būtu jāprasa zemākas komisijas — it īpaši produktam, kurš netieši tiek subsidēts no valsts budžeta.

      Reply

  9. Ieva
    28. februāris, 2017 @ 6:51 pm

    Būtiska piezīme: 10% limits ir tad, ja kopā par uzkrājošo+3. pensiju līmeni+ZIEDOJUMIEM sabiedriskā labumā organizācijām un partijām nepārsniedz 20% (Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, 10. pants 1^3 )

    Vēl ieteiktu apskatīt, vai līgums piespiež tevi ik mēnesi maksāt summu X vai vari maksāt kad un cik gribi. Kad pērnajā rudenī izskatīju variantus, pēc šī kritērija atlika tikai divas kompānijas: SEB un Citadele. Tuvāko piecu gadu laikā ir pietiekami varbūtīgs kāds gads bez darba algas, super precīzi ieplānot to nav manā ziņā, tāpēc tas bija obligāts nosacījums.

    Reply

    • Toms
      28. februāris, 2017 @ 7:28 pm

      Jā, ļoti būtiskas piezīmes!

      Reply

    • Armands
      28. februāris, 2017 @ 11:18 pm

      Ja atmiņa neviļ, SWED var izvēlēties maksājumu biežumu, bet jābūt minimālajai gada summai. Šķiet varēja maksāt 40 eur mēnesī vai 120 kvartālā vai 480 vienu reizi gadā. Par summām varu kļūdīties, bet doma aptuveni šāda.

      Reply

      • Ieva
        1. marts, 2017 @ 11:30 am

        Jā, un gadījumā, ja visu gadu nav darba algas, tas samazina izdevīgumu. Tipiska situācija: bērna kopšanas atvaļinājums, kas sākas janvārī.

        Reply

        • Artis
          2. marts, 2017 @ 8:54 am

          Normālu darbu strādājošam (lasīt – uzkrājumus veidojošam) cilvēkam tiešām ir problēma gadu nestrādāt, un turpināt maksāt regulāro maksājumu – 10% no iepriekšējo ienākumu apjoma?

          Man tā nebūtu problēma.

          Reply

          • Ieva
            2. marts, 2017 @ 12:35 pm

            Izdevīgums stipri samazinās. Nav darba algas, nav samaksāts ienākuma nodoklis, nav nodokļu atmaksas. Godīgi sakot, precīzus aprēķinus neveicu, pirmajā tuvinājunā izskatījās, ka pārējās procentu likmes ir tik līdzīgas, ka uzvar tā kompānija, kur varu gadu ignorēt, ka tikai uzkrājums turās un ir no kā noņemt komisiju.

    • Gundars
      14. aprīlis, 2017 @ 12:05 pm

      Trāpīgi teikts! Parakstīties uz tādu uzkrājuma līgumu, kur tev katru mēnesi paģēr samaksāt – nu tas ir neprāts. Man ir pilnīgi brīvas iemaksas, cik nauda ir, tik maksāju. Ja nav, varu izlaist kaut vai gadu.

      Reply

  10. Santa
    28. februāris, 2017 @ 7:04 pm

    Ļoti interesanti kapēc mēs neesam sašutuši par uzcenojumu apğērbiem, domãju vismaz kādi 200%, apaviem, bērnu precēm, zoo, tā varētu turpināt…..
    To, ka Tavā labā strādā pasaules labākie finansisti, ļauj Tev ilgtermiņā pieklājīgi nopelnīt neko nedarot….tas mums liekas nepieņemami….mazliet neiet kopā…vajadzētu izvērtēt ieguvumus un ieguldījumu…

    Reply

    • Toms
      28. februāris, 2017 @ 7:52 pm

      “Pasaules labākie finansisti”?

      Pirmkārt, šajā produktā gandrīz viss labums ir no valsts nodokļu atmaksas, nevis finansistu darba. Ja arī tiek izmantoti fondi, tiem pa virsu ir milzīgas komisijas praktiski par neko.

      Otrkārt, pie lielākās daļas no Latvijā pieejamajiem finanšu fondiem pasaules labākie finansisti tuvu nav stāvējuši.

      Treškārt, visa pasaule virzās uz atziņu, ka ieguldījumu nozarē produkta kvalitāte ir apgriezti proporcionāla izmaksām. Zemu izmaksu fondi un produkti ilgtermiņā apsteidz augstu izmaksu fondus, un labākais finansista pienesums ir paņemt pēc iespējas mazāku komisiju.

      http://www.morningstar.co.uk/uk/news/149421/how-fund-fees-are-the-best-predictor-of-returns.aspx

      Par salīdzinājumu ar citiem produktiem skat. komentāru augstāk. Apavu, bērnu preču utt. nozarēs nav milzīgi profit margini — ja būtu, apavu tirgotāji utt sarastos daudz un konkurence cenas nodzītu lejā. Finanšu nozarē ir savādāk. Ieguldījumu pārvaldnieku finanšu pārskatus esmu pētījis ļoti sīki, un Latvijā daudziem produktiem peļņas ir milzīgas un profit margini ļoti augsti (kliedzošākais piemērs ir 2. pensiju līmenis). Turklāt fondu atdeve ir vāja salīdzinot ar tirgus indeksiem. Reāls konkurences trūkums, nevis liela pievienotā vērtība.

      Reply

      • Nikko
        2. marts, 2017 @ 12:46 am

        Augstās komisijas, šķiet, var izskaidrot ar biznesa mazo apjomu. Cik zinu, dzīvības apdrošinātāji neko diži nepelna. Ja būtu daudz lielāki apjomi, konkurence noteikti nospiestu komisijas uz leju

        Reply

        • Toms
          2. marts, 2017 @ 12:21 pm

          Ja tā būtu, būtu ļoti skaisti. Bet kaut vai 2. pensiju līmeņa piemērs rāda, ka, diemžēl, tā tas LV finanšu tirgū nestrādā. Oligopols bieži izvēlas turēt augstas cenas un nekonkurēt.

          Reply

  11. ulis
    28. februāris, 2017 @ 10:24 pm

    Tom, ir divas lietas, ko neesi rakstā pieminējis, bet tās ir pietiekoši būtiskas:
    1. dzīvības apdrošināšanu un uzkrājumu izmantojot šo produktu cilvēki tik bieži nemaz nepērk paši, bet viņiem to pārdod, kas paredz maksāt komisiju pārdevējam (apdrošināšanas starpniekam – aģentam vai brokerim)
    2. dzīvības apdrošināšanā ir tā sauktie brīvo iemaksu līgumi un līgumi “‘pēc grafika” un attiecīgi komisijas tiek rēķinātas vai nu pēc reālām iemaksām vai “pēc grafika” (arī tad, ja iemaksas netiek veiktas) + ja aktīvu summa paliek lielāka, atskaitījums mainās (samazinās)
    3. Ir apdrošināšanas sabiedrības, kas piedāvā noslēgt polises ar “nulles” dzīvības riska apdrošinājuma summu, bet ir tādas, kas paredz minimālo riska apdrošinājuma summu (par to ir mazs, bet atskaitījums katru mēnesi) vai kombinētu produktu, kas vispār nav saprotams (dilstoša apdrošinājuma summa un uzkrājuma kombinācija) vai papildus apdrošināšanas izmaksas (nelaimes gadījumu apdrošināšana, darba nespējas apdrošināšana un tml.)
    4. Ir dažādi nosaukti maksājumi, ko paredz apdrošināšanas sabiedrību cenrāži (polises noformēšana, minimālie ikmēneša atskaitījumi, maksu par grozījumiem un tml.)

    Daži cenrāži Latvijā strādājošajām apdrošināšanas sabiedrībām:
    Swedbank
    https://ib.swedbank.lv/private/pricelist/private_life_insurance
    Mandatum Life
    http://www.mandatumlife.lv/wp-content/uploads/sites/2/2016/08/TirgumPiesaist%C4%ABtasDzA_Cenr%C4%81dis_OwnSales_UL_i_0514.pdf
    Compensa Life
    https://www.compensalife.eu/LV/show.asp?docID=public.usefulinfo.docs.pricelists&lngID=lv
    SEB
    http://www.seb.lv/apdrosinasana/ar-uzkrajuma-veidosanu/dzivibas-apdrosinasana-ar-uzkrajumu#cenradis
    Citadele (kredītņēmēju apdrošināšana)
    https://www.citadele.lv/lv/privatpersonam/cenradis/kreditnemeju-dzivibas-apdrosinasana/
    ERGO – pēc noteikumiem spriežot, atskaitījumi tiek norādīt izsniegtajā apdrošināšanas polisē
    Eurolife (Grawe pārstāvis Latvijā) – mājas lapā cenrādis nav atrodams

    Lai izdodas izdarīt pareizo izvēli 🙂

    Reply

  12. Hermanis
    28. februāris, 2017 @ 10:47 pm

    Sveiki.
    1. Sākšu ar Jura tabulu. Ienesīgums gadā rēķināts kopā ar ikgadējo jau atmaksāto IIN dalot ar 5. IIN mēs saņemam jau nākamā gadā (kad nu valstij ienāk prātā atmaksāt). Līdz ar to precīzi aprēķinot šie 414 ikgadējā ”izņemtā” summa jāreiķina ārā. Jārēķina savādāk, jo pirmā gadā izņemtos 414 nevar iekļaut visu 5 gadu aprēķinā. Pirmā gadā izņemtie 414 neveido vairs pieaugumu nākamajā periodā. Jārēķina katram gadam atsevišķi un jāmodelē ka nauda tiek jau saņemta. Pie katras saņemšanas reizes ir jāreiķina pieaugums un gūtais labums. Tā ka, ja Jūs gribat izrēķināt perfekti, formula un tabula būs nedaudz komplicētāka. Jūs taču % rēķinat ar divi cipari aiz komata, pretendējat uz perfektumu, vai ne?
    2. Vēl viens labums šim uzkrājuma veidam: ja tev ir kādi (atvainojos) sūdi, tiesu darbi, vai privātais bankrots, tiesu izpildītājs netiek šai naudai klāt visu piecu gadu garumā.
    3. Vairākus gadus atpakaļ kolēģis mācoties baņķenē veica pētījumu un reāli atvēra trijās vietās apdrošināšanas uzkrājumus. Nemācēšu pašlaik teikt, kur var iepazīties ar pētījumu, bet pēc vairāku gadu uzkrājumu veikšanas man nācās dzirdēt atziņu, tas ir lohatrons, un bankas kāš kur vien var. Tās atrunas līgumos ar mazajiem burtiem ir tik stiepjamas, un neprognozējamas, ka beigās nekāda papildus ieguvuma nav, ir mīnusi. Pāris mēnešu atpakaļ dzērām alu, un tiku informēts, ka visos trijos uzkrājumos ir reāli zaudējumi.

    Reply

  13. Armands
    28. februāris, 2017 @ 11:33 pm

    Runājot vēl par praktisko pusi IIN atmaksai – vai tad, kad UDA termiņš ir sasniedzis 5 gadus, bet līgums ļauj to turpināt izmantot, neslēdzot, vai VID veicot IIN atmaksu pārliecinās, ka 6 gada beigās veiktā iemaksa netiks izņemta 7 gada sākumā? Jo banka visticamāk nosūtīs VID informāciju, ka UDA kontā ir veikta iemaksa.
    Pēc analoģijas, 5 gada beigās veicot iemaksu, un līgumam beidzoties summu saņemot atpakaļ tāpat VIDam nav jāveic atmaksātā IIN atgriešana.
    Šis viss ir teorētiski, bet vai kāds šo ir pārbaudījis praksē?
    Par shēmošanām – vēl pagāšgad pensionāriem bija brīvas rokas iemaksāt pensiju fondā gada beigās summu, nākamā gada sākumā izņemt (jo ir jau pensijas vecums, un ir tiesības izņemt pensijas kapitālu jebkurā brīdī), un vēl no VID saņemt IIN atmaksu. Šogad šo bodīti piegrieza.

    Reply

    • Toms
      1. marts, 2017 @ 10:55 am

      Šāda shēma UDA strādātu, ja būtu iespējams kapitālu vai daļu izņemt, nepārtraucot polises darbību. Vai šāda iespēja ir paredzēta? Tā kā neplānoju turēt ilgāk par 5 gadiem un arī shēmot ne, neesmu pētījis — bet šķiet, ka nē.

      Jā, 3. līmenim apgrieza šo lietu. UDA arī ir līdzīgs paņēmiens, gan grūtāks, par kuru rakstīšu nākamreiz un kuru gan jau arī apgriezīs ar laiku.

      Reply

      • Andrejs
        1. marts, 2017 @ 5:52 pm

        Vismaz manam Swedbankas līgumam šāda iespēja ir paredzēta. Bet tagad Swedbank sauc to pakalpojumu savādāk, tā kā varbūt arī nosacījumi savādāki.

        Man līgums bija 9 gadus un 5 mēnešus, IRR pēc komisijām (bet pirms nodokļu atvieglojumiem) ap 4.4%. Bez apdrošināšanas polises komisijām būtu 5.7%. Bez fondu komisijām – velns viņu zin, laikam jau pie 8%. Visiem fondiem nepētīju, bet apskatījos divus – vienam bija TER 1.77% gadā, otram 1.8% gadā, un abiem vēl parakstīšanās maksa 5%. Paldies par atgādinājumu, tagad uzrakstīju iesniegumu, lai šo līgumu lauztu 🙂

        Reply

      • Kristīne
        5. aprīlis, 2017 @ 10:01 pm

        Iepriekš pieminētajai GRAWEi ir polise, kur, nepārtraucot polises darbību, daļu naudas var izņemt. Minimālais termiņš šai polisei ir 20 gadi un strikti noteikts, kad un kādu summu varēs izņemt, ja būs nepieciešams. Bet kopējā iegūtā summa rezultātā samazināsies salīdzinājumā ar to summu, kāda būs, ja nekas netiks ņemts laukā, jo izņemtā nauda vairs nepelnīs, protams. Par peļņu runāju, jo ir garantētā peļņa 0,5% + reāla dalība peļņā, kas katru gadu ir savādāka (šogad gada sākumā tika paziņots, ka papildus nāk klāt 2,5%) un ir noteikta Austrijas likumdošanā (80% no visas peļņas kompānijai ir jāsadala uz “galviņām” jeb visiem ieguldītājiem). Ļoti forši liekas, ka ir pārskatāmi un korekti pret klientiem. Par SEB mazliet arī zinu, jo tur ir apdrošināšanas darbniekiem. Līgumā tiek rakstīts, ka dalīsies peļņā, bet realitāte, ka nekur neko sīkāk neatrunā un es šaubos, ka viņiem ir plāns patiešām dalīties peļņā.

        Kas attiecas uz 3.pensiju līmeni un iespēju izņemt naudu kaut nākamajā mēnesī, ja iemaksāta ir bijusi decembrī, tad, jā, tās vairs nav, bet ir iespēja izņemt šo summu pēc gada. Bet to gan jau zināt… 🙂

        Reply

  14. Māris
    1. marts, 2017 @ 2:59 pm

    Heh, interesanti, es izrādās izmantoju izdevīgāko uzkrāšanas veidu. Bet tas tiešām ir no-braineris, katru gadu dabūt 25% atpakaļ no ieguldītā bonusā.

    Pats izmantoju Swedbankas piedāvājumu, sākumā nočekoju, ka vissūdīgākajā situācijā esmu tāpat maziņos plusos, ja izvēlos vismazāk riskanto opciju. Katru mēnesi nav obligāti jāveic minimālie maksājumi, pagājušajā gadā neiemaksāju neko, jo sāku maksāt kredītu par mašīnu.

    Reply

  15. Guntis
    1. marts, 2017 @ 3:38 pm

    Sveiks Toms. Uzdevu tev jautājumu par ilgtermiņu 10 gadi un vairāk. Tas bija ar nodomu, jo apdrošinātāju piedāvātās programmas ir domātas ilgtermiņam, tāpēc ilgtermiņa produktu skatīties īstermiņa griezumā ir absolūti nepareizi, pēc būtības to pat nedrīkst darīt. Administratīvie atskaitījumi ir pilnīgi visam šajā pasaulē, vai viņi ir lieli vai mazi, tas ir ļoti subjektīvi, jo izliekot uz papīra visas darbības, kas apdrošinātājiem ir jāveic ar šīm programmām ļoti viegli var pierādīt ka administratīvie atskaitījumi nav lieli. Pastāv arī dažādas administrēšanas metodikas “īstermiņa” un ” ilgtermiņa”, tāpēc ja klients izvēlas ilgtermiņa polisi ar ilgtermiņa administrēšanas metodiku un pēc 3-4 gadiem sāk sūdzēties ka viņam polisē kaut kas nav tā kā viņš bija iedomājies tad jāsaka ka klientam vajadzēja iepriekš kādus pāris gadus cītīgi studēt visu par ilgtermiņa finanšu darbības principiem vai arī izmantot finanšu konsultanta pakalpojumus. Lielākā problēma rodas apstāklī, kad mēs aizejam uz bankām, kas ir tikai starpnieki apdrošināšanas polišu pārdošanā, mūs 80% gadījumu apkalpo nevis bankas finanšu konsultants, bet cita profila darbinieks, kas vienkārši nevar sniegt pilnvērtīgu konsultāciju. Katrā ziņā apdrošinātājiem Latvijā administratīvie atskaitījumi ilgtermiņa polisēm ir mazāki kā banku sektorā un mazāki kā Rietumu kompānijām. Ja cilvēks izvēlas ilgtermiņa polisi īstermiņa uzkrājuma veidošanai (periods mazāks par 6-7 gadi), tad par sliktu rezultātu 50% atbildība ir jāuzņemas pašam klientam.

    Reply

    • Toms
      1. marts, 2017 @ 8:50 pm

      Paldies par komentāru! Ja rodas kādreiz brīdis palasīt manu blogu, redzēsi, ka es arī esmu ilgtermiņa ieguldījumu atbalstītājs un īstermiņa spekulāciju neatbilstu.

      Vienīgā problēma ir tāda, ka uzkrājošā apdrošināšana LV izpildījumā priekš ilgtermiņa ieguldījuma ir galīgi garām.

      Visa pasaule jau pārdesmit gadus nonākusi pie atziņas, ka galvenais ieguldījumu ilgtermiņa ienesīguma noteicējs ir nevis gudrs pārvaldnieks (pietiek ar kompetentu), bet pēc iespējas zemākas ieguldīšanas izmaksas:

      http://www.morningstar.co.uk/uk/news/149421/how-fund-fees-are-the-best-predictor-of-returns.aspx (viens no simtiem pētījumu un rakstu)

      Mūsdienās normāls ilgtermiņa izmaksu līmenis ir 0.5%, varbūt 1% gadā (ieskaitot VISAS izmaksas). Var salikt ļoti labus portfeļus no indeksu fondiem ar 0.25% gadā.

      UDA fondi sanāk daudz, daudz dārgāki. Ar kārtu dārgāki. Pat salīdzinot ar LV jau tā dargajiem parastajiem fondiem (kuru izmaksas pasaules kontekstā ir augstas), tie ir vēl stipri dārgāki, jo pa virsu UDA komisijas.

      Protams, ilgtermiņā ieguldot UDA fondos kaut kāds ienesīgums būs, ja akciju un obligāciju tirgus pavisam nesabrūk. Bet tas būs daudz mazāks kā citos normālos zemu izmaksu instrumentos. Ienesīgumu padara pievilcīgu tikai nodokļu atvieglojumi. Šo augsto komisiju dēļ turēt UDA ilgtermiņā galīgi nav gudri.

      VISU nodokļu ieguvumu var iegūt, slēdzot un pārslēdzot līgumus ik pa 5 gadiem. Katru reizi uzkrāto naudu vari pats ieguldīt zemu izmaksu fondos un turēt ilgtermiņā tos. Rezultātā ilgtermiņa ienesīgums būs daudz, daudz pievilcīgāks, nekā izmantojot UDA.

      Vienīgais mīnuss — pašam vajag ieguldīšanas disciplīnu, jo neviens neaizliegs naudu no indeksu fondiem izņemt, kad sagribēsies.

      UDA fondos es ieguldītu ilgtermiņā, ja būtu pieejami zemo izmaksu fondi. Reāli UDA komisijai vajadzētu būt kā maksimums standarta apdrošināšanas prēmijai + fonda komisijai + minimālam administratīvam uzcenojumam par produktu komplektēšanu. Tā vietā jāmaksā par kārtu dārgāk un izdevīguma nekāda. Produkts ar negatīvu vērtību pirms nodokļu atmaksas.

      Reply

  16. Uldis
    1. marts, 2017 @ 10:20 pm

    Sveiki,
    Arī es pērnā gada nogalē biju uz konsultāciju Citadele, lai noskaidrotu detaļas šajā jautājumā. Aprēķins ir pavisam vienkāršs, ja katru mēnesi atlicinu 100 EUR, tad gadā varu ieskaitīt 1200 EUR apdrošināšanas kontā. 5 gadu laikā būšu uzkrājis 6000 EUR no kuriem procentos būs jāsamaksā 122 EUR. Šajā darījumā nesanāk neko uzkrāt, BET nodokļu atvieglojumi no minētās summas ir 276 EUR gadā, kas kopā par 5 gadiem veido 1380 EUR. Tātad, kopā ieguldīti 6000 EUR un pēc 5 gadiem būšu palielinājis savus uzkrājumus par 1258 EUR (~20%). Jāpiebilst, ka šis ir “uzkrājums ar garantētu % likmi”.
    Vēl neesmu izlēmis vai to vajadzētu darīt. Varbūt kāds labs arguments par un pret?

    Reply

  17. Aidza55
    2. marts, 2017 @ 4:56 am

    Kad ir sagaidāmi pirmie, kam beigsies 5 g. termiņš? Lai ir piemērs, ka naudu tiešām atdod bez procentiem apdrošinātājam vai VID. Man senākajam tūlīt būs tikai 2 gadi.

    Reply

    • Toms
      2. marts, 2017 @ 12:20 pm

      Šis produkts tirgū jau ir pasen. Tikai gribēju katram gadījumam precizēt — VID atmaksa saņemama nevis beigās, bet katru gadu, iesniedzot ienākumu deklarāciju.

      Reply

      • Gundars
        14. aprīlis, 2017 @ 12:24 pm

        Nu re, te es redzu pretrunu, jo pāris komentārus augstāk, Tu rakstīji “VISU nodokļu ieguvumu var saņemt tikai slēdzot un pārslēdzot UDA līgumus ik pa pieciem gadiem”.
        Manuprāt, pareizāk ir ŗēķināt kopējās savas iemaksas pret to ko tu saņem galā(pēc atskaitītām komisijām, utt.) Tā ir tava reālā peļņa. Visi IRR, un citi aprēķini parāda naudas plūsmas, apriti, procentus kaut kam pret kaut ko, bet ne reālo taustāmo(čaukstošo) 🙂 ieguvumu uzkrājējam.

        Reply

    • Ieva
      2. marts, 2017 @ 12:36 pm

      No pieauguma jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis. Man sanāca, ka bija zaudējumi un dabūju visu polises uzkrājumu.

      Reply

    • Ilze
      2. marts, 2017 @ 5:33 pm

      man SEB fondi.
      Manuprāt, banka uzreiz to 10% kapitāla pieauguma nodokli ietur un pēcāk reportē VIDam = pildot deklarāciju, viss skaisti iekrīt sagatavotajā deklarācijas templeitā un pašam nekādi 10% nav jārēķina.
      Otra piebilde, 100% no uzkrājuma (vismaz SEB) var dabūt tad, ja ņem ārā konkrētajā datumā, kad beidzas polise. Ja noslēdz līgumu, piemēram, uz 10 gadiem, ieguldi fondos, seko līdzi to stāvoklim un gribi izņemt izdevīgā tirgus situācijā pēc 9 gadiem un 3 mēnešiem, dabū atpakaļ 99% no uzkrājuma.
      Vēlāk vakarā paskatīšos savus administrēšanas procentus, salīdzinot ar augstāk sagatavoto tabulu. Man, varbūt dēļ pastāvīgā klienta statusa, nav nekādas līguma noslēgšanas komisijas maksas.

      Reply

  18. Dawis
    8. marts, 2017 @ 2:15 pm

    Pagājušo gadu sāku izmantot uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu un arī nošokējos par komisijām, kuras apdrošinātāji iekasē. Kārtējais gadījums, kad subsīdijas kropļo tirgu.

    Šeit gan būtu darbs institūcijām, kas pēta konkurenci, jo šeit ir skaidrs, ka piedāvātajām likmēm nav saistības ar apdrošinātāju / banku izmaksām un valsts piedāvātā nodokļu atlaide faktiski sponsorē šīs milzīgās komisijas un nodrošina milzīgu peļņu.

    Bet ja tirgū ir segments, kas nodrošina milzīgu peļņu, tad vajadzētu taču šīm komisijām kristies dēļ konkurences, jo katrai kompānijai vajadzētu cīnīties par lielāku šī pīrāga daļu. Tomēr, tā nenotiek un tas nozīmē, ka vai nu tirgus ekonomika nestrādā vai arī pastāv oligopols, kurā spēlētāji vienojušies par sev izdevīgiem nosacījumiem un faktiski uz viens otru neizdara spiedienu konkurējot ar likmēm.

    Vai mūsu valstī nav institūcijas, kurām tas būtu jākontrolē?

    Reply

  19. Ruta
    15. marts, 2017 @ 11:42 am

    Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas nodarbojās ar banku un apdrošinātāju kontroli.
    Šī kontrole katrā finanšu iestādē, tiek veikta vairākas reizes gadā.
    Un vēl, nevar gūt labumu, par to nemaksājot, Ja gribi, lai kāds pārvalda Tavu naudu, tad par to ir jāmaksā. Bez maksas neviens neko nedarīs. Bez maksas var uzkrāt zeķē. Ja krāsi zeķē, tad inflācijas dēļ no zeķes izņemsi daudz mazāk, un nodokļus arī nesaņemsi.
    Bet, ja veiksi uzkrājošo apdrošināšanu, tad ne tikai uzkrāsi, bet būsi arī apdrošināts, piemēram, vari pievienot nelaimes gadījumu apdrošināšanu. Visbiežāk cilvēki gūst dažādas traumas. Un ja gadījusies kāda trauma, tad cilvēks saņem apdrošināšanas atlīdzību. Atlīdzība ir vairākkārt lielāka, par apdrošināšanas maksu. Protams, arī par apdrošināšanu ir jāmaksā. Ja notiek nāve nelaimes gadījuma rezultātā, tad visu uzkrājumu + apdrošināšanas summu (piem. uzkrājums + 50 000 EUR) saņem labuma guvējs. Labuma guvējs var būt tikai tie cilvēki, kurus uzkrājuma veicējs ir norādījis polisē. Var norādīt arī kredītiestādi par neatmaksāto kredīta daļu, un pārējo daļu saņem labuma guvējs, kuru ir norādījis pats uzkrājuma veicējs.
    Uzkrājošo apdrošināšanu vajag veikt ilgtermiņā, vēlams vismaz 15 gadus, tad, nopelnīsi peļņas procentus, un rezultātā saņemsi vairāk, kā esi iemaksājis, kaut arī bija iekļauta apdrošināšana. Ja krāsi 30 vai 40 gadus, tad vecumdienas būsi nodrošinājis. Papildus, katru gadu varēsi atgūt nodokli no valsts. Ar šo nodokli valsts motivē cilvēkus uzkrāt un apdrošināties. Uzkrājums vienmēr noderēs, bet apdrošināšana ļoti noder, ja ir gadījies nelaimes gadījums, kā rezultātā var saņemt atlīdzību, un to tērēt pēc saviem ieskatiem.
    Vēl ir iespēja noslēgt divus līgumus, vienu īstermiņā, otru ilgtermiņā.
    Vecumdienas ir nodrošinātas tad, kad pats cilvēks tās ir nodrošinājis.

    Reply

    • Toms
      15. marts, 2017 @ 12:01 pm

      Jums atbildē par UDA kā ilgtermiņa instrumentu varu vien atkārtot komentāru, kuru rakstīju zem komentētāja “Guntis” rakstītā. Visa pasaules prakse norāda, ka ilgtermiņa ieguldīšanai ir piemēroti produkti ar zemām ikgadējām izmaksām. Šis ne tuvu nav tas produkts.

      Reply

  20. Ruta
    15. marts, 2017 @ 12:59 pm

    Tom, Jūs maldāties. Spriežot pēc Jūsu rakstītā, Jūs neesat pasaules finanšu eksperts.

    Reply

    • Toms
      15. marts, 2017 @ 1:08 pm

      Laipni aicinu Jūs argumentēt savu pozīciju — kādēļ UDA ar augstajām izmaksām ir labāks uzkrājuma veids par zemu izmaksu fondiem (pirms nodokļu atmaksas). Ja varat to pamatot ar faktiem vai jebkādiem neatkarīgiem pētījumiem, būšu ļoti ieinteresēts. Pašreiz Jūsu arguments ir aptuveni “par labu darbu ir jāmaksā”, kas nekādā veidā nepamato produkta ārkārtīgo dārdzību, salīdzinot ar citiem ieguldītājam pieejamiem instrumentiem.

      Vai kļūdīšos, minot, ka strādājat apdrošināšanas nozarē? Nešaubos, ka apdrošinātāju pārdevējus māca, ka produkti ir ļoti vērtīgi un lietderīgi.

      Reply

  21. Ruta
    15. marts, 2017 @ 1:44 pm

    Kur un kādi ir tie zemo izmaksu fondi? Kādi ir tie citi ieguldījumu pieejamie instrumenti?
    Var taču izmantot vairākus ieguldījumu instrumentus.
    Nav svarīgi, kādā nozarē es strādāju. Pēc savas pieredzes varu apgalvot, ka uzkrāt un apdrošināties vajag noteikti. Mani neinteresē, kurš cik nopelna, man ir svarīgas divas lietas:
    1.) manu vecumdienu kvalitāte
    2.) nelaimes gadījuma rezultātā apdrošināšanas atlīdzība
    Par šīm divām lietām esmu gatava maksāt.

    Reply

    • Toms
      15. marts, 2017 @ 1:52 pm

      Par zemo izmaksu fondiem esmu plaši un daudz rakstījis šajā blogā — neatkārtošos. Varat palasīt sekcijā ieguldīšana:

      http://www.tomskreicbergs.lv/category/ieguldisana/

      Piekrītu, ka vajag gan uzkrāt, gan apdrošināties. Vienīgi to vajag darīt saprātīgi, izvēloties produktus ar zemām izmaksām.

      UDA ir jāizmanto — bet pašreiz to vērts izmantot tikai nodokļu atmaksas dēļ. Es aģitēju par to, ka komisijām jābūt zemākām, lai produktam būtu vērtība arī bez nodokļu atmaksas.

      Pašreiz (pirms nodokļu atmaksas) daudz izdevīgāk ir pašam apdrošināties un pašam ieguldīt fondos — nevis izmantot dārgo UDA apvienoto instrumentu. Papildus maksa par šo risinājumu apvienošanu vienā ir milzīga un neadekvāta.

      Par nozari. . . nu, tas tā. Citēšu Upton Sinclair:

      “It is difficult to get a man to understand something, when his salary depends upon his not understanding it.”

      Reply

  22. Ruta
    15. marts, 2017 @ 2:44 pm

    Nē, nekas tur nav rakstīts, kur ir tie zemo izmaksu fondi. Neiedziļinājos, bet pārskatot neko neredzēju. Ja nu vienīgi to virsrakstu lieliem burtiem, – kā amatierim palikt bez pēdējām biksēm…
    Es labāk uzticos profesionāļiem, satiekos ar konsultantu, uzzinu visu par uzkrāšanu, kā arī par apdrošināšanu. Ja man rodās jautājumi, tad es zvanu konsultantam, un visu noskaidroju. Negribu meklēt atbildes pa visu pasauli.

    Reply

    • Toms
      15. marts, 2017 @ 3:00 pm

      Konsultanti mīl tādus klientus kā Jūs.

      Reply

  23. IK
    27. marts, 2017 @ 11:05 pm

    Saprotu, ka Toms nevēlas publiski diskutēt par konkrētiem zīmoliem, bet viena te komentāros jau pieminēta kompānija no Alpu zemes taču tiešām piedāvā ne tikai it kā “garantēto” peļņu un nodokļu atgūšanu, bet arī uzsver šādi: “Administratīvie izdevumi ir iekļauti garantētajā izmaksu summā un papildus klientam nekas nav jāmaksā!”. Ko šāds kalambūrs nozīmē? Vai to, ka klientam garantētā peļņa ir neaizskarama, un, ka komisijas maksas tiek paņemta no papildus ar klienta naudu nopelnītā, vai tieši pretējo – ka komisijas maksa tiks atvilkta no klientam garantētās peļņas?

    Reply

    • Kristīne
      5. aprīlis, 2017 @ 10:23 pm

      Kas tur notiek pa vidu, nemācēšu komentēt, bet zinu, ka garantētā summa, kas ierakstīta polisē, ir neaizskarama. Klāt nāk dalība peļņā. Šogad tā ir 2,5% noteikta un nemainīga. Līdz šim dalības peļņā procents ir ļoti lēni, bet samazinājies. Latvijas kompānijās, savukārt, kritums noteiktā periodā ir ļoti straujš. Kaut kad klienti varēja cerēt uz peļņu 10%, šobrīd – 0% iepretim 2,5%, ko piedāvā Austrijas kompānija. Šo 2,5% peļņu var saukt par garantētu, jo Austrijas likumdošana nosaka, ka ar 80% savas peļņas kompānijai jāsadala starp visiem iegudītājiem.

      Reply

  24. jonj
    4. aprīlis, 2017 @ 2:48 pm

    Kas notiek ja es iemaksāju vairāk par 10%?

    Reply

    • Toms
      4. aprīlis, 2017 @ 5:14 pm

      Iemaksāt jau var, bet nodokļu atmaksu saņemt nevarēs.

      Reply

      • jonj
        5. aprīlis, 2017 @ 11:58 am

        10 % arī saņemt nevarēšu vai par to summu kuru es pārsniedzu pēc 10% nesaņemšu atmaksu?

        Reply

        • Toms
          5. aprīlis, 2017 @ 1:07 pm

          Nesaņemsi atmaksu. Neredzu iemeslu nesaņemt atpakaļ pamatsummu (mīnus komisijas, protams).

          Reply

        • Gundars
          14. aprīlis, 2017 @ 1:13 pm

          Ja pareizi sapratu jautājumu, par pirmajiem 10%(no neto algas) atmaksās IIN. Par pārsniegto nē.

          Reply

  25. Gundars
    14. aprīlis, 2017 @ 10:22 am

    Sveiks, Tom! Tavs blogs ir tiešām super! Labu darbu dari. Latviešu valodā par šādām tēmām info ir ļoti skopa, lai neteiktu ka nav nemaz.
    Pats izmantoju uzkrājošo apdrošināšanu jau no 2005. gada, tikko tāda vispār parādījās LV. Pilnīgi piekrītu tev, ka to būtu jāizmanto katram strādājošam. Bet nu katram jau arī sava izvēle.
    Komisijas ir briesmīgas, tas tiesa. Tagad gan gadu gaitā tās ir krietni kritušās, gan pēc apdrošinātāja iniciatīvas, gan tāpēc, ka kā ilgstošs klients uzstāju lai pārskata.
    Es to visu uztveru tiešām kā uzkrāšanu nevis aktīvu investēšanu. Lai gan sekoju līdz regulāri tam, kuros fondos man ieguldīts, kāda situācija šajos reģionos un kas sagaidāms. Diversifikācija ir plaša – tur tev piekrītu, ka tas ir viens no stūrakmeņiem. Eiropa, Emerging Markets, Amerika, utt. Savs līgums aktīvākos fondos – tie paši Emerging markets, līgumi bērniem – līdzīgi, tomēr katram citādāki. Vecākajam dēlam, tā kā jau tuvojas izmaksa, tad absolūti mierīgā fondā, kur svārstības nepatraucēs izņemšanu. Meitai savukārt pats sākums, tad tur aktīvāk.
    Sākumā bija arī apdrošināšana, bet tad kad bija iespēja, no tās atteicos. Neticu es visādām apdrošināšanām. Man personīgi likās lieki atskaitījumi, papildus jau tā lielajām komisijas summām. Pareizi saki, ka labums atpakaļ niecīgs. lai gan man atmiņā, ka izmaksājamā summa čēpē gadījumā bija kaut kādi desmit tūkstoši. Bet nu precīzi neatceros.
    Tas tāds kā trešais pasīvais uzņēmums, paralēli jau diviem reāliem, kuros darbojos. Nemāku tik smalki saskaitīt precīzi to ienesīgumu, ar visām komisijām tur komplicēti, bet manos primitīvos aprēķinos sanāk vidēji drusku zem 10% gadā, skaitot no paša sākuma. Nav daudz, bet tas ir visu lielo krīzi ieskaitot. No šodienas viedokļa būtu rīkojies citādāk, un tik lielus zaudējumus nebūtu pieļāvis. Izsēdēju jā, bet liekas, ka šobrīd rīkotos citādāk. Kad bija te viens tāds īsāks iekritiens, darot tā kā biju izlēmis pēc pieredzes, nostrādāja pareizi.
    Ko neesmu sapratis – kāpēc ir ik pa 5 gadiem jāņem laukā nauda? To biju dzirdējis jau iepriekš, un šeit Tu arī vairākas reizes to uzsver. Kur ir knifs? Taču to IIN atmaksu par iepriekšējā gadā veiktajām iemaksām maksā katru gadu, vienalga rit piektais vai jau desmitais gads.
    Tāpat nesaprotu domu par tām mazākām iemaksām pirmajos gados un maksimālajām pēdējā. Tad jau pirmajos gados arī IIN atmaksu dabūsi mazāku un attiecīgi mazāk varēsi reinvestēt. Vienīgi tas, ka ir brīvā nauda ko apgrozīt citādāk pa četriem gadiem un tad beidzamajā ieguldīt un uzreiz dabūt ārā jo pieci gadi pagājuši. Bet tas der ja ir tiešām liela alga, jo pamatā visu ierobežo šie 10% no algas. Pirmajos gados tu to tos neaizpildīsi, bet piektajā pārsniegsi un nekādu 23% no pārsniegtā tāpat nedabūsi no valsts.
    Vai tur tiešām kāds cits knifs. Man varbūt vienkārši nestrādā domāšana uz tādām shēmošanām.

    Reply

    • Toms
      14. aprīlis, 2017 @ 11:43 am

      Jāņem laukā tādēļ, ka uzkrājums katru gadu palielinās, bet labums — IIN atmaksa — ir fiksētas (10% no algas). Tādēļ ieguvums pret kopējo uzkrājumu procentuālā ziņā paliek aizvien mazāks un mazāks. Labāk to naudu izņemt un likt citos ieguldījumu produktos ar daudz, DAUDZ mazākām komisijām. Nodokļu atmaksu tas atstās tādu pašu, bet tavs uzkrājums varēs vairāk pelnīt (jo to neapēdīs komisijas).

      Par mazajām iemaksām pirmajos gados — pats arī uzskatu, ka tā ir stulba pieeja, lai gan uz papīra procentuālais ienesīgums palielinās. Teorētiskais princips ir naudu iesaldēt uz pēc iespējas īsāku laiku (un pēc iespējas mazāk samaksāt augstajās komisijās).

      Reply

    • Kaspars
      14. aprīlis, 2017 @ 12:43 pm

      Apstāklis, kāpēc pēc 5 gadiem ir jāņem nauda ārā un jāslēdz jauns līgums, ir tas, ka ir jāmaksā “komisija no uzkrājuma”. Ja 5 gadus no vietas būsi iemaksājis 100 EUR katru mēnesi, tad komisija no tāda uzkrājuma gadā būs ievērojami lielāka, nekā no uzkrājuma, kas būs veidojies no jauna noslēgta līguma par pirmo gadu. Tādēļ knifs ir ļoti vienkāršs – jo lielāks uzkrājums, jo lielāku komisiju tu samaksā.
      Tieši komisija no uzkrājuma mani attur slēgt līgumu par 3.pensiju līmeni, jo pie esošajām komisijām sanāk, ka sākot ar 10. uzkrājuma gadu, komisijā par gadu sānāks samaksāt lielāku summu, nekā atgūsi IIN atmaksu par vienu gadu. Tas pats ir arī uzkrājošajai apdrošināšanai, ja ilgi uzkrāsi vienā līgumā, tad vienā brīdī komisijā par vienu gadu samaksāsi vairāk nekā varēsi atgūt IIN atmaksu par vienu gadu. (atkarīgs, kurā bankā būsi slēdzis līgumu, bet nu komisiju lielums +/- visur vienādas). Pie zemajām procentu likmēm un pie svārstīgā akciju tirgus uzkrājošā apdrošināšana ir neizdevīga tieši kā ilgtermiņa produkts. Līdz 5 gadiem vēl ir ciešami, bet ne dienu ilgāk. Tādēļ diemžēl 3.pensiju līmenis cilvēkiem pirms 45 gadiem šobrīd ir apšaubāms ieguldījums.
      Jauniem cilvēkiem uzkrāt, investēt un domāt par nākotni vajag, bet diemžēl ne caur 3.līmeni.

      Reply

  26. Darija Romanenko
    18. aprīlis, 2017 @ 7:35 am

    Labdien, Toms!

    Kā speciāliste un apdrošināšanas brokera ar 14 gadu stāžu, 1. Paldies par brīnišķīgo rakstu- šķidri un gaiši visu salikāt pa plauktiem, pat nav ko koriģēt 🙂 2. es labprāt piebilstu (ja atļausiet) un iedotu vienu padomi, kā ieekonomēt uz dzīvības apdrošināšanas tiem, kas par šo pozīciju arī domā, noformējot uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu. Pēc zināma principa – visas olas vienā grozā neliec, dzīvības risku jāapdrošina atsevišķi citā kompānijā, kurā tas prieks izmaksas 2-4 reizes lētāk, bet uzkrājumu polisē atstāt minimālo summu, lai uzkrātos pec iespējas vairāk. Piemēram, var izmantot Lloyds dzīvības apdrošināšanas polisi vau to pašu Sebu, kuram cenas šim priekam ir visizdevīgākās, toties noteikumi abām šīm kompānijām satur tikai 2 izņēmumus (atsķirība no Swedbankas noteikumiem, saskaņā ar kuriem atlīdzība netiek izmaksāta infarkta, teroristiska aktā vai alkohola dēļ par notikušo gadījumu)

    Reply

    • Toms
      18. aprīlis, 2017 @ 9:18 am

      Paldies! Tiešām sanāk absurds, ka šie 2 produkti — apdrošināšana un ieguldījumu fondi — sanāk daudz reizes dārgāki sakombinēti nekā atsevišķi.

      Reply

  27. Jānis
    19. aprīlis, 2017 @ 9:36 am

    Sveiks, Tom.
    Tiešām izcila lasāmviela – pieslēdzos pāris dienas atpakaļ.

    1.Vai vari piekrist manam domu gājienam, kā ar UDA samazināt riskus līdz minimumam. Pieņemsim, ka mana bruto darba samaksa ir 5k eur. Ja gribu izspiest maximumu IIN atmaksā, es varu mēnesī iemaksāt 10% no 5k = 500 eur. Taču šajā gadījumā 5 gadu laikā būšu iemaksājis 500×12*5=30k eur. Ja, teiksim 4.gada otrajā pusē kaut kas nelāgs notiek ar šo apdrošinātāju (maksātnespēja), tad FKTK man garantē, ja nemaldos, kādus ~14k eur – pērējo zaudēju, jo manas naudas pārvaldītājs bankrotē. Vai nebūtu prātīgāk noslēgt 2 uzkrājošās apdrošināšanas polises dažādās kompānijās un katrā investēt pa 250 eur/mēn, šādi katrā kompānijā iemaksājot ~15k gadā un, ja kāda no tām “noliek karoti” FKTK man garantēs ieguldītās summas atmaksu un tā vai tā būšu no valsts saņēmis atpakaļ maximālo summu 23% no 1/10 daļas bruto algas?

    2. Prakstisks jautājums – ja šogad sāku UDA polisi, 2018.gadā esmu bezdarbnieks, bet turpinu iemaksāt UDA fondā to pašu naudu, vai par 2018.gadu esmu tiesīgs saņemt IIN atmaksu? Laikam jau nē…

    Paldies – ķeršos pie pārējiem rakstiem.

    Reply

    • Toms
      19. aprīlis, 2017 @ 10:06 am

      Prieks, ka interesanti!

      Jā, ir šis faktors par minimālo garantiju. Sadalīt pa diviem līgumiem būtu okei variants. Jautājums — vai izdevīgāk uzreiz slēgt divus, vai vienu un pēc pāris gadiem otru. Ir dažs labs faktors, par ko pafunktierēt.

      Ja gadās gads bez darba, tad iemaksas patiešām nav izdevīgi veikt. Ja nav IIN iemaksas, nebūs arī atmaksa.

      Reply

      • Edža
        3. maijs, 2017 @ 8:37 pm

        Turēt vairākas aktīvas polises nav izdevīgi, ja apdrošinātājs ietur fiksētu maksu par katra līguma apkalpošanu.

        Reply

  28. Pauls Ančs
    19. jūlijs, 2017 @ 2:40 pm

    Saistītas ziņas.

    Pašlaik aktuālās nodokļu reformas ietvaros ir citstarp plānots grozīt IIN likumu, nosakot, ka IIN atmaksu par dzīvības apdrošināšanu varēs saņemt vienīgi tad, ja līgums noslēgts uz vismaz 10 gadiem (pašlaik 5 gadi). Paredzēts, ka tas attieksies uz līgumiem, kas noslēgti, sākot ar 01.01.2018.

    Lasot likumprojekta anotāciju, redzams, ka izmaiņu ierosinātājs ir Latvijas Apdrošinātāju asociācija. Protams, apdrošinātājiem ir izdevīgi piesaistīt klientu uz 10 gadiem (apmaiņā sniedzot, kā jau šajā rakstā konstatēts, pārcenotu pakalpojumu), bet vismaz es neredzu, kā tas kalpotu iedzīvotāju interesēm.

    Reply

    • Toms
      19. jūlijs, 2017 @ 5:19 pm

      Ja izmaksas tiktu nosistas patiešām zemu, tad šī būtu jēdzīga pieeja, jo padarītu produktu par nopietnu uzkrājumu rīku ilgtermiņam un demotivētu shēmošanu. Pašreiz gan izmaksas ir ārkārtīgi augstas. Jautājums, kādas tās būs pēc izmaiņām.

      Reply

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *