39 Comments

  1. Fds
    7. marts, 2017 @ 3:15 pm

    Nepiekritīšu 100% par to, ka jēdzīgs ir tikai nodokļu atmaksai. Jā, ja vari atļauties mēnesī ielikt 50 eur, tad komisijas maksas ir vakars uz ezera, jo tām ir minimālā summa un nevar būt piemēram 5 centi.

    Risinājums ir vienkāršs – veic iemaksu reizi gadā – 1000 eur, 2000 eur. Atkarībā cik vari atļauties un kāda paredzama nodokļu atmaksa. Šādā situācijā tās komisijas nav tik traki. Man dzīvības apdrošināšana ir ar + zīmi. Bet nu jā, bez atmaksas šis ienesīgums nav nekāds lielais. Piekrītu.

    Reply

    • Toms
      7. marts, 2017 @ 3:50 pm

      Sveiks! Protams, kaut kāda pozitīva atdeve ir iespējama arī bez nodokļu atmaksas — mans points ir tāds, ka daudz izdevīgāks būs praktiski jebkurš cits ieguldījumu fonds (bez UDA), bet it īpaši jau nu zemo izmaksu fondi, un par UDA “ietinamo papīru” tiek samaksāts daudz par daudz.

      Reply

  2. Ulis
    7. marts, 2017 @ 3:33 pm

    Nav jau tā, ka apdrošinātāji ļauj “iemaksu – izmaksu” shēmu (tas vairāk līdz šim attiecās uz pensiju fondiem). Manuprāt ir pat ir ļoti labi tas, ka cilvēks noslēdz apdrošināšanas polises, kas katru gadu beidzās (nav starpība kā), jo tad viņš domā par uzkrājumu, nodokļu atgūšanu un savu nākotni.
    Lielāku nesapratni rada tas, ka dzīvības apdrošināšanas uzkrājumus (izmaksas) apliek ar 10% kapitāla pieauguma nodokli.

    Reply

    • Toms
      7. marts, 2017 @ 3:53 pm

      Ar 10% tiek aplikts pieaugums. Domāju, ka tā ir mazākā nelaime. Piemēram, polisēs ar “garantēto” ienesīgumu, kas paliek mīnusos, nekas netiek aplikts.

      Par domāšanu — nu, ja cilvēks patiešām izņemto naudu uzreiz iegulda tālāk & ilgtermiņā, tad tā kombinācija, kur katru gadu beidzas līgums, var būt okei. Bet šaubos, vai tā bieži ir.

      Reply

      • Armands
        16. marts, 2017 @ 11:11 pm

        viens no variantiem, kā prātīgi izmantot nodokļu atmaksu – jau iepriekš izrēķināt, cik būs nodokļu atmaksa no UDA, un šo summu ieskaitīt 3. pensiju fondā. Sanāk uz brīdi ieguldīt papildus naudiņu, no kuras arī, starpcitu, dabūs 23% atpakaļ, (jo tie ir citi 10% no gada ienākumiem) un, iegūstot UDA 23% atmaksu esi nolīdzinājis pensijas fondā iemaksāto, ieguldījis paša vecumdienām, vēl bonusā saņēmis par pensijas 3 līmeņa ieguldījumu, un vari dzīvot ar apziņu, ka esi dabūjis maksimumu no valsts atpakaļ, un esi gana prātīgi rīkojies, lai arī vecumdienās kāds papildus prieciņš sanāktu.

        Reply

        • Toms
          18. marts, 2017 @ 8:25 am

          Var arī tā! Pašreiz mani reāli kaitina 3. pensiju līmeņa augstās izmaksas, bet nodokļu atmaksa to tiešām padara par izdevīgu variantu.

          Reply

        • Gundars
          14. aprīlis, 2017 @ 1:58 pm

          Šo atbildi ilgi meklēju – tiešām “tie ir citi 10% no algas”? Kurā likumā to var izlasīt? Ja tā, tad jau kombinējot var atļauties atlikt piektdaļu no algas un par to saņemt 23% klāt. Tas jau izskatās nedaudz labāk. Protams 3.pensiju līmeņa nauda ir iesaldēta uz mega garu laiku.

          Reply

        • Gundars
          14. aprīlis, 2017 @ 2:23 pm

          Vēl jautājums – vai summē arī tos 10% ko maksā pats par dzīvības apdrošināšanas uzkrājumu un tos 10% ko tev par labu maksā tavs darba devējs?
          Info izlasīju linkā, ko Toms jau bija ielicis: http://www.laa.lv/klientiem/nodoklu-atvieglojumi/
          Ja esi gatavs lielāku daļu atlikt uz nākotni, tad šādi 30% jau būtu pat ļoti ok. Teiksim, esi pats sev darba devējs savā uzņēmumā. Atgūsti IIN kā uzņēmums, izmaksā algu un tad atgūsti jau kā fiziska persona.
          Cik ar grāmatvežiem esmu runājis par šīm darba devēja iemaksām par darbinieku, tik vienmēr tāda izvairīšanās. Nu saprotams, lieks darbs, lieka urķēšanas pa likumiem un tad ja kaut kas pārprasts, tad beigās vēl VID dabū uz kakla.

          Reply

  3. Zorgs
    7. marts, 2017 @ 8:32 pm

    UDAs “garantētais” ienākums jauniem līgumiem ar katru gadu strauji krītas. Tāpēc jau paši apdrošināšanas aģenti iesaka noslēgt vēl vienu līgumu laicīgi, kamēr likmes nav nokritušas pavisam zemu. Tāpēc 5 līgumu pastāvēšana ir visai dabīga sava uzkrājuma apsaimniekošana.
    UDA ar fondiem var būt riskanta lieta. Savulaik tādu paņēmu, bet visi piedāvātie fondi krita uz leju. Plus vēl tā laika komisijas naudas pasākumu padarīja ne visai veiksmīgu, glāba tikai nodokļu atmaksas.
    Toms pieminēja shēmu, “ko nesen “aizvēra” 3. pensiju līmenim”, ar atsauksmi uz SEB skaidrojumu, ka tagad visas iemaksas 3. pensiju līmenī būs jātur vismaz 2 gadus (attiecas uz tiem, kam vismaz 55 gadi). Lasot “pirmavotu”, t.i., likumu, man radās iespaids, ka tas tā ne vienmēr ir. Attiecīgo likuma pantu nocitēju komentāra beigās. Jā, piekrītu, ka tiem, kuri tikai uzsāk iemaksas 3. pensiju līmenī, vai kuriem fondā ir 0, tiem savas iemaksas tiešām jātur fondā divus gadus (1. apakšpunkts). Tiem, kam tur nauda jau ir, to var izņemt, bet ne vairāk, kā bija aizpagājušā gada beigās bija fondā (2.punkts). Tā vismaz es sapratu. Ja man 10% no bruto algas ir 1000EUR, pagājušogad fonda atlikums bija 1000EUR, katru gadu iemaksāju 1000 un izņemu 1000, tad nodokļu atvieglojums pienākas. Un nav jau tā nekāda baigā shēmošana. Gadās, ka arī pensiju fondu vērtība krītas, un tad ir labi, ka var izņemt naudu, lai mazinātu zaudējumus.
    Citāts no IIN likuma:
    1.6 Ja maksātājs — pensiju plāna dalībnieks — taksācijas gadā veic iemaksas privātā pensiju fonda pensiju plānā un iekļauj tās taksācijas gada attaisnotajos izdevumos saskaņā ar šā panta pirmās daļas 5.punktu, bet taksācijas vai pēctaksācijas gada laikā veic arī izmaksas no pensiju plāna, maksātāja apliekamais ienākums ir palielināms šādi:
    1) ja pensiju plāna dalībnieks taksācijas gadā uzsāk dalību pensiju plānā un ir veicis iemaksas pensiju plānā pirmoreiz vai ja pensiju plāna dalībniekam pirms pirmstaksācijas gada 31.decembrī nav uzkrāts papildpensijas kapitāls un viņš nav veicis iemaksas pensiju plānā pirmstaksācijas gadā, — palielina pēctaksācijas gada apliekamo ienākumu par taksācijas un pēctaksācijas gada laikā no privātā pensiju fonda veikto izmaksu summas un pirmstaksācijas gada 31.decembrī uzkrāto pensiju kapitāla starpību;
    2) pārējos gadījumos — palielina pēctaksācijas gada apliekamo ienākumu par pēctaksācijas gada laikā no privātā pensiju fonda veikto izmaksu un pirmstaksācijas gada 31.decembrī uzkrātā pensiju kapitāla starpību.

    Reply

    • Toms
      7. marts, 2017 @ 9:30 pm

      Par fondu varianta riskantumu piekrītu — par to rakstīju iepriekšreiz.

      Par 3. pensiju līmeni — jā, izskatās pareizi. Kamēr neizņem vairāk par iepriekš uzkrāto, ir okei. Shēmošana sākas, kad uzkrājumā, teiksim, 500 eur, bet katru gadu iemaksā un izņem piemēram 2000 eur.

      Reply

  4. jonj
    8. marts, 2017 @ 9:58 am

    Man ir 2.shēma, plus līgumu slēdzu kad ir akcija 20 eiro dāvana, ieguldu fondā kur ir lielākais kritums jo piecu gadu laikā viņam jāaug (Piemēram Krievijas) un slēdzu ERGO tur lēta komisija pārējos dārga.

    Reply

  5. Fub
    8. marts, 2017 @ 10:35 am

    Neredzu nekādu baigo “shēmu” tajā visā. Nu jā, ja pacenties un sakārto iemaksas noteiktā kārtībā, tad samazini to laiku, kad nauda ir iesaldēta uzkrājumā; faktiski, līguma slēgšanas brīdī izveido sev iespēju dabūt nodokļa atmaksu par īstermiņa uzkrājumu pēc (gandrīz) pieciem gadiem. Nominālo mērķi, ko valsts pateikusi – motivēt iedzīvotājus veidot uzkrājumus – tu it kā apej, bet nu un? Valsts savu ir dabūjusi; lai palielinātu atmaksājamo summu, tev jāsamaksā valstij/pašvaldībai 10x vairāk IIN.

    Ja palielināsi termiņu uz 10 gadiem, tad ir iespējama tieši tāda pati “shēma,” tikai ar 10 gadu periodu. Tad gan godprātīgajiem dalībniekiem pazūd jebkāds labums tajā piedalīties, jo pēc 10 gadu perioda komisijas, ja tās paliek pašreizējā līmenī, noēd visas nodokļu atmaksas vismaz par pirmajiem pāris gadiem.

    Ja tā tiešām ir tik liela problēma un vairums to izmanto tikai “shēmošanai,” tad risinājums varētu būt kaut kā ierobežot nodokļu atmaksu par pēdējo gadu vai diviem – bet atkal, kaitējot shēmotājam sanāk iegriezt godprātīgajiem lietotājiem.

    Reply

    • Toms
      8. marts, 2017 @ 11:00 am

      “Valsts savu ir dabūjusi; lai palielinātu atmaksājamo summu, tev jāsamaksā valstij/pašvaldībai 10x vairāk IIN.”

      Nesapratu. Kā šī loģika strādā? Kādā veidā UDA valsts saņem vairāk IIN? Neredzu.

      “Ja palielināsi termiņu uz 10 gadiem, tad ir iespējama tieši tāda pati “shēma,” tikai ar 10 gadu periodu.”

      Pirmkārt, reti, kam pacietības pietiks, otrkārt, 10 paralēlus līgumus turēt būs grūti atļauties, ja nepelni ļoti lielas summas.

      Par pašreizējo komisiju līmeni piekrītu — tādēļ šo lietu būtu jāapvieno ar komisiju griestu ieviešanu.

      Reply

  6. D.
    8. marts, 2017 @ 12:54 pm

    Risinājums nr3: atcelt nodokļu atvieglojumus, izbeigt dotācijas izredzēto biznesam, nekropļot investīciju tirgu.

    Reply

    • Toms
      8. marts, 2017 @ 2:52 pm

      Arī opcija, bet politiski maz ticama. Turklāt šķiet, ka ieguldīšanu tomēr kaut kā stimulēt ir vērts.

      Reply

      • Andrejs
        8. marts, 2017 @ 3:17 pm

        Lielbritānijā ieguldīšanas stimulēšana darbojas stipri labāk: katru gadu katrs iedzīvotājs var ieguldīt līdz zināmai summai X (15,240£ šogad) speciālā konta veidā, ko piedāvā visas bankas un daudzas ieguldījumu kompānijas (ISA – Individual Savings Account), un no šī konta var naudu ieguldīt vai nu garantētos instrumentos (Cash ISA), vai nu fondos/akcijās (Stocks & Shares ISA). Nekādi atvieglojumi par ieguldīšanu kā tādu nepienākās. Bet, visi procenti un kapitāla pieaugums, kas tiek iegūts no ieguldījumiem šajos kontos, ir mūžīgi tax-free. Līdz ar to, izdevīgākā stratēģija ir nekad naudu no šāda konta neizņemt, kāmēr bez tās var dzīvot. Var pārcelt naudu no viena ISA pārvaldītāja pie cita cik gribi, bieži vien tas ir par velti (vai arī ar nelielu komisiju) un nodokļu atvieglojumi saglabājās. Izņemt vari jebkurā brīdī, bet tiko izņem tu neatgriezeniski zaudē iespējas saņemt ienākumus bez nodokļiem. Komisijas ir dažādas, bet ir viegli atrast provaideri ar tūkstošiem dažādu fondu (t.sk. low cost) piedāvājumā, kurš ņemtu ~0.25% par saviem pakalpojumiem.

        Plusi, salīdzinot ar Latvijas shēmu:
        + reāli stimulē uzkrāt, nevis shēmot ar izņemšanu
        + atvieglojums ir (nosacīti, protams – ja ir ko ieguldīt) vienādi pieejams gan daudz pelnošajiem, gan mazāk pelnošajiem
        + iespēja pārcelt ieguldījumu stimulē konkurenci un zemākas komisijas
        + valsts nesubsidē nerentablas investīcijas – ja investīciju guvums ir negatīvs, nekāds nodokļu ieguvums no tā nav
        + var uzkrāt nopietnu summu, ja izmantot šo atvieglojumu katru gadu – teiksim, 30 gadu laikā 450,000+£, neskaitot ieguldījuma pieaugumu šajā laikā. Protams, Latvijas apstākļos šiem limitiem būtu jābūt stipri zemākiem, bet nu tik un tā var būt vērā ņemami.

        Mīnusi:
        – tiko naudu izņem, nodokļu atvieglojums vairs nepienākās un to nevar atgūt
        – iepriekšējos gados neizmantoto iemaksu limitu nevar izmantot citā gadā (piemēram, ja ienākumu struktūra ir mainīga)

        Reply

  7. jonj
    9. marts, 2017 @ 1:13 pm

    Biju atradis ka ir griesti IIN atmaksa ne vairāk 350 lietas.

    Reply

    • Toms
      9. marts, 2017 @ 1:28 pm

      Vari precizēt/atsaukties uz konkrētu pantu?

      Reply

      • jonj
        19. marts, 2017 @ 10:36 pm

        IIN likums 8.pants 5.punkts 5. No maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētos privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētā apdrošināšanas sabiedrībā iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas, kuras kopā nepārsniedz 10 procentus no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, un iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas nepārsniedz 10 procentus no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 426,86 euro gadā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
        1) darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nav īsāks par pieciem gadiem;
        2) darbības termiņš dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumam (bez līdzekļu uzkrāšanas) nav īsāks par vienu gadu;
        3) dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai tās labuma guvējam), citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā darba devējam (apdrošinājuma ņēmējam), un neparedz aizdevumu izsniegšanu apdrošinātajām personām;
        Kas ir 426,86 euro gadā vai es nepareizi sapratu?

        Reply

        • Toms
          19. marts, 2017 @ 11:09 pm

          Tas attiecas uz apdrošināšanu bez uzkrājuma, turklāt konkrētais pants, cik saprotu, attiecas uz darba devēja maksājumiem (algas nodoklis). Ja iemaksas veic pats, attiecas 10. panta 1. daļas 6. punkta noteikumi.

          Atruna: neesmu jurists vai grāmatvedis, un šī ir mana izpratne par likumu.

          Skaidrākā valodā paskaidrots arī šeit:

          http://www.laa.lv/klientiem/nodoklu-atvieglojumi/

          Reply

  8. S.P.
    13. marts, 2017 @ 10:05 pm

    “Shemai” nevajag katru gadu jauno ligumu, proti, nevajag 5 ligumi, pietiek ar 3, katru nakošo atverot pec 2. gadiem.

    Jega tada: 2012 gada decembra beigas — start, 2017 gada beigas — 10% no brutto algas, un burtiski pec nedeļas, 2018 gada sakuma — velreiz 10% no brutto algas, — un finish, visu naudu nem ara.

    Te reiz par to rakstiju (Ru), sen 😉

    http://www.naudaslietas.lv/2013/01/apdrosinasana/

    Reply

    • Toms
      13. marts, 2017 @ 10:14 pm

      Skaidrs. Mūžu dzīvo, mūžu mācies!

      Reply

  9. Re
    14. marts, 2017 @ 8:16 pm

    Es saprotu, ka iemaksat beigās ir labi, bet nodokla atmaksu tachu var prasit katru gadu.
    Vai tad sanak, ka shada iemaksa katru gadu (ar visu iin atmaksu) neatsver banku komisijas?

    Reply

    • Toms
      14. marts, 2017 @ 8:27 pm

      Atsver, tādēļ arī pats maksāju visus 5 gadus un neiesaku shēmu. Bet tīri procentuāli ieguvums ir lielāks, ja iemaksā tieši beigās.

      Reply

      • rarema
        11. aprīlis, 2017 @ 9:25 am

        Sveiks!
        Tad sanāk tā, ka, ja var atļauties katru gadu (visus 5 gadus) iemaksāt max 10% gadā, tad izdevīgāk ir tā darīt, nevis veidot 5 paralēlos līgumus, jo katru gadu saņem nodokļa atmaksu par maksimumu un bez nekādas shēmošanas, kaut arī neaizliegtas?

        Reply

        • Toms
          11. aprīlis, 2017 @ 9:27 am

          Es teiktu — tas ir izdevīgi. Vai tas ir izdevīgākais variants? Ar shēmu sanāks vēl izdevīgāk (vismaz, ja ir gana augsti ienākumi). Bet bez shēmas arī ir izdevīgi.

          Reply

          • rarema
            11. aprīlis, 2017 @ 9:44 am

            “Ar shēmu sanāks vēl izdevīgāk”
            Īsti neredzu, kas tur būtu izdevīgāk?! Maksimālā nodokļa atmaksa tāpat ir katru gadu. Paralēlos līgumus slēdzot, izdevīgums tikai tāds, ka nauda nav iesaldēta visus 5 gadus, vai ne?

          • Toms
            14. aprīlis, 2017 @ 11:40 am

            Labums ir tāds, ka tajā brīdī, kad tev ir vairāki paralēli līgumi, “iesaldēta” jātur tikai maza konstanta summa. Katru gadu lielāko summas daļu, kuru iemaksā, uzreiz dabon ārā, slēdzot vecāko līgumu — to vari likt citos ieguldījumos ar daudz mazākām komisijām.

  10. miculis
    15. marts, 2017 @ 12:42 pm

    Var tak atvērt to ligumu, iemaksāt minimālo summu (piem.100eur) lai nosedzas komisijas visiem 5 gadiem (kā kurā bankā, man sanāk 80eur) un viss, nogatavini.. aizmirsti. Pēdējā gadā iemet MAX un ņem ārā no gatavā līguma. Sis kā piebilde pie shēmas nr.2.
    Kāds man tviterī iebilda, ka tā nevar, bet var – atvēru Swedā līgumu, ar minimālo iemaksu 40eur menesi, bet, internetbankā pats vari mainīt šo nosacījumu uz 0 mēnesī. Attiecīgi, nemaksā vairs neko, tikai pēdējā gada pēdējā nedēļā 😉

    Reply

  11. Armands
    16. marts, 2017 @ 11:12 pm

    Cenrādī Swedbank ir minēts sekojošais:
    Minimālās summas
    Minimālā apdrošināšanas
    prēmija, ja saskaņā ar
    Līgumu maksājumiem ir
    noteikts regulāru maksājumu
    veids
    40 EUR mēnesī
    120 EUR ceturksnī
    240 EUR pusgadā
    480 EUR gadā
    Minimālā pirmā
    apdrošināšanas prēmija, ja
    saskaņā ar Līgumu
    maksājumiem nav noteikts
    regulāru maksājumu veids
    1400 EUR

    Es gan neatradu vēl līgumā soda sankcijas, par šo minimālo summu neivērošanu, bet, domāju, tādas ir. Tākā, izmainīt uz mazāku maksājumu var, bet šaubos, ka tas paliks bez sekām.

    Reply

    • Armands
      16. marts, 2017 @ 11:22 pm

      iepriekš rakstītais bija atbilde Miculim. Bet vēl papildinājums:
      4.2. Apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums samaksāt pirmo
      Apdrošināšanas prēmiju Polisē noteiktajā apmērā vai vismaz
      Cenrādī noteikto minimālo Apdrošināšanas prēmiju ne vēlāk kā
      60 dienu laikā no Līguma noslēgšanas dienas.
      4.3. Ja Apdrošinājuma ņēmējs nav samaksājis pirmo
      Apdrošināšanas prēmiju Polisē noteiktajā apmērā vai vismaz
      Cenrādī noteikto minimālo Apdrošināšanas prēmiju 60 dienu
      laikā saskaņā ar 4.2. punktu, tad 61.dienā pulksten 00.00 Līgums
      tiek uzskatīts par spēkā neesošu no Līguma noslēgšanas brīža.
      4.4. Turpmākās Apdrošināšanas prēmijas tiek maksātas
      Apdrošinājuma ņēmēja izvēlētajā apmērā un termiņā.
      Apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums maksāt Apdrošināšanas
      prēmijas vismaz tādā apmērā, lai nodrošinātu Uzkrājumu, kas
      būtu pietiekams Līgumā paredzēto komisiju ieturēšanai.

      Godīgi sakot, ir sankcijas par pirmās prēmijas nemaksāšanu. Bet īsti neatradu par pārējo prēmiju maksāšanu. Ir nosacījums, ka iemaksām jāsedz komisijas, un ir teikts, ka ir jāmaksā atbilstoši noslēgtajam līgumam, bet nekur neatradu sodus par to, ja minimālas iemaksas netiek veiktas. Pieļauju, ka to var traktēt dažādi, bet, ir varbūtība, ka tiešām var minimālās iemaksas ignorēt Micuļa minētajā piemērā. Vai banka neizdomās anulēt līgumu, tas ir cits jautājums, un, vai spēsiet pēc tam pierādīt, ka anulēšana ir nelikumīga, arī ir cits jautājums.

      Reply

    • Armands
      20. marts, 2017 @ 10:58 am

      Atbildu pats uz savām aizdomām par sankcijām, ja nemaksā min. summu – tādas nav. Tātad Miculis minētais piemērs konkrētā bankā strādās, kaut arī banka to apstiprina pieklusinātā balsī.
      Es gan turpināšu ikmēneša maksājumus (disciplīna), bet patīkami zināt, ja pēkšņi apstākļi spiež.

      Reply

  12. Juris
    23. marts, 2017 @ 6:23 pm

    nevaru nepiekrist. UDA ir pa lielam krāpniecība, kas ietērpta tipiski cilvēkam ne pārāk skaidri saprotamā “apdrošināšanas” iepakojumā. līdzīgi kā dāvanu kartes ir “slikta nauda” tā dzīvības apdrošināšana ir “neefektīva uzkrāšana”, kur vienīgais pārliecināšanas arguments ir valsts subsīdija. šo subsīdīju sedz tie paši uzkrājēji, rezultātā atstājot būtisku peļņas maržu apdrošinātājiem (jeb fondu pārdošanas brokeriem) un fondu pārvaldieniekiem. tas, ka šajā instrumentā vispār ir vārds “apdrošināšana” ir cilvēku fundamentāla maldināšana. tāpat kā kaimiņos parādās indeksa fondu pensiju pārvaldītāji tā gan jau arī šajā dzīvības apdrošināšanas nozarē ir jābūt līdzīgai revolūcijai. bet ja valsts grib atbalstīt uzkrājumu veidošanu, tad esmu pārliecināts ir efektīvākas metodes nekā subsidēt veselu feiku (dzīvības apdrošināšanas) nozari

    Reply

  13. I.C.Wiener
    28. marts, 2017 @ 6:14 am

    Sveiks, Tom, paldies par rakstiem!

    Jautājums par pirmajām divām shēmām, kur tiek veiktas minimālās iemaksas pirmos 4 gadus un pirms līguma beigām maksimālā iespējamā iemaksa 10% no gada bruto algas: ikgadējie nodokļu atvieglojumi šādā gadījumā ir tikai par attiecīgā gada ietvaros iemaksātajām summām, vai ne?
    Un maksimālais nodokļu atvieglojums tiek realizēts tikai no piektā gada beigās iemaksātājiem 10% no 5. gada bruto algas. T.i., tikai par pēdējā gada veiktajiem uzkrājumiem.

    Sanāk, ka trade-off jeb kompromiss ir starp pēc iespējas mazāk iesaldētu kapitālu (mazāko iespējamo uzkrājumu pirmos 4 gadus) un pēc iespējas lielāku ikgadējo nodokļu atmaksu, kuram tieši otrādi būtu nepieciešams pilns 5x ikgadējās 10% bruto algas uzkrājums.

    Ja UDA ņēmējs ir gatavs samierināties ar to, ka tiek iesaldēti līdzekļi uz 5 gadiem (un veidots uzkrājums:), tad šīs shēmas nav vajadzīgas, un papildus max nodokļu atvieglojumi tiek gūti jau pēc pirmā gada. Tīri ekonomisks jautājums ir tikai, vai ieguldītajām un uz 5 gadiem iesaldētajām summām ir labāki alternatīvi pielietojumi.

    Ar šīm shēmam netiek palielināta peļņa, tikai samazināts nepieciešamais kapitāls, novilcinot max nodokļu atvieglojumus par 5 gadiem no pirmā līguma slēgšanas brīža.

    Reply

  14. Mārtiņš
    1. aprīlis, 2017 @ 3:04 pm

    Gan raksts, gan komentēri ir tikai ar 20% taisnības.
    Atgūt Iedzīvotāju Ienākuma nodokli ir likumīgi. Nesaprotu par ko autors cepās…
    Ja es varu novietot auto ielas malā, tad man jāsāk cepties par to ka nav zīmes ,,Apstāties aizliegts”?
    Strādāju ar šīm programmām jau 11gadus.

    Reply

  15. Deichs
    18. aprīlis, 2017 @ 8:09 pm

    Paldies par rakstu.
    Pats pirms diviem gadiem noslēdzu pirmo UDA līgumu. Otro atvēru Citadelē, jo viņiem nav noteikta minimālā mēneša/gada iemaksa, attiecīgi veicu pirmo iemaksu 60,- eur ar ko vajadzētu pietikt visām komisijām pieciem gadiem.
    Varbūt mazliet sarežģītāk, bet komentārā jau minēja, ka pietiek līgumu slēgt katru otro gadu, visizdevīgāk janvāra sākumā. Piemēram, ja atvērām līgumu 2017.gada 10.janvārī, tad līgumam pilni 5 gadi paies 2022.gada 10.janvārī. Veicam iemaksu 10% 2021.gada decembrī un provizoriskos 10% 2022.gada janvārī (PIRMS 10.janvāra). 2022.gada 10.janvārī saņemam atpakaļ visu pamatsummu (jāskatās gan cik ātrā laikā banka izskata iesniegumu par atmaksu; nedomāju ka atmaksa notiek vienas dienas laikā). 2022.gada aprīlī sniedzam Gada deklarāciju (GD) un saņemam 23% no 2021.gada decembra iemaksas; 2023.gada aprīlī sniedzam GD un saņemam 23% no 2022.gada janvāra iemaksas.
    Ieguvums, ka iemaksas tiek iesaldētas uz ļoti īsu brīdi. Shēma tā pati, kas aprakstīta 2.piemērā, tikai tam pašam rezultātam pietiek ar trim paralēliem līgumiem.
    Man jaunums, ka Swedbankā var pats manuāli samazināt ikmēneša iemaksu līdz nullei bez soda sankcijām. Būs jānoprecizē pie savas bankas kredītspeciālistes.
    Piekrītu, ka tā ir shēmošana un, ja sākotnējā ideja varbūt bija laba tad daudzi to neizmanto kā apdrošināšanu, līdzekļu uzkrāšanu, bet gan tikai kā iespēju atgūt IIN. Līdzīgi kā ar mikrouzņēmiem – ideja laba, bet daudzi to izmanto shēmām. Bet kamēr UDA shēma skaitās likumīga, tikmēr ar sirdsapziņas pārmetumiem nemocos un iesaku to citiem.

    Reply

    • Toms
      19. aprīlis, 2017 @ 7:41 am

      Jā, par šo 3 līgumu variāciju kopš raksta publikācijas ar man bija stāstījuši, bet tā kā mērķis nav popularizēt shēmu, nesteidzos koriģēt 😉

      Reply

  16. Zane
    5. maijs, 2017 @ 11:33 pm

    Tom, ideju esi sapratis pareizi, taču Tavi spreidumi attiecas tikai uz vienu daļu kompāniju, kas minēto pakalojumu piedāvā. Tirgū ir arī solīdas kompānijas, kuras piedāvā ne tikai ieguldīt līdzekļus un saņemt atpakaļ nodokļus (draugs, – tieši šo opciju piedāvā valsts!), bet gan arī apdrošina (gan dzīvību, gan pert nelaimes gadījumiem), kā arī vēl pat maksā procentus. Un kuras ir gan prestižas, gan stabilas. Tā kā strādāju šajā jomā, varbūt Tev būtu interesanti aprunāties sīkāk, lai paplašinātu savu redzesloku, rakstot šādu gana interesantu un pilnīgi atzīstu, – tautai nepieciešamu blogu.
    PS Kompānijas vārdu, kurā strādāju, neminēšu, lai cilvēki to neuztvertu kā reklāmu. Jo ne jau reklāmas dēļ es te iekomentēju.

    Reply

    • Toms
      6. maijs, 2017 @ 11:17 am

      Ja runa nav par Grawe/Eurolife, kuri savus pakalpojumus izplata ar MLM metodēm — kurus neatbalstīšu nekad — tad labprāt uzzinātu par šādiem piedāvājumiem.

      Reply

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *