41 Comments

  1. fds
    14. marts, 2017 @ 10:30 am

    Paldies, interesanti!

    Par patēriņa kredītiem skaidrs – viss ir labi, kamēr nav krīzes – kad tā būs – pēc gada, pēc 5, pēc 10 – nezinām. Arī tie buyback krīzes gadījumā droši vien aizies pa pieskari. Par tiem Jums piekrītu. Mogo auto kredīti arī risky – tur var mašīnas tikt pārvērtētas, tai krītas vērtība, augstas debt collection izmaksas un vidējais klients tāds pats kā ar tiem patēriņa kredītiem.

    Bet kā ir ar aizdevumiem pret ķīlu-nekustamo īpašumu (protams, atceros, kas notika 2008.gadā ar cenu kritumiem)? Mintos ir pieejami ar “sakarīgiem” LTV, kur defaulta gadījumā nekam pārlieku trakam nevajadzētu notikt.
    Vienīgi, ko esmu ievērojis nekustāmā īpašuma vērtējumi dažās situācijas liekas aizdomīgi un es no konkrētajiem kredītiem izvairos – runa ir par, piemēram, dzīvokli Līvānos, kam novērtējums ir teiksim kādi 10 tūkstoši un kredīts ir par kādiem 5-7 tūkstošiem – ļoti šaubos kā tur defaulta gadījumā ar pārdošanu pat tagad bez krīzes būtu. Pieprasījums mazs reģionos, maksātspēja arī.
    Bet, ja redzu dzīvokli rīgā ar vērtējumu 30-40 tūkstoši, kredīts par 20 tūkstošiem? Varētu būt tīri okey?
    Bet nu arī šeit klients nav tas turīgākais, protams, jo procenti lieli.

    Reply

    • Toms
      14. marts, 2017 @ 11:22 am

      Aizdevumi pret ķīļu, protams, ir drošāki. Tiešām svarīgs ir LTV un novērtējuma ticamība. Subprime krīzes laikā vismaz ASV tika izsniegti daudz aizņēmumi ar fiktīvu novērtējumu pilnīgi maksāt nespējīgiem cilvēkiem. Kad šos cilvēkus izmeta no mājas/dzīvokļa, daudzi darīja visu iespējamo, lai sabojātu īpašumu. Krīzes laikā LV nedzīvoju, tā kā nezinu, kā bija šeit.

      Reply

      • fds
        14. marts, 2017 @ 12:10 pm

        Nu LV ir dzirdēti stāsti, ka cilvēks dabūja hipotekāro, bet nemaz netika pārbaudīts vai tiešām tiek nopirkts nekustāmais īpašums un ieguldīts Finanšu piramīdās (šķiet Liepājā viena vietējā bāzējās?). Bet nu tās vairāk tādas baumas. Ir arī, protams, dzirdēts, ka dzīvoklis/māja tiek iznesti tukši (iebūvētā tehnika, grīda izrauta, apkures katls, radiatori utt) – lai tik bankai netiek.
        Praksē, protams, redzējām, ka būvniecībā strādājošais uz darbu brauc ar pajaunu auto (līzingā, protams) un paralēli paņēmis jaunu dzīvokli pa 50-100 tūkstošiem latu. Prātā nāk The big short filmā komiskais piemērs, kur striptīzdejotājai kādas 3 mājas piederot.

        Skaidrs, es laikam turpināšu skatīties Mintos virzienā, bet tad tiešām uz tādiem kredītiem, kuriem jūties droši, ka arī defaulta gadījumos vajadzētu visam būt ok, jo ir normāli novērtēta ķīla. Mājām šķiet vienmēr ir sakarīgāka vērtība, nevis dzīvokļiem reģionos. Rīgā dzīvokļiem ir stabils tirgus ar zināmām cenām.

        Reply

  2. Gints
    14. marts, 2017 @ 10:42 am

    Tom, paldies par blogu. Vienmēr interesanti un pamatoti…
    Par Tavu otru argumentu gan šoreiz gribas pasmaidīt 🙂 Vai tāpēc neēdīsim maizi vai nebrauksim automašīnās, ka miljoniem cilvēku lej sviedrus uz tīrumiem un rūpnīcās? Vai tāpēc Tu nevalkā Ķīnā vai Indonēzijā ražotos izstrādājumus, ka tos necilvēcīgus apstākļos ražo mazi dzelteni bērneļi? Un, galu galā… neticu, ka arī gaļu Tu neēd, jo miljoniem dzīvnieku ciešanas lopkautuvēs neļauj Tev naktīs gulēt…
    Tas viss, protams joks, taču Tavs otrais arguments šoreiz tiešām ir attiecināms uz jebkuru Tavu iepriekšējo vai nākamo ierakstu. Kapitālisms jau tāpēc arī ir kapitālisms… Lai kāds pelnītu, kādam ir jāzaudē. Savādāk nav iespējams….

    Reply

    • Toms
      14. marts, 2017 @ 11:13 am

      Paldies! Šim argumentam gan fundamentāli nepiekritīšu. Veselīga kapitālisma pamatā ir darījumi, kas abām pusēm pienes labumu (vienam mazāk, otram vairāk, bet abām pusēm ir labāk, nekā bija pirms tam). To, ka sadarboties/tirgoties abām pusēm ir izdevīgāk, nekā netirgoties, jau aprakstīja Ādams Smits un citi.

      Ekonomisti ir arī diezgan skaidri parādījuši, ka t.s. sweat shop — lai cik apstākļi būtu nepatīkami mums rietumniekiem — vietējiem piedāvā pievilcīgāku alternatīvu esošajām un ilgtermiņā uzlabo viņu labklājību.

      Diemžēl realitātē tas tā līdz galam strādā tikai tad, ja cilvēki ir perfekti racionāli un spēj izvērtēt to, kas viņiem patiesībā ir izdevīgi. Daudzu produktu gadījumā — narkotikas, azartspēles, ātrie kredīti — tiek spēlēts uz cilvēka bioķīmiju vai emocijām, “pārsitot” racionālo, un rezultātā tiešām viens ir ieguvējs un otrs — skaidrs zaudētājs. Ar šādiem biznesiem personīgi negribu nodarboties.

      (Par dzīvniekiem jāpiekrīt. . . tur sākas nežēlība manā sirdī!)

      Reply

      • Dawis
        16. marts, 2017 @ 9:04 pm

        >(Par dzīvniekiem jāpiekrīt. . . tur sākas nežēlība manā sirdī!)

        Nu vismaz tu godīgi atzīti, ka tā ir nežēlība. Daudziem, tas sagādā problēmas.

        Reply

  3. Rolands Gulbis
    14. marts, 2017 @ 10:45 am

    Sveiks,
    Viss rīmējas! Tieši tāds biznesa modelis ir cilvēka zemāko dziņu, neremdināmas alkatības atraisītājs.
    Papildus varētu tik vien piebilst, ka šādas platformas pievelk ne tikai dzīves vārguļus, bet arī uzmetējus, kuri i netaisās atdot paņemto. Tapēc platforma liek lielus procentus par saviem aizdevumiem, tapēc daudzi, pusgodīgāki, nevar tos atdot un sava stulbuma pēc nonāk parādu jūgā, tapēc….plīst kārtējais burbulis.
    Bet pašā pamatā – vāji regulēta aizdevēju alkatība.

    Reply

    • fds
      14. marts, 2017 @ 12:13 pm

      Igauņu Bondora no šī pamatīgi cieta (t.i. nevis pats uzņēmums, bet gan investori) – pilns ar sliktiem kredītiem, ievērojams apjoms arī tādi, kas tā arī neko nekad nav maksājuši.

      Reply

      • Dawis
        16. marts, 2017 @ 9:07 pm

        Tikko iedomājos, ka varbūt, ka kaut kādā veidā, viens otrs pamanījās aizdot naudu pats sev – nu itkā citam cilvēkam pats esot labuma guvējs..
        Tā varētu būt neslikta shēma. Platforma garantē atdošanu, tu kā godīgais investors investē aizdevumā, kura otrā galā, kā naudas saņēmējs esi tu. Visi gali ūdenī – neko neatdod, bet kā investors pieprasi no platformas caur garantiju atpakaļ naudu.

        Reply

        • Toms
          18. marts, 2017 @ 8:26 am

          Šķiet diezgan liels čakars priekš diezgan maza ieguvuma, bet kas zina. . . cilvēki ir dažādi!

          Reply

  4. Martins
    14. marts, 2017 @ 11:00 am

    Ja runājam par krīzes ietekmi uz ātro kredītu biznesu, tad jāatceras, ka šī nozare dzima un lielāko peļņu sasniedza tieši krīzes laikā – protams, tāda piena upe ķīseļa krastos (lasi, neierobežotas iespējas uzrēķināt soda procentus tiem, kas kaut ko maksātā) vairs nebūs pieejama, bet arī ar esošajiem max procentu limitiem var pārdzīvot puslīdz lielu krīzi.

    Otrkārt, ļoti liela nozīme tam, kādi patēriņa kredīti tiek finansēti. Ātrajiem kredītiem (ar termiņu līdz 1 mēnesim) ir daudz augstāks riska profils nekā patēriņa kredītiem vai preču kredītiem. Tieši šos kredītus arī visbiežāk izmanto galējās krīzes situācijās un tiem ir par kārtu augstāks APR.

    Reply

  5. Rinalds
    14. marts, 2017 @ 11:10 am

    Un kur tad bija krīzes laikā Parex un Krājbankas lielais “pašu kapitāls” un garantijas ar visiem Fuktukiem, auditotiem un gudrajām galvām priekšā, pakaļā? Pat ASV lielās finansu kompanijas bankrotēja!..

    Reply

    • Toms
      14. marts, 2017 @ 11:24 am

      Finanšu pasaulē 100% garantija nav nekam. Varam vien pētīt mums pieejamo informāciju un diversificēt savus riskus.

      Reply

      • Rolands
        15. marts, 2017 @ 12:01 am

        Tieši tā. Risks ir vienmēr un visur. Ja gribi pelnīt 10% gadā, jāsaprot, ka tas iet kopā ar noteiktu risku. Pats galvenais ir apzināties, kur un kā šis risks veidojas. Šajā aspektā šīs platformas nedaudz grēko, investoriem neskaidrojot riska izcelsmi un apmēru, kas vienkāršam investoram var radīt ilūziju, ka riska gandrīz nav un investīcijas ir 100% drošas. Bet citādi, manā skatījumā riska un atdeves attiecība ir diezgan atbilstoša.

        Reply

  6. Rinalds
    14. marts, 2017 @ 11:12 am

    Ir vēl cits apstāklis ka liela daļa darba ņēmēju atrodas “pelēkajā ekonomikā” un lielu daļu algas nesaņem oficiāli bankas kontā.

    Reply

  7. Delchev
    14. marts, 2017 @ 12:16 pm

    Vēl ir labs raksts, kur var redzēt ka daudzi no Mintos kreditdevējiem pieder tiem pašiem cilvēkiem.
    Šeit ir divi raksti ar detāļām:
    http://mintos-independent-review.blogspot.dk/2016/10/peer-to-peer-lending-platform-mintos.html

    Reply

    • soikins
      14. marts, 2017 @ 4:29 pm

      Paldies, interesants raksts, kaut arī pilnīgi anonīms.
      Šeit būtu darbiņš žurnālistiem (lielākā daļa darba gan jau izdarīta 🙂 ).

      Reply

  8. Andrejs
    14. marts, 2017 @ 3:56 pm

    Nedaudz ieguldu Mintos platformā, bet tikai hipotekāros kredītos ar zemu LTV. Kaut gan procentu likmes kredītņēmējiem ir daudz lielākas, nekā bankās, šķiet ka tās ir puslīdz saprātīgas (Hipocredit savā lapā reklamē 8-18% gadā), ņemot vērā kapitāla izmaksas (Mintos platformā šie aizdevumi tiek izlikti ar likmēm 10-14% gadā), ka arī to, ka aizņēmēji ir lielākoties cilvēki, kam bankas atsaka kreditēšanu. Arī nemaksāšanas risks ir būtiski zemāks, tā kā šī investīcija šķiet OK.

    Viens risks, ko saskatu, ir ka Mintos kā platforma nepelna pietiekami, lai krīzes apstākļos spētu nodarboties ar piedziņu. Ir aizdomas, ka krīzes scenārijā Mintos vienkārši bankrotēs, un tad man diversificēta mikroaizdevumu portfeļa menedžēšanas izmaksas varētu būt stipri lielākas par iespējamo peļņu.

    Reply

  9. Andrejs
    15. marts, 2017 @ 11:27 am

    Nedaudz ieguldu abos, izvēloties tikai likvīdākos kredītus, kuriem atlika līdz 30 dienām. Makes sense kā riska mazināšanas veids?

    Reply

  10. Helmārs
    15. marts, 2017 @ 1:36 pm

    Ieraudzīju dīvainu sakarību. Mintos redzamie Mogo kredīti visi ir ar pieaugošu maksājumu, taču Mogo mājaslapā visur minēts tikai nemainīgs ikmēneša maksājums. Kā tad tā? Rodas iespaids, ka vai nu uz Mintos aiziet tikai šie īpaši riskantie kredīti vai arī tie ir vienkārši izdomāti un naudu portāla īpašnieks vienkārši pārdala pēc saviem ieskatiem.

    Reply

    • Juris
      23. marts, 2017 @ 6:11 pm

      Mogo klientam ir maksājumu grafiks ar vienādu summu katru mēnesi. Pieauguma efekts ir no tā, ka ir atšķirība no % likmes, kas ir gala klientam un kas tiek piedāvāta investoriem Mintos platformā

      Reply

  11. Andrejs
    15. marts, 2017 @ 4:37 pm

    Tavs raksts un fds komentārs pamudināja mani šodien paskatīties tuvāk uz manām investīcijām igauņu Bondoras platformā. Un tas, ko es atklāju, ir, maigi izsakoties, šokējoši.

    Viņi katru nedēļu sūta e-pastā atskaiti par to, kā tavam ieguldījumam klājas. Es biju uzticējies šim ē-pastam, pāris reizes iegāju viņu platformā, redzēju tos pašus ciparus dashboardā un sīkāk nepētīju. Šodien novilku Excelī sarakstu ar savām investīcijām, lai dziļāk papētīt, kas un kā. Un saskatīju milzīgu atšķirību pret to, kas ir rakstīts e-pastos un dashboardā.

    Tātad, šīs dienas e-pasts man saka:
    Outstanding principal 4102.85EUR
    Overdue principal -301.53EUR
    Account value 3807.76EUR

    Reāli paskatoties Excel tabulā sanāk pavisam cita aina:

    Outstanding principal 4102.85EUR

    No tiem:
    Current loans: 2152.55EUR
    1-60 days overdue: 359.10EUR
    60-180 days overdue: 291.47EUR
    180+ days overdue: 1304.71EUR

    Tātad, reāli mana 3K investīcija ir mīnusos, kaut gan atskaitē viņi smuki raksta par 12%+ atdevi. Protams, kaut kāda kripatiņa šīs naudas tiks atgriezta caur piedziņu, bet būtu naivi cerēt, ka tas varētu būtiski mainīt šos ciparus.
    Uzrakstīju šiem e-pastu, ļoti interesanti paskatīties, kā viņi šo te parādību varēs izskaidrot.

    Reply

    • Toms
      16. marts, 2017 @ 11:22 am

      Noteikti pastāsti, ko uzzini!

      Reply

    • fds
      16. marts, 2017 @ 11:50 am

      Andrej, Bondora diemžēl tā dara un saka, ka viss ir ok. Brīnos, ka neviens viņus nav iesūdzējis tiesā. Viņi pamatīgi ieberzās, kas paplašīnāja tirgu uz Spāniju un Slovākiju – tur default rates bijis katastrofāls, jo Bondora apstiprināja visus pēc kārtas.

      Piemēram, rekur šos stāstus var daudz atrast – Bondora uz tādām lietām neatbild. Viņi savulaik arī esot likvidējuši savu forumu – cilvēki saka, ka gan jau galvenais iemesls bija negatīvajai atmosfērai, kas tur valdīja visu šo problēmu dēļ.
      http://p2pindependentforum.com/board/47/bondora

      Reply

      • Andrejs
        16. marts, 2017 @ 3:57 pm

        Liels paldies par linkiem un informāciju! Jāatzīst, ka tas, ka viņiem dažos tirgos negāja labi, mani ne pārāk satrauc – ja es ticētu ka viņi strādā “in good faith”, tad gan jau, ka ar laiku situācija uzlabosies, vai arī viņi šos tirgus pametīs.

        Bet mani ļoti satrauc tas, ka viņi vienkārši melo savās atskaitēs.

        Pati Bondora man vēl neko nav atbildējusi (izņemot vairākus e-pasta raundus ar mērķi mani “droši identificēt kā klientu”). Bet cik es esmu sapratis no Tevis iedotā linka, kā arī no TrustPilot atsauksmēm, kā arī no Bondoras pašas ļoti sapītā valodā uzrakstīta FAQ, viņi rēķina “Overdue” ciparu, kā arī prognozējamo atdeves likmi izejot no pieņēmuma, ka visi plānotie nākotnes maksājumi tiks saņemti, kas ir pilnīgs absurds.

        Piemērs:

        Aizņēmējs paņēma 1000EUR kredītu uz 50 mēnešiem, kura maksājuma grafiks paredz pamatsummas atmaksu 20EUR katru mēnesi. Aizņēmējs nemaksā nevienu maksājumu – ne pirmajā mēnesī, ne otrajā, ne desmitajā.

        Bondora uzskata, ka pēc pirmā plānotā maksājuma datuma pēc grafika “Overdue” ir 20EUR. Pēc otrā – jau 40EUR, pēc trešā – 60EUR, utt. Pēc 10 mēnešiem (kad visiem ir skaidrs, ka nekādi maksājumi nesekos) – tikai 200EUR jeb 20% no parāda. Pārējie 80% parāda pamatsummas netiek rēķināti “Overdue” ciparā, jo viņu ieskatā grūti izdarīt ticamus pieņēmumus par to, kā ies ar šo maksājumu saņemšanu: https://support.bondora.com/hc/en-us/articles/214231405-Can-the-net-return-calculation-be-improved-

        Es jūtos vienkārši apčakarēts.

        Reply

      • Andrejs
        16. marts, 2017 @ 5:18 pm

        Bondora atbildēja, pa lielam apstiprinot, ka “Overdue principal” tiek kalkulēts tā kā es aprakstīju. Papildus saka, ka no šodienas dašbordā (pāris ekrānus zemāk) ir pieejams grafiks, kurš atspoguļo reālo situāciju. Vēl atbildēja, ka izrādās, ka var atķeksēt opciju saitā, lai rāda atdevi balstoties uz reāliem pieņēmumiem: https://www.bondora.com/blog/forward-looking-return-calculation/

        Tā kā situācija viņiem ir sen zināma, bet viņi vienkārši izvēlās turēt investorus neziņā par to, kāmēr šie neuzdod jautājumus.

        Reply

        • Toms
          18. marts, 2017 @ 8:28 am

          Smagi. Paldies, ka dalījies ar pieredzi!

          Reply

  12. Martins
    16. marts, 2017 @ 11:20 am

    Kāds ir autora viedoklis par investīcijām uzņēmumu norēķinu (PVZ) finansēšanā, piemērām “Investly” platformā.

    Reply

    • Toms
      16. marts, 2017 @ 11:22 am

      Neesmu vēl pētījis — paldies par tēmas ieteikumu!

      Reply

    • Delchev
      16. marts, 2017 @ 1:43 pm

      Tajā pašā Mintos ir iespēja investēt faktoringā (Debifo)

      Reply

  13. Dawis
    16. marts, 2017 @ 9:00 pm

    hehe.. Interesanta sakritība. Tieši nesen sāku domāt par P2P sakarā ar to ka laikam lasīju ar šo tēmu saistītu rakstu delfi.lv, kurā apgalvots, ka Latvija vismaz šajā jomā ieliekot kloķi Igauņiem. Sanācā tā, ka sāku papētīt situāciju dziļāk ( jo līdz šim nebiju tam īpaši sekojis līdzi ) un pētīju tieši minētās platformas un salīdzināju. Pirmā reakcija, bija līdzīga rakstā minētajai analīzei, bet pēc tam arī iedomājos par krīzi un galu galā ātro kredītu “klientūru” un beigās izlēmu, ka ja nu kas labāk iegrūst savu naudu SP500, vai nopirkt dzīvokli – īri var uztvert kā dividendes un ir iespēja, ka arī vērtība augs.

    Tomēr, ideja kā tāda liekas pievilcīga, tieši apstāklī, ka tiek apietas itkā sliktās bankas, tāpēc patika tālākā analīze par to kādiem būtu jābūt nosacījumiem lai iesaistītos. Nedaudz smieklīgi, ka izpildot svarīgākos nosacījumus – piemēram – rakstā tā dēvēto “skin in the game” platformai būtu jābūt ievērojamam pašu kapitālam, kas lielā mērā to padarītu aizdomīgi līdzīgu “sliktajām” bankām.
    Sanāk tās būtu “nākamās paaudzes” jeb “crowd funding” bankas. Jāsaka ideja kā tāda škiet ļoti interesanta. Varbūt pat ko tādu varētu radīt piemēram piesaistot 1000 pamatinvestorus no “turīgā vidusslāņa” radot normālu bāzi “skin in the game” nodrošināšanai.
    Protams, arī tagad itkā pastāv iespēja ieguldīt nu piemēram Swed Bank akcijās, tādā viedā itkā kļūstot par līdzīpašnieku un saņemot arī daļu peļņas dividendēs.

    Faktiski sanāk, ka ieguldot piemēram “parasto banku” akcijās vai depozītos ieguldītājam nav personīgas kontroles pār ieguldīto līdzekļu izvietojumu dažāda riska līmeņa investīcijās, kamēr bankai ir kontrole un izvēles iespēja kā līdzekļus izvietot ( atskaitot vispārīgus noteikumus kurus regulē centrāla banka utt. ) .
    Turpretī ieguldot šādā “nākamās paaudzes bankā” ieguldītājam būtu kontrole un izvēles iespējas kur līdzekļus ieguldīt, turpretī pašai bankai šādas izvēles itkā nav atskaitot to, ka banka var ierobežot investora iespējas izvēlēties. Varbūt tieši šīs kontroles trūkuma dēļ šobrīd nav attīstījušās šādas P2P iestādes, kas līdztekus investora līdzekļiem nodrošina arī būtisku sava kapitāla līdzdalību, jeb to ko tu dēvē par “skin in the game”.

    Reply

    • Toms
      18. marts, 2017 @ 8:28 am

      Varbūt. Es vairāk domāju, ka pašreiz vēl P2P iestādēm nekas nespiež ieviest disciplīnu, jo nav bijusi pirmā lielā krīze ar daudz platformu bankrotu. Pēc tam uzticība būs daudz mazāka un platformām nāksies reformēties, ja gribēs dzīvot.

      Reply

    • Andris
      24. marts, 2017 @ 4:58 pm

      Es par so temu biju rakstijis Mintos – jums ir 1-2% klientu, kas ieguldijusi, teiksim 25000+. Tatad, kadel, so investoru auto-invest nevaretu dabut prioritati uz izliktajiem aizdevumiem, jo reizem konta atlikumi sniedzas pari 5000+

      P.S. Neesmu bondora, bet esmu vel TWINO, VIAINVEST un vel US analogos (kuri nepiedava atpirksanu), neturu kopsumma vairak par 10% no portfela, bet dazadosanai labas opcijas, jo ipasi, pec cash-in pagajusaja gada no akcijam (praktiski sledzu visas pozicijas akcijas)

      Reply

  14. Kaspars
    17. marts, 2017 @ 12:03 pm

    Paldies par rakstu!

    Runājot tikai par racionālajiem argumentiem un risku Mintos platformā, man šķiet, ka tik ilgi, kamēr pats rīkojas ar prātu iespējams tos kontrolēt, arī krīzes apstākļos.
    Jau izskanēja viedokļi par ieguldīšanu nodrošinātajos aizdevumos, un manuprāt, tas ir pirmais veiksmīgais solis. Nākamais, platforma piedāvā ir gana īsi investīciju termiņi (no 30 dienām) ar pietiekoši lielu atdevi. Manuprāt, trešais loģiskais solis ir portfeļa diversifikācija starp aizdevējiem.
    Mans pieņēmums ir, ka regulāri īstenojot šos trīs soļus un pārbaudot rezultātus iespējams gana veiksmīgi un racionāli kontrolēt riskus. Kā Tev šķiet?
    P.S. Tiesa, platformas bankrota risks nav tik vienkārši kontrolējams, un pēc iepriekš minētā raksta tas mani ir darījis uzmanīgu.

    Reply

    • Toms
      18. marts, 2017 @ 8:24 am

      Es arī rūpīgi palasītu komentētāja Andreja pieredzi ar Bondera . . . tas ir vēl papildus platformas risks (vai vari uzticēties tam, ko tev saka).

      Reply

  15. Ugis
    17. marts, 2017 @ 1:05 pm

    Ja mēs ar Pēteri un Juri izdomājam izveidot kopinvestīciju sabiedrību, kuras līdzekļi tiks investēti ASV fondu tirgus instrumentos, un piesaistīt līdzekļus caur pūļa finansējuma paltformu – kura platforma būtu vispiemērotākā?

    Reply

    • Toms
      18. marts, 2017 @ 8:23 am

      Gluži nesaprotu — kādēļ šajā scenārijā vajag platformu?

      Reply

  16. Oskars
    17. marts, 2017 @ 2:46 pm

    Paldies par rakstu! Vai, tavuprāt, līdzīgi riski ir arī crowdestate.eu un citās, platformās, kuru reklāmas pēdējā laikā parādījušās sociālajos tīklos, un kuras piedāvā investēt nekustamajā īpašumā? Cik pēc pašu apraksta saprotu, it kā tiek investēts nekustamajā īpašumā, sagaidot, ka pat krīzes gadījumā tā vērtība ilgtermiņā tāpat pieaugs.

    Reply

    • Toms
      18. marts, 2017 @ 8:22 am

      Konkrēto uzņēmumu neesmu studējis. Bet cik esmu pētījis, tas pieņēmums ir kļūdains pašā saknē — ka ilgtermiņā real estate cenas noteikti pieaugs vairāk kā inflācija. It īpaši jau LV ar mūsu demogrāfijas problēmām. Bet arī citur pasaulē.

      Turklāt šādam uzņēmumam krīze vispirms ir vispār jāpārdzīvo. Ja nepārdzīvos, pat, ja tevi ir kaut kāda pārada cesija, ko darīsi — mēģināsi piedzīt pats?

      Un vēl — šādi uzņēmumi, kas iedrošina spekulāciju nekustamā īpašuma tirgū, tikai var palīdzēt uzcelt nākamo nepamatoto cenu burbuli.

      Reply

    • Andris
      24. marts, 2017 @ 5:03 pm

      Es neticu nekustama ipasuma tirgum Latvija, Baltija. Es ticeju 2011 gada nekustama ipasuma tirgum Londona, kad sagrabos kreditus. Ja, biju spekulants, pienemums bija loti pareizs.

      Sobrid UK ir spekulacijas burbula prieksvakara.

      Reply

  17. Kārlis
    13. aprīlis, 2017 @ 9:11 am

    Paldies, par pārskatu Tom!
    Jau ilgāku laiku izvērtēju ideju ieguldīt TWINO. Bet papildus Taviem citiem rakstiem, ir radusies neliela izpratne- par to, ka patiešām šobrīd ekonomikas kāpums ar zināmu tempu ir bijis 8 gadus. Tas liek aizdomāties, ka iespējams arī kritums var būt drīz, šādā situācijā TWINO var nenodrošināt ieguldijuma atdošanu, ja notiktu straujšs ieguldīto lidzekļu aizplūdums. Jo šobrīd TWINO parādsaistības ir lielākas par pašu kapitāla nodrošinājumu.
    Paldies, velreiz par vienkāršu, praktiski saprotamu informāciju!

    Reply

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *