8 Comments

  1. jonj
    20. marts, 2017 @ 2:31 pm

    Bankām tagad grūti zemjo procentu laikā un alternatīvo aizdevēju konkurencē. Aizvien sāku izjust bankas pakalpojumu sadārdzinājumu. Par konta apkalpošanu sāk pat prasīt. Kā ar BlueOrange Bank reklāma sola ka man pat maksās?

    Reply

    • Edgars Bunka
      20. marts, 2017 @ 7:36 pm

      Vairāk kā 5 gadus biju lielas skandināvu bankas zelta klients, kur laikam vienīgais labums no tā bija, ka komisijās samaksāju mazliet mazāk kā klients parastais; bet tad ap jauno gadu tā sāka celt cenas un darīja to nesmukā veidā (reklamējot, ka produkts bez maksas, lai gan klusībā jau apstiprinājuši cenrāža izmaiņas, kur produkts ne tuvu vairs nav bezmaksas). Tad nu sāku pētīt banku piedāvājumus – lielajās pa lielam viss ir identiski, ja karte dažus centus lētāka mēnesī, tad atkal nav neierobežoti bezmaksas maksājumi u.tml. Beigās pieslēdzos BlueOrange (100k man nav, līdz ar to arī riska nav :)), pagaidām ir viss kā solīts, % par konta atlikumu maksā, tikko vēl pa cēla no 3% uz 5%, 5% par pirkumiem benzīntankos arī atmaksā. Internetbanka strādā, karte iet, vienīgais mīnuss varbūt tas, ka ārpus standarta darba laika viņi nestrādā, bet nu tas diez gan nebūtiski vismaz man, tāpat, ja kaut kas interesē, tad vnk. uzrakstu internetbankā un nākamajā darba dienā izlasu atbildi..

      Reply

  2. Juris Lasītajs
    20. marts, 2017 @ 10:31 pm

    Man komentārs pa sadaļu “pārlieku liela banku peļņa”.

    Jā, ja skatas absolūtos skaitļos, tad banku peļņa izskatas milzīga, bet jāņem vērā arī ka īpašniekiem ir jāiegūlda milzīgas summas uzņēmuma (bankas) kapitālā, tad tas nemaz tik ienesīgs bizness tās īpasniekiem nemaz vairs neizskatas.

    Katram kas nodarbojas ar biznesu svarīgs parasti ir arī jautājums par to cik liela ir ieguldīto līdzekļu atdeve procentos. Ja paskatas Latvijas bankas tad vidējā atdeve (ROE) pēdējos gados ir bijis ap 6-10%. (Avots: http://www.fktk.lv/attachments/article/6152/Infografika_2016.pdf). Pats liekas iepriekšējos rakstos rakstīji pa citām iespējām kur var būtiski vairāk nopelnīt, ja rēķina procentos.

    Reply

    • Toms
      21. marts, 2017 @ 9:50 am

      Peļņa noteikti jāvērtē gan pēc ROE, gan kontekstā ar riska profilu un citiem tirgū pieejamiem ieguldījumiem.

      Šī bloga kontekstā mani vairāk interesē konkrēti produkti, īpaši ieguldījumu jomā, kur cenu konkurences trūkums ir acīmredzams.

      Reply

  3. fds
    22. marts, 2017 @ 2:52 pm

    Gribētos vēl piemest pie negatīvā klāt – pāteriņa kredīti.

    Jā, hipotekārais kredīts ir praksē derīgs, lai ģimenei būtu, kur dzīvot, kredlīnija uzņēmumiem ir vajadzīga biznesa uzsākšanai, attīstīšanai, paplašināšanas plāniem vai vienkārši naudas plūsmai.

    Patēriņa kredīts privātpersonām? Jebkuram racionāli domājošam cilvēkam, kurš ir ar cipariem uz Tu, ir skaidrs, ka patēriņa kredīta vienīgais efekts cilvēkam ir viņa bagātības samazināšana. Aizbrauc ceļojumā tagad un tūlīt un pēc tam maksā mēnešmaksu (t.sk. procentus). Mazliet mazāku summu katru mēnesi atlikt, lai varētu aizbraukt ceļojumā (bez procentiem), diemžēl lielai daļai ir par sarežģītu un nezkapēc nav iespējams.

    Protams, protams, vecā tēma no mikroekonomikas stundām par gūto labumu bla bla, bet nu anyway. Ja vari atļauties maksāt patēriņa kredītu, vajadzētu arī atļauties tāpat sakrāt – tas nav hipotekārais, kur jākrāj būtu 10-20 gadi, lai kaut ko nopirktu.

    Reply

    • fds
      22. marts, 2017 @ 2:55 pm

      Aizmirsu tik pieminēt, ka bankas ļoti aktīvi piedāvā patēriņa kredītus visiem, kam jebkādi ienākumi nāk uz kontu. Tas tiek pataisīts par tādu pavisam vieglu lietu un ka tas ir pilnīgi normāli – visi taču ņem patēriņa kredītus.

      Šajā brīdī atceries – banka nepiedāvā Tev šo kredītu, jo Tev viņu vajag – tikai bizness…

      Reply

      • Arturs
        24. marts, 2017 @ 12:42 pm

        to fds – attiecībā uz patēriņa kredītiem (un arī ātrajiem kredītiem) es piekrītu, ka būtībā tie ir līdzvērtīgi bārmeņa piedāvājumam piedzērušam cilvēkam “varbūt ieliet Tev vēl vienu?”, turklāt šīs reklāmas informācijas ir daudz, tā ir diezgan uzbāzīga u.tml., vienlaikus es gribu uzsvērt, ka lēmumu ņemt/neņemt kredītu gala rezultātā pieņem pats cilvēks un neviens viņu ar varu nepiespiež un rokas viņam nelauž. Jā, gankas un sms kredīti nereti rīkojas morāli diskutabli, tomēr pašam patērētājam ir jāuzņemas lielākā daļa atbildības par to, vai viņš atļausies sev šo tēriņu vai nē.

        Reply

  4. Aleksejs
    30. marts, 2017 @ 1:39 am

    Diemžēl problēmas būtība ir tā, ka nauda no maksāšanas līdzekļa ir pataisīta par preci. Tas tāpat kā cilvēka organismā uzrastos kāds lieks orgāns, kurš sāktu asinis kontrolēt un sāktu ņemt asinis procentus. Mums taču uzreiz skaidrs, ka tas nebūtu normāli. Bet finanšu pasaulē šāda lieka orgāna esamība kaut kā netiek pārāk plaši apspriesta. Risinājums ir elementārs – naudaii jāatgriež tās sākotnējais statuss un primārais mērķis un tad pasaule kļūs par labāku vietu, kur dzīvot. Kā to izdarīt, kad šai silei ir piesūkušies pārāk daudz spēcīgi parazīti? Tas tāpat kā no organisma izoperēt vēzi – sarežģīti un mokoši. Bet toties pēc tam organisms varēs dzīvot ar pilnu spēku.

    Reply

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *