Vai obligācijas ir drošākas par akcijām?
“Obligācijas ir drošākas par akcijām.”
“Ja gribat ieguldīt konservatīvi, izvēlaties obligācijas.”
“Ieguldiet obligāciju fondā, un sirds būs mierīga.”
Šādus tekstiņus dažkārt nākas dzirdēt no finanšu pārdevējiem. Vai ticēt?
Finansēs gandrīz neviens vispārinājums nav pilnībā pamatots. Arī šis ne.
Tajā pašā laikā pareizi izvēlētas obligācijas patiešām var veidot samērā drošu un stabilu ieguldījumu veidu, kuram vajadzētu atvēlēt daļu gandrīz jebkura portfeļa.
Lai veiktu šādu izvēli, ir skaidri jāsaprot pamata lietas — kas ir obligācijas un kādi ir galvenie ar tām saistītie riski.
Kas ir obligācijas?
Obligācijas ir pārada vērtspapīri.
Vienkāršā valodā — ja tev pieder emitenta (uzņēmuma, pašvaldības vai valsts) obligācijas, emitents tev ir parādā naudu.
Obligācijas nomināls: parāda lielums.
Obligāciju cena: Procents no nomināla, kas jāmaksā, lai nopirktu obligāciju. Piemēram, pie cenas 90 par obligāciju ar nominālu 1,000 EUR maksāsi 900 EUR.1
Obligācijas dzēšanas termiņš: brīdis, kurā emitentam būs pienākums tev atmaksāt nominālu.
Obligācijas kupons: procentu likme, kuru emitents tev maksā (tipiski reizi pusgadā, bet var būt dažādi).
Obligācijas kategorija: Investīciju kategorijas obligācijas ir salīdzinoši mazāk riskanti vērtspapīri (ar kredītreitingu no BBB līdz AAA). Augsta ienesīguma obligācijas vai junk obligācijas ir riskantāki vērtspapīri (kredītreitings zem BBB).
Kā uzņēmuma obligācijas atšķiras no uzņēmuma akcijām?
Obligāciju mīnusi:
Akciju turētājam pieder daļa no uzņēmuma. Obligāciju turētājam nē.
Ja uzņēmumam iet ļoti labi un ir milzīga peļņa, obligāciju turētājam nav tiesību uz dividendēm vai citiem bonusiem.
Viss, uz ko obligāciju turētājam ir tiesības, ir kupona un nomināla maksājumi.
Obligāciju plusi:
Uzņēmumam nav pienākums maksāt akciju turētājam dividendes. Nebūs peļņas vai valde izlems neizmaksāt — dividenžu nebūs.
Uzņēmumam ir pienākums maksāt obligāciju kuponu un nominālu. Kamēr uzņēmums ir maksātspējīgs — pat, ja tas ir dziļos mīnusos — obligāciju turētājs saņems savu naudu.
Gadījumā, ja uzņēmums nokļūst grūtībās un iestājas maksātnespēja, kreditoriem ir prioritāte, atgūstot ieguldītos līdzekļus. Akcionāri parasti kaut ko saņems tikai tad, ja/kad visiem kreditoriem būs pilnībā atmaksāts.
Secinājums:
Konkrēta uzņēmuma obligācijām ir mazāks peļņas potenciāls kā šī paša uzņēmuma akcijām.
Konkrēta uzņēmuma obligācijām ir mazāks risks kā šī paša uzņēmuma akcijām.
Bet — tas nenozīmē, ka obligācijas vienmēr ir zema riska ieguldījums.
Kādi ir obligāciju riski?
Kredītrisks
Pirmais un fundamentālais obligāciju risks ir kredītrisks. Ja tavs parādnieks bankrotēs, būs ziepes.
Arī bankas Lehman Brothers obligācijas bija drošākas par Lehman Brothers akcijām.
Kad 2008. gadā Lehman bankrotēja, akcionāri pazaudēja visu.
Obligāciju turētāji daudzu gadu laikā atguvuši kādus 17 centus no katra nomināla dolāra. Šaubos, vai viņi ir īpaši priecīgi par obligāciju drošumu.
Tas, cik atgūsi bankrota gadījumā, atkarīgs no daudz faktoriem, kurus amatierim novērtēt nebūs viegli.
Risinājums gana vienkāršs:
- pērc tikai tādu emitentu obligācijas, kuru spējai atmaksāt tu uzticies
- neieguldi lielu daļu portfeļa viena emitenta obligācijās (diversificē risku)
Tirgus risks (svārstīgums)
Pieņemsim, tu esi nopircis Vadijas Republikas valsts obligācijas, jo dzirdēji, ka valsts obligācijas ir ļoti drošs ieguldījums.
Detaļas:
- kupons 5%
- dzēšanas termiņš 10 gadi
- nomināls 10,000 tugriki
- cena 100 (tu samaksāji 10,000 tugrikus)
Tavu obligāciju cena var svārstīties dažādu iemeslu dēļ, bet būtiskākie ir divi.
1. Tirgus viedoklis par kredītrisku
Dienu pēc tava pirkuma Vadijas Republikā pie varas nāk admirālis ģenerālis Aladīns.
Tirgus dalībnieki sabīstas, ka šis var izlemt obligācijas neatmaksāt. Pēkšņi tavas obligācijas var pārdot vien par cenu 80. Tas nozīmē, ka par tavām obligācijām ar 10,000 tugriku nominālu tu šodien saņemtu vien 8,000 tugrikus.
Ja obligācijas esi gatavs turēt visus 10 gadus, tas tevi neinteresē — galvenais, lai ģenerālis Aladīns saglabā mieru un tu saņem savus kupona un nomināla maksājumus.
Ja tomēr pastāv risks, ka gribēsi naudu atpakaļ ātrāk par 10 gadiem, šis svārstīgums var būt problēma.
2. Kredītlikmju izmaiņas (un tirgus viedoklis par kredītlikmju izmaiņām)
Dienu pēc tava pirkuma Vadijas Republikas centrālā banka paceļ kredītlikmes par 1%. Pieņemsim vienkāršoti, ka visas kredītlikmes valstī paceļas līdzīgi par 1%.
Tagad investori, kas pērk Vadijas Republikas obligācijas, vairs nav apmierināti ar 5% kuponu. Šie grib ienesīgumu 6%, tādēļ tev par obligācijām ar kuponu 5% maksās mazāk (tā, lai šiem sanāk IRR ienesīgums 6%).
Ar aprēķinu negarlaikošu, bet rezultāts: tagad tavu obligāciju cena ir 92,6. Ja vēlies uzreiz pārdot obligācijas, dabūsi tikai 9,260 tugrikus.
Atkal, ja esi gatavs gaidīt 10 gadus, nekas nav mainījies. Bet, ja naudu vajag ātrāk, ir ziepes.
Novērojumi par tirgus risku
Obligācijas ilgtermiņā, statistiski, kopumā mēdz būt mazāk svārstīgas/izrādīt mazāku tirgus risku kā akcijas. Bet konkrētas obligācijas var izrādīties pat ļoti svārstīgas. Svārstīgumu ietekmē vairāki faktori, tai skaitā:
- laiks līdz dzēšanai. Jo ilgāks laiks līdz dzēšanai, jo lielāks svārstīgums.
- obligāciju kupons. Ja visi pārējie apstākļi ir līdzīgi, obligācijas ar zemāku kuponu ir svārstīgākas.
- obligāciju kategorija un kredītreitings. Augstas kvalitātes obligācijas parasti ir mazāk svārstīgas un reaģē galvenokārt uz kredītlikmju svārstībām.
Tādēļ svārstīgākās būtu ilgtermiņa obligācijas ar zemu kuponu un vāju kredītreitingu.
Mazāk svārstīgas būs īsāka termiņa obligācijas ar augstu kuponu un labu kredītreitingu.
Ja neesi gatavs obligācijas turēt līdz termiņam, šiem faktoriem ir vērts pievērst uzmanību.
Piezīme: augsts kupons nenozīmē augstu ienesīgumu. Piemēram, ja 10 gadu obligāciju kupons ir 8%, bet cena ir 175, tad ienesīgums ir vien 0.35%.
Piezīme nr. 2: Obligāciju laika līdz dzēšanai un kupona kombināciju raksturo viens rādītājs — obligācijas durācija (duration). Tiem, kas grib patiešām saprast obligācijas, šī lieta jāapgūst.
Valūtas risks
Ja pērc obligācijas ārzemju valūtā, esi pakļauts valūtas riskam.
Valūtas svārstīgums normālos apstākļos “pārsitīs” obligāciju svārstīgumu. Šādā situācijā obligācijas vairs grūti uzskatīt par konservatīvu portfeļa sastāvdaļu. Ir paņēmieni, kā valūtas risku pārvaldīt, bet tas nav šī raksta temats.
Citi riski
Inflācijas risks — augsta inflācija apēdīs tava kupona vērtību.
Likviditātes risks — nevarēsi tirgū pārdot obligācijas, kad vēlēsies.
Pirmstermiņa atmaksas risks — ir obligācijas, kuru emitentiem ir tiesības tās atmaksāt pirms termiņa. Tas var būt neizdevīgi, ja kredītlikmes ir kritušās.
Un citi riski.
Kā tad ir ar to drošību?
Pēc iepriekš apskatītā vajadzētu būt skaidram:
Viena uzņēmuma obligācijas ir drošākas par tā paša uzņēmuma akcijām (un parasti būs arī mazāk svārstīgas).
Statistiski, kopumā obligāciju tirgus ir drošāks un mazāk svārstīgs par akciju tirgu.
Bet tā ir statistika. Katra konkrētā obligācija var būt gan ļoti riskanta, gan ļoti svārstīga.
Tādēļ obligācijas jāizvēlas uzmanīgi un portfelis jādiversificē.
Tad pirkt vai ne?
Tagad, kad saprotam — kas ir obligācijas un kādi ir to galvenie riski — varam jautāt, vai katrā portfelī jābūt obligācijām.
Par to nākotnē.
Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!
Atruna: Šīs ir tikai manas pārdomas, un nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos ir lieli zaudējumu riski. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam.
1Kā saprast obligāciju cenas?
Obligāciju cenas visbiežāk kotē vienā no diviem veidiem:
- procents no nomināla.
Citiem vārdiem: cik eiro tev jāmaksā šodien, lai obligācijas dzēšanas datumā saņemtu atpakaļ 100 EUR.
Ja tu nopērc 5 gadu obligāciju ar kuponu 5% un nominālu 1,000 EUR par cenu 100 — tu šodien samaksā 1,000 EUR, katru gadu saņem 50 EUR procentos, un pēc 5 gadiem atpakaļ saņem 1,000 EUR.
Ja tu nopērc 5 gadu obligāciju ar kuponu 5% un nominālu 1,000 EUR par cenu 50 — tu šodien samaksā 500 EUR, katru gadu saņem 50 EUR procentos, un pēc 5 gadiem atpakaļ saņem 1,000 EUR.
2. ienesīgums (yield to maturity).
Ienesīgums (yield to maturity) — kāds būs tavs IRR ienesīgums, nopērkot obligāciju par tirgus cenu.
Ja tu nopērc 5 gadu obligāciju ar kuponu 5%, nominālu 1,000 EUR un ienesīgumu 5% — kupons vienāds ar ienesīgumu — obligācija tev izmaksās 1,000 EUR.
Ja ienesīgums ir 6% — lielāks par kuponu — obligācija būs lētāka par 1,000 EUR (maksās aptuveni 958 EUR). Tu samaksā mazāk, bet saņem to pašu, tādēļ ienesīgums ir augstāks.
Ja ienesīgums ir 4% — mazāks par kuponu — obligācija būs dārgāka par 1,000 EUR (maksās aptuveni 1045 EUR). Tu samaksā vairāk, bet saņem to pašu, tādēļ ienesīgums ir zemāks.
18/04/2017 @ 9:41 am
Eh, Tom, Tu joprojām raksti par interesantāko jautājumu – “Ko darīt, ja man ir pārāk daudz naudas?” Es joprojām gaidu rakstu(s) ar atbildi uz pretējo jautājumu – “Ko darīt, ja man ir pārāk maz naudas?” 🙂
Tiesa, arī šis viss ir interesanti, un mazliet dziļāk izskaidro lietas, par kurām biju dzirdējis tikai pa ausu galam. 🙂
18/04/2017 @ 9:50 am
Es cenšos strādāt pie abiem galiem! Uz otro jautājumu tendēti ir raksti par kaulēšanos, kuri būs vēl vairāk — kā arī raksti par uzkrājošo apdrošināšanu un citiem paņēmieniem, kā ieguldīt, ja ieguldāmās summiņas mazākas.
18/04/2017 @ 10:52 am
OK, super! 🙂
18/04/2017 @ 4:00 pm
Ir viens cits LV blogeris, kuru reizēm palasu (nereklamēšu šeit tagad), kur bija dikti aprunāts par un ap kredītiem:
sākot jau no domas, ka, ja pērc 700eur vērtu telefonu ar līzingu, tad principā nemaz nevari to atļauties, beidzot ar to cik daudz dažādi kredīti (piemēram, īpašuma (vai tomēr labāk īrēt?), auto utml) Tevi ietekmēs in the long run un cik būtiski var atšķirties kredītu pārmaksa un kādi ir zaudējumi.
Domāju, ka pamatā jāskatās tādā virzienā, kur vari optimizēt šādas lietas. Jāatceras, ka visi Mogo utt zeļ un plaukst pamatā divu iemeslu pēc: 1) cilvēki, kuri nespēj sakārtot savas finanses un kuriem jau tā ir sačakarēta vēsture (banka auto līzingu nedod), bet to konkrēto lietu tāpat vajag tagad un tūlīt; 2) cilvēki, kuri nelasa līgumu nosacījumos un nesaprot, ka samaksāt 10 tūkstošus par 5 tūkstošu vērtu auto nav okey.
18/04/2017 @ 2:10 pm
Paldies par rakstu! Sekoju Jūsu rakstiem ar lielu interesi un cerību “iemācīties naudas lietas”.
Patika arī šis raksts par obligācijām…bet varbūt arī šis tas nekļuva skaidrs tādai iesācējai kā man. Sāku skatīties netā, kur tad var tikt pie obligācijām, un pirmais, ko atradu bija portāls krajobligacijas.lv. Bet vai krājobligācijas ir tās pašas par ko runā rakstā? Skatos arī, ka tur norādītas fiksētās ienājumu likmes- piem. 10 gadu krājobligācijām 1,2000%. Vai tas tomēr nav maz? Tā lieta ar obligācijām izskatās pievilcīga, jo gūtais ienākums netiek aplikts ar nodokli un faktiski jāsamaksā tikai bankas komisijas maksa. Pat šķita, ka obligācijas ir daudz izdevīgāks darījums par banku uzkrājošajām dzīvības apdrošināšanām. Vai tā ir, vai šīs divas lietas tomēr nevar salīdzināt? Ko saki par valsts obligācijām vai pats priekšroku dotu kāda uzņēmuma obligācijām?
P.S. Vēlos krāt naudu bērnu nākotnei, bērni ir pavisam mazi, tā lai var izņemt naudu, kad paliek vismaz 18 gadi. Banku piedāvājumi šajā sakarā ir dažādi: uzkrājums bērnu nākotnei (kuru var izņemt bērnam sasniedzot 18 gadu vecumu) un dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu bērnu nākotnei ( naudu var izņemt bērnam saniedzot 10 gadu vecumu). Ko iesakat domājot par uzkrājumu bērnu nākotnei? Un, vai Jūsuprāt Eur valūta ir stabila valūta, uzkrājot bērnu nākotnei?
18/04/2017 @ 3:17 pm
Par visām šīm tēmām vēl rakstīšu! Par obligācijām nākamo nedēļu laikā vēl būs vairāki raksti. 1,2% ir maz; par pašreizējo zemo kredītlikmju situāciju arī būs raksts. 🙂 tā kā lūdzu pacietību, un ceru drīz uz jautājumiem atbildēt!
09/06/2017 @ 4:11 pm
Tom, ļoti gribētu dzirdēt Tavu viedokli par Madara Cosmetics akciju kotēšanu Rīgas biržā. Vai pirms akciju kotešanas ir jāiziet kāds īpašs uzņēmuma novērtejums un būs oficiāli paziņots cik Madara ir vērtīga? Kā no Tavas pieredzes – vai parasti sākotnēji akcijas ir uzpūstākas, vai tieši otrādi – akciju birža tur stingrus grožus un visizdevīgāk iegādāties lielākoties ir tieši pašā sākumā, kad ieet biržā? Man simpatizē uzņēmums, es viņam ticu.
Paldies jau iepriekš!
p.s: nezinu, varbūt tas ir raksta vērts temats, jo sen neviens Latvijas uzņēmums nav palaidis akcijas vietējā biržā.
14/10/2020 @ 11:18 am
Man šķiet, ka galvenā problēma, ar ko mēs sadursimies, rēķinot piem. NPV, ir interese, ko iestrādāt aprēķinos? Ko tu tur rakstīsi? Reālo %, ar kādu var AIZŅEMTIES naudu no komercbankas? Tad visi aprēķini jau defaultā ir izmetami miskastē? %, ko maksā bankas par depozītiem? Tas ir kaut kas mizerabls. EURIBOR likmes? Tās ir negatīvas, ja nemaldos, kopš 2015.gada. Ko ņemt par bāzi interesei, ar ko salīdzināt vērtspapīru š.g. obligāciju ienesīgumu, Tom?