23 Comments

  1. Raivis
    20. aprīlis, 2017 @ 10:11 am

    Paldies, Tom!
    Tavi argumenti pārliecina 🙂

    Reply

  2. Rinalds
    20. aprīlis, 2017 @ 10:11 am

    Pagaidām visi raksti liek domāt ka nekur nav ienesīgi ieguldīt. Kāds tad beigās būs pareizais risinājums? 🙂 ..

    Reply

    • Toms
      20. aprīlis, 2017 @ 10:16 am

      Patiesībā mana filosofija ir, ka sākumā jāapzina riski un katras ieguldījumu kategorijas ticamais ilgtermiņa ienesīguma profils, tad arī var pieņemt lēmumus. Ar rakstiem cenšos graut bīstamas ilūzijas par ātru, vieglu peļņu.

      No tā, ko esmu apskatījis:

      1) Akcijās un obligācijās ir vērts ieguldīt, ja vari to darīt diversificēti ar zemām izmaksām — BET jārēķinās ar lielām svārstībām un potenciāliem zaudējumiem līdz 30-40% īstermiņā

      2) Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana LV iedzīvotājiem var būt ļoti izdevīga

      3) NĪ ilgtermiņa vidējā atdeve 5% gadā ir okei, ja esi gatavs darīt darbu, kas nepieciešams, lai veiksmīgi izīrētu īpašumu. Profesionālim arī celt jaunus projektus vai arī nopirkt lētus vecos un renovēt var būt izdevīgi.

      Tas, ko es gan konsistenti saku, ir, ka SPEKULĒT nevienā jomā ilgtermiņā nebūs izdevīgi — vismaz ne amatierim. Lai kur ieguldītu, ir jāizglītojas un jābūt gatavam ieguldīt ilgtermiņā (un sekot līdzi).

      Reply

  3. Jānis
    20. aprīlis, 2017 @ 11:41 am

    Biju iekrājis sev labu pamatkapitālu pirmajai iemaksai dzīvoklim. Domāju, ka nu tulīt, tulīt pirkšu un vajadzēs kapitālu. Pieslēdzos meklēšanai, 2 mēnešu laikā neatrodot neko adekvātu…atkal tieku ierauts darbos un atslēdzos no domas…Un tā katru gadu, kamēr pagājuši jau gadi 7. Atskārstot, ka tādā stilā esmu pazaudējis diezgan labu % daļu, ko varēju pa šo laiku uzkrāt, dažus gadus atpakaļ sāku pa 2000 Eur ieguldīt dažādās investīcījās: dzīvības apdrošinašana ar uzkrajumu, LV lielo uzņēmumu akcijas, mintos/twino un pēdējais – mākslas darbi. Un uzskatu, ka tas ir labs variants – dažādas investīcijas pa nelielai, bet jūtamai summai. Protams, aizņem savu laiku iedziļināšanās, bet man tas patīk, interesē un izbaudu procesu. Bet pats galvenais – diversificēju riskus (jo visu uzkrājumu vienā no šiem ieguldīt neatļautos, par cik neesmu izteikts vienas jomas eksperts).
    Nu esmu apņāmies beidzot nopirkt dzīvokli Rīgas centrā, (pašam priekš sevis) un eju uz to aktīvi. Domāju, arī sliktā gadījumā pie krīzes un 30% īpašuma cenu krituma, īres cenas nosvārstīsies (1, 2, 3ist dzīvokļiem Rīgas centra pirskara mājās) tikai par 50-100 Eur/mēn un pie visa tā, mans kredītmaksājums būs tikpat liels vai pat zemāks.

    p.s: paldies, Tom, ar milzu interesi lasu Tavus rakstus.

    Reply

    • Toms
      20. aprīlis, 2017 @ 12:09 pm

      Diversifikācija ir prātīga pieeja, it īpaši, ja paralēli izglītojas un seko riskiem. Mākslas darbi ir interesanta izvēle — ļoti grūta kategorija, ar lieliem riskiem, protams, un arī lielām iespējām zinātājiem. . .

      Paldies par komentāriem un prieks, ka raksti šķiet lietderīgi!

      Reply

      • Nils
        3. jūlijs, 2017 @ 9:49 am

        Piedod, bet kas tur prātīgs -investēt visā pēc kārtas? Jāinvestē ir, kā pats virsrakstā apgalvo, sev saprotamās lietās. Katrā jomā riskanto investīciju, kur ne tikai neko nenopelnīsi, bet vēl pazaudēsi daļu vai visu savu kapitālu, ir daudz vairāk, un ja neesi eksperts šajā jomā…

        Reply

  4. Santa
    20. aprīlis, 2017 @ 3:00 pm

    Paldies par rakstu. Man ieguldījimu jautājums ir svešs, bet aktuāls, tāpēc vēlos precizēt to, kas varbūt jau bija jāsaprot pēc lasītā – vai risks attiecas arī uz gadījumu, kad NĪ iegādei vajadzīgā summa man jau ir un aizņemties nevajadzēs? Runa ir par sekundāro īpašumu īrei. Vai tas nav labākais variants, ja vērtspapīri ir vēl tumšāka bilde, bet investēt vēlos?

    Reply

    • Toms
      20. aprīlis, 2017 @ 3:07 pm

      Tas pats par sevi nav slikts variants, tikai jāapzinās, ka par ļoti daudz jautājumiem ir jāizglītojas — kā izvēlēties kvalitatīvu īpašumu (jāsaprot ne tikai ēkas, bet pašreizējo īrnieku/īres līgumu specifika),kā nepārmaksāt, kāds darbs būs ikdienā jāiegulda kā saimniekam, utt. utml. Un jāapzinās, ka īpašuma vērtība kā arī īres maksas var arī kristies, ne tikai kāpt. Protams, ja nav jāņem kredīts, tas krīzes smagumu mazina.

      Reply

    • guntars
      23. aprīlis, 2017 @ 1:42 pm

      Pērkot visu NI bez kredīta krietni samazina investīijas atdevi vismaz 2 līdz 3 reizes. Ja ar kredītu bija 5% tad bez kredīta būs 2%, neizklausās baigi gudri. Bet protams labāk 2% nekā turēt kontā, jo tad ir -2%

      Reply

      • Toms
        23. aprīlis, 2017 @ 2:28 pm

        Kredītplecs ceļ praktiski jebkura ieguldījuma potenciālo ienesīgumu un risku. Māksla ir spēt novērtēt gan tirgus situāciju, gan ieguldījumu, gan savas spējas, un izvēlēties piemērotu riska līmeni.

        Reply

      • Kavacky
        27. aprīlis, 2017 @ 11:52 am

        Nesaprotu, kāpēc NĪ bez kredīta samazina atdevi? Atkrīt lieki izdevumi par svešas naudas izmantošanu, tad kur rodas tas zaudējums?

        Reply

        • Toms
          27. aprīlis, 2017 @ 9:32 pm

          Nav gluži tā, ka rodas zaudējumi, nelietojot kredītu. Ir otrādi — lietojot kredītu, var celt atdeves procentu.

          Prasts piemērs — ja liec darbā tikai 1/3 no kapitāla (2/3 aizņemies), bet peļņa krītas tikai uz pusi (jo puse aiziet procentu maksājumos), tad ROI ienesīgums peļņa/kapitāls ceļas. Plus tev vēl ir 2/3 kapitāla, ko lietot citur.

          Tur gan reizē ir ievērojami augstāki riski. Pacelsies procentu maksājumi, kritīsies cenas vai īres, un būsi riktīgā bedrē (ja nebūtu kredīta, varētu sēdēt mierīgāks un gaidīt).

          Reply

  5. Santa
    20. aprīlis, 2017 @ 3:53 pm

    Klau, kāds ir tavs skatījums uz Twino/Mintos platformām? Apkārt dzirdu gan sajūsmu, gan bažas, ka tas drīz būs burbulis, kas aizies pa gaisu līdzīgi kā auseklīši/bankas baltijas.

    Reply

  6. Jonj
    23. aprīlis, 2017 @ 12:02 pm

    Es burbulī nopirku māju pa 6000ls protams roku un naudu vajadzēja pielikt. Tad sekoja krīze un procent maksājumu nogāzās,uzskatu ka man paveicās. Nekustamais īpašums nav tikai ēka vēl ir lauksaimniecības zeme (kuru iznomāju) un meži (kur arī roka jāpieliek lai kau kas izaug).

    Reply

  7. guntars
    23. aprīlis, 2017 @ 2:33 pm

    Kapēc šajā gadījumā izmantoji datus par US mājokļu cenām? Šaubos ka daudzi LV iedzīvotāji domā ieguldīt ASV īres mājkļos. Situācija USA un Latvijā ir būtiski atšķirīgāka kaut vai nodoļu jautājumos. Un tevis pieminētie 5% atdeve ari ir es pieļauju aprēķini par pasaules vidējiem datiem. Latvijā šobrīd atdeve uz NI ir 7-10% ja ir iespēja ~70% no NI cenas nofinansēt bankā tad atdeve pieaug uz ~20%. Te ir būtiska rezerve iespejamai cenu korekcijai un citiem tevis pieminētiem riskiem.
    Visi tevis pieminētie ienesīguma faktori ir saistīti ar cilvēka pārdošanas prasmēm. Līdzīgi kā rakstā par algas paaugstinājumu. Pratīsi pārdot tad arī dabūsi! Tā pat kā jebkurā dzīves sfērā! 🙂 Turklāt NI gadījumā eksperta pārdošanas prasmes nav vajadzīgas: labi sabildēt dzīvokli sarakstīt aprakstu un ielikt ss sludinājumu un facebook postu.
    Manuprāt NI ir visos laikos bijis viens no drošākajiem un ienesīgākajiem ilgtermiņa investīcuju variantiem. Un te nav stāsts par zelta zosi, bet gan par kaut ko reālu.

    Reply

    • Toms
      23. aprīlis, 2017 @ 3:07 pm

      Maģiskais vārds šeit ir “šobrīd”.

      Tādēļ arī apskatīju ASV, ka par ASV tirgu vieglāk pieejami ilgtermiņa dati. Līdzīgi pētījumi ir par NĪ ilgtermiņa ienesīgumu citās pasaules malās. Un šie pētījumi skaidri parāda, ka ilgtermiņā NĪ ir mēreni ienesīgs ieguldījumu veids — ja tu izīrē un seko tam, ko dari (nevis spekulē uz cenu rēķina).

      Būtībā primārais raksta mērķis bija atrunāt cilvēkus no cerības “vinnēt” uz cenu kāpuma rēķina — un saprast, ka jēdzīga atdeve no NĪ prasa prasmes un laika ieguldījumu, ar būtiskiem riskiem, kā jebkurš cits bizness.

      Par vienu no ienesīgākajiem vai drošākajiem gan es to nesauktu. Augsta riska koncentrācija (ja neesi ļoti bagāts, diversificēt būs grūti), būtiska vajadzība pēc prasmēm un darba, un ilgtermiņa ienesīgums zem, teiksim, akciju tirgus ienesīguma. (Ar kredītplecu to var uzdzīt augšā, bet ar kredītplecu var uzdzīt arī citu ieguldījumu ienesīgumu — un risku).

      Reply

  8. fds
    25. aprīlis, 2017 @ 2:29 pm

    Atsevišķu īpašumu vērtība var kāpt daudz vairāk, kā inflācija. BET tas ir ļoooti grūti paredzams – runāju par situācijām, kurās NĪ apkārtējā vide būtiski mainās. Ir dzirdēti gadījumi, kur cilvēks pirms buma laika bija nopircis zemi Rīgas piepilsētā, kur tajā brīdī nekāda īsti būvniecība nenotika. Buma laikā tuvējā apkārtnē sāka daudz mājas būvēt, pašvaldība strauji attīstījās, zemes gabals arī vairs gluži nebija pļava nekurienes vidū. Konkrētajā gadījumā cilvēks zemi pārdeva par kosmisku cenu un varēja pats vēl sev māju uzbūvēt no tā. Te, protams, jāatceras, ka lielai daļai tā būs cūkas laime, ja tā notiks. Šādas lietas ieraudzīt un izmantot ir līdzīgi kā noteikt akciju tirgu augstāko un zemāko punktu – visticamāk nošausi greizi. Vēl labāks piemērs būtu pirkt mazu kompāniju akcijas, kurām ir potenciāli interesanti produkti/pakalpojumi – vai nu kļūsi bagāts, jo dažu gadu laikā tā kompānija būs hīts nr 1 vai arī stagnēs vai pat zaudēs vērtību.

    Otrkārt gribēju tik vēl padalīties ar stāstu par krīzes laiku. Man māsa bija nopirkusi dzīvokli šķiet gandrīz vai augstākajā buma laikā par lielu naudu, kredīts uz 40 gadiem. Viņa bija veiksmīga un nepalika bez ienākumiem, tāpēc dzīvoklis vēl ir, bet viņa principā ir ar to salaulāta uz mūžu. Šobrīd dzīvoklis tiek izīrēts, lai segtu kredītmaksājumu. Pārdot/izpirkt ir nereāli, jo dzīvoklim vērtība tagad varētu būt kādi 30k eur? 35 varbūt? Pirms krīzes laikā pirkts par kādiem 50k latiem? Pārdodot dzīvokli bankai tikuntā vēl būsi parādā… Kredītu maksāsi līdz tāliem pensijas gadiem…

    Reply

    • Nils
      3. jūlijs, 2017 @ 10:13 am

      Pietiek Tev uzrauties uz vienu bezkauņu nemaksātāju īrnieku un ienesīgums nokrīt uz -10%. Tas pie nosacījuma, ja viņš nebojā Tavu dzīvokli.
      Ja jau viss tajā LV tirgū būtu tik rožaini, kā raksti, tad, kāpēc tad īres nami netop viens pēc otra kā sēnes pēc lietus? 10-20% ienesīgums pie droša ieguldījuma taču būtu gana vilinošs! Neesi par to domājis? Realitātē pat Valmierā, kur pieprasījums pēc īres dzīvokļiem ir mākoņos, īres nams top ar pašvaldības līdzdalību.

      Reply

  9. Mārtiņš
    3. maijs, 2017 @ 7:15 pm

    Sveiks!
    Interesanti raksti vienkārša valodā. Paldies.

    Jautājums – ko domā par pūļa finansēšanas platformām, kur piedāvā ieguldīt NĪ? Piemēram, Crowdestate.

    Reply

    • Toms
      3. maijs, 2017 @ 7:16 pm

      Ir doma uzrakstīt par tēmu, bet man vēl dziļāk jāpapēta! Katrā ziņā pats neesmu tur gājis vēl.

      Reply

  10. Nils
    3. jūlijs, 2017 @ 10:52 am

    Atslēgas frāze ir “ja nezini, ko dari”. Pa lielam, to var attiecināt uz investīcijām jebkurā jomā. Pirms sākt investēt kaut ko pēc savas saprašanas ir jāuzdod sev jautājumu, vai mani šī nozare patiešām interesē un vai es esmu gatavs ikdienā veltīt savu laiku, lai to padziļināti studētu un sekotu līdzi tirgum. Ja atbilde ir “nē” tad labāk savus uzkrājumus uzticēt profesionāļiem, par kuru reputāciju pirms tam, protams, pārliecināties.
    Es pelnu NĪ 10-35% ar diezgan labām izredzēm sliktākos laikos papildināt savu īpašumu portfeli. Cita lieta, ko man tas ir prasījis, lai izietu uz šādu ienesīgumu.

    Reply

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *