Krājot bagāts nekļūsi
Esmu daudz rakstījis par iekrājumu veidošanu kā ceļu uz labklājību. Par to, kā atlicināt 10%, 25% vai pat 50% no algas, lai nodrošinātu savu finansiālo nākotni.
Šoreiz par to, kāpēc, vien krājot daļu no algas, bagāts nekļūsi.
Un kādas ir alternatīvas.
Ko nozīmē — “bagāts”?
Lai runātu par bagātību, jāsaprot, ko šis vārds nozīmē.
Vieni teiks, ka bagātība ir miljonu miljoni. Bentlijs vai divi garāžā, privātā lidmašīna, savrupmājas Parīzē, Milānā un Ņujorkā.
Jauks dzīvesstils, bet skaidrs, ka lielākajai daļai no mums to sasniegt nav ne cerības, ne vajadzības.
Otri teiks, ka bagātība ir nevis maka saturs, bet gan spēja būt laimīgam savos apstākļos.
Zināmā mērā es tam piekrītu. Dzīvojot Kubā, kaulējos par katru centu un braucu pārbāztos autobusos, lai ietaupītu pusdolāru — bet biju tik laimīgs kā nekad. Arī tagad miljoni kontā man nestāv, bet man ir forša ģimene, aizraujošs darbs, interesanti piedzīvojumi — un ir labi.
Tomēr. Ir nozīmē arī tām nullītēm kontā. Tam mieram un tai brīvībai, kas nāk ar apziņu, ka neesi no neviena atkarīgs.
Tad kādu etalonu lietot?
Sataustāma bagātība
Šī raksta nolūkiem definēšu “sataustāmu bagātību” — tādu, kuru vidējais iedzīvotājs var iedomāties, saprast, gandrīz “sagaršot”.
Piedāvāju šādu definīciju:
Sataustāma bagātība — kapitāla daudzums, kas dod pasīvus ienākumus, vienlīdzīgus ar top 1% strādājošo algu.
Praktiski jebkurā sabiedrībā tiek uzskatīts, ka top 1% pelnošākie dzīvo ļoti labi. Tomēr top 1% ir gana liela grupa, lai gandrīz katrs pazītu kādu no šīs grupas. Šāds ienākumu līmenis šķiet gana reāls, sataustāms.
Ja šādu ienākumu līmeni var nodrošināt, nestrādājot, bet ieguldot — to jau var saukt par bagātību.
Cik Latvijā pelna top 1% strādājošie?
Latvijas strādājošo sadalījums pēc ienākumiem, balstoties uz 2017. gada februāra CSB datiem:
Pēc šiem datiem top 1% no strādājošiem ar darba ienākumiem konkrētajā mēnesī bija 7 757 cilvēki.
7 148 cilvēki februārī saņēma algu 4 000 EUR vai vairāk. Tā kā tas ir ērts, apaļš skaitlis, pieņemsim to kā mūsu etalonu.
Kas Latvijā ir “sataustāmā bagātība”?
Kāds kapitāls ir nepieciešams, lai iegūtu pasīvus ienākumus 4 000 EUR mēnesī vai 48 000 EUR gadā?
Būsim vidēji konservatīvi un pieņemsim, ka “drošais izņemšanas procents” vai safe withdrawal rate kapitālam ir 4%. Tas nozīmē — ilgtermiņā, katru gadu izņemot 4% kapitāla un pārējo investējot, kapitāls vismaz neies mazumā.
48 000 / 0,04 = 1 200 000 EUR
Tātad — pēc mūsu definīcijas Latvijā sataustāmās bagātības līmenis ir brīvais kapitāls 1,2 miljoni EUR.
Jāņem vērā — šajā skaitlī neieskaita mājokli un citus līdzekļus, kas nerada pasīvus ienākumus. Ir runa par 1,2 milj. EUR produktīvi ieguldāmu līdzekļu.
Vai tik daudz iespējams sakrāt?
Vienam 1,2 milj. EUR liksies ļoti daudz, otram — pārsteidzoši maz.
Bet viens ir skaidrs. Strādājot algotu darbu un krājot, bagāts nekļūsi. Vismaz ne pirms pensijas.
Kāpēc?
4% safe withdrawal rate var pagriezt uz galvas. Ja 4% tava kapitāla ir viena gada ienākumi augsti pelnošam cilvēkam — tad tavs kapitāls atbilst 1/4%=25 gadu ienākumiem cilvēkam, kurš pelna top 1% līmeņa algu.
Strādājot 25 gadus ar algu 4,000 EUR mēnesī, tu būsi nopelnījis 1,2 milj. EUR.
Bet arī tas nav reāli. No kaut kā ir jādzīvo, plus vēl jāmaksā nodokļi.
Neto alga no 4,000 EUR Latvijā ir ap 2,8 tūkst. EUR.
Pieņemsim, ka ietaupi 50% no neto algas un ieguldi ietaupījumu ar labu ienesīgumu — 5% gadā pēc nodokļiem. Pieņemsim arī, ka inflācija ir nulle. Cik ilgi jākrāj?
31 gads.
31 gads pilna laika darba ar ļoti labu algu — kuru laikā tu ietaupi 50% algas.
Apsveicu.
Tad kādas ir alternatīvas?
Cilvēkam, kurš grib kļūt bagāts, redzu vairākas alternatīvas:
1. iekrāt nedaudz kapitāla un iet uzņēmējdarbībā
Pirmais un acīmredzamais variants. Tipiski jāiegulda daudz gadi bez garantijas, ka beigās kaut kas izdosies — bet lielākajā daļā pasaules šis vēl joprojām ir vienīgais iespējamais legālais veids, kā kļūt patiesi bagātam.
2. pārvākties uz turīgu valsti
Ja tu esi augsta līmeņa speciālists komerciāli pieprasītā jomā — finanses, IT, dažas citas profesijas — rietumvalstīs iespējams atrast darba vietas, kurās gadā nopelnīsi simtiem tūkstošus. Finansistu gadījumā — pat miljonus.
Te gan jāņem vērā, ka pat ar visu miljonu vai diviem, uz konkrētās valsts fona tu vairs neskaitīsies bagāts. Piemēram, Konektikutas štatā ASV, kur reiz strādāju, top 1% pelnošākie pelna 678,000 USD gadā. . .
Ja gribēsi justies bagāts, ar nopelnīto kapitālu būs jāatgriežas Latvijā vai citā mazāk turīgā valstī.
3. pārvākties uz nabadzīgu valsti
Tiem, kuriem jau ir uzkrāts zināms kapitāls, šis ir neslikts variants. Pārvācies uz valsti, kur nekustamais īpašums un ēdiens vēl ir ļoti lēti, un dzīvo bagāti ar mazāku kapitālu.
Tomēr mūsdienu globālajā pasaulē šī iespēja kļūst mazāk un mazāk pievilcīga. Jo ēdiens un īre tomēr ir tikai daļa no budžeta, kamēr elektronika un citas importa preces nabadzīgajās valstīs mēdz būt pat dārgākas kā pie mums.
Kādēļ cepties par bagātību?
Kā daudzkārt esmu uzsvēris, nav obligāti kļūt bagātam.
Arī cilvēks, kas visu mūžu strādā vidēji apmaksātu algotu darbu, var būt laimīgs un piepildīts. Ja patīk savs darbs, riņķi ir forši cilvēki, un nebaltām dienām nedaudz iekrāts, tas jau ir ļoti daudz.
Šī aprēķina mērķis ir cits.
Dažkārt dzīvojam ilūzijā, ka kādreiz kļūsim bagāti — bet nepiesēžamies un neparēķinam, ko tas prasa.
Ir vērts apzināties, kā ir un kā nav iespējams kļūt bagātam. Tad arī iespējams pieņemt jēdzīgu lēmumu — vai pēc tā rauties.
Jo ar krāšanu un sapņošanu vien nepietiks.
Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!
Atruna: Šīs ir tikai manas pārdomas, un nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos ir lieli zaudējumu riski. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam.
3. maijs, 2017 @ 11:56 am
Liels paldies, Tom. Es nekādā gadījumā neesmu stulba, arī naudu protu pelnīt visai labu, bet esmu tālu no finanšu nozares, un šāds praktisks raksts ar saprotamiem aprēķiniem man ir ārkārtīgi noderīgs.
3. maijs, 2017 @ 2:59 pm
Prieks, ka palīdz!
3. maijs, 2017 @ 12:04 pm
Nomirt bagātam ir diezgan muļķīgi, tā ka kapitāla saglabāšana vismaz pēdējos gados ir lieka. Aprēķins sanāktu maigāks priekš tiem, kam svarīgi būt bagātiem…
3. maijs, 2017 @ 2:59 pm
Tas atbilstu Modigliani life-cycle hipotēzei — pēc šī principa rēķināju šeit:
https://www.tomskreicbergs.lv/2017/03/29/soka-terapija-cik-jaiekraj-vecumdienam/
Prakse rāda, ka tie, kuri iekrāj lielākas summas, grib arī tās atstāt mantojumā/negrib nomirt nabadzīgi. Par šo fenomenu interesanti raksta Tomass Piketī savā slavenajā grāmatā par kapitālu 21. gs.
3. maijs, 2017 @ 12:09 pm
Šis ir ļoti neslikts.
3. maijs, 2017 @ 1:38 pm
Nez kāpēc man liekas ka Tu arī esi lasījis http://www.mrmoneymustache.com/
3. maijs, 2017 @ 2:56 pm
Vēl neesmu paspējis, bet daudzi iesaka! Būs jāpamēģina.
Ja šķiet līdzīgi, tas gan nav pārsteidzoši. Gandrīz viss, ko rakstu blogā, rietumos jau tiek uzskatīts par common knowledge vai pašsaprotamu. Mans mērķis — skaidri un izklaidējoši padarīt to pieejamu LV lasītājiem.
3. maijs, 2017 @ 4:11 pm
Par to arī PALDIES!
5. maijs, 2017 @ 8:30 pm
Lasot šo rakstu liekas, ka esi sastapies ar MJ DeMarco grāmatu “The Millionaire Fastlane”.
Grāmatas virsraksts speciāli izvēlēts, lai piemānītu cilvēkus, kuri tic “Get Rich Quick” shēmām, izlasīt pretargumentus.
6. maijs, 2017 @ 11:19 am
Neesmu saskāries, bet palasot recenzijas galvenā doma šķiet loģiska!
8. maijs, 2017 @ 10:47 am
Daudz interesantāk ir palasīt earlyretirementextreme.com, autoram ir arī grāmata ar šādu pašu nosaukumu, kaut gan arī ūsu vīram nav ne vainas, viņam ir tikai drusku cits piegājiens, nedaudz maigāks. Un financialsamurai.com arī ir dažas jaukas idejas.
3. maijs, 2017 @ 1:41 pm
Vērtīgs raksts, vedina domāt par katra privātajiem mērķiem. Man pietiktu ne ar top 1%, bet tādu pasīvo ienākumu, ar ko nosegtu primārās vajadzības-jau tā būtu pirmā brīvības pakāpe, ka darbs nav nepieciešams izdzīvošanai. Un tas tad jau ir daudz mazāk par 1.2M un daudz reālāk sasniedzams arī tepat LV.
ps. grafiks švaki salasāms, varētu ieviest, ka var palielināt.
3. maijs, 2017 @ 2:42 pm
Man drošību radītu kādi 1000Eur uz rokas katru mēnesi papildus algai/pensijai. Tas sanāk 12000Eur gadā un ja tie ir 5% no manām investīcijām, tad man man ir jāiekrāj nieka 240 000 Eur. 🙂
3. maijs, 2017 @ 2:57 pm
Nu re, tas arī nav slikts secinājums 🙂
3. maijs, 2017 @ 2:58 pm
Tā ir! Ne visiem vajadzīgs vienāds ienākumu līmenis. Arī man ir līdzīgs viedoklis.
Ar grafiku pacīnīšos.
3. maijs, 2017 @ 2:49 pm
Interesants grafiks – anomālija pie 300 – 500 EUR rāda, ka aptuveni 100 tk. darba ņēmēju saņem algu “aploksnēs”. Protams arī citās kategorijās ir “aploksnes” taču tas skaits ir neliels.
3. maijs, 2017 @ 3:07 pm
Kārtējais interesantais rakts. Jāsak, gan tāds drusku ekstrēms – ienākumi kā top 1% un bez jebkāda darba. Patiesība jau laikam ir kaut kur pa vidu.
Viens variants. Vai nu ienākumi nedaudz virs vidējā – kas arī būtu ļoti normāli un dotu laimes un miera sajūtu. Tātad mazāka summa vajadzīga uzkrājumā, lai no tā dzīvotu.
Otrs variants. Ienākumi kā top 1%, bet tomēr dzīvē kaut ko dari, tātad papildus gūsti ienākumus. Attieīgi tas pats – mazāka summa vajadzīga uzkrājumā. Jo pilnīgi neko nedarīt gadiem, nu tur jābūt pavisam inertam cilvēkam. Darbs nedrīkst būt vienīgais dzenošais dzīves mērķis, bet tāda mierīga, nestresaina darbošanās savā iemīļotajā sfērā, peļņa nevis kā pašmērķis, bet tomēr kaut kādi ienākumi, tas ir tikai normāli.
3. maijs, 2017 @ 4:11 pm
Faktiski 1% bagātību var sasniegt daudz ātrāk!
Ja tev ir 1,2M tad reāli, mēnesī tu vari tērēt vairāk kā 4k no pasīvajiem ienākumiem (pie 4% ienesīguma). Tas ir tāpēc, ka pašu kapitālu, tu savas dzīves 2.pusē arī vari sākt tērēt, ja negribi to atstāt mantojumā. Attiecīgi, tu vari ātrāk sasniegt 1% ienākuma līmeni ātrāk.
Piemēram, ja esi sakrājis 732k, teiksim, esi 55 gadus vecs (pieņemam, ka dzīvo līdz 80), tu jau vari nodrošināt 1% algu (400) turpmākos 25 gadus. Daļa nāk no % (sākumā lielāka), daļa no kapitāla samazinājuma (beigās lielāka). Pēc miršanas vecumā, 80 gadu vecumā, tavs kapitāls ir 0, bet līdz tam 4k mēn.
3. jūlijs, 2017 @ 7:04 am
Latviešiem ir tāds teiciens “darbs dara darītāju”, kas konkrētajā gadījumā nozīmē -ja līdz 55 gadiem Tu esi dzīvojis taupīgu dzīves veidu, tas ir izveidojis Tavu raksturu un ieradumus, ko šādā vecumā diezin vai vairs izdosies mainīt.
3. maijs, 2017 @ 4:25 pm
Skaidrs, ka raksta jēga nav iegūt pilnīgi precīzu ainu par Latvijas algām vai aprēķināt ideālo uzkrājuma summu visiem gadījumiem – tikai ieskicēt principus. Bet tajā pašā laikā domāju, ka statistikā redzamie cipari ir būtiski zemāki par patieso 1% turību. Pirmkārt, arī tādu algu saņēmējiem bieži vien maksā būtisku daļu algas aploksnēs. Jā, visticamāk, ka mazākai to daļai, nekā mazāku algu saņēmējiem, bet tāpat šīs variants ir samērā populārs.
Otrkārt, bieži vien šādu algu saņēmējiem ir visādas papildus piemaksas, kuras izvēlās neuzrādīt kā darba ieņēmumus, bet formē kā autoratlīdzības, uzņēmuma līgumus, izmaksā ar uzņēmuma daļām vai dividendēm, utt.
Papildus gribētu atzīmēt, ka aprēķins neņem vērā to, ka ienākumam no kapitāla (arī pēc jaunās nodokļu reformas Latvijā) kopēja nodokļu likme ir būtiski zemāka, nekā ienākumam no darba, tātad nepieciešamā uzkrājuma summa samazinātos.
3. maijs, 2017 @ 5:35 pm
Labs raksts, Tom!
Iesaku izlasīt “Two Hour Work Week”, kur līdzīgi principi tiek apskatīti, turklāt ar diezgan praktisku piesitienu.
4. maijs, 2017 @ 10:37 am
Esmu lasījis (ja par 4-hour work week ir runa)! Iedvesmojoši, lai gan mans secinājums bija, ka viņš pārspīlē savas konkrētās metodes vieglumu/sasniedzamību vidējam censonim.
3. maijs, 2017 @ 6:02 pm
Mana alga varbūt ierakstās tajos 1%, bet uzskatu sevi par nabagu. Nevaru atļauties ne māju, ne mašīnu nopirkt cashā, to varu izdarīt tikai krājot desmitiem gadu. Protams, līzingu un hipotēku varu uzkraut sev kaklā, bet tas tikai liek sajusties kā vēl lielākam nabagam.
Manuprāt miljonārs nav cilvēks, kam ir miljons saskaitot visus aktīvus kopā, bet gan cilvēks, kas var atļauties iztērēt miljonu.
Pie tam mūsdienās ar 0% eiriboru krāt bez riska ir ļoti dārgi.
3. maijs, 2017 @ 8:43 pm
Piccolo, es ieteiktu rekinat savadak (visticamakais, esmu no 0.5%):
1. Jebkas, ko tu nopelni – ikdienas vajadzibas (teiksim, 2k), dodas otreizeja tirgu;
2. Otreizejais naudas tirgus parskatama nakotne (man prasija 10 gadus), sak generet jau 50-60% tavu ienakumu. Protams, sie ienakumi atgriezas atkal tirgu;
3. Izmantojot Toma piemeru: 4000-2000+2300=4300, kas atgriezas tirgu.
Mineji kreditus : krediti man ir, pie tam si briza apstaklos, nemaz nedomaju atgriezt, jo, izmantojot hipotetisku piemeru: 100000 * 1.5% = 1500, bet 100000 * 6% = 6000, starpiba veido 4500, jeb 4.5%. Protams, var argumentet ar psihalogiju, bet banka verte tavu pelnitspeju, kamer parads pret pelnitspeja+investetais apjoms ir sabalansets, problemu nav.
7. maijs, 2017 @ 11:47 am
Ja mašīna ir tikai Bentlijs un tikko no salona, tad tā varētu būt. Citādi neredzu nekādu problēmu nopirkt tās 1% mēnešalgas apmērā uz sitiena, naļikā pilnīgi labu auto, kas nekādu īpašo krāšanu neprasa, tikai tik, cik visu iepriekšējā mēneša algu nenotriekt.
3. maijs, 2017 @ 6:12 pm
Bet rakstā viss ir taisnība. Rietumos valda uzskats, ka vari iet priekšlaicīgā pensijā, ja tev ir iekrāti 25x gada ienākumi, kas arī ir šie 4%.
Ja tev alga ir 1000 eur un dzīves līmenis apmierina, tad vari iet pensijā ar 300 000 eur kontā, kaut tev ir tikai 25 gadi. 🙂
3. maijs, 2017 @ 10:40 pm
Nereti līdz kapitāla (aktīvu) krāšanai, kas nākotnē nestu augļus ir vēl tāls ceļš ejams, jo mūsdienās ir ļoti populāra aizņemšanās jeb dzīvot uz parāda. Varētu pat izvirzīt starpmērķi – ja tu neesi nevienam parādā tad esi finansiāli neatkarīgs. Un tikai tad, viss ko tu uzkrāj vai ieguldi kļūst aktīvi ar plusa zīmi. Ja šo faktu ņemtu vērā, tad nez cik vairs paliktu no tiem 7 148, kas patiešām var pavairot savus aktīvus uzkājot?
Diemžēl realitātē ir tā, ka jo tu vairāk pelni, jo tev vairāk vajag un tev ir lielāki parādi, jo tev vairāk vajag… Interesanti papētīt amatpersonu deklarācijas cik uzkrājis un cik parādā – tur parādās bēdīga statistika (lai gan tā arī mēdz būt mākslīgi uzpūsta).
4. maijs, 2017 @ 10:36 am
Taisnība. Tomēr šī bloga lasītāji arī parāda, ka gana liela daļa spēj tikt pāri šim izaicinājumam un ne tikai nomaksāt parādus, bet arī iekrāt.
4. maijs, 2017 @ 12:40 am
Pats laiku pa laikam skaitu, cik mēnešus/gadus ar esošiem iekrājumiem varētu bez iesprimguma dzīvot. Par pamatu gan ņemu pēdējā mēneša tēriņus, ne nopelnīto. Tieši tēriņi parāda patieso ainu.
4. maijs, 2017 @ 10:35 am
Arī laba metode!
4. maijs, 2017 @ 12:54 pm
Esmu pārsteigts, ka par šo blogu uzzināju tikai no Facebook reklāmas. Interesanti raksti, skaidra – saprotama valoda. Vakarā pie kafijas būs jāizlasa arī pārējais. +1 jauns, uzticīgs lasītājs.
4. maijs, 2017 @ 1:03 pm
Paldies! 🙂 Vari palīdzēt šai situācijai, pašērojot un pastāstot citiem!
4. maijs, 2017 @ 3:27 pm
Vareni. Liekas, ka acis tikko atvērās un pamodos. Parasti neviens neko nezin, taču turpina sapņot savus iedomātos sapņus. Lai mērķi sasniegtu, tas vispirms ir skaidri jāapzinās un jānosprauž. Nu tas ir izdarīts. Priekā!
5. maijs, 2017 @ 9:38 am
Labs! Es to saucu “hope is not a strategy”. Ceriba nav strategija. Nociparot finansialo merki nozime spert pirmo soli uz strategiju. Pats to izdariju pirms gadiem 10 kopsh ta laika dzive izmainijas par visien 180. Ari pelnishanas un darba prieks ir lielaks, ka maratonistam kas skaita cik km lidz finisham. Ari terini ir apzinataki, nav vajadzigas vairs mulkibas dargas mashinas u.t.t. jo saproti ka tas atmetis tevi atpakalj uz gadiem 5. Tom!!! domaju javer skola valja kur macam berniem realu dzivi nevis liekam lasit zaljo zemi.
5. maijs, 2017 @ 8:06 pm
Ir jau šāda skola LV – Denijas Džonsones semināri, kas māca cilvēkiem kā uzvarēt parādus un kļūt finansiāli bagāts, bet tā ir tikai maza daļa no tā ko tur var iegūt par samērā mazām naudiņām.
10. maijs, 2017 @ 5:22 pm
1) Rietumos ir pieejams arī reverse mortgage produkts, kas ļauj vecumdienās pārdot mājokli bankai/fondam, turpināt dzīvot tajā un maksāt par to īri. Iegūto naudu var tērēt zālēm, ceļojumiem u.t.t., īsāk sakot baudīt dzīvi plašāk. Tas ir, ja nav mērķis atstāt mantojumā mājokli.
2) Pārcelšanās uz nabadzīgāku valsti pie mums varētu izpausties, kā pārcelšanās ārpus Rīgas/Rīgas rajona, visbiežāk uz laukiem vai kādu jauku mazpilsētu.
12. maijs, 2017 @ 2:09 pm
First of all, huge thumbs up for this blog. Probably first blog in Russian and Latvian internet with high quality pieces. As you say all of the above is common sense in the West but we are still catching up with it in Latvia.
Question. Why are you sticking with conservative 5% estimate? Thanks to relative scarcity of capital in Eastern Europe we have a lot of relatively high-yield alternative and even traditional investment instruments. Its not uncommon to have stocks that yield above 5% and deliver capital gain on top of it over time, I can name a few of the top of my head. We have some pretty high yielding bonds on Nasdaq Baltic, up to 15%. We have property funds that are yielding very nicely, Baltic Horizon return about 8% at the moment. Then you have Mintos, Twino, Estateuru and such like. I would say that 8-10% over long-term in Eastern Europe context is not unachievable.
Yes, it is risky. Much easier is to chunk it all into Vanguard Total Stock Market and go to sleep and probably one should invest significant part of his portfolio in this way, but you can still supplement it by diversified portfolio of local high-yielding investments and increase your overall return over the long-term.
12. maijs, 2017 @ 4:41 pm
Thank you for your support! The investments you suggest are indeed quite risky and appropriate for experienced and dedicated investors, which is far from the majority of the population, even the educated and financially savvy part of the population. For most investors, I actually believe the 5% figure — over 20 to 30 years — is not all that conservative; most, even well-intentioned ones, will make mistakes and/or not execute their investment plan effectively and quite likely earn less.
12. maijs, 2017 @ 6:33 pm
Es esmu bagāts, man ir zeme 3ha.
3. jūlijs, 2017 @ 7:23 am
Krājot bagāts nekļūsi, tas tiesa. Drīzāk jāraizējas, ka sakrāto inflācija nenoēd.
Bet krājot un mācoties, kā sakrāto pavairot, izredzes jau krietni aug.