Krājot bagāts nekļūsi

Esmu daudz rakstījis par iekrājumu veidošanu kā ceļu uz labklājību. Par to, kā atlicināt 10%, 25% vai pat 50% no algas, lai nodrošinātu savu finansiālo nākotni.

Šoreiz par to, kāpēc, vien krājot daļu no algas, bagāts nekļūsi.

Un kādas ir alternatīvas.

Ko nozīmē — “bagāts”?

Lai runātu par bagātību, jāsaprot, ko šis vārds nozīmē.

Vieni teiks, ka bagātība ir miljonu miljoni. Bentlijs vai divi garāžā, privātā lidmašīna, savrupmājas Parīzē, Milānā un Ņujorkā.

Jauks dzīvesstils, bet skaidrs, ka lielākajai daļai no mums to sasniegt nav ne cerības, ne vajadzības.

Otri teiks, ka bagātība ir nevis maka saturs, bet gan spēja būt laimīgam savos apstākļos.

Zināmā mērā es tam piekrītu. Dzīvojot Kubā, kaulējos par katru centu un braucu pārbāztos autobusos, lai ietaupītu pusdolāru — bet biju tik laimīgs kā nekad. Arī tagad miljoni kontā man nestāv, bet man ir forša ģimene, aizraujošs darbs, interesanti piedzīvojumi — un ir labi.

Tomēr. Ir nozīmē arī tām nullītēm kontā. Tam mieram un tai brīvībai, kas nāk ar apziņu, ka neesi no neviena atkarīgs.

Tad kādu etalonu lietot?

Sataustāma bagātība

Šī raksta nolūkiem definēšu “sataustāmu bagātību” — tādu, kuru vidējais iedzīvotājs var iedomāties, saprast, gandrīz “sagaršot”.

Piedāvāju šādu definīciju:

Sataustāma bagātība — kapitāla daudzums, kas dod pasīvus ienākumus, vienlīdzīgus ar top 1% strādājošo algu.

Praktiski jebkurā sabiedrībā tiek uzskatīts, ka top 1% pelnošākie dzīvo ļoti labi. Tomēr top 1% ir gana liela grupa, lai gandrīz katrs pazītu kādu no šīs grupas. Šāds ienākumu līmenis šķiet gana reāls, sataustāms.

Ja šādu ienākumu līmeni var nodrošināt, nestrādājot, bet ieguldot — to jau var saukt par bagātību.

Cik Latvijā pelna top 1% strādājošie?

Latvijas strādājošo sadalījums pēc ienākumiem, balstoties uz 2017. gada februāra CSB datiem:

Pēc šiem datiem top 1% no strādājošiem ar darba ienākumiem konkrētajā mēnesī bija 7 757 cilvēki.

7 148 cilvēki februārī saņēma algu 4 000 EUR vai vairāk. Tā kā tas ir ērts, apaļš skaitlis, pieņemsim to kā mūsu etalonu.

Kas Latvijā ir “sataustāmā bagātība”?

Kāds kapitāls ir nepieciešams, lai iegūtu pasīvus ienākumus 4 000 EUR mēnesī vai 48 000 EUR gadā?

Būsim vidēji konservatīvi un pieņemsim, ka “drošais izņemšanas procents” vai safe withdrawal rate kapitālam ir 4%. Tas nozīmē — ilgtermiņā, katru gadu izņemot 4% kapitāla un pārējo investējot, kapitāls vismaz neies mazumā.

48 000 / 0,04 = 1 200 000 EUR

Tātad — pēc mūsu definīcijas Latvijā sataustāmās bagātības līmenis ir brīvais kapitāls 1,2 miljoni EUR.

Jāņem vērā — šajā skaitlī neieskaita mājokli un citus līdzekļus, kas nerada pasīvus ienākumus. Ir runa par 1,2 milj. EUR produktīvi ieguldāmu līdzekļu.

Vai tik daudz iespējams sakrāt?

Vienam 1,2 milj. EUR liksies ļoti daudz, otram — pārsteidzoši maz.

Bet viens ir skaidrs. Strādājot algotu darbu un krājot, bagāts nekļūsi. Vismaz ne pirms pensijas.

Kāpēc?

4% safe withdrawal rate var pagriezt uz galvas. Ja 4% tava kapitāla ir viena gada ienākumi augsti pelnošam cilvēkam — tad tavs kapitāls atbilst 1/4%=25 gadu ienākumiem cilvēkam, kurš pelna top 1% līmeņa algu.

Strādājot 25 gadus ar algu 4,000 EUR mēnesī, tu būsi nopelnījis 1,2 milj. EUR.

Bet arī tas nav reāli. No kaut kā ir jādzīvo, plus vēl jāmaksā nodokļi.

Neto alga no 4,000 EUR Latvijā ir ap 2,8 tūkst. EUR.

Pieņemsim, ka ietaupi 50% no neto algas un ieguldi ietaupījumu ar labu ienesīgumu — 5% gadā pēc nodokļiem. Pieņemsim arī, ka inflācija ir nulle. Cik ilgi jākrāj?

31 gads.

31 gads pilna laika darba ar ļoti labu algu — kuru laikā tu ietaupi 50% algas.

Apsveicu.

Tad kādas ir alternatīvas?

Cilvēkam, kurš grib kļūt bagāts, redzu vairākas alternatīvas:

1. iekrāt nedaudz kapitāla un iet uzņēmējdarbībā

Pirmais un acīmredzamais variants. Tipiski jāiegulda daudz gadi bez garantijas, ka beigās kaut kas izdosies — bet lielākajā daļā pasaules šis vēl joprojām ir vienīgais iespējamais legālais veids, kā kļūt patiesi bagātam.

2. pārvākties uz turīgu valsti

Ja tu esi augsta līmeņa speciālists komerciāli pieprasītā jomā — finanses, IT, dažas citas profesijas — rietumvalstīs iespējams atrast darba vietas, kurās gadā nopelnīsi simtiem tūkstošus. Finansistu gadījumā — pat miljonus.

Te gan jāņem vērā, ka pat ar visu miljonu vai diviem, uz konkrētās valsts fona tu vairs neskaitīsies bagāts. Piemēram, Konektikutas štatā ASV, kur reiz strādāju, top 1% pelnošākie pelna 678,000 USD gadā. . .

Ja gribēsi justies bagāts, ar nopelnīto kapitālu būs jāatgriežas Latvijā vai citā mazāk turīgā valstī.

3. pārvākties uz nabadzīgu valsti

Tiem, kuriem jau ir uzkrāts zināms kapitāls, šis ir neslikts variants. Pārvācies uz valsti, kur nekustamais īpašums un ēdiens vēl ir ļoti lēti, un dzīvo bagāti ar mazāku kapitālu.

Tomēr mūsdienu globālajā pasaulē šī iespēja kļūst mazāk un mazāk pievilcīga. Jo ēdiens un īre tomēr ir tikai daļa no budžeta, kamēr elektronika un citas importa preces nabadzīgajās valstīs mēdz būt pat dārgākas kā pie mums.

Kādēļ cepties par bagātību?

Kā daudzkārt esmu uzsvēris, nav obligāti kļūt bagātam.

Arī cilvēks, kas visu mūžu strādā vidēji apmaksātu algotu darbu, var būt laimīgs un piepildīts. Ja patīk savs darbs, riņķi ir forši cilvēki, un nebaltām dienām nedaudz iekrāts, tas jau ir ļoti daudz.

Šī aprēķina mērķis ir cits.

Dažkārt dzīvojam ilūzijā, ka kādreiz kļūsim bagāti — bet nepiesēžamies un neparēķinam, ko tas prasa.

Ir vērts apzināties, kā ir un kā nav iespējams kļūt bagātam. Tad arī iespējams pieņemt jēdzīgu lēmumu — vai pēc tā rauties.

Jo ar krāšanu un sapņošanu vien nepietiks.


Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.

Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!

Atruna: Šīs ir tikai manas pārdomas, un nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos ir lieli zaudējumu riski. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam.