78 Comments

  1. Atis
    11. maijs, 2017 @ 1:48 pm

    Beidzot! Ar mani varat rēķināties kā klientu kā tikko būsiet tikuši cauri FKTK.
    Lai izdodas!

    Reply

    • Toms
      11. maijs, 2017 @ 2:28 pm

      Prieks, paldies par atbalstu!

      Reply

    • Daawis
      12. maijs, 2017 @ 1:35 am

      Piekrītu. Tikai neaizmirstiet turēties pie pasludinātajiem stūrakmeņiem – zemas komisijas, saprotama ieguldījumu stratēģija.

      Manuprāt pat 0.75% gadā ir daudz, jo runa iet par ilgtermiņa ieguldījumu stratēģijām, kur faktiski nauda ir jātur nevis aktīvi jāmētā cenšoties pārspēt vidējo tirgu.
      Varbūt varētu piedāvāt diversificētu komisiju – augstāku komisiju cilvēkiem, kas grib aktīvo plānu un paļaujas uz jūsu zināšanām un spējām pārspēt vidējo tirgus izaugsmi ( šajā gadījumā, saprotams, ka komisija ir lielāka dēļ jūsu ieguldītā darba) un mazāku komisiju cilvēkiem, kas vēlas piesaistīt savu naudu vienkārši akciju indeksam – šajā gadījumā no jums tiek prasīta faktiski starpniecība naudas līdzekļu izvietošanā līgumā plānā atrunātajā indeksā, jo Latvijas likumdošana cilvēkiem neatļauj ar šo naudu rīkoties pašiem cilvēkiem.
      Varbūt varētu piedāvāt arī mazāku komisiju cilvēkiem, kuru portfelī ir lielāka nauda, jo kā zināms ļoti liela izmaksu daļa īstenībā nav atkarīga no izvietojamās naudas apjoma, turpretī ja iekasē komisiju kā % pavisam noteikti peļņa no miljona pārvaldīšanas būs lielāka nekā peļņa no 10k pārvaldīšanas.

      Ja tiks piedāvāts adekvāts garants naudas drošībai domāju, ka klientu pārtikušā un izglītotā vidusslāņa vidū jums netrūks.( Cits jautājums cik Latvijā tas slānis ir liels)

      Katrā ziņā – šis adresē sen zināmu un sāpīgu problēmu un ienestu konkurenci sektorā kurā tās patiesībā nav, bet konkurences padome klusē.

      Reply

      • Toms
        12. maijs, 2017 @ 9:44 am

        Mēs pašreiz plānojam piedāvāt tikai passive investing ieguldījumu indeksos; ar aktīvo pārvaldi nenodarbosimies.

        Augot apjomam, komisijām noteikti jāiet vēl zemāk. Protams, jāņem vērā, ka (lielā mērā pamatoti) sarežģītais nozares regulējums nozīmē ievērojamas uzsākšanas un darbības izmaksas, kuras pie maza apjoma ar minimālām komisijām vienkārši nav iespējams nosegt. Jo lielāka būs atsaucība INDEXO idejai, jo drīzāk būs iespējams papildus samazināt komisijas, pēc principa — biznesam jāpelna, bet tikai jēdzīgā proporcijā ar labumu klientam.

        Reply

  2. Jānis
    11. maijs, 2017 @ 2:04 pm

    Paldies, par interesanto piedāvājumu un lai veicas INDEXO.

    Radās jautājums – vai nākotnē ir iespējamas katram klientam individuāli noteiktas pārvaldītāja komisijas maksas, balstoties, piemēram, uz šī klienta uzkrāto aktīvu apmēru?

    Reply

    • Toms
      11. maijs, 2017 @ 2:30 pm

      Paldies par laba vēlējumiem! Par jautājumu — pašreiz regulējums šādu iespēju neparedz, jo pārvaldītājs nezina, kas konkrēti par cilvēkiem ir viņa ieguldījumu plāna dalībnieki un kāds ir viņu uzkrājums.

      Reply

  3. Jonj
    11. maijs, 2017 @ 2:13 pm

    Ar mani arī var rēķināties. Ideja laba, lai izdodas. Grūtākais būs ar cilvēkiem daudziem vienalga par 2.līmeni. Es par jums stāstīšu.

    Reply

    • Toms
      11. maijs, 2017 @ 2:30 pm

      Paldies! Jā, tieši tas ir lielais izaicinājums — tieši word of mouth un atbalsts sociālajos medijos ir tas, kas mums ir visvairāk vajadzīgs!

      Reply

  4. Lauris
    11. maijs, 2017 @ 2:19 pm

    Lieliski! būs vairāki ieguldījumu plāni, vai viens?

    Reply

    • Toms
      11. maijs, 2017 @ 2:31 pm

      Pašreiz ejam FKTK licencēšanas procesu, tādēļ konkrētas plānu detaļas nevaru apspriest, bet doma ir sākt ar vienu un laika gaitā paplašināt izvēles iespējas.

      Reply

  5. Edmunds
    11. maijs, 2017 @ 2:21 pm

    Patreizeja 1.5% komisija par aktivu izvietosanu depozitnoguldijumos un paradvertspapiros ir totala aplaupisana! Es neesmu vairs lietas kursa par 2. pensiju limena aktivu ieguldisanas ierobezojumiem, bet vai ir atlauts parvaldniekam ieguldit 2. pensiju limena iemaksas ETFos? Un pat ja izdotos Jums samazinat komisijas, 0.75% maksa par ieguldisanu indeksu ETFos, kur TER ir pie 0.10%, ari nav maza. Noteikti interesanti butu zinat, ka Jus planojat allocet aktivus?

    Lai izdodas! Mani Latvija dzivojosie radi noteikti novertetu.

    Reply

    • Toms
      11. maijs, 2017 @ 2:43 pm

      Paldies par atbalstu!

      Nav šķēršļu, kas liegtu pārvaldītājiem ieguldīt līdzekļus ETFos. Patiesībā daži esošie spēlētāji jau tā dara (un tāpat ņem augstas komisijas).

      Par 0,75% — šī noteikti nav ilgtermiņa ekvilibra komisija. Tas ir minimums, kas mūsuprāt ir nepieciešams, lai iekustinātu situāciju tirgū. Tirgus apjomam vēl ir, kur augt, bet nešaubos, ka Ilgtermiņā komisijas tirgū būs vēl zemākas.

      Reply

  6. Andrejs
    11. maijs, 2017 @ 2:34 pm

    Shut up and take my money!

    Reply

    • Toms
      11. maijs, 2017 @ 2:44 pm

      🙂 tikko būsim izgājuši licencēšanās procesu un sakārtojuši visas juridiskās prasības, būsim priecīgi palīdzēt!

      Reply

  7. Andris
    11. maijs, 2017 @ 3:09 pm

    Rekinaties ar vel vienu iegulditaju. Konservativaja plana, 2016 gada, pec komisijam (speciali skatijos izrakstu), 0.0055%.

    Tikai izteiksu ceribu, ka sis projekts nav “uz pardosanu” pie kritiskas masas sasniegsanas.

    Reply

  8. Arnis
    11. maijs, 2017 @ 3:46 pm

    Kā Somija, Dānija nonāk līdz ~ 0.1% komisijas līmeņiem?

    Reply

    • Toms
      11. maijs, 2017 @ 3:56 pm

      Šis ir apjoma bizness. Bagāta valsts ar pensiju sistēmu, kurā jau sen tiek daudz iekrāts, procentuāli no lielā iekrājuma var ņemt ļoti zemas komisijas.

      Bet tagad jau arī Latvijas iekrājums — gandrīz 3 miljardi EUR — ir vairāk nekā gana liels, lai rastu iespēju būtiski samazināt komisijas.

      Reply

  9. Kaspars
    11. maijs, 2017 @ 4:22 pm

    Man kā 2.līmeņa pensiju dalībniekam ļoti patīkama ziņa! Turklāt jau sākas “vainīgo” sarosīšanās : ) http://www.db.lv/finanses/nakamgad-var-gaidit-strauju-pensiju-2-limena-planu-komisijas-maksu-samazinajumu-462781?utm_campaign=footer_news&utm_source=startpage_bottom
    Kopumā ieguvēju skaits būs liels. Ceru, ka tas ļoti nepatraucēs konkrētajam Jūsu produktam un tas pagūs “ieskrieties”

    Reply

    • Toms
      11. maijs, 2017 @ 4:25 pm

      Mums ir liels prieks redzēt atsaucību mūsu iniciatīvai tirgū! Galu galā, ieguvēji tiešām būsim visi.

      Reply

  10. Gundars
    11. maijs, 2017 @ 4:54 pm

    Būšu klients pie pirmās iespējas. Nošārēts un pastāstīts.
    Nezūdošu mērķtiecību, izturību, un saprātu!

    Reply

  11. Ilze
    11. maijs, 2017 @ 5:49 pm

    Paldies Tomam un visai Indexo komandai par iniciatīvu! Vai 3. līmeņa pensiju plānus neplānojat? Es labprāt izmantotu arī šādu iespēju, ne tikai 2. līmeni.

    Reply

    • Toms
      11. maijs, 2017 @ 6:04 pm

      Jo lielāks būs sabiedrības atbalsts INDEXO iniciatīvai, jo ātrāk varēsim izskatīt iespēju piedāvāt arī citus risinājumus!

      Reply

  12. Vita
    11. maijs, 2017 @ 6:16 pm

    Vakar lasīju blogu par INDEXO, šodien – dzirdēju pa radio par jaunu 2.pensiju līmeņa piedāvājumu, vēl gan bez INDEXO vārda pieminēšanas, bet šaubu nebija, ka tas ir par to! Tiešām prieks! Un, cerams, netiks likti šķēršļi, jo nu jau bankas var sajusties apdraudētas?! Es būšu ar Jums!
    Vai ir arī kādi plāni, attiecībā uz 3.līmeni?

    Reply

    • Toms
      11. maijs, 2017 @ 6:48 pm

      Paldies par atbalstu! Jo lielāks būs sabiedrības atbalsts INDEXO iniciatīvai, jo ātrāk varēsim izskatīt iespēju piedāvāt arī citus risinājumus!

      Reply

  13. sh00s
    11. maijs, 2017 @ 6:55 pm

    Ziņa ir laba, es arī pārcelšos pie Indexo, tīko būs iespēja. Bet, vai 0.75% nav par daudz? Saprotu Tavu argumentu par ieguldījumu apjomu, bet ar laiku tam vajadzētu augt. Varbūt, varētu pasolīt, ka pie noteiktā apjoma komisijas būs mazākas? Tas vēl vairāk motivēs cilvēkus ieteikt Indexo citiem 🙂

    Reply

    • Toms
      11. maijs, 2017 @ 9:14 pm

      Paldies par ieteikumu — šis ir viens no variantiem, ko apsveram. Jebkurā gadījumā mūsu mērķauditorija ir domājošā tautas daļa ar finanšu zināšanām. Nešaubos — ja augs aktīvi — mūsu klienti neļaus mums nevienā brīdī gulēt uz lauriem 🙂

      INDEXO filosofijas pamatā ir jēdzīga proporcija starp klientu ieguvumu un pārvaldītāja peļņu. Mūsu komisiju evolūcija to atspoguļos.

      Reply

  14. Arturs
    11. maijs, 2017 @ 7:20 pm

    Izskatās interesanti, varētu apsvērt kādā brīdī, kad redzēs pirmos rezultātus.
    Jo pēc būtības – komisijas ir viens stāsts, bet otra puse, kas principā ir daudz būtiskāka par komisijām, kāda ir Indexo pārvaldnieku personiskā pieredze, cik lieli līdzekļi ir pārvaldīti, kādā laika periodā, kāda ir bijusi reālā atdeve, kādi rezultāti ir bijuši krīzēs, piem., 2008-2009 utml, citiem vārdiem jebkas, kas ar faktiem apliecinātu, ko Indexo pārvaldnieki ir spējuši paveikt līdz šim.

    ps. ar interesi gaidu banku pretgājienu, līdz šim no visiem lobijiem bankām tas ir bijis viens no visspēcīgākajiem, diez vai tas varētu palikt bez atbildes. Nav bijuši mēģinājumi jau startā jūs iznīdēt kaut vai pārpēkot?:)

    Reply

    • Toms
      11. maijs, 2017 @ 9:23 pm

      Būtībā track record ir jēdzīgs jautājums, bet tad, kad ir runa par tradicionālajiem fondiem. Tas, ko gatavojamies piedāvāt, ir t.s. passive investing pieeja. Mēs nevienā brīdī nesolam, ka gudrāk par citiem izvēlēsimies akcijas vai obligācijas, vai veiklāk reaģēsim krīzes situācijā. Tieši otrādi — caur indeksu fondiem ieguldīsim visā pasaules tirgū un “neraustīsimies” dažādās tirgus situācijās — jo stastistika rāda, ka uzminēt pareizo rīcību vidēji neizdodas, un ieguldītāji no tā tikai zaudē. Šeit tad svarīgs ir nevis fonda track record, bet ilgtermiņa pasaules ekonomiskās attīstība.

      Pašreiz vēl nevaru komentēt konkrētus nosacījumus, jo ejam licencēšanas procesu — bet būs ļoti skaidri definēta ieguldījumu politika ar sadalījumu pa diversificētiem pasaules tirgus indeksiem piesaistītiem fondiem, pie kuras dzelžaini turēsimies jebkuros tirgus apstākļos. Zemas komisijas, minimālas brokeru izmaksas (zems darījumu skaits), nekādu slēptu izmaksu (nekādi ieguldījumi pašu pārvaldītos fondos) — lai ilgu gadu griezumā cilvēka uzkrājums augtu kopā ar pasaules ekonomikas attīstību.

      Personīgi, uzskatu, ka esam savākuši ļoti pieredzējušu komandu, kas šo mērķi īstenos veiksmīgi — bet par to katrs var spriest pats. Mūsu valdes un padomes pašreizējais sastāvs redzams indexo.lv!

      Reply

    • JK
      11. maijs, 2017 @ 10:07 pm

      Nav jau tā, ka LV bankas izceltos ar savu pensiju plānu performanci – vienalga vai plāns ir “dinamisks” vai “konservatīvs”.

      Reply

    • Kristaps
      12. maijs, 2017 @ 12:43 am

      nu kā iesākumam, varētu sekot līdzi S&P 500, nē? vai arī tur ir vajadzīgas speciālas licences? katrā ziņā tas atrisinātu problēmu ar vēsturisko atdevi.

      Reply

      • Kristaps
        12. maijs, 2017 @ 12:48 am

        Katrā ziņā prieks lasīt šo rakstu. Pakalpojums, kas jau sen bija nepieciešams Latvijas iedzīvotājam. Ceru, ka tiksiet galā ar regulējumiem un pārējo birokrātiju. Un ar banku lobiju (I guess)

        Reply

      • Toms
        12. maijs, 2017 @ 9:52 am

        Šī lieta nav gluži tik vienkārša dažādu gan juridisku, gan finanšu apsvērumu dēļ (ir ierobežojumi, kur drīkst un cik daudz drīz ieguldīt, cik daudz vienā fondā, utt — plus Latvijas iedzīvotājam 100% ieguldīties amerikāņu S&P arī nebūtu tas saprātīgākais risinājums).

        Ja varētu un būtu jēdzīgi 100% uzkrājuma likt vienā vai divos labi regulētos, juridiski ES bāzetos indeksu fondos, tas, protams, ļoti atvieglotu darbību un samazinātu izmaksas — bet droši vien tie būtu kādi pasaules, ne tikai ASV, fondi.

        Kad būs licence un varēsim, arī pastāstīsim par savu pieeju — tas būs konkrēts kokteilis ar pasaules akciju un obligāciju indeksu fondiem, kurš ilgtermiņā gandrīz nemainīsies (pasīvā pārvaldes filosofija).

        Reply

  15. Arturs
    11. maijs, 2017 @ 8:31 pm

    Reply

    • Toms
      11. maijs, 2017 @ 9:26 pm

      Mums ir milzīgs prieks, ka tirgus dalībnieki piekrīt vajadzībai samazināt 2. pensiju līmeņa izmaksas — ar nepacietību gaidam šādu tirgus attīstību! No tā iegūsim mēs visi.

      Reply

  16. Raimo
    11. maijs, 2017 @ 10:33 pm

    Tomam visu cieņu par uzņēmību un veiksmi saņemt FKTK visas nepieciešamās atļaujas, jo būs jārēķinās ar milzīgu FKTK birokrātisko pretestību!

    Reply

    • Toms
      12. maijs, 2017 @ 9:53 am

      Paldies par atbalstu! Par sadarbību ar FKTK neko daudz nevaru komentēt, bet viss šķiet ļoti profesionāli.

      Reply

    • Jam
      12. maijs, 2017 @ 10:18 am

      Jo kamdēļ būs birokrātiska pretestība?

      Reply

  17. fds
    12. maijs, 2017 @ 7:25 am

    Paldies, ļoti iespējams pāriešu!

    Vai ir kāds vismaz aptuvens timeframe? Saprotu, ka tas ir garš process un nevar tā skaidri pateikt, bet nu vismaz: pēc mēneša, līdz gada beigām, nākamā gada laikā utml.

    Reply

    • Toms
      12. maijs, 2017 @ 9:37 am

      Gribētu varēt teikt, bet diemžēl šo lietu drīkst komentēt tikai FKTK. Tikko būs jaunumi, visiem, kas pierakstījušies indexo.lv, izsūtīsim ziņu!

      Reply

  18. Jānis
    12. maijs, 2017 @ 8:46 am

    Apsveicama iniciatīva. Atbalstu!
    Kā jau iepriekšējie komentētāji minēja, kad piedāvāsiet privātos pensiju fondus un arī ar papildus iespēju Mūža pensija?
    Saprotu, ka dzīvības apdrošināšana ir specifisks bizness, bet vai tuvākā/tālākā nākotnē ir arī plānots DZA bizness ar līdzekļu uzkrājumu?
    Veiksmi!

    Reply

    • Toms
      12. maijs, 2017 @ 9:36 am

      Jo lielāka būs atsaucība, jo drīzāk varēsim apskatīt iespēju piedāvāt arī citus risinājumus! Noteikti apzināmies, ka gan 3. pensiju līmenī, gan uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā ir daudz, ko uzlabot.

      Reply

  19. Māris
    12. maijs, 2017 @ 11:52 am

    Laba iniciatīva. Vienīgais kā jau iepriekš minēts ne visiem 2.pensiju līmenis ir tik aktuāls. Es cereēju ka būs kaut kas līdzīgs kā Amerikāņu https://www.wealthfront.com/
    T.i. startups kurā pats vari skaitīt iekšā/ārā kad gribi vai arī regulāri ieskaitīt, līdzekļus izvieto “low cost ETFos” vai index fondos un sabalancē pēc kaut kādām stratēģijām. Bet izklausās ka tas varētu būt nākošais solis. Lai veicas!

    Reply

  20. Domas
    12. maijs, 2017 @ 12:01 pm

    Sveiki! Apsveicu ar lielisku ideju un arī esmu par! Papētīju komandu, redzu pieredzi vadībā, ražošanas sfērā, finanšu sfēras augstākajā menedžmentā utt.
    Jautājums, vai bez Toma, kuram, protams, ir lieliska pieredze Volstrītā, ir vēl kāds komandā, kas praktiski nodarbojies ar fonu un ieguldījumu pārvaldīšanu ikdienā (praktiskajām operācijām)? Neapšaubu, Tom, Tavas zināšanas, pieredzi, bet vēl vairāk pārliecību dotu četru un vairāk acu princips, ja vēl kāds ar līdzīgu praktisko pieredzi, kā Tu, ir komandā!

    Reply

    • Toms
      12. maijs, 2017 @ 12:24 pm

      Paldies par atbalstu! Jautājums par pieredzi patiešām ir būtisks. Man ir Volstrītas pieredze, kolēģim Druvim Mūrmanim — pirms menedžmenta laikiem pieredze kā dīlerim un treiderim vairākās bankās — un padomes priekšsēdētājam Henrikam Karmo tieša pieredze ieguldījumos un fondu pārvaldīšanā vairākās Igaunijas sabiedrībās. Valdis Siksnis pienes būtisku vadības pieredzi, ir bijis arī atklāta pensiju fonda valdes priekšsēdētājs. Šī ir komanda no kuras arī pats katru dienu daudz mācos.

      Četru un vairāk acu princips arī mums ir prioritāte — katru darījumu apstiprinās gan vismaz 2 INDEXO darbinieki, gan pārbaudīs un apstiprinās Turētājbankas darbinieki, nodrošinot pat vairāk kā 4 acu principu.

      Tajā pašā laikā gribu uzsvert, ka mēs nespēlējam spēli — kuram ir gudrākie pārvaldītāji un kuri labāk mācēs izvēlēsies konkrētas akcijas vai obligācijas. Tas būtu pretēji INDEXO indeksu ieguldīšanas filosofijai, jo pētījumi rāda, ka “apspēlēt” tirgu ilgtermiņā neizdodas gandrīz nevienam — tikai naudu var pazaudēt.

      Reply

  21. Jānis
    12. maijs, 2017 @ 12:19 pm

    Reply

    • Toms
      12. maijs, 2017 @ 12:27 pm

      Tirgus sakustējies — būs ļoti interesanti!

      Reply

  22. Edmunds
    12. maijs, 2017 @ 1:05 pm

    Sakas neliels shitstorms: http://www.db.lv/finanses/eksperts-laiks-radis-ka-indexo-veiksies-ar-skalo-tendenciozo-lozungu-realizaciju-dzive-462814?utm_campaign=footer_news&utm_source=ajax_loaded_bottom&utm_medium=articlename

    Likas interesants sis komentars: Mums līdz šim ir izdevies atrast un izvēlēties parastos fondus, kas tīrās atdeves ziņā pārspēj gan indeksus, gan indeksa fondus, uzsver U. Upenieks.

    Paskatoties uz vinu rezultatiem, bilde paveras pilnigi preteja:

    3 gadi:

    CBL Aktīvais ieguldījumu plāns +2.39%
    CBL Universālais ieguldījumu plāns +2.24%
    iShares S&P 500 EUR Hedged UCITS ETF (Acc) +13.78%
    ComStage DAX® TR UCITS ETF +10.57%

    1 gads:

    CBL Aktīvais ieguldījumu plāns +5.57%
    CBL Universālais ieguldījumu plāns +2.49%
    iShares S&P 500 EUR Hedged UCITS ETF (Acc) +10.08%
    ComStage DAX® TR UCITS ETF +34.66%

    Reply

    • Toms
      12. maijs, 2017 @ 1:14 pm

      Nešaubos, ka esošos tirgus spēlētājus satrauc mūsu pārādīšanās. Novēlu, lai tā arī turpinātos.

      Konkurents gan rakstā nekorekti norāda, ka mūsu paredzamais izmaksu samazinājums ir tikai neliels. INDEXO ne tikai samazinātu fiksētās pārvaldīšanas izmaksas uz 0,75% vai zemāk (tas vēl tiek saskaņots), bet arī neplāno ņemt mainīgo komisiju (kuras rezultātā pašreizējo spēlētāju komisijas pēdējo 5 gadu laikā sastādījušas vidēji 1.5%). Tas ir samazinājums par vismaz 50%.

      Bet nešaubos, ka cilvēki, kuri seko lietai un saprot finanses — mūsu pirmā auditorija — atšķirību sapratīs.

      Reply

      • Edmunds
        12. maijs, 2017 @ 1:24 pm

        Tas jau izklausas pec 2/20 hedge fondu mantkaribas! Pats ikdiena saskaros ar hedge fondu. Parvaldisanas komisija 2% no AuM pilniba nosedz visas izmaksas un garante 50% tiro pelnu. Un nemaz neminu 20% komisiju no pozitiva rezultata (performance fee). Vajpratigas naudas! Ka Bafets teica – santehniku darbs ir lielaka verte ka sadu “menedzeru” pienesums. Laiks tiesam pielikt sim punktu.

        Reply

      • Gundars
        19. maijs, 2017 @ 8:15 pm

        Jā, es arī kaut kā nesapratu to tekstu, ka komisijas ir 1%, jo praktiski visiem tā ir 2% (1% fiksētā + 1% mainīgā). Jā, ar piebildi “līdz 1%”, bet tā arī praktiski ir maksimālie 1%. Drusku par traku šāda līmeņa personai tik atklāti melot. Bet, ja neizglītotā tauta to pieļauj…

        Reply

  23. Art
    12. maijs, 2017 @ 2:46 pm

    Tom, the main issue in Latvia is not even the commissions, but required by law 50% allocation to bonds in retirement funds for everyone. For me as 30 years old it doesn’t make any sense at all. I am not going to invest for my retirement which is probably some 35 years away in bloody bonds!!! This is criminal. They should let retirement funds to choose allocation from 100% stock to 100% bonds to 100% alternatives. It I piss my money away its my problem. At least this will give us a fighting chance to save for comfortable retirement thanks to higher equity returns over the long-term. Saving in bonds, even if those are ETF’s, is not going to fix it, we will still be looking at near-inflation return.

    Reply

    • Toms
      12. maijs, 2017 @ 4:43 pm

      This is definitely an issue to be improved. I wouldn’t say 100% is appropriate for a pension plan, but 70-75% would be, for younger savers.

      Reply

      • Art
        12. maijs, 2017 @ 6:14 pm

        Why not 100% equity for a 30 year old? Full disclosure, my pension is 100% stocks, global allocation. I don’t care if its volatile, I cannot touch it until I am 55 anyway. At this age I just want to maximize my long term return and based on historic performance equity is the way to go to do it.

        Now, at 50 I will probably get on a gliding patch to significant allocation to bonds to smooth any “last-minute” market volatility just before I retire. Sort of target-date fund strategy.

        Reply

  24. Juris
    12. maijs, 2017 @ 4:28 pm

    2.līmeņa pensijas uzkrāšana jau noslēgta ar Mūža pensijas līgumu, kurš likās vispraktiskākais, kaut arī pēc visu nodokļos un komisijas maksās aizgāja 1/3 uzkrājuma.
    Tādēļ tagad varētu pāriet ar 3.līmeņa pensiju, un meklēju arī Uzkrājošo apdrošināšanu nākošajiem 5 gadiem, jo iepriekšējie beidzās. No jūsu veiksmes atkarīgs vai līdz gada beigām būs iespēja pievienoties vai būs jāiet pie kāda no esošajiem.
    Gribētos atbalstīt INDEXO !

    Reply

    • Toms
      12. maijs, 2017 @ 4:33 pm

      Paldies par atbalstu! Sāksim ar 2. pensiju līmeni. Ņemot vērā gan biznesa, gan juridiskos procesus, kas veicami, līdz 3. pensiju līmeņa vai UDA tirgum tikt vēl šogad iespēja ir diezgan zema. Redzēsim, ko rādīs nākotne!

      Tikmēr aicinu par mums stāstīt un dalīties, lai varam augt un jau drīz piedāvāt arī citus risinājumus.

      Reply

  25. Krišjānis
    13. maijs, 2017 @ 12:43 pm

    Count me in

    Reply

    • Toms
      13. maijs, 2017 @ 4:22 pm

      Paldies par atbalstu!

      Reply

  26. Oskars
    13. maijs, 2017 @ 1:58 pm

    Tomiņ, Tomiņ, kas tie par trikiem, ka dažos grafikos, sākums ir pie 2% nevis 0% ? 🙂

    Reply

    • Toms
      13. maijs, 2017 @ 4:20 pm

      Oskar, ar smaidiņu vai bez, jēdzīgs jautājums, tādēļ atbildēšu pēc būtības. Datu prezentācija, protams, atstāj būtisku iespaidu uz uztveri. Tādēļ grafikos cenšos atšķirības padarīt samērīgas ar reālo iespaidu/būtiskumu dzīvē (tajā pašā laikā visus skaitļus atstājot pilnīgi skaidri uzrādītus).

      Piemēram, atšķirība starp vidējo ienesīgumu 3,3% (2. PL) un 5,3% (mūsu konstruētais pasaules rādītājs) 25 gadu griezumā nozīmē 2,1 reizes lielāku pieaugumu. Ja pieņemt inflāciju 2%, tad 3,3 reizes lielāku reālo pieaugumu. Grafika proporcijas ir aptuveni proporcionālas šim ilgtermiņa iespaidam uz tipisko krājēju.

      Runājot un rakstot par ilgtermiņa ieguldīšanu, mums jācīnās ar to, ka bioloģiski neesam ieprogrammēti domāt 20-30 gadu griezumā un intuitīvi saprast compound interest un ģeometrisko progresiju. Tādēļ jālieto uzskates materiāli, kas gan uzrāda patiesu faktuālu informāciju, gan emocionālā līmenī cilvēkam nodod būtisku informāciju par nozīmību.

      Reply

  27. Hermanis
    13. maijs, 2017 @ 5:29 pm

    Klau, kur Jūs bijāt, kad no finanšu sektora attīstības plāna 2017-2019. gadam komercbanku asociācija izmeta ārā uz pensionāru federācijas pētījuma pamata un FM atbalstīto 2. līmeņa pensiju plāna pārskatīšanu. (kas starp citu bija jau plānā iestrādāta). Pats biju klāt šai sanāksmē. Skats, diskusijas un argumenti bija zem katras kritikas. Totāls komercbanku diktāts ar FKTK atbalstu. Arī pāris dienu atpakaļ finanšu nozares konferencē FKTK pārstāve izteica bažas, ka nedod dievs ja kritīsies komercbanku peļņā.

    Reply

    • Toms
      13. maijs, 2017 @ 5:33 pm

      Pie šī projekta strādājam aptuveni gadu. Kamēr vēl mums nav oficiāla statusa nozarē (licences), nav bijusi arī iespēja piedalīties ar nozari saistītās diskusijās un darba grupās — tas dažbrīd bijis kaitinoši, bet tāda ir realitāte. Tikko šī situācija mainīsies, noteikti aktīvi cīnīsimies par uzlabojumiem šajā nozarē arī no normatīvo aktu perspektīvas.

      Reply

  28. Imants
    15. maijs, 2017 @ 10:53 am

    Kāpēc ieguldīt Indexo nevis pa tiešo Vanugard vai jebkurā citā ETF?

    Reply

    • Toms
      15. maijs, 2017 @ 11:02 am

      Individuālam ieguldītājam, kurš grib ieguldīt indeksos ārpus 2. vai 3. pensiju līmeņa, protams, vislabāk ieguldīt pa taisno. INDEXO gatavojas piedāvāt tieši 2. pensiju līmeņa risinājumu — šeit neizbēgami ir iesaistīts līdzekļu pārvaldītājs.

      Jau pašreiz lielākā daļa Latvijas strādājošo caur sociālajām iemaksām katru mēnesi 6% algas uzkrāj 2. pensiju līmenī. Šie līdzekļi tiek pārvaldīti ar vājiem rezultātiem, bet komisijas ir augstas. Tā ir problemātika, ko gribam risināt.

      Reply

  29. Dawis
    16. maijs, 2017 @ 2:03 pm

    Šajā sakārā vēl viens jautājums, kas iespējams ir viegli atbildams pameklējot internetā:
    Kas notiek ar personas uzkrāto 2. līmeņa kapitālu, šīs personas nāves gadījumā.

    Reply

    • Toms
      16. maijs, 2017 @ 2:06 pm

      Citējot manapensija.lv:

      “Kas notiek ar pensiju 2. līmeņa kapitālu, ja persona mirst pirms vecuma pensijas pieprasīšanas?

      Ja pensiju 2. līmeņa dalībnieks mirst pirms vecuma pensijas pieprasīšanas, viņa pensiju 2. līmeņa kapitāls tiek ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā (t.i. pensiju 1. līmeņa budžetā). Šis kapitāls tiek ņemts vērā aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju mirušā pensiju 2. līmeņa dalībnieka apgādībā bijušajām personām saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām”. Šo kapitālu nevar mantot mirušā pensiju 2. līmeņa dalībnieka mantinieki.”

      Es gan uzskatu, ka šo lietu vajadzētu mainīt — lai cilvēkiem būtu reāla sajūta, ka 2. PL uzkrājums viņiem pieder.

      Reply

      • Davis
        17. maijs, 2017 @ 2:29 am

        Patiesībā skumji. Pilnīgi piekrītu – neredzu iemeslu kāpēc lai nenotiktu šī mantošana.

        Ideja rakstam: Varbūt tev liksies garlaicīgi, bet gribētu redzēt patiešām analītisku rakstu par Parex bankas stāstu un valsts pieņemto lēmumu analīzi, kā arī Citadeles pārdošanu un darījuma cenu. Lasītu rakstu līmenis neļauj pat līdz galam saprast cik valsts zaudēja, cik atguva un cik vēl ir cerības atgūt. Arī analīzes par to vai cena bija atbilstoša vai nē – īsti nav. Intuīcija saka, ka cena varēja būt daudz lielāka, tomēr gribētos varbūt redzēt uz vismaz pieejamajiem finansu pamatdatiem balstītu analīzi, saprotot to ka kredītportfeli un tādas lietas nezinot tā precīzu saturu izvērtēt būtu ļoti grūti.

        Interesanti būtu papētīt arī vēl vienu mītu – Zelta dienvidu tilts. Nav īsti tavs lauciņš, tomēr tautā populārs mīts vēsta, ka izmaksas tika uzpūstas un ja pareizi atminos lielāko sadārdzinājumu radīja tieši līdzekļu piesaiste/kredīts. Kādi bija šīs piesaistes nosacījumi, vai pie varas esošie cilvēki izmantoja iespējas laicīgi pārkreditēties un vai noslēgtais līgums nebija aizdomīgi izdevīgs naudas nodrošinātājiem – izklausās pēc kaut kā tāda, par ko tev varētu būt samēra profesionāls viedoklis. Protams, nezinu vai tas tev būtu interesanti, un vai maz ir iespējams tikt klāt vajadzīgajiem datiem.

        Reply

        • Toms
          17. maijs, 2017 @ 11:04 am

          Šie tiešām nav gluži mani lauciņi, un es arī nebūšu zinošākais, kas varētu spriest par bankas pirkuma darījuma pareizo cenu. Esmu vienā šādā lielā darījumā piedalījies Volstrītā — kad par ievērojamu summu tika pārdota liela bankas UBS daļa — un man ir diezgan skaidrs priekšstats par to, cik sarežģīti patiesībā ir novērtēt šādu darījumu (un dažādi tirgus spēlētāji vienu un to pašu darījumu mēdz novērtēt diezgan atšķirīgi).

          Reply

  30. Reinis
    16. maijs, 2017 @ 2:09 pm

    Tie 40 milj. eiro ir kopējā summa par komisijas maksām vai summa, kas veidotos atlikumā, ja komisija būtu bijusi 0,75%?
    Ļoti izveicīgs triks ir uzrakstīt, ka “šī nejēdzība mums pāgājušogad izmaksāja 40 miljonus eiro”, ja pat ar divreiz mazākām komisijas maksām summa tik un tā būtu diezgan iespaidīga – 20 milj. eiro.

    Reply

    • Toms
      16. maijs, 2017 @ 2:19 pm

      Tā ir kopējā summa. Piekrītu, ka komisiju līmenim ilgtermiņā jākrītas vairāk kā 2x. Bet ar kaut ko ir jāsāk.

      Jaunam tirgus spēlētājam, bez aktīvu apjoma, ienākt tirgū ar 2x zemākām komisijām arī ir gana liels izaicinājums (no kaut kā ir jānosedz izmaksas, kas veidojas, lai izpildītu visas samērā sarežģītās likuma prasības attiecībā uz 2. PL). Bankas, protams, to varētu atļauties darīt jau šodien, jo tur “krējuma” ir daudz.

      Reply

      • Davis
        17. maijs, 2017 @ 2:34 am

        Vai līdz ar licenses dabūšanu un iespēju nodrošināt 2. pensiju līmeņa pakalpojumus INDEXO iegūs arī iespēju piedāvāt uzkrājošo dzīvības apdrošināšanas starpniecīnbas pakalpojumus?
        Tehniski itkā nesaistīta lieta, tomēr, tirgū tie paši spēlētāji un tā pati situācija.

        Reply

        • Toms
          17. maijs, 2017 @ 11:02 am

          Nē, pašreiz esam iesnieguši FKTK dokumentus tikai par 2. pensiju līmeņa līdzekļu pārvaldīšanu. Protams, arī uzkrājošā dzīvības apdrošināšana ir nozare, kuru ar interesi vērojam, bet konkrētu plānu nav.

          Reply

  31. Briedis
    17. maijs, 2017 @ 9:25 pm

    Jēdzīgs raksts no Bloomberg, cik ilgtermiņā izmaksā 1.4% aktīvu pārvaldīšanas komisija. Apmēram 1/3 no visa uzkrājuma: https://www.bloomberg.com/view/articles/2017-05-16/americans-savings-make-wealth-managers-rich.

    Reply

    • Toms
      18. maijs, 2017 @ 9:40 am

      Ļoti labs raksts, paldies! Padalīsimies soc. tīklos.

      Reply

  32. bn
    18. maijs, 2017 @ 8:21 am

    Nupat tvnet manīju ziņu, ka FKTK pieņēmuši pozitīvu lēmumu. Apsveicu!

    Es noteikti pierakstīšos, tiklīdz tāda iespēja būs.

    Reply

  33. raivis
    18. maijs, 2017 @ 9:01 pm

    Vai šo pensiju naudu var ieguldīt vai investēt Latvijā?
    Sanāk, ka pērkot ASV izdrukātos ETFus latvieši iegulda naudu ASV attīstībā, savukārt ASV investīcijas LV kādi 10 miljoni gadā.. neadekvāti!
    Manuprāt, pensiju naudu gudri investējot LV ieguvumi būtu daudz lielāki. Ekonomika attīstītos, dzīves līmenis augtu..utt Un ja pensiju naudu apsaimnieko LV, vismaz komisijas nauda netiek izvesta ārpus LV. Jāskatās uz kopējo labumu.

    Reply

    • Toms
      19. maijs, 2017 @ 1:01 pm

      Mēs atbalstam dažādību tirgū, un ieguldījums Latvijā ir viena alternatīva, kurai ir savi plusi. Vismaz sākotnēji INDEXO piedāvās citu, uz pasaules tirgiem vērstu risinājumu, vairāku apsvērumu dēļ:

      1) Risku diversifikācija. Ja tu dzīvo Latvijā, strādā Latvijā, tavi draugi un ģimene ir Latvijā, un arī tava pensija ir ieguldīta Latvijā — var sanākt nelāgi, ja brīdī, kad ej pensijā, Latvijā diemžēl ir kāda finanšu krīze. Tad grūti būs gan ikdienā un ģimenei, gan ar pensijas uzkrājumu. Mūsu filosofija ir ieguldījumi diversificētos tirgus indeksos, kas pasargā dalībnieku no koncentrācijas vienā reģionā vai nozarē.

      2) Pievilcīgu ieguldījumu iespēju trūkums. Vienkārši ieguldot vietējo uzņēmumu akcijās, netiek stimulēta ekonomika (vismaz ne tiešā veidā) — tiek padarīti bagātāki pašreizējie akcionāri. Lai stimulētu ekonomiku, būtu jāiegulda riska kapitālā, jaunos uzņēmumos, projektos ar labu iespējamo ilgtermiņa ienesīgumu. Mazā tirgū šādu projektu plūsma ir ierobežota un neparedzama, un šie projekti ir ļoti riskanti. Turklāt pa vidu neizbēgami ieslēdzas birokrātija un starpnieki, no kuriem katrs arī gribēs nopelnīt, kamēr ilgtermiņa rezultātu grūti paredzēt.

      3) Man personīgi spēcīgs šķiet arī ekonomiskais arguments. Sakam, ka “nauda aizplūst uz ārzemēm”. Bet patiesībā, investējot ārzemēs, mēs nopērkam daļiņu no ārzemju uzņēmumiem. Tā ir tieši pretējā situācijai tam, kā ārzemnieki iegulda Latvijā — tad mēs sūdzamies, ka mēs strādājam ārzemnieku labā. Kādēļ nepriecāties par iespēju, kad ārzemnieki strādās mūsu labā un apmaksās mūsu pensijas?

      Tajā pašā laikā, ja tirgū pieejamās iespējas mainīsies, mēs neizslēdzam iespēju nākotnē izveidot arī zemu izmaksu ieguldījumu plānu ar lielāku reģionālu uzsvaru uz Latviju.

      Reply

  34. Grrr
    23. maijs, 2017 @ 2:35 pm

    1) Salīdzināsim pensiju pārvaldes izmaksas OECD valstīs

    Interesantā kārtā infografikā neparādās vispār Lietuva? Kā tā?

    2) indexo.lv mēģinot piereģistrēties, ka mani tas interesē, nekas nenotiek — ar Google Chrome atveru lapu, spiežu “Pierakstīties”, spiežu “OK”…. un nekas nenotiek — lodziņš neaizverās, apstiprinājums nekāds neparādās. Necmuki.

    Reply

    • Toms
      23. maijs, 2017 @ 4:16 pm

      1) Lietuva nav OECD dalībvalsts.

      2) Vai Jūs bijāt atzīmējis ķeksīti blakus tekstam par to, ka piekrītat nodot savus datus? Ja jā, tad tā patiešām ir izstrādes kļūda un risināsim – paldies, gaidīšu apstiprinājumu. Pierakstīties var tikai, ja ķeksītis atķeksēts (tāda juristu prasība).

      Reply

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *