Palīdzi mums labot nejēdzību, jeb – kas ir INDEXO?
Kopš pirmajiem rakstiem esmu minējis, ka strādāju pie finanšu projektiem, un solījis, ka neslēpšu savu ieinteresētību, kad par tiem stāstīšu.
Tas brīdis ir klāt.
Ja vēlies pilnīgu objektivitāti — vari šo rakstu izlaist. Jau nākamais būs par citu, ar maniem projektiem nesaistītu tēmu.
Bet šodien — rakstu par projektu INDEXO. Tajā esmu dziļi personīgi ieinteresēts.
Ieinteresēts kādēļ?
Ne tikai tādēļ, ka INDEXO ir mana darba vieta.
Ne tikai tādēļ, ka esam apvienojuši 30+ pazīstamus Latvijas uzņēmējus un vadītājus vēl nepieredzētā sadarbības projektā.
Esmu ieinteresēts, jo gribu labot nejēdzību, kas skar visus Latvijas strādājošos.
Šī nejēdzība mums pāgājušogad izmaksāja 40 miljonus eiro. Tik daudz samaksājām par 2. pensiju līmeņa pārvaldīšanu.
Varbūt nejuti — bet maksājām tu un es.
Pirmkārt, 2. pensiju līmenis ir vajadzīgs
Pirms runāt par izmaksām, jāuzsver viens — 2. pensiju līmenis mums ir vajadzīgs. Demogrāfiskā situācija ir pilnīgi skaidra. Strādājošo paliek arvien mazāk, pensionāru — proporcionāli daudz vairāk — un apmaksāt 1. pensiju līmeni kļūst arvien grūtāk un grūtāk.
Ja nekrāsim vecumdienām reālu naudu, bet paļausimies uz nākotnes strādājošajiem, pensijā ies čābīgi. Tādā ziņā 2. pensiju līmenis ir laba ideja.
Runa ir par izpildījumu.
Augstākās izmaksas attīstītajās valstīs
Ir viegli dramatizēt 40 miljonus EUR:
- 6 Rīgas Dzemdību Nama gada budžeti
- 4,000 skolotāju gada algas
- 11,000 pensionāru gada pensijas
Bet liels skaitlis ir liels skaitlis — cilvēkam to grūti ielikt kontekstā. Vai pensiju pārvaldei 40 miljoni ir daudz?
Salīdzināsim pensiju pārvaldes izmaksas OECD valstīs:
Avoti: fktk.lv (par Latviju, 2011–2016); oecd.org (par citām OECD valstīm; jaunākais pētijums — 2013. gada dati)
Šī nav tā tabula, kur Latviju gribētos redzēt pirmajā vietā.
Vai par to saņemam izcilu rezultātu?
Nav žēl maksāt dārgi, ja pretim saņem lielisku produktu. Kā ir ar 2. pensiju līmeni?
2. pensiju līmeņa plānu vidējais ienesīgums kopš darbības sākuma ir zemāks par inflāciju:
Datu avoti: LKA Pensiju fondu apskats Nr. 20 (vidējais 2. pensiju līmeņa ienesīgums kopš 2003. gada sākuma); Centrālais Statistikas birojs (inflācija Jan 2003 – Dec 2016)
Ienesīgums ievērojami atpaliek gan no Eiropas, gan ASV tirgus vidējiem rezultātiem:
Datu avoti (2017. g. 31. marta dati): manapensija.lv (vidējais ienesīgums iegūts, sverot plānus pēc pašreizējā aktīvu apjoma); vanguard.co.uk, Bloomberg (indeksu dati); Eiropas indekss: 50% MSCI Europe, 25% Barclays Euro Government Float Adjusted Bond Index, 25% Barclays Euro Non-Government Float Adjusted Bond Index; Pasaules indekss: 50% MSCI World, 50% Barclays Global Aggregate Bond Index
Kā iespējams tik vājš rezultāts?
Lielākais iemesls tālu nav jāmeklē. Miljons Latvijas strādājošo vietā pelnīja dažas bankas:
Datu avots: fktk.lv
Un komisijas turpina augt.
Ko darīt?
Nezinu, kā tev, bet mani šī situācija neapmierina.
Tā mani motivēja beidzot atgriezties finanšu pasaulē.
Nu jau gadu ar kolēģiem strādājam pie risinājuma.
Esam apvienojuši vairāk kā 30 uzņēmējus un vadītājus, kuri uzskata, ka biznesam ir jādod vērtība klientam. Tādus cilvēkus, kā Valdis Siksnis, Normunds un Jānis Bergi, Svens Dinsdorfs, Elmārs Gengers, Juris Grišins, Kaspars Feldmanis, Filips Kļaviņš, Raimonds Slaidiņš, un daudzus citus.
Pašreiz ejam garo, sarežģīto un atbildīgo FKTK licencēšanas procesu. Darbību uzsāksim tikai pēc licences saņemšanas un citu likumā paredzēto prasību pilnas izpildes.
Mūsuprāt, nepieciešams izveidot 2. pensiju līmeņa plānu, kuru raksturo 3 īpašības:
- moderns
- drošs
- zemas izmaksas
Moderns risinājums — ieguldījumus indeksu fondos
Par to, kā indeksu fondi statistiski apsteidz tradicionālos, jau esmu rakstījis.
Doma īsumā:
- tradicionālie fondi grib “apspēlēt” tirgu — izvēlēties pareizās akcijas un obligācijas, lai ilgtermiņā panāktu labāku ienesīgumu par tirgus vidējo
- indeksu fondi “kopē” tirgu — iegulda tirgū kopumā un panāk tirgus vidējo rezultātu (pirms komisijām)
Nav brīnums, ka statistiski tradicionālie fondi stipri atpaliek no tirgus indeksiem. Vidējais tirgus “apspēlētājs” panāk vidēju rezultātu. Ja tad vēl paņem treknu komisiju un lielas tirgošanās izmaksas, tad rezultāts ir stipri zem vidējā.
Neviens nevar paredzēt, kurš fonds būs ienesīgāks 3, 5 vai pat 10 gadu griezumā. Bet ilgtermiņā tradicionālajiem “apspēlētājiem” ir gājis vāji:
Datu avots: Vanguard, “The Case for Indexing” April 2012; S&P SPIVA 2012 Report; The Power of Passive Investing, Wiley, 2011; forbes.com
Finanšu lietās ir likums — tas, ka tā bijis pagātnē, nenozīmē, ka tā būs arī nākotnē. Tādēļ nevaru apsolīt, ka pensiju plāns, kas iegulda indeksu fondos, noteikti ilgtermiņā būs ienesīgāks par citiem.
Bet man personīgi tā šķiet jēdzīga pieeja.
Drošs risinājums
Latvijas 2. pensiju līmenis ir ļoti drošs pēc uzbūves.
Pirmkārt, līdzekļu pārvaldītājs tikai norāda, kur ieguldīt naudu, bet pats tavu uzkrājumu netur (nauda stāv nošķirti turētājbankā). INDEXO gadījumā visus darījumus plānojam veikt tikai caur turētājbanku, kurai dubultas drošības nolūkos arī būs katrs darījums jāapstiprina.
Otrkārt, 2. pensiju līmeņa tirgū var piedalīties tikai licencētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kuras ir ierakstītas valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā (INDEXO pašreiz vēl iet FKTK licencēšanas procesu).
Galvenais risks, kuram pakļauts 2. pensiju līmeņa dalībnieks, ir tieši tirgus svārstību risks.
Kas ir adekvāts komisiju līmenis?
Jebkuram biznesam ir jāpelna — bet biznesa pirmais uzdevums ir dot vērtību klientam.
Mūsu viedoklī 2. pensiju līmeņa komisijām jābūt vismaz 2x zemākām. Salīdzinot ar pēdējo gadu vidējo izmaksu līmeni, tā varētu būt fiksēta komisija 0.75% gadā vai zemāka. Ar laiku, aktīvu daudzumam pieaugot, likmei jākrītas vēl zemāk.
Ko zemāka komisija nozīmē reālam cilvēkam?
Salīdzinot divus vienādus ieguldījumu plānus — vienu ar komisiju līmeni 1,5%, otru ar komisiju līmeni 0,75%:
- 23-gadnieks ar bruto algu 800 EUR līdz pensijai komisiju dēļ ietaupītu 18,9 tūkst. EUR
- 30-gadnieks ar bruto algu 1’100 EUR līdz pensijai komisiju dēļ ietaupītu 14,5 tūkst. EUR
- 35-gadnieks ar bruto algu 2’500 EUR līdz pensijai komisiju dēļ ietaupītu 20,9 tūkst. EUR
Tas ir būtisks ietaupījums — tikai uz komisiju rēķina.
(Aprēķina pieņēmumi: plāna pieaugums 5% gadā pirms komisijām. Algas pieaugums 3% gadā. Starta kapitāls 3 mēnešalgas.)
Nesolam pasakas
Nevaram solīt, ka izveidosim ieguldījumu plānu, kurš pēc gada, diviem vai trim būs ienesīgāks par citiem.
To solīt nevar neviens.
Bet virkne pētījumu rāda — faktors, kas vislabāk paredz ilgtermiņa ieguldījumu ienesīgumu ir izmaksas.
Jo zemākas komisijas, jo vairāk naudas paliek tavā kontā — ar potenciālu pelnīt.
Mums vajag tavu palīdzību
Par pensiju domāt negribās. Tas liekas tālu un garlaicīgi.
Bankas ar to rēķinās. Finansisti zina, ka vidējais latvietis nesapratīs, ko nozīmē — komisija 1,5% vai 0,75%. Nesapratīs, kā šī atšķirība gadu desmitu laikā pārvēršas milzīgā summā.
Šī bloga lasītāji sapratīs.
Esmu lasījis jūsu komentārus un e-pastus. Esmu daudzus no jums saticis. Zinošāku auditoriju Latvijā atrast būtu grūti.
Jūs zināt, ko nozīmē komisijas. Jūs zināt, kas ir indeksu fondi un kādēļ tie vēsturiski ir apsteiguši tradicionālos.
Tādēļ vēršos pie katra šī bloga lasītāja. Palīdzi mums!
Pastāsti saviem draugiem un paziņām par INDEXO projektu.
Padalies ar šo rakstu.
Pieraksties jaunumiem http://www.indexo.lv, lai būtu lietas kursā.
Uzraksti par mums sociālajos tīklos — vienalga, ar kritiku, atbalstu vai jautājumu.
Klusums un status quo ir izdevīgs tikai bankām.
Jau nākamreiz — atgriežos pie ierastajām tēmām!
Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!
Atruna: Šīs ir tikai mans viedoklis, un nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos ir lieli zaudējumu riski. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam.
11. maijs, 2017 @ 1:48 pm
Beidzot! Ar mani varat rēķināties kā klientu kā tikko būsiet tikuši cauri FKTK.
Lai izdodas!
11. maijs, 2017 @ 2:28 pm
Prieks, paldies par atbalstu!
12. maijs, 2017 @ 1:35 am
Piekrītu. Tikai neaizmirstiet turēties pie pasludinātajiem stūrakmeņiem – zemas komisijas, saprotama ieguldījumu stratēģija.
Manuprāt pat 0.75% gadā ir daudz, jo runa iet par ilgtermiņa ieguldījumu stratēģijām, kur faktiski nauda ir jātur nevis aktīvi jāmētā cenšoties pārspēt vidējo tirgu.
Varbūt varētu piedāvāt diversificētu komisiju – augstāku komisiju cilvēkiem, kas grib aktīvo plānu un paļaujas uz jūsu zināšanām un spējām pārspēt vidējo tirgus izaugsmi ( šajā gadījumā, saprotams, ka komisija ir lielāka dēļ jūsu ieguldītā darba) un mazāku komisiju cilvēkiem, kas vēlas piesaistīt savu naudu vienkārši akciju indeksam – šajā gadījumā no jums tiek prasīta faktiski starpniecība naudas līdzekļu izvietošanā līgumā plānā atrunātajā indeksā, jo Latvijas likumdošana cilvēkiem neatļauj ar šo naudu rīkoties pašiem cilvēkiem.
Varbūt varētu piedāvāt arī mazāku komisiju cilvēkiem, kuru portfelī ir lielāka nauda, jo kā zināms ļoti liela izmaksu daļa īstenībā nav atkarīga no izvietojamās naudas apjoma, turpretī ja iekasē komisiju kā % pavisam noteikti peļņa no miljona pārvaldīšanas būs lielāka nekā peļņa no 10k pārvaldīšanas.
Ja tiks piedāvāts adekvāts garants naudas drošībai domāju, ka klientu pārtikušā un izglītotā vidusslāņa vidū jums netrūks.( Cits jautājums cik Latvijā tas slānis ir liels)
Katrā ziņā – šis adresē sen zināmu un sāpīgu problēmu un ienestu konkurenci sektorā kurā tās patiesībā nav, bet konkurences padome klusē.
12. maijs, 2017 @ 9:44 am
Mēs pašreiz plānojam piedāvāt tikai passive investing ieguldījumu indeksos; ar aktīvo pārvaldi nenodarbosimies.
Augot apjomam, komisijām noteikti jāiet vēl zemāk. Protams, jāņem vērā, ka (lielā mērā pamatoti) sarežģītais nozares regulējums nozīmē ievērojamas uzsākšanas un darbības izmaksas, kuras pie maza apjoma ar minimālām komisijām vienkārši nav iespējams nosegt. Jo lielāka būs atsaucība INDEXO idejai, jo drīzāk būs iespējams papildus samazināt komisijas, pēc principa — biznesam jāpelna, bet tikai jēdzīgā proporcijā ar labumu klientam.
11. maijs, 2017 @ 2:04 pm
Paldies, par interesanto piedāvājumu un lai veicas INDEXO.
Radās jautājums – vai nākotnē ir iespējamas katram klientam individuāli noteiktas pārvaldītāja komisijas maksas, balstoties, piemēram, uz šī klienta uzkrāto aktīvu apmēru?
11. maijs, 2017 @ 2:30 pm
Paldies par laba vēlējumiem! Par jautājumu — pašreiz regulējums šādu iespēju neparedz, jo pārvaldītājs nezina, kas konkrēti par cilvēkiem ir viņa ieguldījumu plāna dalībnieki un kāds ir viņu uzkrājums.
11. maijs, 2017 @ 2:13 pm
Ar mani arī var rēķināties. Ideja laba, lai izdodas. Grūtākais būs ar cilvēkiem daudziem vienalga par 2.līmeni. Es par jums stāstīšu.
11. maijs, 2017 @ 2:30 pm
Paldies! Jā, tieši tas ir lielais izaicinājums — tieši word of mouth un atbalsts sociālajos medijos ir tas, kas mums ir visvairāk vajadzīgs!
11. maijs, 2017 @ 2:19 pm
Lieliski! būs vairāki ieguldījumu plāni, vai viens?
11. maijs, 2017 @ 2:31 pm
Pašreiz ejam FKTK licencēšanas procesu, tādēļ konkrētas plānu detaļas nevaru apspriest, bet doma ir sākt ar vienu un laika gaitā paplašināt izvēles iespējas.
11. maijs, 2017 @ 2:21 pm
Patreizeja 1.5% komisija par aktivu izvietosanu depozitnoguldijumos un paradvertspapiros ir totala aplaupisana! Es neesmu vairs lietas kursa par 2. pensiju limena aktivu ieguldisanas ierobezojumiem, bet vai ir atlauts parvaldniekam ieguldit 2. pensiju limena iemaksas ETFos? Un pat ja izdotos Jums samazinat komisijas, 0.75% maksa par ieguldisanu indeksu ETFos, kur TER ir pie 0.10%, ari nav maza. Noteikti interesanti butu zinat, ka Jus planojat allocet aktivus?
Lai izdodas! Mani Latvija dzivojosie radi noteikti novertetu.
11. maijs, 2017 @ 2:43 pm
Paldies par atbalstu!
Nav šķēršļu, kas liegtu pārvaldītājiem ieguldīt līdzekļus ETFos. Patiesībā daži esošie spēlētāji jau tā dara (un tāpat ņem augstas komisijas).
Par 0,75% — šī noteikti nav ilgtermiņa ekvilibra komisija. Tas ir minimums, kas mūsuprāt ir nepieciešams, lai iekustinātu situāciju tirgū. Tirgus apjomam vēl ir, kur augt, bet nešaubos, ka Ilgtermiņā komisijas tirgū būs vēl zemākas.
11. maijs, 2017 @ 2:34 pm
Shut up and take my money!
11. maijs, 2017 @ 2:44 pm
🙂 tikko būsim izgājuši licencēšanās procesu un sakārtojuši visas juridiskās prasības, būsim priecīgi palīdzēt!
11. maijs, 2017 @ 3:09 pm
Rekinaties ar vel vienu iegulditaju. Konservativaja plana, 2016 gada, pec komisijam (speciali skatijos izrakstu), 0.0055%.
Tikai izteiksu ceribu, ka sis projekts nav “uz pardosanu” pie kritiskas masas sasniegsanas.
11. maijs, 2017 @ 3:46 pm
Kā Somija, Dānija nonāk līdz ~ 0.1% komisijas līmeņiem?
11. maijs, 2017 @ 3:56 pm
Šis ir apjoma bizness. Bagāta valsts ar pensiju sistēmu, kurā jau sen tiek daudz iekrāts, procentuāli no lielā iekrājuma var ņemt ļoti zemas komisijas.
Bet tagad jau arī Latvijas iekrājums — gandrīz 3 miljardi EUR — ir vairāk nekā gana liels, lai rastu iespēju būtiski samazināt komisijas.
11. maijs, 2017 @ 4:22 pm
Man kā 2.līmeņa pensiju dalībniekam ļoti patīkama ziņa! Turklāt jau sākas “vainīgo” sarosīšanās : ) http://www.db.lv/finanses/nakamgad-var-gaidit-strauju-pensiju-2-limena-planu-komisijas-maksu-samazinajumu-462781?utm_campaign=footer_news&utm_source=startpage_bottom
Kopumā ieguvēju skaits būs liels. Ceru, ka tas ļoti nepatraucēs konkrētajam Jūsu produktam un tas pagūs “ieskrieties”
11. maijs, 2017 @ 4:25 pm
Mums ir liels prieks redzēt atsaucību mūsu iniciatīvai tirgū! Galu galā, ieguvēji tiešām būsim visi.
11. maijs, 2017 @ 4:54 pm
Būšu klients pie pirmās iespējas. Nošārēts un pastāstīts.
Nezūdošu mērķtiecību, izturību, un saprātu!
11. maijs, 2017 @ 5:49 pm
Paldies Tomam un visai Indexo komandai par iniciatīvu! Vai 3. līmeņa pensiju plānus neplānojat? Es labprāt izmantotu arī šādu iespēju, ne tikai 2. līmeni.
11. maijs, 2017 @ 6:04 pm
Jo lielāks būs sabiedrības atbalsts INDEXO iniciatīvai, jo ātrāk varēsim izskatīt iespēju piedāvāt arī citus risinājumus!
11. maijs, 2017 @ 6:16 pm
Vakar lasīju blogu par INDEXO, šodien – dzirdēju pa radio par jaunu 2.pensiju līmeņa piedāvājumu, vēl gan bez INDEXO vārda pieminēšanas, bet šaubu nebija, ka tas ir par to! Tiešām prieks! Un, cerams, netiks likti šķēršļi, jo nu jau bankas var sajusties apdraudētas?! Es būšu ar Jums!
Vai ir arī kādi plāni, attiecībā uz 3.līmeni?
11. maijs, 2017 @ 6:48 pm
Paldies par atbalstu! Jo lielāks būs sabiedrības atbalsts INDEXO iniciatīvai, jo ātrāk varēsim izskatīt iespēju piedāvāt arī citus risinājumus!
11. maijs, 2017 @ 6:55 pm
Ziņa ir laba, es arī pārcelšos pie Indexo, tīko būs iespēja. Bet, vai 0.75% nav par daudz? Saprotu Tavu argumentu par ieguldījumu apjomu, bet ar laiku tam vajadzētu augt. Varbūt, varētu pasolīt, ka pie noteiktā apjoma komisijas būs mazākas? Tas vēl vairāk motivēs cilvēkus ieteikt Indexo citiem 🙂
11. maijs, 2017 @ 9:14 pm
Paldies par ieteikumu — šis ir viens no variantiem, ko apsveram. Jebkurā gadījumā mūsu mērķauditorija ir domājošā tautas daļa ar finanšu zināšanām. Nešaubos — ja augs aktīvi — mūsu klienti neļaus mums nevienā brīdī gulēt uz lauriem 🙂
INDEXO filosofijas pamatā ir jēdzīga proporcija starp klientu ieguvumu un pārvaldītāja peļņu. Mūsu komisiju evolūcija to atspoguļos.
11. maijs, 2017 @ 7:20 pm
Izskatās interesanti, varētu apsvērt kādā brīdī, kad redzēs pirmos rezultātus.
Jo pēc būtības – komisijas ir viens stāsts, bet otra puse, kas principā ir daudz būtiskāka par komisijām, kāda ir Indexo pārvaldnieku personiskā pieredze, cik lieli līdzekļi ir pārvaldīti, kādā laika periodā, kāda ir bijusi reālā atdeve, kādi rezultāti ir bijuši krīzēs, piem., 2008-2009 utml, citiem vārdiem jebkas, kas ar faktiem apliecinātu, ko Indexo pārvaldnieki ir spējuši paveikt līdz šim.
ps. ar interesi gaidu banku pretgājienu, līdz šim no visiem lobijiem bankām tas ir bijis viens no visspēcīgākajiem, diez vai tas varētu palikt bez atbildes. Nav bijuši mēģinājumi jau startā jūs iznīdēt kaut vai pārpēkot?:)
11. maijs, 2017 @ 9:23 pm
Būtībā track record ir jēdzīgs jautājums, bet tad, kad ir runa par tradicionālajiem fondiem. Tas, ko gatavojamies piedāvāt, ir t.s. passive investing pieeja. Mēs nevienā brīdī nesolam, ka gudrāk par citiem izvēlēsimies akcijas vai obligācijas, vai veiklāk reaģēsim krīzes situācijā. Tieši otrādi — caur indeksu fondiem ieguldīsim visā pasaules tirgū un “neraustīsimies” dažādās tirgus situācijās — jo stastistika rāda, ka uzminēt pareizo rīcību vidēji neizdodas, un ieguldītāji no tā tikai zaudē. Šeit tad svarīgs ir nevis fonda track record, bet ilgtermiņa pasaules ekonomiskās attīstība.
Pašreiz vēl nevaru komentēt konkrētus nosacījumus, jo ejam licencēšanas procesu — bet būs ļoti skaidri definēta ieguldījumu politika ar sadalījumu pa diversificētiem pasaules tirgus indeksiem piesaistītiem fondiem, pie kuras dzelžaini turēsimies jebkuros tirgus apstākļos. Zemas komisijas, minimālas brokeru izmaksas (zems darījumu skaits), nekādu slēptu izmaksu (nekādi ieguldījumi pašu pārvaldītos fondos) — lai ilgu gadu griezumā cilvēka uzkrājums augtu kopā ar pasaules ekonomikas attīstību.
Personīgi, uzskatu, ka esam savākuši ļoti pieredzējušu komandu, kas šo mērķi īstenos veiksmīgi — bet par to katrs var spriest pats. Mūsu valdes un padomes pašreizējais sastāvs redzams indexo.lv!
11. maijs, 2017 @ 10:07 pm
Nav jau tā, ka LV bankas izceltos ar savu pensiju plānu performanci – vienalga vai plāns ir “dinamisks” vai “konservatīvs”.
12. maijs, 2017 @ 12:43 am
nu kā iesākumam, varētu sekot līdzi S&P 500, nē? vai arī tur ir vajadzīgas speciālas licences? katrā ziņā tas atrisinātu problēmu ar vēsturisko atdevi.
12. maijs, 2017 @ 12:48 am
Katrā ziņā prieks lasīt šo rakstu. Pakalpojums, kas jau sen bija nepieciešams Latvijas iedzīvotājam. Ceru, ka tiksiet galā ar regulējumiem un pārējo birokrātiju. Un ar banku lobiju (I guess)
12. maijs, 2017 @ 9:52 am
Šī lieta nav gluži tik vienkārša dažādu gan juridisku, gan finanšu apsvērumu dēļ (ir ierobežojumi, kur drīkst un cik daudz drīz ieguldīt, cik daudz vienā fondā, utt — plus Latvijas iedzīvotājam 100% ieguldīties amerikāņu S&P arī nebūtu tas saprātīgākais risinājums).
Ja varētu un būtu jēdzīgi 100% uzkrājuma likt vienā vai divos labi regulētos, juridiski ES bāzetos indeksu fondos, tas, protams, ļoti atvieglotu darbību un samazinātu izmaksas — bet droši vien tie būtu kādi pasaules, ne tikai ASV, fondi.
Kad būs licence un varēsim, arī pastāstīsim par savu pieeju — tas būs konkrēts kokteilis ar pasaules akciju un obligāciju indeksu fondiem, kurš ilgtermiņā gandrīz nemainīsies (pasīvā pārvaldes filosofija).
11. maijs, 2017 @ 8:31 pm
par bankām 🙂
http://www.db.lv/finanses/nakamgad-var-gaidit-strauju-pensiju-2-limena-planu-komisijas-maksu-samazinajumu-462781
11. maijs, 2017 @ 9:26 pm
Mums ir milzīgs prieks, ka tirgus dalībnieki piekrīt vajadzībai samazināt 2. pensiju līmeņa izmaksas — ar nepacietību gaidam šādu tirgus attīstību! No tā iegūsim mēs visi.
11. maijs, 2017 @ 10:33 pm
Tomam visu cieņu par uzņēmību un veiksmi saņemt FKTK visas nepieciešamās atļaujas, jo būs jārēķinās ar milzīgu FKTK birokrātisko pretestību!
12. maijs, 2017 @ 9:53 am
Paldies par atbalstu! Par sadarbību ar FKTK neko daudz nevaru komentēt, bet viss šķiet ļoti profesionāli.
12. maijs, 2017 @ 10:18 am
Jo kamdēļ būs birokrātiska pretestība?
12. maijs, 2017 @ 7:25 am
Paldies, ļoti iespējams pāriešu!
Vai ir kāds vismaz aptuvens timeframe? Saprotu, ka tas ir garš process un nevar tā skaidri pateikt, bet nu vismaz: pēc mēneša, līdz gada beigām, nākamā gada laikā utml.
12. maijs, 2017 @ 9:37 am
Gribētu varēt teikt, bet diemžēl šo lietu drīkst komentēt tikai FKTK. Tikko būs jaunumi, visiem, kas pierakstījušies indexo.lv, izsūtīsim ziņu!
12. maijs, 2017 @ 8:46 am
Apsveicama iniciatīva. Atbalstu!
Kā jau iepriekšējie komentētāji minēja, kad piedāvāsiet privātos pensiju fondus un arī ar papildus iespēju Mūža pensija?
Saprotu, ka dzīvības apdrošināšana ir specifisks bizness, bet vai tuvākā/tālākā nākotnē ir arī plānots DZA bizness ar līdzekļu uzkrājumu?
Veiksmi!
12. maijs, 2017 @ 9:36 am
Jo lielāka būs atsaucība, jo drīzāk varēsim apskatīt iespēju piedāvāt arī citus risinājumus! Noteikti apzināmies, ka gan 3. pensiju līmenī, gan uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā ir daudz, ko uzlabot.
12. maijs, 2017 @ 11:52 am
Laba iniciatīva. Vienīgais kā jau iepriekš minēts ne visiem 2.pensiju līmenis ir tik aktuāls. Es cereēju ka būs kaut kas līdzīgs kā Amerikāņu https://www.wealthfront.com/
T.i. startups kurā pats vari skaitīt iekšā/ārā kad gribi vai arī regulāri ieskaitīt, līdzekļus izvieto “low cost ETFos” vai index fondos un sabalancē pēc kaut kādām stratēģijām. Bet izklausās ka tas varētu būt nākošais solis. Lai veicas!
12. maijs, 2017 @ 12:01 pm
Sveiki! Apsveicu ar lielisku ideju un arī esmu par! Papētīju komandu, redzu pieredzi vadībā, ražošanas sfērā, finanšu sfēras augstākajā menedžmentā utt.
Jautājums, vai bez Toma, kuram, protams, ir lieliska pieredze Volstrītā, ir vēl kāds komandā, kas praktiski nodarbojies ar fonu un ieguldījumu pārvaldīšanu ikdienā (praktiskajām operācijām)? Neapšaubu, Tom, Tavas zināšanas, pieredzi, bet vēl vairāk pārliecību dotu četru un vairāk acu princips, ja vēl kāds ar līdzīgu praktisko pieredzi, kā Tu, ir komandā!
12. maijs, 2017 @ 12:24 pm
Paldies par atbalstu! Jautājums par pieredzi patiešām ir būtisks. Man ir Volstrītas pieredze, kolēģim Druvim Mūrmanim — pirms menedžmenta laikiem pieredze kā dīlerim un treiderim vairākās bankās — un padomes priekšsēdētājam Henrikam Karmo tieša pieredze ieguldījumos un fondu pārvaldīšanā vairākās Igaunijas sabiedrībās. Valdis Siksnis pienes būtisku vadības pieredzi, ir bijis arī atklāta pensiju fonda valdes priekšsēdētājs. Šī ir komanda no kuras arī pats katru dienu daudz mācos.
Četru un vairāk acu princips arī mums ir prioritāte — katru darījumu apstiprinās gan vismaz 2 INDEXO darbinieki, gan pārbaudīs un apstiprinās Turētājbankas darbinieki, nodrošinot pat vairāk kā 4 acu principu.
Tajā pašā laikā gribu uzsvert, ka mēs nespēlējam spēli — kuram ir gudrākie pārvaldītāji un kuri labāk mācēs izvēlēsies konkrētas akcijas vai obligācijas. Tas būtu pretēji INDEXO indeksu ieguldīšanas filosofijai, jo pētījumi rāda, ka “apspēlēt” tirgu ilgtermiņā neizdodas gandrīz nevienam — tikai naudu var pazaudēt.
12. maijs, 2017 @ 12:19 pm
Arī ABLV lec iekšā 2.līmeņa pārvaldīšanā!
http://www.fktk.lv/lv/mediju-telpa/pazinojumi-masu-informacijas-l/2017/6262-fktk-atlauj-ablv-asset-management-ipas-sniegt-jaunu-parvaldes-pakalpojumu-valsts-fondeto-pensiju-shemas-lidzeklu-parvaldisanu.html
12. maijs, 2017 @ 12:27 pm
Tirgus sakustējies — būs ļoti interesanti!
12. maijs, 2017 @ 1:05 pm
Sakas neliels shitstorms: http://www.db.lv/finanses/eksperts-laiks-radis-ka-indexo-veiksies-ar-skalo-tendenciozo-lozungu-realizaciju-dzive-462814?utm_campaign=footer_news&utm_source=ajax_loaded_bottom&utm_medium=articlename
Likas interesants sis komentars: Mums līdz šim ir izdevies atrast un izvēlēties parastos fondus, kas tīrās atdeves ziņā pārspēj gan indeksus, gan indeksa fondus, uzsver U. Upenieks.
Paskatoties uz vinu rezultatiem, bilde paveras pilnigi preteja:
3 gadi:
CBL Aktīvais ieguldījumu plāns +2.39%
CBL Universālais ieguldījumu plāns +2.24%
iShares S&P 500 EUR Hedged UCITS ETF (Acc) +13.78%
ComStage DAX® TR UCITS ETF +10.57%
1 gads:
CBL Aktīvais ieguldījumu plāns +5.57%
CBL Universālais ieguldījumu plāns +2.49%
iShares S&P 500 EUR Hedged UCITS ETF (Acc) +10.08%
ComStage DAX® TR UCITS ETF +34.66%
12. maijs, 2017 @ 1:14 pm
Nešaubos, ka esošos tirgus spēlētājus satrauc mūsu pārādīšanās. Novēlu, lai tā arī turpinātos.
Konkurents gan rakstā nekorekti norāda, ka mūsu paredzamais izmaksu samazinājums ir tikai neliels. INDEXO ne tikai samazinātu fiksētās pārvaldīšanas izmaksas uz 0,75% vai zemāk (tas vēl tiek saskaņots), bet arī neplāno ņemt mainīgo komisiju (kuras rezultātā pašreizējo spēlētāju komisijas pēdējo 5 gadu laikā sastādījušas vidēji 1.5%). Tas ir samazinājums par vismaz 50%.
Bet nešaubos, ka cilvēki, kuri seko lietai un saprot finanses — mūsu pirmā auditorija — atšķirību sapratīs.
12. maijs, 2017 @ 1:24 pm
Tas jau izklausas pec 2/20 hedge fondu mantkaribas! Pats ikdiena saskaros ar hedge fondu. Parvaldisanas komisija 2% no AuM pilniba nosedz visas izmaksas un garante 50% tiro pelnu. Un nemaz neminu 20% komisiju no pozitiva rezultata (performance fee). Vajpratigas naudas! Ka Bafets teica – santehniku darbs ir lielaka verte ka sadu “menedzeru” pienesums. Laiks tiesam pielikt sim punktu.
19. maijs, 2017 @ 8:15 pm
Jā, es arī kaut kā nesapratu to tekstu, ka komisijas ir 1%, jo praktiski visiem tā ir 2% (1% fiksētā + 1% mainīgā). Jā, ar piebildi “līdz 1%”, bet tā arī praktiski ir maksimālie 1%. Drusku par traku šāda līmeņa personai tik atklāti melot. Bet, ja neizglītotā tauta to pieļauj…
12. maijs, 2017 @ 2:46 pm
Tom, the main issue in Latvia is not even the commissions, but required by law 50% allocation to bonds in retirement funds for everyone. For me as 30 years old it doesn’t make any sense at all. I am not going to invest for my retirement which is probably some 35 years away in bloody bonds!!! This is criminal. They should let retirement funds to choose allocation from 100% stock to 100% bonds to 100% alternatives. It I piss my money away its my problem. At least this will give us a fighting chance to save for comfortable retirement thanks to higher equity returns over the long-term. Saving in bonds, even if those are ETF’s, is not going to fix it, we will still be looking at near-inflation return.
12. maijs, 2017 @ 4:43 pm
This is definitely an issue to be improved. I wouldn’t say 100% is appropriate for a pension plan, but 70-75% would be, for younger savers.
12. maijs, 2017 @ 6:14 pm
Why not 100% equity for a 30 year old? Full disclosure, my pension is 100% stocks, global allocation. I don’t care if its volatile, I cannot touch it until I am 55 anyway. At this age I just want to maximize my long term return and based on historic performance equity is the way to go to do it.
Now, at 50 I will probably get on a gliding patch to significant allocation to bonds to smooth any “last-minute” market volatility just before I retire. Sort of target-date fund strategy.
12. maijs, 2017 @ 4:28 pm
2.līmeņa pensijas uzkrāšana jau noslēgta ar Mūža pensijas līgumu, kurš likās vispraktiskākais, kaut arī pēc visu nodokļos un komisijas maksās aizgāja 1/3 uzkrājuma.
Tādēļ tagad varētu pāriet ar 3.līmeņa pensiju, un meklēju arī Uzkrājošo apdrošināšanu nākošajiem 5 gadiem, jo iepriekšējie beidzās. No jūsu veiksmes atkarīgs vai līdz gada beigām būs iespēja pievienoties vai būs jāiet pie kāda no esošajiem.
Gribētos atbalstīt INDEXO !
12. maijs, 2017 @ 4:33 pm
Paldies par atbalstu! Sāksim ar 2. pensiju līmeni. Ņemot vērā gan biznesa, gan juridiskos procesus, kas veicami, līdz 3. pensiju līmeņa vai UDA tirgum tikt vēl šogad iespēja ir diezgan zema. Redzēsim, ko rādīs nākotne!
Tikmēr aicinu par mums stāstīt un dalīties, lai varam augt un jau drīz piedāvāt arī citus risinājumus.
13. maijs, 2017 @ 12:43 pm
Count me in
13. maijs, 2017 @ 4:22 pm
Paldies par atbalstu!
13. maijs, 2017 @ 1:58 pm
Tomiņ, Tomiņ, kas tie par trikiem, ka dažos grafikos, sākums ir pie 2% nevis 0% ? 🙂
13. maijs, 2017 @ 4:20 pm
Oskar, ar smaidiņu vai bez, jēdzīgs jautājums, tādēļ atbildēšu pēc būtības. Datu prezentācija, protams, atstāj būtisku iespaidu uz uztveri. Tādēļ grafikos cenšos atšķirības padarīt samērīgas ar reālo iespaidu/būtiskumu dzīvē (tajā pašā laikā visus skaitļus atstājot pilnīgi skaidri uzrādītus).
Piemēram, atšķirība starp vidējo ienesīgumu 3,3% (2. PL) un 5,3% (mūsu konstruētais pasaules rādītājs) 25 gadu griezumā nozīmē 2,1 reizes lielāku pieaugumu. Ja pieņemt inflāciju 2%, tad 3,3 reizes lielāku reālo pieaugumu. Grafika proporcijas ir aptuveni proporcionālas šim ilgtermiņa iespaidam uz tipisko krājēju.
Runājot un rakstot par ilgtermiņa ieguldīšanu, mums jācīnās ar to, ka bioloģiski neesam ieprogrammēti domāt 20-30 gadu griezumā un intuitīvi saprast compound interest un ģeometrisko progresiju. Tādēļ jālieto uzskates materiāli, kas gan uzrāda patiesu faktuālu informāciju, gan emocionālā līmenī cilvēkam nodod būtisku informāciju par nozīmību.
13. maijs, 2017 @ 5:29 pm
Klau, kur Jūs bijāt, kad no finanšu sektora attīstības plāna 2017-2019. gadam komercbanku asociācija izmeta ārā uz pensionāru federācijas pētījuma pamata un FM atbalstīto 2. līmeņa pensiju plāna pārskatīšanu. (kas starp citu bija jau plānā iestrādāta). Pats biju klāt šai sanāksmē. Skats, diskusijas un argumenti bija zem katras kritikas. Totāls komercbanku diktāts ar FKTK atbalstu. Arī pāris dienu atpakaļ finanšu nozares konferencē FKTK pārstāve izteica bažas, ka nedod dievs ja kritīsies komercbanku peļņā.
13. maijs, 2017 @ 5:33 pm
Pie šī projekta strādājam aptuveni gadu. Kamēr vēl mums nav oficiāla statusa nozarē (licences), nav bijusi arī iespēja piedalīties ar nozari saistītās diskusijās un darba grupās — tas dažbrīd bijis kaitinoši, bet tāda ir realitāte. Tikko šī situācija mainīsies, noteikti aktīvi cīnīsimies par uzlabojumiem šajā nozarē arī no normatīvo aktu perspektīvas.
15. maijs, 2017 @ 10:53 am
Kāpēc ieguldīt Indexo nevis pa tiešo Vanugard vai jebkurā citā ETF?
15. maijs, 2017 @ 11:02 am
Individuālam ieguldītājam, kurš grib ieguldīt indeksos ārpus 2. vai 3. pensiju līmeņa, protams, vislabāk ieguldīt pa taisno. INDEXO gatavojas piedāvāt tieši 2. pensiju līmeņa risinājumu — šeit neizbēgami ir iesaistīts līdzekļu pārvaldītājs.
Jau pašreiz lielākā daļa Latvijas strādājošo caur sociālajām iemaksām katru mēnesi 6% algas uzkrāj 2. pensiju līmenī. Šie līdzekļi tiek pārvaldīti ar vājiem rezultātiem, bet komisijas ir augstas. Tā ir problemātika, ko gribam risināt.
16. maijs, 2017 @ 2:03 pm
Šajā sakārā vēl viens jautājums, kas iespējams ir viegli atbildams pameklējot internetā:
Kas notiek ar personas uzkrāto 2. līmeņa kapitālu, šīs personas nāves gadījumā.
16. maijs, 2017 @ 2:06 pm
Citējot manapensija.lv:
“Kas notiek ar pensiju 2. līmeņa kapitālu, ja persona mirst pirms vecuma pensijas pieprasīšanas?
Ja pensiju 2. līmeņa dalībnieks mirst pirms vecuma pensijas pieprasīšanas, viņa pensiju 2. līmeņa kapitāls tiek ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā (t.i. pensiju 1. līmeņa budžetā). Šis kapitāls tiek ņemts vērā aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju mirušā pensiju 2. līmeņa dalībnieka apgādībā bijušajām personām saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām”. Šo kapitālu nevar mantot mirušā pensiju 2. līmeņa dalībnieka mantinieki.”
Es gan uzskatu, ka šo lietu vajadzētu mainīt — lai cilvēkiem būtu reāla sajūta, ka 2. PL uzkrājums viņiem pieder.
17. maijs, 2017 @ 2:29 am
Patiesībā skumji. Pilnīgi piekrītu – neredzu iemeslu kāpēc lai nenotiktu šī mantošana.
Ideja rakstam: Varbūt tev liksies garlaicīgi, bet gribētu redzēt patiešām analītisku rakstu par Parex bankas stāstu un valsts pieņemto lēmumu analīzi, kā arī Citadeles pārdošanu un darījuma cenu. Lasītu rakstu līmenis neļauj pat līdz galam saprast cik valsts zaudēja, cik atguva un cik vēl ir cerības atgūt. Arī analīzes par to vai cena bija atbilstoša vai nē – īsti nav. Intuīcija saka, ka cena varēja būt daudz lielāka, tomēr gribētos varbūt redzēt uz vismaz pieejamajiem finansu pamatdatiem balstītu analīzi, saprotot to ka kredītportfeli un tādas lietas nezinot tā precīzu saturu izvērtēt būtu ļoti grūti.
Interesanti būtu papētīt arī vēl vienu mītu – Zelta dienvidu tilts. Nav īsti tavs lauciņš, tomēr tautā populārs mīts vēsta, ka izmaksas tika uzpūstas un ja pareizi atminos lielāko sadārdzinājumu radīja tieši līdzekļu piesaiste/kredīts. Kādi bija šīs piesaistes nosacījumi, vai pie varas esošie cilvēki izmantoja iespējas laicīgi pārkreditēties un vai noslēgtais līgums nebija aizdomīgi izdevīgs naudas nodrošinātājiem – izklausās pēc kaut kā tāda, par ko tev varētu būt samēra profesionāls viedoklis. Protams, nezinu vai tas tev būtu interesanti, un vai maz ir iespējams tikt klāt vajadzīgajiem datiem.
17. maijs, 2017 @ 11:04 am
Šie tiešām nav gluži mani lauciņi, un es arī nebūšu zinošākais, kas varētu spriest par bankas pirkuma darījuma pareizo cenu. Esmu vienā šādā lielā darījumā piedalījies Volstrītā — kad par ievērojamu summu tika pārdota liela bankas UBS daļa — un man ir diezgan skaidrs priekšstats par to, cik sarežģīti patiesībā ir novērtēt šādu darījumu (un dažādi tirgus spēlētāji vienu un to pašu darījumu mēdz novērtēt diezgan atšķirīgi).
16. maijs, 2017 @ 2:09 pm
Tie 40 milj. eiro ir kopējā summa par komisijas maksām vai summa, kas veidotos atlikumā, ja komisija būtu bijusi 0,75%?
Ļoti izveicīgs triks ir uzrakstīt, ka “šī nejēdzība mums pāgājušogad izmaksāja 40 miljonus eiro”, ja pat ar divreiz mazākām komisijas maksām summa tik un tā būtu diezgan iespaidīga – 20 milj. eiro.
16. maijs, 2017 @ 2:19 pm
Tā ir kopējā summa. Piekrītu, ka komisiju līmenim ilgtermiņā jākrītas vairāk kā 2x. Bet ar kaut ko ir jāsāk.
Jaunam tirgus spēlētājam, bez aktīvu apjoma, ienākt tirgū ar 2x zemākām komisijām arī ir gana liels izaicinājums (no kaut kā ir jānosedz izmaksas, kas veidojas, lai izpildītu visas samērā sarežģītās likuma prasības attiecībā uz 2. PL). Bankas, protams, to varētu atļauties darīt jau šodien, jo tur “krējuma” ir daudz.
17. maijs, 2017 @ 2:34 am
Vai līdz ar licenses dabūšanu un iespēju nodrošināt 2. pensiju līmeņa pakalpojumus INDEXO iegūs arī iespēju piedāvāt uzkrājošo dzīvības apdrošināšanas starpniecīnbas pakalpojumus?
Tehniski itkā nesaistīta lieta, tomēr, tirgū tie paši spēlētāji un tā pati situācija.
17. maijs, 2017 @ 11:02 am
Nē, pašreiz esam iesnieguši FKTK dokumentus tikai par 2. pensiju līmeņa līdzekļu pārvaldīšanu. Protams, arī uzkrājošā dzīvības apdrošināšana ir nozare, kuru ar interesi vērojam, bet konkrētu plānu nav.
17. maijs, 2017 @ 9:25 pm
Jēdzīgs raksts no Bloomberg, cik ilgtermiņā izmaksā 1.4% aktīvu pārvaldīšanas komisija. Apmēram 1/3 no visa uzkrājuma: https://www.bloomberg.com/view/articles/2017-05-16/americans-savings-make-wealth-managers-rich.
18. maijs, 2017 @ 9:40 am
Ļoti labs raksts, paldies! Padalīsimies soc. tīklos.
18. maijs, 2017 @ 8:21 am
Nupat tvnet manīju ziņu, ka FKTK pieņēmuši pozitīvu lēmumu. Apsveicu!
Es noteikti pierakstīšos, tiklīdz tāda iespēja būs.
18. maijs, 2017 @ 9:01 pm
Vai šo pensiju naudu var ieguldīt vai investēt Latvijā?
Sanāk, ka pērkot ASV izdrukātos ETFus latvieši iegulda naudu ASV attīstībā, savukārt ASV investīcijas LV kādi 10 miljoni gadā.. neadekvāti!
Manuprāt, pensiju naudu gudri investējot LV ieguvumi būtu daudz lielāki. Ekonomika attīstītos, dzīves līmenis augtu..utt Un ja pensiju naudu apsaimnieko LV, vismaz komisijas nauda netiek izvesta ārpus LV. Jāskatās uz kopējo labumu.
19. maijs, 2017 @ 1:01 pm
Mēs atbalstam dažādību tirgū, un ieguldījums Latvijā ir viena alternatīva, kurai ir savi plusi. Vismaz sākotnēji INDEXO piedāvās citu, uz pasaules tirgiem vērstu risinājumu, vairāku apsvērumu dēļ:
1) Risku diversifikācija. Ja tu dzīvo Latvijā, strādā Latvijā, tavi draugi un ģimene ir Latvijā, un arī tava pensija ir ieguldīta Latvijā — var sanākt nelāgi, ja brīdī, kad ej pensijā, Latvijā diemžēl ir kāda finanšu krīze. Tad grūti būs gan ikdienā un ģimenei, gan ar pensijas uzkrājumu. Mūsu filosofija ir ieguldījumi diversificētos tirgus indeksos, kas pasargā dalībnieku no koncentrācijas vienā reģionā vai nozarē.
2) Pievilcīgu ieguldījumu iespēju trūkums. Vienkārši ieguldot vietējo uzņēmumu akcijās, netiek stimulēta ekonomika (vismaz ne tiešā veidā) — tiek padarīti bagātāki pašreizējie akcionāri. Lai stimulētu ekonomiku, būtu jāiegulda riska kapitālā, jaunos uzņēmumos, projektos ar labu iespējamo ilgtermiņa ienesīgumu. Mazā tirgū šādu projektu plūsma ir ierobežota un neparedzama, un šie projekti ir ļoti riskanti. Turklāt pa vidu neizbēgami ieslēdzas birokrātija un starpnieki, no kuriem katrs arī gribēs nopelnīt, kamēr ilgtermiņa rezultātu grūti paredzēt.
3) Man personīgi spēcīgs šķiet arī ekonomiskais arguments. Sakam, ka “nauda aizplūst uz ārzemēm”. Bet patiesībā, investējot ārzemēs, mēs nopērkam daļiņu no ārzemju uzņēmumiem. Tā ir tieši pretējā situācijai tam, kā ārzemnieki iegulda Latvijā — tad mēs sūdzamies, ka mēs strādājam ārzemnieku labā. Kādēļ nepriecāties par iespēju, kad ārzemnieki strādās mūsu labā un apmaksās mūsu pensijas?
Tajā pašā laikā, ja tirgū pieejamās iespējas mainīsies, mēs neizslēdzam iespēju nākotnē izveidot arī zemu izmaksu ieguldījumu plānu ar lielāku reģionālu uzsvaru uz Latviju.
23. maijs, 2017 @ 2:35 pm
1) Salīdzināsim pensiju pārvaldes izmaksas OECD valstīs
—
Interesantā kārtā infografikā neparādās vispār Lietuva? Kā tā?
2) indexo.lv mēģinot piereģistrēties, ka mani tas interesē, nekas nenotiek — ar Google Chrome atveru lapu, spiežu “Pierakstīties”, spiežu “OK”…. un nekas nenotiek — lodziņš neaizverās, apstiprinājums nekāds neparādās. Necmuki.
23. maijs, 2017 @ 4:16 pm
1) Lietuva nav OECD dalībvalsts.
2) Vai Jūs bijāt atzīmējis ķeksīti blakus tekstam par to, ka piekrītat nodot savus datus? Ja jā, tad tā patiešām ir izstrādes kļūda un risināsim – paldies, gaidīšu apstiprinājumu. Pierakstīties var tikai, ja ķeksītis atķeksēts (tāda juristu prasība).
5. jūnijs, 2017 @ 11:23 pm
Cik tev pašam ir 2.līmenī? Vai tu mani plānus? Es mainu, kā izrēķināt vai es esmu nopelnījies vairāk sekojot līdzi savam pensiju plānam. Ja nemaini tad viegli saprast.
6. jūnijs, 2017 @ 11:44 am
Lai aprēķinātu sava 2. PL konta ienesīgumu:
1) No latvija.lv jāsaņem un Excel jāuzmodelē visas iemaksas laika gaitā, kā arī pašreizējais uzkrājums.
2) Tad var pielietot funkciju XIRR, lai aprēķinātu matemātisko ienesīgumu no šīm iemaksām.
Nedaudz ķēpīgi. Un tad arī nebūs viegli salīdzināt ar citu plānu ienesīgumu, jo dati manapensija.lv tiek uzrādīti par vidējo ienesīgumu periodā. Tas neatspoguļo reālo ienesīgumu, kuru iegūst cilvēks, kurš pakāpeniski iegulda naudiņu laika gaitā. To var uzmodelēt, bet sanāk normāls darbiņš.
Kā aptuvenu norādi var salīdzināt dažādo plānu ienesīgumus konkrētajos laika sprīžos, kuros tajos piedalījies, bet tas būs tikai ļoti aptuveni.
Tā kā algotu darbu esmu strādājis gandrīz tikai ASV, tad uzkrājums man neliels, bet kopš atgriešanās Latvijā strauji aug. . .tagad, protams, gaidot INDEXO, starp plāniem nelēkāju.
9. jūnijs, 2017 @ 3:22 pm
Kā beidzās ar INDEXO atklāšanas prezentācijā solītajām kino biļetēm?
9. jūnijs, 2017 @ 3:31 pm
Piedāvājums ir spēkā! Tiem, kuri nedzirdēja:
Tā kā bankām tagad pensiju tirgū vieglā peļņa beigusies, piedāvājām mierinājuma balvu. Uuzrakstiet uz info@indexo.lv no jebkuras Latvijas komercbankas epasta adreses, apstipriniet, ka pats izvēlēsities INDEXO, un mēs jums dāvināsim kinobiļeti par brīvu.
Pirmie baņķieri jau savu biļeti ir saņēmuši!
(Vispār gan jāmin, ka mēs ar brīvbiļešu un loteriju paņēmienu pārdot INDEXO pakalpojumus neplānojam. Šis ir speciāls izņēmums baņķieriem, jo zināms, ka bankām šis paņēmiens ir ļoti mīļš).
13. jūnijs, 2017 @ 3:46 pm
Indexo vajag kalkulatoru kāds ienesīgums procentos, ievadot shēmas dalības gada sākumu, tagadējais uzkrājums un nopelnītais. Labi būtu ja pats varētu vēl iemaksāt 2.līmenī, jo trešajā bezjēdzīgi visu apēd komisija vismaz sākumā pāris gadus.
19. jūnijs, 2017 @ 12:09 pm
Par šādu kalkulatoru esam domājuši. Vajadzētu pieeju informācijai par dalībnieku reālajām iemaksām 2. pensiju līmenī. Šāda pieeja ir tikai VSAA. Tā kā pašreiz tādu kalkulatoru varētu izveidot paši VSAA vai arī mēs brīdī, kad mainīsies regulējums par informācijas pieejamību, un pārvaldītāji varēs uzzināt savu individuālo klientu iemaksu un uzkrājuma informāciju.
19. jūnijs, 2017 @ 1:45 pm
Vai vispār ir tāda opcija apsverama, ka 2.pensiju līmenī varēs arī pats veikt iemaksas? Līdzīgi kā 3?
19. jūnijs, 2017 @ 3:45 pm
Šī ir ideja, kurai būtu daudz priekšrocības. Cik zinu, tāda tiek apspriesta Igaunijā. Iespējams, par to nākotnē runāsim arī LV tirgū. Protams, tas prasītu zināmas infrastruktūras un sistēmu izmaiņas valsts/VSAA pusē.
1. jūlijs, 2017 @ 2:28 pm
Man prieks, ka Indexo ir pamanījis problēmu Latvijā – banku komisijas ir milzīgas un tās tiek ieturētas neatkarīgi no tā vai pensijas kapitāls tiek palielināts vai samazināts. Bet būtiskāks ir apstāklis, ka banku komisijas aprij ne tikai pensiju naudu, bet arī ikdienai paredzēto, ar komisijas maksām par naudas izņemšanu, ar maksām uzņēmējiem par karšu pieņemšanu un tā tālāk! Ja katrs iedzīvotājs un uzņēmums samaksā bankām 1-2% no sava mēneša apgrozījuma, tad varam iedomāties kādas summas aiziet gar degunu gan iedzīvotājiem, gan ekonomikai!
3. jūlijs, 2017 @ 9:49 pm
Šodien pie pirmās iespējas ( cik sapratu), pieteicos uz INDEXO plānu.
Nedaudz gan samulsu, jo pie reizes iegāju e-pakalpojumā par 2. līmeņa pensiju kapitālu un paskatījos atskaiti:
“2017. gadā administratīvās izmaksas ir 0.18% no aprēķinātajām iemaksām”
Vai tas nozīmē, ka mana šī gada komisija ir tikai 0.18% vai īstās komisijas par kapitāla uzturēšanu tur vēl nav minētas?
P.S.
Ceru, ka INDEXO būs patiešām caurspīdīgs un vienmēr centīsies piedāvāt labāku un labāku pakalpojumu. Ticu arī šeit izklāstītajai filozofijai, ka ilgtermiņa ieguldījumu stratēģijai ir jābūt pasīvai, jo ilgtermiņā uzvarēt vidējo tirgus indeksu ir grūti un nav metodes, kas ļautu to izdarīt. Man patīk, ka INDEXO šajā ziņā neizliekas un necenšas uzbūvēt mītu par “tirgus speciālistu” pievienoto vērtību.
4. jūlijs, 2017 @ 10:56 am
Paldies par uzticību un atbalstu!
Par 0,18% no iemaksām – šeit runa par izmaksām, kuras par 2. pensiju līmeņa administrēšanu ietur VSAA. Pārvaldītāja izmaksas tām nāk pa virsu.
4. jūlijs, 2017 @ 11:15 am
Es arī vakar pieteicos un pie reizes paskatījos atskaiti un ieraudzīju tos 0.18%.
Un sapratu, ka neko baigi daudz nesaprotu no tiem cipariem un cik daudz no manis ir paņēmis CBL Aktīvais ieguldījumu plāns 🙂
4. jūlijs, 2017 @ 9:21 pm
Wow. tas ir labs. Itkā 0.18% nav daudz bet tā vai tā smieklīgi, ka no tiem 6% kas aiziet uz 2. līmeni arī kaut kas aiziet administrācijā. Ņemot vērā, ka nodokļos aiziet tuvu 50% biju gaidījis, ka valsts struktūru administrācijas izmaksas tiek segtas no citiem nodokļiem.
Būtu vispār interesanti uzzināt, kas cik kur aiziet, ja iekasētie nodokļi vispār tiek dalīti tādā veidā nevis samesti kopējā katlā un tad pārdalīti.
Nu piemēram x% aiziet tava bezdarbnieka pabalsta “apdrošināšanai”. Tad varbūt būtu iespējams nākotnē ar šiem nodokļiem vairāk operēt pašam maksātājam. Teiksim pieņemt lēmumu, ka daļa no šiem x% nonāk kaut kāda arodbiedrībā (kuru var izvēlēties līdzīgi 2. pensiju līmeņa pārvaldīšanai), kur tu attiecīgi vari izvēlēties savu plānu, kur piemēram varētu uzkrāt savu bezdarbnieka pabalstu, tā lai problēmu gadījumā tu nebūtu atkarīgs no LV pēkšņi pieņemtā lēmuma, ka šogad pabalstu izmaksās tkai 3 mēnešus un tā apjoms būs 2x mazāks nekā pagājušo gadu.
Lielākais nodokļu sistēmas trūkums LV, manuprāt, ir tas, ka tā slikti motivē nemaksātājus pāriet uz pelēko un balto zonu, jo nemaksājot ir iespējams uzkrāt daudz labāku buferi nebaltai dienai. Bankas daļēji to motivē pieprasot legālus ienākumus kredīta izsniegšanai, bet valstij būtu jānāk pretī ar daudz lielākiem atvieglojumiem par apgādībā esošām personām, par mājokļa kredītu utt.
Nebūtu slikti ienākumus vērtēt pēc mājsaimniecības kā tas ir ASV.
15. jūlijs, 2017 @ 10:49 am
Pievienojos Indexo Izaugsme plānam un mana sieva izdarīja to pašu. Tā kā plus vēl divi Jums ir 🙂
15. jūlijs, 2017 @ 4:49 pm
Paldies par atbalstu un uzticību!