16 Comments

  1. armands
    18. maijs, 2017 @ 11:50 am

    Valstu obligācijas retail investoriem (it īpaši no LV) laikam būs pagrūti nopirkt lielā darījuma apjoma dēļ… Vai arī es kļūdos?

    Reply

    • Toms
      18. maijs, 2017 @ 12:06 pm

      Šī bloga lasītāji ir ļoti dažādi, bet tipiskajam retail ieguldītājam pavisam noteikti ērtāk un prātīgāk būs ieguldīt obligācijās, izmantojot zemu izmaksu fondus. Lai izveidotu kvalitatīvu, diversificētu obligāciju portfeli, patiešām nepieciešams diezgan apjomīgs kapitāla daudzums — pat izmantojot t.s. retail bonds ar samērā maziem minimālajiem daudzumiem. Ieguldot akcijās, situācija ir daudz vieglāka.

      Reply

    • fds
      18. maijs, 2017 @ 1:50 pm

      Var pirkt LV izdotās – tās cik atceros Valsts Kase un Latvijas banka reklamēja, ka ērti pieejamas privātpersonām.

      Reply

  2. Juris
    18. maijs, 2017 @ 12:18 pm

    Paldies par ieskatu spēlētāju profilā, kuriem ir saistošas obligācijas pie jebkura ienesīguma!

    Reply

    • Toms
      18. maijs, 2017 @ 1:04 pm

      Prieks, ka lietderīgi!

      Reply

  3. Vilx-
    18. maijs, 2017 @ 12:56 pm

    He, interesanti… lasot par visām šitām negatīvajām kredītlikmēm, inflāciju, deflāciju, samudžināto finanšu tirgu, parazītbaņķieriem, utt — rodas sajūta, ka tas viss ir kaut kā “nepareizi”. Ka tie ir blakusefekti nepārdomātai sistēmai, kuriem ideālā gadījumā nevajadzētu būt. Tiesa, kā būt “pareizāk”, es arī nezinu. 🙂

    Reply

    • Toms
      18. maijs, 2017 @ 1:04 pm

      Vilx, man liekas tas ir mums analītiskajiem cilvēkim — fiziķiem, matemātiķiem, programmētājiem — piemītošā tendence ticēt, ka vajadzētu varēt atrast kādu elegantu un skaistu sistēmu, kur viss pareizi un loģiski strādā. Bet pie sarežģītām sistēmām ieslēdzas visādi nelineāri efekti un šķiet, ka tas paliek neiespējami. . .

      Reply

      • Vilx-
        18. maijs, 2017 @ 5:24 pm

        Mjā, Tev varētu būt taisnība. 🙂

        Reply

      • shpats
        19. maijs, 2017 @ 11:10 am

        Ooo, jā, šim pilnīgi noteikti piekrītu! Smieklīgākais, ka arī es esmu meizmācījies fizmats – Programmētājs.. 🙂

        Reply

  4. fds
    18. maijs, 2017 @ 1:52 pm

    Mazajiem banku klientiem diez vai kādreiz būtu negatīvas likmes… Neticās – tad jau tiešām liela daļa vnk ņems ārā un glabās zeķē!

    Reply

    • Toms
      18. maijs, 2017 @ 5:28 pm

      Jā — šaubos, vai tāda lieta tiks piemērota, kamēr depozītā mazāk par tiem pašiem 100,000 EUR. Pašreiz zinu, ka depozītiem virs 1,000,000 EUR šur tur jau mēdz piemērot .

      Reply

      • Jānis
        19. maijs, 2017 @ 10:14 am

        Mazajiem klientiem negatīvās likmes jau sen ir realitāte. Tikai tās ir veikli ietērptas komisijās par maksājumiem, automātiskajiem maksājumiem, ikmēneša apkalpošanas maksu, karšu izsniegšanas/gada maksām u.t.t. Daudzās vietās pa bišķiņam, tā lai retail klients neredz, nejūt un neprotestē 🙂 .

        Reply

      • Kaspars
        23. maijs, 2017 @ 6:05 pm

        Cik atceros, Royal Bank of Scotland ar kaut ko šādu jau sāka spēlēties…

        Reply

  5. Wx
    18. maijs, 2017 @ 2:44 pm

    Ir vel tads interesants variants, nopirkt Baltkrievija valsts vai lielakas bankas (100procenti valsts akcionars) obligacijas EUR vai USD, kuras nodrosinatas ar citam valsts obligacijam. Ienesigums sobrid ap 5proc. EUR. Risks – ja nu Baltkrievijai defolts, bet sobrid diez vai.

    Reply

  6. Kaspars
    23. maijs, 2017 @ 6:04 pm

    Tom, paldies par rakstu!

    Viens jautājums saistībā ar tā saucamo QE programmu, ko šobrīd arī aktīvi piekopoj ECB. Ideja taču ir vienkārša – ECB katru mēnesi par milzīgām naudas summām uzpērk dalībvalstu obligācijas, tādā veidā iepludinot ekonomikā piķi. Tajā pašā laikā, Dienas Biznesā lasu, ka Latvija kārtējo reizi emitējusi jaunas obligācijas. Īsti nesaprotu šo procesu – ECB uzpērk, taču atsevišķas valstis tās pastāvīgi emitē. Kur loģika?

    Reply

    • Toms
      24. maijs, 2017 @ 9:45 am

      Patiesībā interesants jautājums, par kuru arī daudz tiek debatēts! To arī mēdz uzskatīt par iemeslu, kādēļ QE izdodas nosist zemē procentu likmes, bet ne pārāk izdodas palielināt inflāciju. Jo reālais efekts sanāk, ka ECB aizdod Latvijai un citām dalībvalstīm naudu. Rezultātā palielinās komercbanku rezerves centrālajā bankā, nevis reālā nauda apgrozījumā. Lai palielinātos nauda apgrozījumā, komercbankām vajadzētu uz šo rezervju bāzes palielināt aizdošanu, bet nav īsti skaidrs, kādēļ lai viņas tā darītu (patiesībā jau viņas ir tikai nomainījušas ļoti drošas obligācijas ar vēl drošāku depozītu centrālajā bankā). Ar negatīvajām procentu likmēm centrālās bankas to it kā mēģina stimulēt, bet no otras puses zemas procentu likmes samazina komercbanku ekonomisko motivāciju riskēt, kādam aizdodot. Tā kā vieglas izejas nav.

      Bet tas tā – šeit jau mēs aizejam smalkos makroekonomiskos argumentos, kurus citi pārzina daudz labāk par mani. Personīgi mani interesē tieši efekts uz vērtspapīru tirgu (konkrēti, uz obligāciju tirgu).

      Reply

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *