18 Comments

  1. guntars
    23. maijs, 2017 @ 3:28 pm

    Pilnīgi piekrītu: Brīvais tirgus!!! Bet gribu pievienot vēl vienu metodi ienākumu kāpumam.

    Vairot savu produktivitāti un panākt no darba devēja iespēju strādāt ārpus ofisa.
    Nav noslēpums lielākā daļa ofisa darbinieku strādā 3-4h. Pārējā laikā “īsina laiku” soc tikli, kafija ar kolēģiem, pusdienas uz 2h, sarunas pa telefonu ar draugiem un radiem, kārto privātās lietas u.t.t.

    “Work when you work!”

    Ja ieliksi visas produktīvās 8h esošajā darba vietā ir liela iespēja ka to nenovērtēs un divas reizes vairāk neviens tev nemaksās. Kolēģi arī ātri apslāpēs tavu entuziasmu: “Kur tus skrien”?. Savukārt ja strādāsi no mājām un pierādīsi darba devējam ka esi vēl produktīvāks, tad atbrīvojušās stundas var ielikt citā arodā. Tādā veidā darba devējs neredz cik ilgā laikā tu tiec ar darbu galā un tam nav iespējas uzlikt tev papildus neatalgotu darbu.

    Šis ir piedāvājums nepalielināšanai. Neviens nav aizliedzis strādāt 10 un 12h dienā. Ja lieta patīk un zini kāpēc tu to dari, tad arī tas neliekas daudz.

    Reply

    • Toms
      23. maijs, 2017 @ 4:18 pm

      Ja var atrast īsto darbu un īsto darba devēju, ar kuru šāds modelis strādā, tad tas tiešām ir ļoti pievilcīgi!

      Reply

  2. fds
    23. maijs, 2017 @ 3:39 pm

    Mūsdienu modernajā vidē strauji aug un ar vien lielāka nozīme parādās tieši pašmācībām un mazina universitāšu devumu. Cik pirms 10-15 gadiem bija dažādi interneta portāli paredzētēti mācībām? Tagad tikai iegūglē “Learn android programming” (vai jebko citu) un Tev izmetīs kaudzi ar dažādiem saitiem – gan bezmaksas, gan maksas kursiem. Tad tik jautājums cik pašam galva strādā un ko vari iemācīties. Protams, tas nedarbosies ar nozarēm, kur tevi vnk neņems bez universitātes grāda un praktiskām zināšanām – piemēram, ārsts utml.

    Bet, ja esi tik minimāli universitātes vispārīgu grādu pabeidzis un strādā darbu, kas ātri ieiet rutīnā – jā, esi pat ļoti aizvietojams.

    Reply

    • Toms
      23. maijs, 2017 @ 4:17 pm

      Jā, pašreiz ir brīnišķīgs brīdis cilvēkam, kurš grib izglītoties pats!

      Reply

  3. lai
    23. maijs, 2017 @ 7:50 pm

    Kā kļūt par konsultantu? Šo fizikas maģistrantūras studentu ievērojami vilina tāda karjera.

    Reply

    • Toms
      24. maijs, 2017 @ 9:14 am

      Uz šo nozari katram ceļš savs. Rietumos ir lielie konsultantu biroji, kur ņem cilvēkus uzreiz no universitātes un “izaudzina”, bet par LV nezinu. Ir, protams, lielās audita/grāmatvedības/finanšu konsultāciju firmas (Deloitte, PwC, E&Y, KPMG). Darbs tur noteikti ir laba izglītība. Bet nezinu, vai tur bez konkrēta grāda ņem uzreiz no universitātes.

      Klasiskāka pieeja būtu sākumā vairākus gadus pastrādāt dažādās nozarēs (vēlams – saistītās ar tām nozarēm, kur pēc tam vēlies konsultēt). Ja neesi darbinieks konsultantu birojā, individuālu konsultantu bez vismaz 5-6 gadu darba pieredzes nopietni neņems.

      Reply

      • Jānis
        22. jūnijs, 2017 @ 12:51 pm

        Par Big4, Latvijā pieņem darbā studentiņus, lai mazāk jāmaksā.

        Reply

    • Miks
      24. maijs, 2017 @ 10:40 am

      Galīgi neiesaku tiekties uz auditoru/konsultāciju firmām. Tajās bieži nākas strādāt 1.5 slodzi un ne vienmēr tevi novērtē.
      Fizikas maģistrantūras studentu noteikti jebkur ņems ar atplestām rokām kā datu analītiķi. Tālāk jau izaugsme un līdz ar to tava alga aug ļoti strauji (ja strādā kārtīgi). Latvijā ir zināms iztrūkums šajā jomā un normālus datu analītiķus atrast ir diezgan pagrūti.

      Reply

  4. JK
    23. maijs, 2017 @ 8:07 pm

    Viss ātrāk var palielināt savu vērtību un kļūt daudz konkurētspējīgāks mainot savu attieksmi un paceļot pašapziņu (būtiski nejaukt ar bravūru). No “izsist maksimālu labumu” uz “dot maksimālu labumu”. Pat ja esošais darba devējs nenovērtēs, ātri vien partneri, konkurenti savāks uz daudz labāk udarba vietu.

    Tas tāpat, kā intervijās uzreiz atsijāju darbiniekus, kam jautājums “cik maksās” parādās prms vēl esam sapratuši ko foršu varam darīt kopā un kādu tas labumu nesīs kopumā.

    Tas arī ieteikums darbiniekiem, nekad neparsiet cik maksās u nnesauciet arī savu cenu uzreiz, pat ja uzstājīgi prasa. Izrunājiet, ko varat sniegt un tad dodiet iespēju darba devējam novērtēt to un izvērtēt sava budžeta iespējas jūsu algošanai. Ja galīgi uzbāžas palīdz frāze: “Tagad zināt ko un kā es varētu kopā ar jums darīt un tāpat zināt savas budžeta iespējas sadarbības finansēšanai. Domāju, ka jusu piedāvātais atalgojusm būs interesants”. Tad ja saņem mazu piedāvājumu var turpināt pārrunas par darba apjomu un/vai stundām nedēļā.

    Reply

    • acc
      1. jūnijs, 2017 @ 12:57 am

      Šis ne vienmēr ir viennozīmīgi… Parasti apmierinātība ar dzīvi izsakās kā
      (darāmais darbs + apstākļi) x kompensācija,
      un kad maini darbu ir pietiekami būtiski nesamazināt apmierinātības līmeni, kas ir sasniegts. Gadījumos, kad darbu meklē un gribi konkrēto pozīciju, tad kompensācija ir sarežģīts temats, bet tad arī parasti darba un apstākļu puse ir pietiekami liela, lai pavērtu plašākas iespējas variācijām par kompensāciju tēmu. Bet, kad kompānijas grib Tevi konkrētai pozīcijai, tad, nesaprotot plānoto kompensācijas apjomu jau pašā sākumā, bieži tā ir bezjēdzīga laika tērēšana.
      LV ir īpaši izteikts niķis piedāvāt darbu un nenorādīt kompensācijas apjoma robežas, un beigās piedāvāt nosacījumus, kas apmierinātības vienādojumā rezultējas zemākā rezultātā par pašreizējo, un īpaši tas tracina, kad sarunu gaitā ir noskaidrota atalgojuma robeža, zem kuras apsvērt darba maiņu būtu neadekvāti, un saņem nevis korektu ziņu, ka diemžēl budžets konkrētai pozīcijai neatļauj noalgot, bet piedāvājumu ar fiziski mazāku kompensāciju par pāris reizes vairāk galvassāpēm darba pienākumos … Kompensācijas apjoms ir pietiekami labs indikators tam, kāds ir sagaidāmais kvalifikācijas līmenis un var novertēt vai ir vērts pacensties pierādīt, ka esmu tā vērts, vai gluži vienkārši pat nesākt detalizētas sarunas – izmainīt darba devēja plānoto budžetu uz augšu vairāk par 20-30% nebūs vienkārši.
      Citi diezgan adekvāti rādītāji ir kompānijas nodokļu pārskati – ja rekruiteris/kompānija apgalvo, ka viņiem esi vajadzīgs tieši tu, un pie draudzīga brīdinājuma, ka nebūsi lēts prieks, seko atbilde, ka ar kompensāciju nebūs problēmu, bet pēc nodokļu pārskata saproti, ka tava pašreizējā alga sastādītu 15%+ no kompānijas kopīgi izmaksātajām algām, tad iespējamība, ka saņemsi adekvātu piedāvājumu nav īpaši liela… Līdzīgi ir, ja spēj novērtēt vai darba devējs spēs tavu darbu kopsummā pārdot pietiekami dārgi, lai spētu nodrošināt pietiekami augstu kompensācijas līmeni ilgāk par pāris mēnešiem …

      Reply

  5. jonj
    24. maijs, 2017 @ 8:28 am

    Nu nezinu vai finansisti ir tik neaizvietojami ka tik labi pelni, Latvijā lielo algu top 2.vietā. Man vajadzēja 9 gadus mācīties +darbā mācīties, lai saņemtu vairāk par vidējo algu.

    Reply

    • Toms
      24. maijs, 2017 @ 9:09 am

      Finansisti galīgi nav neaizvietojami! Vidējais finanšu censonis bankā vai citā finanšu iestādē pelna vairāk par vidējo latvieti – tomēr vajag matemātikas, valodu, finanšu pamatzināšanas. Šīs lietas darba tirgū nav pavisam viegli atrast, bet nav arī tik grūti, tādēļ algas nav nemaz tik dramatiski augstas. Puslīdz jēdzīgi programmētāji, piemēram, Latvijā pelna daudz vairāk.

      Finansēs Latvijā samērā lielu naudu pelna vadītāji un citi daudzfunkcionāli cilvēki, kuri ir tikai maza daļa no darbaspēka. Bet vadītāji arī citās jomās pelna labi.

      Cita situācija ir ASV, Anglijā un citās valstīs, kur finansisti pelna nejēdzīgi daudz. Bet tur nav runa par aizvietojamību. Tur ir sačakarēta korporatīvā sistēma, kur baņķieri reāli paši nosaka sev algas, un bankas galvenais uzdevums ir nevis nopelnīt, bet labi samaksāt darbiniekiem.

      Ja spējīgs jaunietis LV gribētu pelnīt labi, es drīzāk aicinātu mācīties informātiku, nevis finanses. Ja arī gribēsies pēc tam iet finansēs, IT vai zinātniskā izglītība noderēs pat vairāk, nekā finanšu grāds.

      Reply

  6. aivenho
    24. maijs, 2017 @ 9:55 am

    Beidzot ieraudzīju normālu konsultanta definīciju, citādi visi prasa, kas tas ir un nevar tā vienkārši paskaidrot (neesmu konsultants).
    Par samaksu runājot, ļoti svarīgi tomēr ir darba vide un noteikumi kā drīksti strādāt. Es saņemu diezgan stipri mazāk nekā es varētu saņemt citur, bet strādāju no mājām. Ar iztikšanu nav problēmas un ja es parēķinu, ka man būtu katru dienu jātērē 2h (par kurām nemaksā) un visi saistītie izdevumi ar nokļūšanu darba vietā un atpakaļ, tad nezinu cik daudz man būtu jāsaņem, lai es gribētu tik daudz laika tērēt darbam. Priekš manis labāk ir strādāt mazāk, saņemt pietiekami un vairāk nodarboties ar to, ko es gribu.

    Reply

    • Toms
      24. maijs, 2017 @ 10:23 am

      Pilnīgi piekrītu! Pats arī vairākus gadus pēc tāda modeļa strādāju.

      Reply

  7. kraa
    26. jūnijs, 2017 @ 3:33 pm

    Tom, gribēju lūgt Jūsu viedokli par iespējām Latvijā strādāt IT jomā kā freelance konsultantam – vai tas varētu būt perspektīvi, vai nē?

    No vienas puses, itkā šķiet, ka tas vestu pie ekonomiskākas darba spēka izmantošanas (līdzīgi kā kopābraukšanas pakalpojumi 🙂 ) – piemēram, ja uzņēmumam nav projekta, tad tas arī nemaksā algu speciālistam, bet tai laikā viņu finansē kāds cits uzņēmums.

    Tāpat, konsultants, kas ir redzējis daudzus uzņēmumus, var vieglāk vispārināt un redzēt optimizācijas iespējas, nekā speciālists, kurš gadiem ir strādājis vienā uzņēmumā (tai pat laikā, viņš zina visus zemūdens akmeņus konkrētajā vietā); šādi mācības, kas attiecībā uz procesu vadību ir apgūtas vienā nozarē, var tikt pārņemtas citā.

    Praksē tomēr es tur redzu vairāk problēmu, nekā ieguvumu (un tāpēc arī jautāju). Pirmkārt, IT speciālistu vienkārši ir maz, un uzņēmumi, kas ir dabūjuši sev darbinieku, to parasti arī grib noturēt. T.i., paši uzņēmumi baidās no īstermiņa attiecībām.

    Otrkārt, parasti tās pielietojuma jomas, kur programmatūra tiek ražota, prasa mācīšanos un praktisku pieredzi; sevišķi, vecās sistēmās ir arhitektūras problēmas un attiecīgi, zemūdens akmeņi, kuri ir jāzina un ar ko jārēķinās (bet cilvēks no malas tos nezina). Attiecīgi, atkal īstermiņa attiecības itkā nerullē. T.i., ja es esmu bijis programmētājs vai analītiķis mežsaimniecībā, tas nenozīmē, ka es īsā laikā iegūšu dziļu kompetenci attiecībā uz medicīnas informācijas sistēmām.

    Reply

    • Toms
      2. jūlijs, 2017 @ 5:19 pm

      Konsultants nekad nebūs ar tik dziļām zināšānām konkrētas nozares specifikā, kā nozares eksperts – tādēļ konsultantam nepieciešams plašāks skatījums, kas spēj šo mīnusu līdzsvarot. Kā tas konkrēti izpaužas IT nozarē, nezinu, bet pilnīgi nešaubos, ka arī tur konsultantam ir plašas iespējas izvērsties. Jautājums tikai, vai Jums ir gana plašas un vērtīgas zināšanas, lai pienestu vērtību daudz dažādiem uzņēmumiem.

      Reply

    • Jānis
      11. februāris, 2018 @ 12:42 am

      Manuprāt, uzņēmuma bonuss no konsultantiem ir tas ka var vienkārši up/down skeilot, piemēram, programmētājus, kas ir dārgs resurss,kad, piemēram, jātaisa kaut kas eksperimentāls vai vienreizējs, par kuru nav zināms vajadzēs vai nē, jo katrs “permanent employee” tomēr ir atbildība un izdevumi uzņēmumam. Darbinieka atlaišana nav lēts “prieks” un katrā valstī ir savi momenti, kamēr ar konsultantiem ir viss atrunāts līgumā, kā tas notiekas, jo tur sadarbība notiekas starp 2iem uzņēmumiem no kuriem viens ir konsultanta “piegādātājs” un otrs “saņēmējs”.

      Reply

  8. Kaspars
    5. februāris, 2018 @ 3:37 pm

    Ļoti labs raksts. Kā uzsākt konsultanta biznesu var paskatīties samovens.com

    Reply

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *