Lai pelnītu, kļūsti neaizvietojams
Pirms laika rakstīju par paņēmienu, kā panākt lielāku samaksu par savu darbu. Toreiz runa bija par risku pārdali.
Šodien par citu aspektu. Par faktoru, kurš nosaka, vai visu karjeru saņemsi tikai vidēju samaksu – vai arī spēsi izrauties un pelnīt vairāk.
Par aizvietojamību.
Divi vērtēšanas principi
Klients tava darba cenu (algu) parasti nosaka pēc diviem principiem:
1. Aizvietošanas princips
Cik būtu jāmaksā, lai iegūtu līdzvērtīgu darbu no kāda cita?
Šo var saukt arī par tirgus cenas principu.
2. Pievienotās vērtības princips
Cik lielu vērtību tavs darbs dod klientam?
Parasti lomu spēlē abi principi, bet viens vai otrs dominē.
Ja vēlies celt savus ienākumus, jāapzinās, pēc kura principa klienti ceno tavu darbu.
Aizvietošanas princips – fatāls darba ņēmējam
Ja klients pirmkārt izmanto aizvietošanas principu, viņš tavu darbu uzskata par commodity jeb apmaināmu mantu, kurai līdzvērtīgu var piegādāt jebkurš cits profesionālis. Šādā tirgū uzvar lētākā prece.
Ja tavas profesionālās spējas ir commodity – ja tavas prasmes var aprakstīt vienā vārdā:
- grāmatvedis
- šoferis
- pavārs
- sisadmins
- kasieris
- utt. utml.
tad tu nekad nekļūsi īpaši turīgs, strādājot savu darbu.
Ja gribēsi augstāku algu, tevi būs viegli aizvietot. Ja tavā jomā celsies algas, salīdzinot ar citām nozarēm, vairāk cilvēku iemācīsies tavas prasmes, un algu pieaugums nobremzēs.
Ļoti būtiski uzsvērt – šeit nekas nav teikts par to, kāda ir tava darba vērtība morālā vai pat ekonomiskā ziņā. Atceramies, šeit strādā aizvietošanas, nevis vērtības princips.
Tu vari darba devējam dod vērtību miljons eiro apjomā. Ja tevi ir viegli aizvietot, tu nesaņemsi pat sīku daļu šīs naudas.
Tas ir tikai normāli. Kamēr būsim kapitālismā, tas nemainīsies.
Pievienotās vērtības princips – peļņas dzinējs
Ja vēlies saņemt labu samaksu par savu darbu, jāpanāk, ka to ceno pēc pievienotās vērtības principa.
Ja klients tavu darbu ceno pēc principa – cik lielu vērtību tas viņam rada – tad tevi vairs nesalīdzina ar tādiem vidējiem (un viduvējiem) rādītājiem kā tirgus cena vai vidējā alga. Parādās iespēja nopelnīt.
Klienti tavu darbu cenos pēc pievienotās vērtības principa tikai tad, ja tu būsi neaizvietojams.
Okei, okei, protams – neaizvietojams cilvēks neeksistē. Bet ir cilvēki, kurus aizvietot būtu ārkārtīgi dārgi (naudas vai emocionālā ziņā).
Tas ir arī tas mērķis, uz ko tiekties.
Kā kļūt neaizvietojamam
Tīrā kapitālismā redzu vismaz trīs veidus, kā kļūt neaizvietojamam (šeit neapskatīšu valsts sektoru un arodbiedrības – abos gadījumos spēles noteikumi ir savādāki).
1. Kļūsti par savas jomas slavenību
Frankam Gērijam nemaksā pēc aprēķina – cik maksātu līdzīgs arhitekts – jo viņam līdzīga arhitekta nav.
Protams, ja cenas atšķirība kļūst pārāk liela, izvēlēsies nākamo slaveno alternatīvu. Tomēr šeit pievienotās vērtības princips dominē.
Vienīgā problēma?
Lai cik talantīgs tu būtu, lai cik smagi strādātu, izredzes kļūt slavenam tik un tā nav pārāk spīdošas.
Studēt aktiermākslu ar domu – būšu nākamais Breds Pits un riktīgi uzvārīšos – nav īpaši gudri.
2. Piedāvā labu produktu specifiskā, “grūtā” jomā
Ir iemesls, kādēļ labs ķirurgs, programmētājs vai inženieris pelna salīdzinoši labi.
Neiroķirurgs, mākslīgā intelekta programmētājs, vai aviācijas inženieris pelna vēl labāk.
Šie ir profesionāļi jomās, kuras apgūt prasa gan talantu, gan ilgus gadus smaga darba. Turklāt šajās jomās parasti strādā cilvēki, kuriem šis darbs patīk. Tie, kuriem nepatīk, nespēj sevi piespiest daudz gadus mocīties tikai labas algas dēļ.
Rezultātā šajās nozarēs trūkst kvalificēts darbaspēks. Aizvietošanas princips kļūst sekundārs, un primārs kļūst pievienotās vērtības princips.
Algots “grūtas” jomas profesionālis dzīvos labi. Piemēram, Latvijā ir daži IT uzņēmumi, kur pat vidējā alga ir ap 2500-3000 EUR. Spicākie IT speciālisti pelna ievērojami vairāk.
Ja esi gatavs ar savām specializētajām prasmēm iet uzņēmējdarbībā, tad iespējas ir vēl daudz plašākas.
Mīnuss šai pieejai – pirmkārt, tevi ir jāmīl tava nozare, un otrkārt, jāiegulda ilgi darba gadi, lai kļūtu par augsti kvalificētu profesionāli.
3. Piedāvā daudzpusēju risinājumu klienta vajadzībām
Ja vari klientam piedāvāt one stop solution daudzām viņa vajadzībām – atrisināt ne tikai vienu, bet uzreiz desmit problēmas, padarot dzīvi daudz vieglāku – tad vari kļūt gandrīz neaizvietojams.
Tas ir mūsdienu konsultanta modelis. Labam konsultantam ir prasmes matemātikā, grāmatvedībā, finansēs, pārdošanā, rakstniecībā, publiskajā runā, utt. utml. Viņš nebūs labākais pasaulē nevienā no šīm jomām, bet visās būs kompetents, dažās – ļoti.
Konsultanta ideālais scenārijs ir tāds, kurā vajag atrisināt sarežģītu problēmu, bet algot veselu komandu ir nepraktiski. Šajā gadījumā konsultants var prasīt, lai viņa darbu ceno pēc pievienotās vērtības principa (dārgi).
Protams, arī augstas klases konsultantu var aizvietot. Bet to var tikai vesela komanda (vai arī cits padārgs konsultants).
Pluss šai pieejai – ļoti interesanta dzīve (varu teikt no pieredzes). Sanāk darīt daudz dažādas grūtas un aizraujošas lietas.
Mīnuss – arī te bez gariem darba un mācību gadiem neiztikt.
Peļņas labirints
Skaidrs, ka viegla ceļa uz lielu peļņu nav.
Nevajag gaidīt, ka priekšnieks pieliks pie algas vai Latvijā sāksies labie laiki, un pēkšņi tu būsi turīgs. Ir riktīgi jārukā. Ar vidējām pūlēm un vidējām prasmēm vairāk par vidēju rezultātu sasniegt neizdosies.
Bet šī raksta patiesā atziņa ir cita. Pat ar milzu pūlēm un izcilām prasmēm rezultāts nav garantēts. Lai cik prasmīgs un izcils tu būtu, ja tu esi aizvietojams, tevi cenos pēc aizvietošanas principa.
Tādēļ vajadzētu domāt divos virzienos:
- Kā varu piedāvāt lielāku vērtību?
- Kā varu kļūt neaizvietojams?
Ja tev ir atbildes uz abiem jautājumiem, tad arī Latvijā varēsi dzīvot labi.
Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!
23/05/2017 @ 3:28 pm
Pilnīgi piekrītu: Brīvais tirgus!!! Bet gribu pievienot vēl vienu metodi ienākumu kāpumam.
Vairot savu produktivitāti un panākt no darba devēja iespēju strādāt ārpus ofisa.
Nav noslēpums lielākā daļa ofisa darbinieku strādā 3-4h. Pārējā laikā “īsina laiku” soc tikli, kafija ar kolēģiem, pusdienas uz 2h, sarunas pa telefonu ar draugiem un radiem, kārto privātās lietas u.t.t.
“Work when you work!”
Ja ieliksi visas produktīvās 8h esošajā darba vietā ir liela iespēja ka to nenovērtēs un divas reizes vairāk neviens tev nemaksās. Kolēģi arī ātri apslāpēs tavu entuziasmu: “Kur tus skrien”?. Savukārt ja strādāsi no mājām un pierādīsi darba devējam ka esi vēl produktīvāks, tad atbrīvojušās stundas var ielikt citā arodā. Tādā veidā darba devējs neredz cik ilgā laikā tu tiec ar darbu galā un tam nav iespējas uzlikt tev papildus neatalgotu darbu.
Šis ir piedāvājums nepalielināšanai. Neviens nav aizliedzis strādāt 10 un 12h dienā. Ja lieta patīk un zini kāpēc tu to dari, tad arī tas neliekas daudz.
23/05/2017 @ 4:18 pm
Ja var atrast īsto darbu un īsto darba devēju, ar kuru šāds modelis strādā, tad tas tiešām ir ļoti pievilcīgi!
23/05/2017 @ 3:39 pm
Mūsdienu modernajā vidē strauji aug un ar vien lielāka nozīme parādās tieši pašmācībām un mazina universitāšu devumu. Cik pirms 10-15 gadiem bija dažādi interneta portāli paredzētēti mācībām? Tagad tikai iegūglē “Learn android programming” (vai jebko citu) un Tev izmetīs kaudzi ar dažādiem saitiem – gan bezmaksas, gan maksas kursiem. Tad tik jautājums cik pašam galva strādā un ko vari iemācīties. Protams, tas nedarbosies ar nozarēm, kur tevi vnk neņems bez universitātes grāda un praktiskām zināšanām – piemēram, ārsts utml.
Bet, ja esi tik minimāli universitātes vispārīgu grādu pabeidzis un strādā darbu, kas ātri ieiet rutīnā – jā, esi pat ļoti aizvietojams.
23/05/2017 @ 4:17 pm
Jā, pašreiz ir brīnišķīgs brīdis cilvēkam, kurš grib izglītoties pats!
23/05/2017 @ 7:50 pm
Kā kļūt par konsultantu? Šo fizikas maģistrantūras studentu ievērojami vilina tāda karjera.
24/05/2017 @ 9:14 am
Uz šo nozari katram ceļš savs. Rietumos ir lielie konsultantu biroji, kur ņem cilvēkus uzreiz no universitātes un “izaudzina”, bet par LV nezinu. Ir, protams, lielās audita/grāmatvedības/finanšu konsultāciju firmas (Deloitte, PwC, E&Y, KPMG). Darbs tur noteikti ir laba izglītība. Bet nezinu, vai tur bez konkrēta grāda ņem uzreiz no universitātes.
Klasiskāka pieeja būtu sākumā vairākus gadus pastrādāt dažādās nozarēs (vēlams – saistītās ar tām nozarēm, kur pēc tam vēlies konsultēt). Ja neesi darbinieks konsultantu birojā, individuālu konsultantu bez vismaz 5-6 gadu darba pieredzes nopietni neņems.
22/06/2017 @ 12:51 pm
Par Big4, Latvijā pieņem darbā studentiņus, lai mazāk jāmaksā.
24/05/2017 @ 10:40 am
Galīgi neiesaku tiekties uz auditoru/konsultāciju firmām. Tajās bieži nākas strādāt 1.5 slodzi un ne vienmēr tevi novērtē.
Fizikas maģistrantūras studentu noteikti jebkur ņems ar atplestām rokām kā datu analītiķi. Tālāk jau izaugsme un līdz ar to tava alga aug ļoti strauji (ja strādā kārtīgi). Latvijā ir zināms iztrūkums šajā jomā un normālus datu analītiķus atrast ir diezgan pagrūti.
23/05/2017 @ 8:07 pm
Viss ātrāk var palielināt savu vērtību un kļūt daudz konkurētspējīgāks mainot savu attieksmi un paceļot pašapziņu (būtiski nejaukt ar bravūru). No “izsist maksimālu labumu” uz “dot maksimālu labumu”. Pat ja esošais darba devējs nenovērtēs, ātri vien partneri, konkurenti savāks uz daudz labāk udarba vietu.
Tas tāpat, kā intervijās uzreiz atsijāju darbiniekus, kam jautājums “cik maksās” parādās prms vēl esam sapratuši ko foršu varam darīt kopā un kādu tas labumu nesīs kopumā.
Tas arī ieteikums darbiniekiem, nekad neparsiet cik maksās u nnesauciet arī savu cenu uzreiz, pat ja uzstājīgi prasa. Izrunājiet, ko varat sniegt un tad dodiet iespēju darba devējam novērtēt to un izvērtēt sava budžeta iespējas jūsu algošanai. Ja galīgi uzbāžas palīdz frāze: “Tagad zināt ko un kā es varētu kopā ar jums darīt un tāpat zināt savas budžeta iespējas sadarbības finansēšanai. Domāju, ka jusu piedāvātais atalgojusm būs interesants”. Tad ja saņem mazu piedāvājumu var turpināt pārrunas par darba apjomu un/vai stundām nedēļā.
01/06/2017 @ 12:57 am
Šis ne vienmēr ir viennozīmīgi… Parasti apmierinātība ar dzīvi izsakās kā
(darāmais darbs + apstākļi) x kompensācija,
un kad maini darbu ir pietiekami būtiski nesamazināt apmierinātības līmeni, kas ir sasniegts. Gadījumos, kad darbu meklē un gribi konkrēto pozīciju, tad kompensācija ir sarežģīts temats, bet tad arī parasti darba un apstākļu puse ir pietiekami liela, lai pavērtu plašākas iespējas variācijām par kompensāciju tēmu. Bet, kad kompānijas grib Tevi konkrētai pozīcijai, tad, nesaprotot plānoto kompensācijas apjomu jau pašā sākumā, bieži tā ir bezjēdzīga laika tērēšana.
LV ir īpaši izteikts niķis piedāvāt darbu un nenorādīt kompensācijas apjoma robežas, un beigās piedāvāt nosacījumus, kas apmierinātības vienādojumā rezultējas zemākā rezultātā par pašreizējo, un īpaši tas tracina, kad sarunu gaitā ir noskaidrota atalgojuma robeža, zem kuras apsvērt darba maiņu būtu neadekvāti, un saņem nevis korektu ziņu, ka diemžēl budžets konkrētai pozīcijai neatļauj noalgot, bet piedāvājumu ar fiziski mazāku kompensāciju par pāris reizes vairāk galvassāpēm darba pienākumos … Kompensācijas apjoms ir pietiekami labs indikators tam, kāds ir sagaidāmais kvalifikācijas līmenis un var novertēt vai ir vērts pacensties pierādīt, ka esmu tā vērts, vai gluži vienkārši pat nesākt detalizētas sarunas – izmainīt darba devēja plānoto budžetu uz augšu vairāk par 20-30% nebūs vienkārši.
Citi diezgan adekvāti rādītāji ir kompānijas nodokļu pārskati – ja rekruiteris/kompānija apgalvo, ka viņiem esi vajadzīgs tieši tu, un pie draudzīga brīdinājuma, ka nebūsi lēts prieks, seko atbilde, ka ar kompensāciju nebūs problēmu, bet pēc nodokļu pārskata saproti, ka tava pašreizējā alga sastādītu 15%+ no kompānijas kopīgi izmaksātajām algām, tad iespējamība, ka saņemsi adekvātu piedāvājumu nav īpaši liela… Līdzīgi ir, ja spēj novērtēt vai darba devējs spēs tavu darbu kopsummā pārdot pietiekami dārgi, lai spētu nodrošināt pietiekami augstu kompensācijas līmeni ilgāk par pāris mēnešiem …
24/05/2017 @ 8:28 am
Nu nezinu vai finansisti ir tik neaizvietojami ka tik labi pelni, Latvijā lielo algu top 2.vietā. Man vajadzēja 9 gadus mācīties +darbā mācīties, lai saņemtu vairāk par vidējo algu.
24/05/2017 @ 9:09 am
Finansisti galīgi nav neaizvietojami! Vidējais finanšu censonis bankā vai citā finanšu iestādē pelna vairāk par vidējo latvieti – tomēr vajag matemātikas, valodu, finanšu pamatzināšanas. Šīs lietas darba tirgū nav pavisam viegli atrast, bet nav arī tik grūti, tādēļ algas nav nemaz tik dramatiski augstas. Puslīdz jēdzīgi programmētāji, piemēram, Latvijā pelna daudz vairāk.
Finansēs Latvijā samērā lielu naudu pelna vadītāji un citi daudzfunkcionāli cilvēki, kuri ir tikai maza daļa no darbaspēka. Bet vadītāji arī citās jomās pelna labi.
Cita situācija ir ASV, Anglijā un citās valstīs, kur finansisti pelna nejēdzīgi daudz. Bet tur nav runa par aizvietojamību. Tur ir sačakarēta korporatīvā sistēma, kur baņķieri reāli paši nosaka sev algas, un bankas galvenais uzdevums ir nevis nopelnīt, bet labi samaksāt darbiniekiem.
Ja spējīgs jaunietis LV gribētu pelnīt labi, es drīzāk aicinātu mācīties informātiku, nevis finanses. Ja arī gribēsies pēc tam iet finansēs, IT vai zinātniskā izglītība noderēs pat vairāk, nekā finanšu grāds.
24/05/2017 @ 9:55 am
Beidzot ieraudzīju normālu konsultanta definīciju, citādi visi prasa, kas tas ir un nevar tā vienkārši paskaidrot (neesmu konsultants).
Par samaksu runājot, ļoti svarīgi tomēr ir darba vide un noteikumi kā drīksti strādāt. Es saņemu diezgan stipri mazāk nekā es varētu saņemt citur, bet strādāju no mājām. Ar iztikšanu nav problēmas un ja es parēķinu, ka man būtu katru dienu jātērē 2h (par kurām nemaksā) un visi saistītie izdevumi ar nokļūšanu darba vietā un atpakaļ, tad nezinu cik daudz man būtu jāsaņem, lai es gribētu tik daudz laika tērēt darbam. Priekš manis labāk ir strādāt mazāk, saņemt pietiekami un vairāk nodarboties ar to, ko es gribu.
24/05/2017 @ 10:23 am
Pilnīgi piekrītu! Pats arī vairākus gadus pēc tāda modeļa strādāju.
26/06/2017 @ 3:33 pm
Tom, gribēju lūgt Jūsu viedokli par iespējām Latvijā strādāt IT jomā kā freelance konsultantam – vai tas varētu būt perspektīvi, vai nē?
No vienas puses, itkā šķiet, ka tas vestu pie ekonomiskākas darba spēka izmantošanas (līdzīgi kā kopābraukšanas pakalpojumi 🙂 ) – piemēram, ja uzņēmumam nav projekta, tad tas arī nemaksā algu speciālistam, bet tai laikā viņu finansē kāds cits uzņēmums.
Tāpat, konsultants, kas ir redzējis daudzus uzņēmumus, var vieglāk vispārināt un redzēt optimizācijas iespējas, nekā speciālists, kurš gadiem ir strādājis vienā uzņēmumā (tai pat laikā, viņš zina visus zemūdens akmeņus konkrētajā vietā); šādi mācības, kas attiecībā uz procesu vadību ir apgūtas vienā nozarē, var tikt pārņemtas citā.
Praksē tomēr es tur redzu vairāk problēmu, nekā ieguvumu (un tāpēc arī jautāju). Pirmkārt, IT speciālistu vienkārši ir maz, un uzņēmumi, kas ir dabūjuši sev darbinieku, to parasti arī grib noturēt. T.i., paši uzņēmumi baidās no īstermiņa attiecībām.
Otrkārt, parasti tās pielietojuma jomas, kur programmatūra tiek ražota, prasa mācīšanos un praktisku pieredzi; sevišķi, vecās sistēmās ir arhitektūras problēmas un attiecīgi, zemūdens akmeņi, kuri ir jāzina un ar ko jārēķinās (bet cilvēks no malas tos nezina). Attiecīgi, atkal īstermiņa attiecības itkā nerullē. T.i., ja es esmu bijis programmētājs vai analītiķis mežsaimniecībā, tas nenozīmē, ka es īsā laikā iegūšu dziļu kompetenci attiecībā uz medicīnas informācijas sistēmām.
02/07/2017 @ 5:19 pm
Konsultants nekad nebūs ar tik dziļām zināšānām konkrētas nozares specifikā, kā nozares eksperts – tādēļ konsultantam nepieciešams plašāks skatījums, kas spēj šo mīnusu līdzsvarot. Kā tas konkrēti izpaužas IT nozarē, nezinu, bet pilnīgi nešaubos, ka arī tur konsultantam ir plašas iespējas izvērsties. Jautājums tikai, vai Jums ir gana plašas un vērtīgas zināšanas, lai pienestu vērtību daudz dažādiem uzņēmumiem.
11/02/2018 @ 12:42 am
Manuprāt, uzņēmuma bonuss no konsultantiem ir tas ka var vienkārši up/down skeilot, piemēram, programmētājus, kas ir dārgs resurss,kad, piemēram, jātaisa kaut kas eksperimentāls vai vienreizējs, par kuru nav zināms vajadzēs vai nē, jo katrs “permanent employee” tomēr ir atbildība un izdevumi uzņēmumam. Darbinieka atlaišana nav lēts “prieks” un katrā valstī ir savi momenti, kamēr ar konsultantiem ir viss atrunāts līgumā, kā tas notiekas, jo tur sadarbība notiekas starp 2iem uzņēmumiem no kuriem viens ir konsultanta “piegādātājs” un otrs “saņēmējs”.
05/02/2018 @ 3:37 pm
Ļoti labs raksts. Kā uzsākt konsultanta biznesu var paskatīties samovens.com