June 2017

Bieži dzirdu vaimanas, ka viss pasaulē notiek caur pazīšanos. Ja nepazīsi “īstos cilvēkus”, tālu dzīvē netiksi.

Pietiek gaudot. Jā, pazīšanās ir svarīga. Un tas ir pareizi. Cilvēki uzticas cilvēkiem, kurus pazīst. Ja tu kādu nepazīsti, kā vari zināt, ko no viņa gaidīt? Kā vari zināt, ka tevi “nepiečakarēs”?

Tas, ka veiksmei vajag pazīt īstos cilvēkus, nav problēma. Nedzīvojam kastu sistēmā vai feodālajā laikmetā. Nekas tev netraucē tos “īstos cilvēkus” iepazīt.

Pieņemsim, ka tu gribi ielauzties kādā nozarē.

Tā varētu būt Volstrīta, rakstniecība, loģistika, politika, būvniecība, nav svarīgi – jebkura nozare, kurā bez paziņām tālu tikt grūti.

Lūk, trīs paņēmieni, kā izveidot šajā nozarē paziņu loku:

1. Tiešais kontakts

Izveido sarakstu (vēlams, garu) ar viedokļa līderiem vai “bīdītājiem” nozarē.

Tad sameklē šo cilvēku kontaktinformāciju.

Tas nav grūti. Uzņēmumos epasta adreses bieži seko formulai. Sekretāres var pierunāt iedot epastu vai tālruņa numuru. Citus ļaudis iespējams atrast sociālajos tīklos vai personīgajās mājaslapās. Ja nekas cits nestrādā, derēs arī fiziska darbavietas adrese, lai nosūtītu vēstuli.

Uzmanību: pirmajam kontaktam izmanto e-pastu, telefonu vai vēstuli. Nekļūsti par stalkeri.

Uzrunā cilvēku pēc formulas:

Labdien,

esmu tāds un tāds. Cenšos uzsākt darbību X nozarē. Apbrīnoju jūsu sasniegumus Y un Z ( jo konkrētāk, jo labāk).

Vai Jums gadījumā būtu 15 minūtes laika, lai padalītos ar padomu jaunpienācējam nozarē?

Varam sazvanīties, vai arī uzaicinu Jūs uz kafiju vai pusdienām.

Ar cieņu,

Toms

Neprasi uzreiz palīdzību, kas prasa būtisku laiku, pūles vai naudu. Tu cilvēkam esi svešinieks – varbūt blēdis, varbūt kaut ko mēģini pārdot. Kādēļ lai cilvēks atbildētu?

Viss, ko gribi panākt, ir kontakts – tikšanās vai vismaz zvans.

Protams, ne visi atbildēs pozitīvi. Tomēr, ja tavs mērķu saraksts ir gana garš, izdosies sarunāt jēdzīgu skaitu tikšanos.

Aizej un satiecies. Arī šeit neko nepārdod vai neprasi (izņemot padomu). Mērķis – iepazīt cilvēku, iepazīstināt ar sevi, un atstāt interesantu / sakoptu / kompetentu iespaidu.

Nu, lūk, jūs esat kontaktā. Vēl dažas kontakta reizes un cilvēks jau tevi uzskatīs par paziņu.

Atkārto pārdesmit reizes un tev būs labs paziņu loks nozarē.

2. Small talk un tradicionālā tīklošanās

Ej uz saviesīgiem pasākumiem un iepazīsties ar svešiniekiem, izmantojot small talk vai saviesīgās sarunas.

Latvietim doma par šo paņēmienu parasti izsauc šādu reakciju:

Kamēr vajadzīgā reakcija būtu šāda:

Arī man ši lieta nenāk dabiski. Biju spiests kārtīgi sevi lauzt, lai to iemācītos – bet tiku galā. Izveidoju tādu kā small talk algoritmu, kas ļauj arī kautrīgam introvertam iepazīties ar pilnīgu svešinieku. Vienā brīdī pat vadīju kursus par šo tēmu.

Kādreiz uzrakstīšu plašāku rakstu, bet pamata mehānisms:

• Ierodies sagatavojies. Zini, kas par pasākumu, kas organizē, kādi jaunumi ir nozarē, kādas varētu būt sarunu tēmas.
• Zini, kurā brīdī un ar ko var uzsākt sarunu. Vislabāk, ja cilvēks ir viens un ar atvērtu ķermeņa valodu – iespējams, pēta uzkodu galdu vai kādu gleznu pie sienas.
• Uzsāc sarunu ar komentāru un/vai jautājumu par kaut ko, kas šobrīd redzams, dzirdams, sajūtams jums abiem. Par gleznu, maizītēm, pasākuma saturu, mūziku fonā, lekciju, kuru nopat klausījāties, utt. utml.

Nav jābūt pārgudram. “Kā jums šī glezna?” arī var būt labs sarunas iesākums.

• Kad runā ar svešinieku, sarunas sākums ir kā purvs, kuram jātiek pāri. Mēģini uztaustīt tematu, kurš jums abiem šķiet interesants.
• Mērķis: atrast kaut ko, kas jums ir kopīgs, bet kas jūs padara atšķirīgus no apkārtējiem. Piemēram: abi brīvajā laikā spēlējat hokeju. Tas ļaus tev palikt atmiņā ar pozitīvu pieskaņu – jo tu esi “savējais” .
• Nobeidz sarunu, pirms esi apnicis.
• Pirmajai sarunai jāpanāk tikai trīs lietas: tev jāuzzina, kas ir otrs cilvēks; otram cilvēkam jāuzzina, kas esi tu; otram cilvēkam par tevi jāpaliek pozitīvam iespaidam.

Šis paņēmiens prasa daudz darba, laika un uzdrīkstēšanās. Bet tas labi strādā.

3. Lai kalns nāk pie Muhameda.

Mans mīļākais paņēmiens – jo no manis prasa mazāko proaktīvo darbību – ir trešais. Tas gan strādās tikai, ja tev jau ir labs zināšanu līmenis par nozari.

Tas ir: publiski piesaki sevi kā jomas speciālistu. Publicē grāmatu. Raksti blogu. Taisi podkāstu. Lasi lekcijas par tēmu.

Ja darīsi to veiksmīgi, cilvēki paši steigsies ar tevi iepazīties.

Kopš sāku rakstīt šo blogu, saņemu 4-5 epastus nedēļā no dažādiem cilvēkiem, kas vēlas pazīties. Ar daudziem esmu ticies. To skaitā ir gan uzņēmumu vadītāji, gan finanšu iestāžu darbinieki, gan citi cilvēki ar interesantu dzīves pieredzi.

Rakstīt blogu vai grāmatu prasa būtisku laika ieguldījumu. Bet risinājums ir pievilcīgs introvertam, jo vari sēdēt istabā un darīt to, kas tev nāk dabiski. Paziņu tīkls veidojas gandrīz pats no sevis.

Ir arī citi paņēmieni, kā iepazīt “īstos” cilvēkus

Šie ir tikai trīs. Bet tos veiksmīgi izmantoju jau gadiem ilgi. Tos var izmantot jebkurš.

Vienīgās prasības:

1. esi interesants, godīgs, jēdzīgs cilvēks, ar kuru citiem gribas pazīties;
2. hustle, hustle, hustle. Vai, kā latviski saka: rukā.

Ja viss šajā pasaule notiek caur pazīšanos ar “īstajiem” cilvēkiem, tad jebkura ambicioza cilvēka pirmais darba uzdevums ir šos cilvēkus iepazīt.

Tas ir darbs, bet tas ir izdarāms.

---

Pēdējā laikā publikāciju kalendārs nedaudz piebremzējis. Cīnos ar dzīves apstākļu “perfekto vētru” – strādāju garas stundas, lai palaistu INDEXO projektu, palīdzu auklēt mazuli, un risinu citas ģimenes lietas. Bet jau top jauni raksti par finansēm, kaulēšanos un šo to citu!

---

Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.

Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!

Ik pa brīdim saņemu e-pastu ar jautājumu – kā atrast darbu investīciju bankā Ņujorkā vai Londonā?

Tie, kas ir lasījuši manu romānu “Lopu ekspresis” (“The Cattle Express“), zinās, ka šo karjeru neiesaku. Nebeidzami gadi ofisā plus darbs ar minimālu vai negatīvu vērtību sabiedrībai nav recepte piepildītai, laimīgai dzīvei. Pats neizturēju un aizgāju pēc četriem gadiem, tā arī savu pirmo miljonu nenopelnījis.

Tomēr Volstrīta ir viena no retajām vietām pasaulē, kur iespējams kļūt bagātam, strādājot algotu darbu (jau esmu rakstījis, ka Latvijā tas ir praktiski neiespējami). Turklāt arī Volstrītā, ja labi pacenšās, ir iespējams strādāt morāli un dot kaut nelielu vērtību sabiedrībai.

Tādēļ uz šo jautājumu atbildēšu. Bet uzreiz jāsaka, ka uzdevums nav viegls.

Pirmkārt, mērķē uz front office

Ne visas Volstrītas darbavietas ir vienādas. Es nerunāju par to, vai tu tirgosi akcijas vai obligācijas, vai arī strukturēsi uzņēmumu apvienošanās darījumus. Es runāju par sadalījumu starp front & back office.

Front office cilvēki ir tie, kuri parādās filmās par Volstrītu. Tie tirgojas, slēdz darījumus, visu dienu bļauj telefonā vai arī maigi apvārdo klientus. Tie ir cilvēki, kuri piesaista bankai ienākumus.

Back (& middle) office cilvēki nodrošina visu nepieciešamo infrastruktūru, lai front office varētu piesaistīt ienākumus. Šeit ietilpst daudz dažādas funkcijas – risku pārvalde, settlement, grāmatvedība, treasury, darbības atbilstība, utt. utml. Šīs funkcijas bankai nepiesaista ienākumus, bet ir izmaksu centrs.

Rezultāts: back office cilvēkiem ir mazas izredzes uz jahtām un savrupmājām Hamptonos. Milzu bonusi – kas kārtīgam Volstrītietim ir galvenais ienākumu avots – ir atrodami praktiski tikai front office pozīcijās.

Tādēļ, protams, uz front office ir daudz lielāka konkurence.

Otrkārt, sāc agri

Ja tavi universitātes laiki ir aiz kalniem, man ir sliktas ziņas – par darbu Volstrītas front office vari aizmirst. Diemžēl “cilvēks no ielas”, lai cik talantīgs vai centīgs, praktiski nekad neiekļūs Volstrītā karjeras vidū. Kādēļ lai darba devējs riskētu ar kādu nezināmo, ja ir tik daudz pieredzējušu finansistu, starp kuriem izvēlēties?

Kā apiet šo ierobežojumu:

— Atgriezies unversitātē. Zinu vairākus cilvēkus, kuri 30-40 gadu vecumā pieteicās prestižā MBA programmā, lai pēc tam nokļūtu Volstrītā. Viens no maniem kolēģiem bankā UBS bija padsmit gadus vecāks kungs no Ķīnas, kurš pirms MBA saņemšanas bija pārvaldījis lielus vērtspapīru portfeļus kādai apdrošināšanas kompānijai.

Lai šis paņēmiens strādātu, būs nepieciešams saņemt grādu no kādas prestižas, slavenas universitātes (Harvarda, Jēla, Kembridža, Oksforda, INSEAD utt.)

— Esi izcils. Ja vari pierādīt, ka esi gadiem ilgi pelnījis lielas summas, tirgojot vērtspapīrus, arī Volstrītā tev atradīsies vieta. Nav gan skaidrs, kādēļ tādā gadījumā tev vajadzīga Volstrīta.

— Esi kvants. Ja tev ir doktora grāds fizikā vai matemātikā no kādas pasaulē atzītas universitātes, ļoti iespējams, atradīsies banka, kurai tavas spējas noderēs.

— Esi populārs. Ja tev ir labs augsta līmeņa kontaktu loks vai nu biznesa aprindās, vai arī politiskajās un regulatoru aprindās, darbu bankā atrast nebūs grūti.

Šeit vajadzīgi kontakti, kuri noderēs konkrētās bankas nodaļas tirgū. Tie varētu būt Londonā, Ņujorkā, Hjūstonā, Briselē, Maskavā, Tokijā, Parīzē vai citā metropolē. Rīgas kontakti neko daudz nelīdzēs.

Jāapzinās, ka tavs darbs būs nevis spēlēt finanšu guru, bet atvērt durvis, spaidīt rokas un sarunāt blatu.

Ja neatbilsti nevienam no šiem kritērijiem, tavas izredzes novērtēju zemu.

Treškārt, tīklojies kā traks

Ja pašreiz mācies labā universitātē vai MBA programmā, tev ir patiešām izcilas sekmes un ir arī lieliskas valodu zināšanas, tad kaut kādas izredzes tikt Volstrītā ir. Bet viegli nebūs.

Lielās investīciju bankas aktīvi meklē darbiniekus gandrīz tikai elitārajās pasaules universitātēs. Tas nozīmē – ja tu nemācies Harvardā, Jēlā, Braunā, Oksfordā, Todai vai citā līdzīgā universitātē, neviens Volstrītas baņķieris uz tavu universitāti meklēt darbiniekus nebrauks. Ja vienkārši aizsūtīsi savu CV, tas uzreiz nonāks miskastē.

Tiem, kuri nemācās elitārā universitātē, ceļš ir daudz grūtāks.

Vienīgā iespēja tikt iekšā ir caur pazīšanos.

Cilvēki, kuriem dzīvē neiet, mēdz vaidēt – daudz ko var sasniegt tikai, ja pazīsti īstos cilvēkus.

Jā, tā ir. Bet man šādus vaidētājus prasās paņemt aiz pleciem un sakratīt. Kas tev, vecīt, traucē iepazīt tos īstos cilvēkus?

Apņēmīgs cilvēks jaunā vietā ar savu entuziasmu un darbu 6-12 mēnešu laikā izveidos spēcīgu paziņu tīklu. Cits to neizdarīs arī 10 gadu laikā.

Par tīklošanos plašāk uzrakstīšu citreiz. Bet šī bija recepte, kuru lietoju, lai atrastu darbu Volstrītā:

1. Sameklē visus savas universitātes beidzējus, kuri strādā Volstrītā. Aptaujā visus draugus, vai nepazīst kādu, kurš strādā Volstrītā.

Te uzreiz jāpiebilst, ka izredzes daudz labākas būs tiem, kas mācās kādā jēdzīgā ASV, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas vai citā universitātē. Latvijas universitāšu beidzēji Volstrītā ir retums.

2. Aizsūti atrastajiem Volstrītas kontaktiem e-pastu: esmu Jānis, mācos X universitātē, gatavojos karjerai Volstrītā, gribētu palūgt Jūsu padomu. Vai Jums būtu 15 minūtes telefona sarunai?

3. Ar tiem, kuri piekrīt runāt: sākumā apspried Volstrītu kopumā, tad konkrēto banku, kurā strādā kontakts. Pajautā, vai tev var dot kādus ieteikumus, kā atrast bankā darbu.

Tiešā veidā prasīt darbu parasti nav lietderīgi. Ja kontaktam būs iespēja vai vēlēšanās tev palīdzēt, viņš to izdarīs. Ja nē, tad vairāk īpaši uzmākties nav vērts. Pasaki paldies par padomiem un viss.

4. Pēc sarunas nosūti follow-up epastu ar savu CV un pateicību par veltīto laiku.

Es mācījos labā, bet ne elitārā universitātē, kuras beidzēji tikai ļoti reti devās strādāt Volstrītā (viens ik pa vairākiem gadiem). Viegli negāja. Viss process prasīja 3-4 mēnešus un desmitiem kontaktu apzvanīšanu.

Rezultāts: 3-4 reālas intervijas, 1 darba piedāvājums. Turklāt šis piedāvājums nāca nevis caur manas universitātes beidzēju, bet caur beidzēja drauga kolēģi.

Nevienu no šiem cilvēkiem pirms šī procesa es nepazinu. Bet tāpat varu teikt, ka darbu atradu pazīšanās dēļ. . .

Kāds ir ieguvums?

Front office darbā Volstrītā dažu gadu laikā iespējams iekrāt kapitālu, kas Latvijā ļautu dzīvot ērti daudzus gadus. Nav retums jau pirmajā gadā nopelnīt 100-120 tūkst. ASV dolāru, un nākamajos gados ienākumi strauji aug. Arī pieredze būs aizraujoša. Iemācīsies daudz.

Tajā pašā laikā, visticamāk, darīsi darbu, ar kuru lepoties būs grūti. Strādāsi ar agresīviem un viltīgiem cilvēkiem. Nekad nezināsi, kam var uzticēties. Kādā brīdī, iespējams, sāksi šaubīties, vai tā nauda ir to vērta.

Pašreklāma, bet, pirms skriet uz Volstrītu, izlasi to pašu “Lopu ekspresi”. Centos Volstrītas realitāti aprakstīt bez pārspīlējumiem vai Holivudisma. Kā teica viens draugs, vadošais direktors Volstrītas bankā – “tā ir mana ikdiena”.

Ja pēc tam vēl šķiet, ka Volstrīta tev būs īstā vieta, tad uz priekšu!

---

Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.

Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!