Kopā ar INDEXO komandu, Toms cīnās par tīrāku Latvijas finanšu vidi – un labākiem pensiju plāniem. Uzzini vairāk

21 Comments

  1. Kārlis
    2. jūnijs, 2017 @ 2:12 pm

    “….. atvērt durvis, spaidīt rokas un sarunāt blatu” laikam šādi uzdevumi ir katra uzņemuma “front office” darbinieku pienākumos.
    Esmu arhitekts un lasot Tavu rakstu, un redzot kā ikdienā norīt projektu- pasūtijumu sadale Latvijā, varu secināt ka “meistara vērtība” šajā profesijā(pieļauju ļoti daudzās ir līdzīgi) nav īpaša vērtība- visu tāpat diktē-Tavi nosauktie komunikācijas principi.
    Lielo un finansiāli izdevīgo arhitektūru būvē un projektē tikai “ziepētāju- blatotāju kartelis”, kas kopumā ir izveidojuši slēgtu sabiedrību.
    Varbūt jautājums ne pa tēmu. Bet Tavuprāt, kā ir iespējams līdzsvarot šo negodīgi sadali ? Patīk būt “meistara” tipa profesionālim, kurš lieliski parzina savu darbi, bet paules realitāte rāda ka krējumu un naudu nosmeļ tieši tie, kuriem par arhitektūru ir nospļauties, vel jo vairāk šiem “slaucējiem” izpratne aprobežojas tikai ar to, kas veidos lielāku pašlabumu.

    Paldies par rakstu!

    Reply

    • Gundars
      2. jūnijs, 2017 @ 3:14 pm

      Pie līdzīga viedokļa savas ilgās darba pieredzes(sagadīšanās -arī arhitekts) laikā arī esmu nonācis. Sev to definēju šādi – katram dzīvē ir sava loma, vienam “bīdīt lietas”, “sarunāt”, neuztraucoties par rezultāta lietderīgumu, pozitīvumu, devumu sabiedrībai. Tie ir tie durvju virinātāji. Citam atkal gribās nevis vienkārši beigās būt bagātākajam kapos, bet atskatoties secināt, ka esi nevis prasti pelnījis naudu, bet devis kaut ko vairāk. Katrā profesijā tās ir citādas lietas, bet ikvienā ir. Labs arhitekts-profesionālis pēc sevis atstāj daudz labu projektu, kurus cilvēki izmanto. Un vienalga vai esi galvenais stārs birojā, kurš uzvelk švīku un par to nosmeļ krējumu, vai vienkārši labs speciālists, kurš reāli rada projektu un to švīku realizē reālā būvniecībai derīgā, normatīviem atbilstošā projektā. Tas dod gandarījumu lielāku un galvenais paliekošāku, kā vienkārši iekritis cipars kontā. Manuprāt, tas arī ir tas par ko Toms šajā blogā stāsta.

      Reply

    • Kavacky
      2. jūnijs, 2017 @ 3:48 pm

      Viss slēpjas tajā, ka naudu ģenerē nevis inženieriski ģeniāls un elegants risinājums, bet gan tas risinājums, kas maksimāli ātri un vienkārši pilda pasūtītājam vajadzīgo funkciju.

      Reply

      • Gundars
        2. jūnijs, 2017 @ 5:05 pm

        Risinājums, par ko tīksminās tikai pats radītājs(speciālists) tiešām nav naudas ģenerētājs. Bet izplatīta lieta ir, ka ģeniālais risinājums arī pasūtītajam būtu noderīgs, bet līdz tam nenonāk, jo izmanīgi tipāži pa vidu sabīda lietas pareizi, izsit labumu sev, speciālistu nobīda malā, utt. Tā notiek, un par to žēloties nav jēgas, tikai situācijas konstatējums. Neviens jau nesolīja, ka dzīve būs baigi vieglā. 🙂 Par vietu zem saules jācīnās.

        Reply

        • Kārlis
          2. jūnijs, 2017 @ 9:16 pm

          Paldies, Gundar, par komentāru.
          Protams, nesolas dzīve būt viegla. Savā atbildē vairāk gribēju izcelt, to ka pie lieliem pasūtijumiem, kas ir sabiedriskajā sektorā- noceļ tieši šie “durvju virinātāji, blatotāji”, kas līdzīgi kā politikā ir sadevušies rokās vienā vienotā klubiņā.
          Esmu prakses iesākumā un nesen atgriezies no darba ārzemes vidē, šobrīd aktīvi iesaistoties Latvijas vidē -atklājas daudz “godīgi” piemēri sevišķi lielo būvkompāniju stratēģu rīcībā. Kkā manai paaudzei ir grūti pieņemt, ka rezultāts, ko uzbūvē ir tiešā/netiešā veidā uz citu rēķina.

          Bet atgriežoties pie raksta, noteikti rezultāts un pašatdeve rodas lietās, kas interesē un dod gandarijumu! Gan jau dzīve ieliks starp acīm- censoņiem uz citu rēķina.

          Reply

          • Toms
            3. jūnijs, 2017 @ 10:00 pm

            Tas, ka shēmotāju apkārt netrūkst, ir acīmredzams. . . bet ir tomēr iespējams atrast arī tos, kas strādā savādāk.

      • Edmunds
        14. jūnijs, 2017 @ 6:50 pm

        … un kas beidzas ar desmitos skaitamiem upuriem un kriminallietam. Kamer sistema bus, ka angliski saka, “rigged” par labu paris sikam, bet specigam interesu grupam, kuru merkis ir tikai atra pelnas gusana, tik ilgi talants, godigi un kvalitativi paveikts darbs Latvija netiks novertets. Ka vienmer, ir iznemumi un butu nepareizi visparinat, bet ir janomainas paaudzem, lai situacija uzlabotos saja joma. Luk tik tas demografijas prognozes nav diezko iepriecinosas …

        Reply

    • Toms
      3. jūnijs, 2017 @ 9:58 pm

      Kārli – paldies par Tavu komentāru. Mans skatījums uz šo lietu ir samērā pragmātisks. Šajā pasaulē ar meistarību var šo to panākt, bet tomēr ar meistarību vien ir par maz. Meistaram, kurš vēlas īstenot ambiciozus projektus, ir jāveido paziņu tīkli, jāmācās spaidīt rokas un apvārdot, utt. utml.

      Un tas ir okei. Arī meistars savu darbu strādā cilvēkiem, konkrētas sabiedrības kontekstā. Ar sabiedrību jāmāk sadzīvot.

      Manā pieredzē darītāju pasaule gan nav aizvērta vai slēgta. Tieši otrādi – ja cilvēki redz, ka tu dari un spēj un vari būt lietderīgs, tev atver daudz durvis pat neprasot. Tad ir māksla izvēlēties, caur kurām durvīm iet.

      Protams, daudzas vedīs “shēmošanas” un “kombinēšanas” virzienā. Nepieciešama skaidra pārliecība par to, ko gribi, lai tām paietu garām. Tad atradīsies arī citi cilvēki – darītāji – kuriem shēmošana nav pie sirds.

      Reply

    • fds
      6. jūnijs, 2017 @ 1:33 pm

      Kārli, pasūtījumu sadale starp uzņēmumiem ir nelikumīga un sodāma – tad jau no pašiem nozarē strādājošajiem (nerunāju uzreiz par uzņēmumu vadītājiem, bet arī par parastajiem darba veicējiem) – to pieļauj un pieņem, ka negodīgas konkurences apstākļi ir okey, vai nē. Tas pats (attieksme) ļoti labi pāriet arī visur citur – korupcija, sarunāšanas, darbs ar pazīšanos utt.

      Cilvēki mēdz runāt un šķendēties, ka visur viena sarunāšana, bet izrādās pats cilvēks labprāt sarunātu, lai policists neuzliek to sodu (un soda punktus), un cilvēks strādā darba vietā, kur vairums zina, kā lietas notiek un iekšēji tās nemaz netiek slēptas.

      Es vienmēr cilvēkiem, kas pukojās par dažnedažādākām nejēdzībām, saku: “Lūdzu, zvani policijai, ja redzi, ka tas tur izmet atkritumus mežā”; “Lūdzu, ziņo VID, ja zini, ka, piemēram, tavā darba vietā (valsts pārvalde/pašvaldības) ir fiktīvi nodarbināti cilvēki”; “Lūdzu, ziņo VID par nelegālu biznesu”; “Lūdzu, ziņo IUB/KNAB/KP par nejēdzībām iepirkumiem” utt. Tajā brīdī cilvēki paliek dusmīgi un apklust un vairs negrib runāt par tēmu. Par tiem pašiem karteļiem – konkurences padomei ir grūti atklāt šīs lietas, ja neviens neko nesaka un visi klusē, jo pofig, galvenais, ka maksā algu.

      Tas tā – viela pārdomām.

      Reply

  2. Arturs
    2. jūnijs, 2017 @ 2:59 pm

    Tiešām interesants raksts, paldies.
    Liek kritiski arī uz sevi paskatīties un cik mērķtiecīgi veidota karjera un iets uz mērķiem.

    Reply

    • Toms
      3. jūnijs, 2017 @ 9:58 pm

      Paldies. Prieks, ka lietderīgi! Jāsaka gan, ka paškritiski varam būt visi. . . katrs dažā brīdī esam bijuši vairāk mērķtiecīgi, citā mazāk. Jautājums, ko darīt rīt!

      Reply

  3. sh00s
    4. jūnijs, 2017 @ 11:32 am

    Interesants raksts, paldies! Dažas lietas ļoti atgādina to, kā bieži vien veidojas labi apmaksāta veiksmīga programētāja karjera (top pasaules uzņēmumos šajā sfērā – Google, Facebook, utt.).

    Top uzņēmumi lielu daļu cilvēku rekrūtē no labām augstskolām, pārsvarā UK, Šveicē un ASV, bet arī no dažām izcilām skolām citās valstīs (protams, Latvija pat nav uz viņu radara). Tā kā saņemt labas atzīmes labā skolā ir samērā taisns ceļš līdz intervijai.

    Vēl labs variants atrast šādu darbu ir nosacīti caur pazīšanos – t.i. ja kāds Jūsu paziņa vienā no šiem uzņēmumiem strādā un ir gatavs apstiprināt, ka varētu būt vērts Jūs uzaicināt uz interviju, tad tas ir drošs variants, ka kāds uzņēmumā uz Jūsu CV vismaz paskatīsies. Arī paziņa parasti saņems nelielu bonusu, ja Jūs pieņems darbā 🙂

    Lai Jūsu CV šiem uzņēmumiem būtu interesants, Jums ir jāizceļās salīdzinot ar lielu daļu Jūsu konkurentu tirgū. Ja rakstīsiet kaut ko a la “es taisīju formiņas un rakstīju testus, zinu Java un C#”, Jūsu CV ies pa taisno miskastē. Ja spēsiet interesanti aprakstīt sarežģītas problēmas, kuras savā darbā risinājāt, tad Jūsu izredzes ir daudz lielākas.

    Vēl interesanta lieta ir, ka daudzos no šiem uzņēmumiem piesakās ļoti tehniski spējīgi cilvēki, kuriem tāpat netiek izvirzīts darba piedāvājums, dēļ netehniskām lietām. Piemēram, nespēja komunicēt, nespēja atzīt kļūdas, iniciatīvas iztrūkums, utt.

    Reply

  4. Domas
    5. jūnijs, 2017 @ 12:01 pm

    Paldies par rakstu. Latviešiem pa lielam mūsu senču paaudzei ieaudzināts, ka sevi lielīt, bāzties virsū, piedāvāt, reklamēt ir sliktais stils, bet diemžēl – arī izcilākajiem prātiem jāmāk sevi pārdot. Ir ļoti daudz paziņu, draugu, kam ir morāla problēma par sevi cīnīties vai virzīt, kā Tu te aprakstīji. Agresīvi “veidot” karjeru. Cerams, tas ar paaudzēm mainīsies. No otras puses, katram jādara tas, kas patīk un sagādā gandarījumu. Ne visi būs labi pārdevēji/kontaktu veidotāji un tas ir labi.

    Reply

  5. Nezinītis
    11. jūnijs, 2017 @ 5:10 pm

    Sveiks Tom, mēdzu ar interesi pārlasīt tavu blogu..
    Jaut. tavuprāt ja ir aizķērušies pāris lieki tukstoši.. vai vērts tos ieguldīt Latvijā pieejamajā izglītībā? Domāju LU vai LLU. Ja ir tad kādās būtu nozares kurās studēt, kas varētu arī atgriezt ieguldīto? Vai arī tā būtu naudas izmešanas ņemot vērā patreizējo situāciju, kad izglītība nespēlē tik lielu lomu kā radniecība un kontakti. Vecums nedaudz zem 30. Patreizējais virziens nekust.īpašumi.

    Reply

    • Toms
      11. jūnijs, 2017 @ 9:54 pm

      Tur dažādi faktori:

      1) Kāds ir pašreizējais izglītības līmenis

      2) Kādi ir karjeras mērķi

      3) Kādas izglītības iespējas konkrētajā nozarē Latvijā ir pieejamas

      Bakalauru jau nu mūsdienu pasaulē vajadzētu katram. Mans viedoklis — nav svarīgi, kādā jomā, bet svarīgi, lai būtu riktīgi “jārukā” un jāvingrina smadzenes. Atsēdēt 3-4 gadus ir laika izmešana vējā un stulbums. Arī LV ir spēcīgas programmas, kurās liks pasvīst.

      Par maģistru/doktoru — būs ļoti atkarīgs no nozares un profesijas, ar kuru gribās nodarboties.

      Reply

      • nezinītis
        11. jūnijs, 2017 @ 10:42 pm

        Ja smadzeņu nav tad bakalaurs neglābs

        1. vidējā

        2. atrast kādu nišu kurā varu darboties līdz pensijai (subjektīvi)

        3. varbūt uzreiz skatīties uz ārzemēm?

        Negribas tiešām izmest laiku un līdzekļus vējā.. galva it kā ir pareizajā vietā, tik grūti saredzēt kādas iespējas

        Reply

        • Toms
          19. jūnijs, 2017 @ 12:11 pm

          Protams, smadzenes ir priekšnosacījums. Ja apvieno smadzenes ar labu bakalauru, kur riktīgi jārukā un jāspiež sevi attīstīties, tad paveras dažādi ceļi.

          Ja smadzenes strādā un gribas labi pelnīt ar algotu darbu, tad IT/datorzinības būtu tēma, kur iet. Iesākot vēlāk dzīvē, par baigi spico programmētāju droši vien nekļūsi, bet apgūt tirgū pieprasītas spējas ir pilnīgi reāli.

          Reply

  6. Edmunds
    14. jūnijs, 2017 @ 6:33 pm

    Es pats esmu stradajis 6 gadus sada “iestade” viena neliela Alpu kalnu zeme. Saku ar back-offisu un tad paris gadus biju tuvak front-offisam un biznesam ta teikt. Saku paris gadus pec finansu krizes un visu so 6 gadu laika situacija iezimejas arvien drumaka un drumaka. Laiks, kad zema limena menedzeris sanema akciju opcijas, apmaksatu masinu, ikgadejo sabiedriska transportat abonementu vairaku TUSD vertiba (utt) bija skaidri un gaisi pagajis. Es biju iekluvis visa saja jezga precizi pec ballites beigam, kad apkart metajas saplestas glazes un izdzerti trauki. Likas, ka jaklust tak labak (viss tak agri vai velu iet uz augsu, ne ta?), bet tiesi preteji – banka stiga arvien dzilak ieksa purva. Krapsanas investiciju banka, kas maksaja USD 2’000’000’000 (jep 2 miljardus), nepartrauktas soda naudas DoJ, Eiropas regulatoriem, negativas procentu likmes, speciga valuta, istermina vadibas stils, you name it, man bija tik talu, ka beigas saproti – tu strada pie zaudetajiem. Investori netic Eiropas bankam. Regulatori netic. Publika vienkarsi neieredz bankierus tik talu, ka nacas visu laiku melot un neatklat, kas ir mans darba devejs. Un ja ari pateicu, ka stradaju banka, vienmer ar piebildi, ka ne investiciju banka, bet back-offisa.

    Bija iespeja redzet bonusu poolus banka. Pratam neaptverami cipari un, ka Toms raksta, ja neesi front-offisa, vari aizmirst sanemt gada beigas vairak ka TUSD 50. Var likties daudz, bet tas ir kapeikas, ja salidzina ar investiciju banku un aktivu parvaldes bonusu apjomu.

    Un visus sos gadus vadiba turpinaja (un vel joprojam to dara) skandinat vienu un to pasu bedu dziesmu – ir jacerpj izmaksas. Cost cuttings prieksa pakala. Off-shorings uz Indiju un near-shorings uz Poliju. Un ka jau kapilisma, akcionari un investori aplaudeja katru reizi, kad ceturksna earnings call’a laika tika atkal pazinots par tuksosiem atlaizamo cilveku.

    Mans secinajums – ja neesi cilveks ar “dotibam” so visu paciest, nezini vai nespej atrast pareizos “galus”, esi vienkarsi vaja rakstura, doma ilgtermina, prasti gerbies un nespej pacelties uz citu rekina un pardot sevi, aizmirsti!! Tas nav ta verts. Lielas bankas sen ir zaudejusas savu pievilcibu darba mekletaju acis. Tagad ir daudz citu nozaru, kur var nopelnit krietni vairak.

    Reply

    • Toms
      19. jūnijs, 2017 @ 12:07 pm

      Lai tur izdzīvotu, noteikti vajadzīgs īstais raksturs. . .

      Reply

  7. jonj
    15. jūnijs, 2017 @ 10:05 am

    Izlasīju grāmatu, cerēju ka par Kubu arī būs rakstīt, bet nebija.

    Reply

    • Toms
      19. jūnijs, 2017 @ 12:06 pm

      Par Kubu plaši un detalizēti ir manā romānā jauniešiem “The Cat King of Havana”! Nākamgad tas būs pieejams arī tulkojumā uz latviešu valodu, bet pašreiz atrodams šeit.

      Reply

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *