Viss notiek caur pazīšanos (un tas ir okei)
Bieži dzirdu vaimanas, ka viss pasaulē notiek caur pazīšanos. Ja nepazīsi “īstos cilvēkus”, tālu dzīvē netiksi.
Pietiek gaudot. Jā, pazīšanās ir svarīga. Un tas ir pareizi. Cilvēki uzticas cilvēkiem, kurus pazīst. Ja tu kādu nepazīsti, kā vari zināt, ko no viņa gaidīt? Kā vari zināt, ka tevi “nepiečakarēs”?
Tas, ka veiksmei vajag pazīt īstos cilvēkus, nav problēma. Nedzīvojam kastu sistēmā vai feodālajā laikmetā. Nekas tev netraucē tos “īstos cilvēkus” iepazīt.
Pieņemsim, ka tu gribi ielauzties kādā nozarē.
Tā varētu būt Volstrīta, rakstniecība, loģistika, politika, būvniecība, nav svarīgi – jebkura nozare, kurā bez paziņām tālu tikt grūti.
Lūk, trīs paņēmieni, kā izveidot šajā nozarē paziņu loku:
1. Tiešais kontakts
Izveido sarakstu (vēlams, garu) ar viedokļa līderiem vai “bīdītājiem” nozarē.
Tad sameklē šo cilvēku kontaktinformāciju.
Tas nav grūti. Uzņēmumos epasta adreses bieži seko formulai. Sekretāres var pierunāt iedot epastu vai tālruņa numuru. Citus ļaudis iespējams atrast sociālajos tīklos vai personīgajās mājaslapās. Ja nekas cits nestrādā, derēs arī fiziska darbavietas adrese, lai nosūtītu vēstuli.
Uzmanību: pirmajam kontaktam izmanto e-pastu, telefonu vai vēstuli. Nekļūsti par stalkeri.
Uzrunā cilvēku pēc formulas:
Labdien,
esmu tāds un tāds. Cenšos uzsākt darbību X nozarē. Apbrīnoju jūsu sasniegumus Y un Z ( jo konkrētāk, jo labāk).
Vai Jums gadījumā būtu 15 minūtes laika, lai padalītos ar padomu jaunpienācējam nozarē?
Varam sazvanīties, vai arī uzaicinu Jūs uz kafiju vai pusdienām.
Ar cieņu,
Toms
Neprasi uzreiz palīdzību, kas prasa būtisku laiku, pūles vai naudu. Tu cilvēkam esi svešinieks – varbūt blēdis, varbūt kaut ko mēģini pārdot. Kādēļ lai cilvēks atbildētu?
Viss, ko gribi panākt, ir kontakts – tikšanās vai vismaz zvans.
Protams, ne visi atbildēs pozitīvi. Tomēr, ja tavs mērķu saraksts ir gana garš, izdosies sarunāt jēdzīgu skaitu tikšanos.
Aizej un satiecies. Arī šeit neko nepārdod vai neprasi (izņemot padomu). Mērķis – iepazīt cilvēku, iepazīstināt ar sevi, un atstāt interesantu / sakoptu / kompetentu iespaidu.
Nu, lūk, jūs esat kontaktā. Vēl dažas kontakta reizes un cilvēks jau tevi uzskatīs par paziņu.
Atkārto pārdesmit reizes un tev būs labs paziņu loks nozarē.
2. Small talk un tradicionālā tīklošanās
Ej uz saviesīgiem pasākumiem un iepazīsties ar svešiniekiem, izmantojot small talk vai saviesīgās sarunas.
Latvietim doma par šo paņēmienu parasti izsauc šādu reakciju:
Kamēr vajadzīgā reakcija būtu šāda:
Arī man ši lieta nenāk dabiski. Biju spiests kārtīgi sevi lauzt, lai to iemācītos – bet tiku galā. Izveidoju tādu kā small talk algoritmu, kas ļauj arī kautrīgam introvertam iepazīties ar pilnīgu svešinieku. Vienā brīdī pat vadīju kursus par šo tēmu.
Kādreiz uzrakstīšu plašāku rakstu, bet pamata mehānisms:
- Ierodies sagatavojies. Zini, kas par pasākumu, kas organizē, kādi jaunumi ir nozarē, kādas varētu būt sarunu tēmas.
- Zini, kurā brīdī un ar ko var uzsākt sarunu. Vislabāk, ja cilvēks ir viens un ar atvērtu ķermeņa valodu – iespējams, pēta uzkodu galdu vai kādu gleznu pie sienas.
- Uzsāc sarunu ar komentāru un/vai jautājumu par kaut ko, kas šobrīd redzams, dzirdams, sajūtams jums abiem. Par gleznu, maizītēm, pasākuma saturu, mūziku fonā, lekciju, kuru nopat klausījāties, utt. utml.
Nav jābūt pārgudram. “Kā jums šī glezna?” arī var būt labs sarunas iesākums.
- Kad runā ar svešinieku, sarunas sākums ir kā purvs, kuram jātiek pāri. Mēģini uztaustīt tematu, kurš jums abiem šķiet interesants.
- Mērķis: atrast kaut ko, kas jums ir kopīgs, bet kas jūs padara atšķirīgus no apkārtējiem. Piemēram: abi brīvajā laikā spēlējat hokeju. Tas ļaus tev palikt atmiņā ar pozitīvu pieskaņu – jo tu esi “savējais” .
- Nobeidz sarunu, pirms esi apnicis.
- Pirmajai sarunai jāpanāk tikai trīs lietas: tev jāuzzina, kas ir otrs cilvēks; otram cilvēkam jāuzzina, kas esi tu; otram cilvēkam par tevi jāpaliek pozitīvam iespaidam.
Šis paņēmiens prasa daudz darba, laika un uzdrīkstēšanās. Bet tas labi strādā.
3. Lai kalns nāk pie Muhameda.
Mans mīļākais paņēmiens – jo no manis prasa mazāko proaktīvo darbību – ir trešais. Tas gan strādās tikai, ja tev jau ir labs zināšanu līmenis par nozari.
Tas ir: publiski piesaki sevi kā jomas speciālistu. Publicē grāmatu. Raksti blogu. Taisi podkāstu. Lasi lekcijas par tēmu.
Ja darīsi to veiksmīgi, cilvēki paši steigsies ar tevi iepazīties.
Kopš sāku rakstīt šo blogu, saņemu 4-5 epastus nedēļā no dažādiem cilvēkiem, kas vēlas pazīties. Ar daudziem esmu ticies. To skaitā ir gan uzņēmumu vadītāji, gan finanšu iestāžu darbinieki, gan citi cilvēki ar interesantu dzīves pieredzi.
Rakstīt blogu vai grāmatu prasa būtisku laika ieguldījumu. Bet risinājums ir pievilcīgs introvertam, jo vari sēdēt istabā un darīt to, kas tev nāk dabiski. Paziņu tīkls veidojas gandrīz pats no sevis.
Ir arī citi paņēmieni, kā iepazīt “īstos” cilvēkus
Šie ir tikai trīs. Bet tos veiksmīgi izmantoju jau gadiem ilgi. Tos var izmantot jebkurš.
Vienīgās prasības:
- esi interesants, godīgs, jēdzīgs cilvēks, ar kuru citiem gribas pazīties;
- hustle, hustle, hustle. Vai, kā latviski saka: rukā.
Ja viss šajā pasaule notiek caur pazīšanos ar “īstajiem” cilvēkiem, tad jebkura ambicioza cilvēka pirmais darba uzdevums ir šos cilvēkus iepazīt.
Tas ir darbs, bet tas ir izdarāms.
Pēdējā laikā publikāciju kalendārs nedaudz piebremzējis. Cīnos ar dzīves apstākļu “perfekto vētru” – strādāju garas stundas, lai palaistu INDEXO projektu, palīdzu auklēt mazuli, un risinu citas ģimenes lietas. Bet jau top jauni raksti par finansēm, kaulēšanos un šo to citu!
Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!
20/06/2017 @ 11:57 am
Viegli lasāms raksts!
“Izšāvos” cauri kā komiksam.
Taču galvenais, ko vēlos apstiprināt arī no savas puses: cilvēki tik tiešām ir dažādi, un vērtības no cilvēka pie cilvēka mainās. Turklāt tie, kuri rukā, rukā, rukā…, tie noteikti atradīs savām vērtībām atbilstošus mentorus, un arī otrādi – mentori atradīs jūs. Pazīšanās ir darbs, kas gluži kā jebkura cita atbildība pieprasa atbilstošu attieksmi.
Lai mums veicas!
20/06/2017 @ 1:02 pm
Paldies, Tom, par rakstu! Piekrītu visam tik ļoti, ka, lasot radās sajūta, ka pati šo tekstu rakstu.
Izveidot pazīšanās loku tiešām ir liels darbs, kas prasa laiku, piepūli, izkāpšanu no savas komforta zonas un uzdrīkstēšanos, tāpat kā neapstāties arī pēc negatīvas pieredzes (ignorēšanas, noraidījuma, utml.).
Šīs patiešām daudziem varētu būt vērtīgs apmācību kurss vai lekciju cikls.
20/06/2017 @ 2:12 pm
Paldies par atbalstu!
20/06/2017 @ 1:41 pm
Paldies par raito valodu un skaidro saturu!
Vienīgi asociācija ar Hustle! man ir vairāk nevis “Rukā!”, bet drīzāk – “dīlo!”, ņemies!, tirgojies ar ietekmi un kriminālām precēm/pakalpojumiem… Var jau būt, ka tas ir afroamerikāņu popkultūras šablonu iespaidā un īstais HUSTLE! ir tieši grūts, neatlaidīgs darbs 😉
https://www.youtube.com/watch?v=r_dh16HQkqQ
20/06/2017 @ 2:12 pm
😉 jā, šim vārdam angļu valodā ir dažādas nozīmes, un šī konotācija arī piemīt. Tajā pašā laikā hustle var arī nozīmēt tā aktīvi un nedaudz bezkaunīgi spiesties, neatlaidīgi kustēties, lai paspētu sasniegt savus mērķus – šeit to domāju tādā nozīmē.
20/06/2017 @ 2:09 pm
Lielisks raksts!
20/06/2017 @ 2:12 pm
Paldies!
20/06/2017 @ 2:15 pm
Paldies, ļoti interesanti!
Manuprāt, vienīgi lieki noderētu sava veida atsauce, ka kontaktu dibināšana un kļūt atpazīstamam un uzticamam un tādā veidā vieglāk tikt pie laba darba utml. NAV tas pats, kas nozīmē kārtot lietas caur pazīšanos kaut kur, jo redz tas un tas tur kopā mācījies skolā, vai viņam tur tēvs tas un tas (pa blatu). Tikai tāpēc, ka pazīšanās ir, nevis tāpēc, ka cilvēks ir zinošs un pieredzējis nozarē.
Uz tām pašām darba vietām jau arī stāsta profesionāļi, ka ir vērts sūtīt savus CV arī bez konkrētām vakancēm. Tādā veidā izrādi iniciatīvu un interesi par konkrēto lieto. It īpaši, ja vēl esi kaut vai saticis kādreiz kādu no tiem cilvēkiem – arī bonuss.
20/06/2017 @ 2:45 pm
Paldies! Man pašai praksē tas pierādās, bet tik labi pa “plauktiņiem”nebiju salikusi. Piekrītu “rukāšanai”. Būtisks aspekts!
20/06/2017 @ 10:54 pm
Raksts atsauca atmiņā reizi kad pilnīgā pālī (jo skaidrā nebija dūšas) aizrakstīju e-pastu uzņemuma līdzipašniekam. Pateicu, ka ļoti interesē, tas ko viņi dara. Un mani uzaicināja. Darīju vienkāršus darbus, vairāk izklaidējos. Šur tur aizbraucām kopā. Atalgojuma nebija. Toties bija neatsverama pieredze. Diemžēl aizgāju prom jo nevarēju apvienot ar darbu.
10/08/2017 @ 12:25 pm
Tās tikai manas pārdomas.
Kur satikt “Lielo”? Katram savas idejas. Viens satiks kafejnīcā, cits porsche auto servisā, cits caur draugu draugiem atradīs iespēju. Klienti ir tik labi, cik labus mēs esam pelnijuši. 😉
Pazīšanās prasa laiku, jo kā jau jebkuras attiecības – viņas ir jākopj. Ja par sevi atgādināsi reizi pusgadā, maz ticams, ka kādu taustāmu labumu/izdevīgumu jebkad sasniegsi, par tevi aizmirsīs un ja pēc pusgada atgādināsi – nu jā, tas vēl nav “nosprādzis” un kko ķepurojās. Bet mums vajag uzvarētājus.
Kapēc izdevīgumu vajag? Attīstot jebkuru biznesu ir svarīgi pārdot. Vienalga kas tas ir: produkts, iespēja, tavs laiks utt Galvenais lai par tevi runā, par tevi neaizmirst, lai brīdī kad savajagās piemēram vizītkartes uzreiz atcerētos: O, tā, man te bija cilvēciņš, kas kko šeptējās (ne firmu – mēs ejam pie cilvēka nevis firmas, lai gan būtībā reklamējam tieši viņu). Protams, viņš var uzticēt šo vienkāršo pasūtijumu sekretārei (kas lielos uzņēmumos arī notiek), un viņa nosūtīs tipogrāfijai ar kuru jau gadiem sadarbojās. Tomēr neaizmirsīsim, ka laba sekretāre ir ziņkārīga sekretāre, viņa būs izpētijusi kas ir FB jaunais draugs un bosam piedāvās variantu – varbūt aizsūtam “tam tur”, paskatamies kas būs?
Savukārt, ja katru nedēļu zvanīsies, sūtīsi epastus ar cenu lapām, var sakrist uz nerva, un ātri vien tiks nobloķēts, izdzēsts.
Laikam šobrīd labākais šādā gadijumā ir FB vai twittera konts/blogs kurā regulāri “iekakā” kādu jaunumu no sava darba vai pozitīvu/aktuālu dzīves gudrību. Kustībai ir jābūt, pie kam arī labai, mūsdienīgai mājas lapai jābūt, kurā gribas atgriezties, kuru atcerās.
Protams, arī šādā gadijumā tas ir mazais darbs, jo FB/Twitt ir jāvelta laiks, uzmanība (jāfiltrē ko un kam tas viss ir adresēts), jo kā zināms kas der vienam neder citam, jātaisa bildes ar produktiem ko šobrīd ražo, nedaudz ražošanas procesu (gari apraksti visus besī, īpaši nespeciālistus) utt
Kā dabūt lielo klientu? Darīt to ko vislabāk māk, un klients agrāk vai vēlāk pats atnāks. Starpcitu, liels klients ne vienmēr nozīmē labs klients. Reizēm vienkāršāk ir darboties ar daudziem maziem. Gadās, ka mazais klients aiziet strādāt pie lielā un pēkšņi ir tie lielie pasūtijumi.
Viss atkarīgs arī no paša ambīcijām, iespējām. Jākapā.
Tehniski tam nevar sagatavoties, jo vienmēr ir kkādi darbi kuros iejūdzies, vienmēr skrienošs, un nav jēgas pāriespringt ja piesakās “Lielais”. OK, vajag darīt cik iespējams, ko nevar, dot darīt citiem, paņemot kādu % par starpniecību. Ja piemēram pusgadu lielo esi noturējis, tad ok, sāc vākt komandu un mēģini pakalpojumu veikt pats. Lielie reizēm ir ļoti kaprīzi un ar viņiem mēģina iepazīties daudzi tādi paši kā tu. Tātad darbs ir jādara tā lai nebūtu pretenziju un nebūtu vēlmes izmēģināt kur citur.