65 Comments

  1. Andrejs
    4. jūlijs, 2017 @ 1:37 pm

    Gaidiet nākotnē “atmaskojošus” rakstus.

    Šobrīd situācija izskatās šādi:
    Bankas 2. pensiju līmeņa grābējs: “Fak, tie s&&as Indexo, man jau 50 cilvēki pārgāja un šodien tik pirmā diena!!” —> Dodas pie PR/Mārketinga guru (izglītība: sabiedriskās attiecības Turībā);
    PR/Mārketinga guru: “Labākā aizsardzība ir uzbrukums! Uzrakstīsim 5 rakstus par Kreicbergu un ko., viņu saistību ar Krieviju, draudzību/pazīšanos ar oligarhiem, :liels un stabils labāks par mazs un krāpnieks”, tupā tauta apēdīs!”
    —————————————————
    Ņemot vērā, ka Latvijā 40 miljoni EUR ir diezgan labas algas/darba vietas/prēmijas utml. pasaulīgie labumi pelēkajiem krēslu deldētājiem, gaidiet kaut ko līdzīgu augstāk aprakstītajam 🙂 Pirmos ziediņus jau manīju Facebook komentāros 🙂

    Lai veicas, mans 2. pensiju līmenis jau ir pie Jums!

    Reply

    • Toms
      4. jūlijs, 2017 @ 1:44 pm

      Paldies par Jūsu atbalstu! Dažādi PR gājieni noteikti būs, bet tāds ir bizness. Tomēr lielais vairums cilvēku, kurus pazīstu bankās, ir samērā jēdzīgi. Daudzi privāti mūsu iniciatīvu atbalsta, ja arī publiski to nesaka. Citi nepiekrīt mūsu pieejai, bet personīgi priecājas, ka būs konkurence un tirgū komisijas kritīsies.

      Vismaz no lielajām skandināvu bankām negodīgos paņēmienus negaidu. Kamēr patiesībā mazajiem spēlētājiem vajadzētu priecāties par konkurences aktivizēšanos tirgū un cilvēku interesi. Jo vairāk cilvēku interesēsies par 2. pensiju līmeni, jo vieglāk tiem būs pārdot savus plānus un cīnīties ar slinkajiem milžiem. Pašreiz mazie ir mazi, jo cilvēkus tēma neinteresē un nauda tiek atstāta, kur pagadās (t.i., savā bankā).

      Reply

  2. Andris G
    4. jūlijs, 2017 @ 1:57 pm

    Ļoti prasās pēc rindkopiņas, kurā atrunāti visi riski indivīdam, kurš izdomājis pieteikties jūsu pensiju līmenim.

    Reply

    • Toms
      4. jūlijs, 2017 @ 2:04 pm

      Samērā pilnīgs risku apkopojums meklējams prospektā, 12.-14. lpp:

      https://indexo.lv/wp-content/uploads/2017/06/INDEXO-Izaugsme-prospekts.pdf

      Bet tas ir parāk plašs bloga rakstam.

      Būtiskākais risks manuprāt ir tieši tirgus svārstību risks, kuru uzsveru šeit un arī visur citur, kur rakstu par tēmu. T.i., ja Tu ieguldi indeksos, ilgtermiņā vēsturiski tas vienmēr ir bijis izdevīgi, bet īstermiņā būs periodi un krīzes, kad vērtība kritīs. Šādi periodi var ilgt pat gadiem ilgi. Tam jābūt gatavam. Tādēļ arī ir būtiski, lai ieguldītājam līdz pensijai būtu gana ilgs laiks (mēs iesakam 10 gadus kā minimumu).

      Drīz publicēšu rakstu par to, kādu iespaidu krīzes atstāj uz ilgtermiņa ieguldītāju indeksos.

      Reply

      • Andris G
        4. jūlijs, 2017 @ 6:32 pm

        Paldies, iepazīšos!

        Reply

  3. Māris
    4. jūlijs, 2017 @ 1:58 pm

    Piedod, tavam padomam “Tomēr šis lēmums jāpieņem katram pašam, izvērtējot visus ieguvumus un riskus.” neklausīšu.

    Pieteicos tāpat. Tāpēc, ka ticu, ka tu zini, ko dari.

    Reply

    • Toms
      4. jūlijs, 2017 @ 2:05 pm

      Paldies par uzticību un atbalstu! Tomēr aicinu iepazīties ar detaļām kaut viena iemesla dēļ. Ir svarīgi saprast, kādi ir riski, lai nekristu panikā tad, kad pienāks krīze un plāna vērtība strauji kritīsies (tādi periodi, ieguldot indeksos, ir neizbēgami – uzsvars ir uz ilgtermiņa izaugsmi).

      Reply

      • Māris
        4. jūlijs, 2017 @ 3:28 pm

        Man nav nekādu cerību par 2. pensiju līmeni. Performēt zem manām cerībām nav iespējams, viss būs ok.

        Reply

        • aivenho
          4. jūlijs, 2017 @ 4:15 pm

          Kā naglai uz galvas!
          Tas nav par riskiem vai ko tādu, bet par to, lai kāds nesamērīgi neuzvārās no naudas ko nekad neredzēšu. Gribas tikai lai ir godīgi – win/win.

          Reply

  4. Alberto
    4. jūlijs, 2017 @ 2:08 pm

    Lai gan es būtu piesardzīgs un pirmo gadu izvēlētos vienkārši pavērot Indexo, un tā sniegtos rezultātus, jebkurā gadījumā, būtu grūti kaut ko zaudēt, jo ietaupījums uz komisijām ir pietiekami liels…

    Vai plānos ir arī cits pensiju plāns?

    Reply

    • Toms
      4. jūlijs, 2017 @ 2:25 pm

      Vēlreiz jāuzsver, ka ieguldam tirgus indeksos, kuri ir svārstīgi. Tādēļ viena gada rezultāts neko daudz nepateiks par ieguldījumu politikas vērtību. Var būt lieli plusi, var būt arī lieli mīnusi, ja tieši šajā periodā gadās krīze un indeksi krītas.

      Nākotnē vēlamies izveidot arī konservatīvo plānu ieguldītājiem, kuriem pensija jau tuvu.

      Reply

  5. DimanC
    4. jūlijs, 2017 @ 2:12 pm

    “Vismaz no lielajām skandināvu bankām negodīgos paņēmienus negaidu.”

    Tom, te man jāprasa – kas ir godīgs, kas negodīgs paņēmiens? Drīz jau desmit gadus dzīvoju Norvēģijā un par skandināvu biznesa īpatnībām šo to esmu iemācījies. Rupja pārspēka izmantošana, agresīvas stratēģijas, pārpirkšana, aizmuguriskas vienošanās nav nekas neparasts arī skandināvu glorificētajā it kā taisnīgajā biznesa vidē. Tai pat laikā viss notiek it kā eleganti un zolīdi – bez melnumiem, bez rupjībām. Bet viņi ar Tevi nespēlē šahu kā līdzīgs pret līdzīgu, bet gan basketbolu, kurā Tu esi jauniņš spēlētājs ar 60kg, bet viņi labi trenēti mužiki ar divreiz lielāku masu. Ja arī ar savu izveicību Tu iemet kādu grozu, viņi, ievērojot noteikumus, Tevi smacē tāpat.

    Lai veicas! Pievienošos Indexo, lai gan Latvijas uzkrājumos man nav daudz.
    Latvijas

    Reply

  6. guntars
    4. jūlijs, 2017 @ 2:32 pm

    Pārliku savu pensiju.
    Kur vislabāk varēs sekot rezultātiem?
    Kā bija ar 3.pensiju līmeni, to arī varu pārlikt pie Jums?

    Reply

    • Toms
      4. jūlijs, 2017 @ 2:35 pm

      Rezultātiem vislabāk sekot būs http://www.manapensija.lv. Indexo.lv arī ir sadaļa “Rezultāti”, kuru attīstīsim laika gaitā.

      Reply

  7. Dairis Vairis.
    4. jūlijs, 2017 @ 2:50 pm

    Neatradu aprēķinu tabulu (slīdrādi) Jūsu Indexo lapā, kurā nebūtu 3% algas pieaugums gadā ņemts vērā.
    Lūdzu, uztaisiet arī tādu.

    Reply

    • Toms
      4. jūlijs, 2017 @ 3:41 pm

      Paldies par ieteikumu! Pašreiz darbiņu saraksts mājaslapas attīstībai vēl ir garš, tā kā drīz pie šī netiksim. Uzrakstiet šeit vai arī man caur Kontaktu sadaļu dažus pieņēmumus/scenārijus par dažādiem vecumiem/ienākumu līmeņiem, kas Jūs interesē, un manuāli uzģenerēšu modelī.

      Reply

  8. Jānis
    4. jūlijs, 2017 @ 3:51 pm

    Godīgi sakot Indexo ir pirmais pasākums, kas man ieviesa jebkādu interesi par to, kas reāli notiek ar manu pensiju, neskatoties uz to, ka pēdējā laikā mīlēja nemaz par to runāt. Atklāšanā arī savu degunu parādīju. Uzticu savu pensiju uzkrājumu, veiksmi visiem !

    Reply

    • Toms
      4. jūlijs, 2017 @ 4:16 pm

      Paldies par to! Strādājam!

      Reply

  9. Reinis
    4. jūlijs, 2017 @ 3:52 pm

    Lai veicas (tirgiem)!

    Saistībā ar šo jautājumu pamanīju, ka par spīti spožam prātam un vispārējai erudīcijai es faktiski neko nezinu ne par pensiju 2. līmeni, ne par pensiju sistēmu kā tādu. Varbūt tas tāpēc, ka pirms 15 gadiem parakstīju kaut kādu papīrīti Swedbankā, par to aizmirsu, bet par nākotni sāku domāt pirms kādiem 5 gadiem, nodarbojoties ar dzīvības apdrošināšanu, uzkrājumiem utt. Domāt par valsts pensiju šķita nerelevanti.

    Varbūt neesmu tāds viens.

    Mazliet gaismas ienes manapensija.lv, bet tur informācija ir diezgan izmētāta, bet infografiki – formāli. (Tiesa, tur ir skaisti salīdzinošie grafiki.)

    Varbūt Indexo-am palīdzētu, ja ļaudis saprastu ko vairāk par pensiju sistēmu un 2. līmeni:
    * ko tas vispār nozīmē
    * kā es varēšu dabūt atpakaļ šo uzkrāto kapitālu
    * kur es varu redzēt pašreizējos rezultātus un kur uzrādās katra pārvaldītāja komisijas (rau, latvija.lv izziņā man rakstīts “2017. gadā administratīvās izmaksas ir 0.18% no aprēķinātajām iemaksām” – vai tā ir minētā komisija?)
    * utt

    Iespējams, ka mazāk slinkie par šo visu var sniegt skaidru atskaiti; bet esmu pārliecināts, ka priekšnosacījums tam, lai spriestu par pārvaldītājiem un komisijām, ir sapratne, cik tieši šie (pensijas uzkrāšanas) jautājumi man (katram) ir svarīgi.

    Reply

    • Toms
      4. jūlijs, 2017 @ 4:15 pm

      Šo cenšamies kliedēt ar mājas lapas palīdzību, piemēram, šeit:

      https://indexo.lv/darbibas-mehanisms/

      Protams, rakstīsim arī bloga rakstus un turpināsim skaidrot sistēmas nepieciešamību soc. medijos!

      Reply

  10. aivenho
    4. jūlijs, 2017 @ 4:07 pm

    1. Mans ieteikums par Indexo 2. pensiju plānu (neesmu mārketinga speciālists). Ir labi, ka viss info ir aprakstīts, bet prasītos tāds reāli īss forumulējums, kas ir Indexo un kāpēc lai kāds gribētu pāriet uz turieni. Lielākā daļa cilvēku ir slinki un vienkārši negrib lasīt “wall of text”.
    2. Saprotu, ka šobrīd vēl ir zīlēšana kafijas biezumos kāda būs tautas atsaucība, bet kas ir ar nākotnes plāniem? Vai ir plāns par vēl kādu funckiju piedāvāšanu? Piemēram, tā pati uzkrājošā veselības apdrošināšana? Pēc visu banku aptaujas, secināju, ka Swed ir lētākā banka, bet tur tāpat ņem tos 1.5% no katras iemaksas plus apkalpošanas maksa un kas tur vēl bija. Rēķināju, ka ja maksā, piemēram, 150 eur mēnesī, tad pirmos 2 gadus sanāk ļoti daudz atstāt komisijās noteiktā minimālā apmēra dēļ.
    Es esmu optimists, bet nedomāju, ka kādreiz savu pensiju redzēšu, bet uzkrājošā apdrošināšana ir reāla nauda, ko varēšu izmantot. Ja tur varetu kaut ko līdzīgu dabūt gatavu izmaksu ziņā – būtu baigi labi!

    Reply

  11. Vilx-
    4. jūlijs, 2017 @ 4:49 pm

    Viens jautājums – ja princips ir “likt pirmajā vietā ieguldītāja intereses, nevis savu īstermiņa peļņu”, tad kāpēc maksa par pakalpojumu joprojām ir %, nevis fiksēta summa katru gadu? Vai jūsu pašu izmaksas mainās atkarībā no tā, cik daudz naudas ir jūsu rīcībā?
    Jo, nu, tā “intuitīvi godīgi” šķistu par pakalpojumu maksāt fiksētu summu gadā (jūsu peļņu) + jūsu izdevumus, kas rodas sniedzot šo pakalpojumu. Peļņas apjoms kā % no pārvaldāmās summas šķiet… nu, jā, tā mūsdienās visi dara, bet godīgi tas nešķiet. 🙂

    Reply

    • Toms
      4. jūlijs, 2017 @ 5:02 pm

      Sveiks, Vilx-!

      Labs jautājums. Aktīvu pārvaldīšana ir apjoma bizness. Pie maziem apjomiem investori (uzņēmuma dibinātāji) uzņemamas ļoti būtisku risku savam kapitālam, jo gaidāms, ka sākotnēji ilgāku laiku ienākumi nenosegs izmaksas (samērā mazs ieguldītāju skaits nu nekādi nevar nosegt ieguldījumu pārvaldes sabiedrības dibināšanas un uzturēšanas izmaksas). Augot apjomiem, rodas iespēja sākumā sasniegt breakevenu, tad šos ieguldījumus atpelnīt un nodrošināt investoriem ienesīgumu, kas attaisno biznesa eksistenci.

      Jautājums ir – kas notiek tālāk. Ja apjomi turpina augt, bet komisijas paliek konstantas, tad nonākam tur, kur esam šodien ar 2. pensiju līmeni. Tā kā skaļi un skaidri par šo tēmu komunicējam un ar šo punktu pieaicinam klientus, zinam, ka mūsu klientu bāze mums tā rīkoties neļaus. Ja gribēsim uzturēt veiksmīgu biznesu, laika gaitā, apjomam augot, komisijas būs jāturpina samazināt. Tad arī vajadzētu noturēties jēdzīgam līdzsvaram starp izmaksām, pārvaldītāja peļņu un, galvenais, ieguldītāju peļņu.

      Toms

      Reply

      • Vilx-
        4. jūlijs, 2017 @ 5:27 pm

        Paldies! Turēšu īkšķus, lai viss izdodas pēc plāna vai labāk. 🙂

        Starp citu, ja nav noslēpums – un šī ir tikai mana ziņkārība – kas sastāda šāda uzņēmuma galvenās izmaksas? Tu saki, ka ir liels risks dibinātāju kapitālam – bet ko gan šis kapitāls dara? Principā jau viss, ko šāds uzņēmums dara, ir ņem savu klientu naudu un par to pērk kaut kādus vērtspapīrus. Izmaksas ir tikai tik, cik samaksāt dažiem darbiniekiem par šo pirkšanu un kaut kādu uzraudzību. Man pat nešķiet, ka tur vajag īpaši daudz cilvēkus, jo pēc tam, kad vērtspapīri iepirkti (mūsdienās – daži klikšķi internetā), tad jau ikdienā vairs neko īpašu nevajag darīt. Kur aiziet lielā nauda no īpašnieku kabatām, kas pēcāk jāatpelna?

        Reply

        • Toms
          4. jūlijs, 2017 @ 5:47 pm

          Principā darbības modelis patiešām ir vienkāršs, tādēļ mūsu izmaksas būs samērā zemas, salīdzinot ar citiem tirgus dalībniekiem. Tomēr sagatavot jaunu ieguldījumu pārvaldes sabiedrību un iziet ar to licencēšanas procesu prasa būtisku darbu un apjomīgas juridiskās izmaksas. Nodrošināt iekšējās sistēmas un kontroles FKTK prasībām atbilstošā līmenī arī prasa diezgan daudz darba un uzmanības. Lai izsistos tirgū, kur dominē lielās bankas, nepieciešamas arī būtiskas investīcijas mārketingā un PR. Beigās savācās.

          Tajā pašā laikā jāuzsver, ka uz visu šo aiziet tikai maza daļa no mūsu apmaksātā kapitāla (2,265 milj. EUR) un lielākā tiesa paliek kā rezerve un uzņēmuma stabilitātes garants. Jāmin arī, ka likumā paredzētas diezgan augstas minimālās kapitāla prasības 2. pensiju līmeņa līdzekļu pārvaldīšanai.

          Reply

      • Andris
        5. jūlijs, 2017 @ 1:29 pm

        Teorētiski šādā situācijā – cilvēki notic, peļņa aug – būtu jārodas konkurentiem, kas savukārt dzītu uz leju komisijas. Mums gan tas tirgus tāds neliels…

        Reply

  12. Mikus
    4. jūlijs, 2017 @ 5:42 pm

    Lai gan nestrādāju tradicionālu darbu ar pilnām sociālām iemaksām, tāpat pārgāju uz Tavu risinājumu. Lai Jums izdodas 🙂

    Reply

    • Toms
      4. jūlijs, 2017 @ 5:43 pm

      Paldies par atbalstu!!

      Reply

  13. jonj
    4. jūlijs, 2017 @ 5:44 pm

    Es pareizi sapratu, ja teiksim man 2.līmenī ir 10000euro tad gadā samaksāju komisijā 200euro(ja pārvaldīšana ir2%) bet pie Indexo es samaksāju 75euro tad man paliek 125euro. Jūs reizēm par daudz sarežģīti rakstat , cilvēkiem vajag vienkāršāk.
    Laikam tikai pēc 10 dienām redzēsim cik cilvēku ir pārgājuši uz Indexo.

    Reply

    • Toms
      4. jūlijs, 2017 @ 6:04 pm

      Pamata doma tāda! Vēl gan jāņem vērā, ka ilgtermiņā pieslēdzas “compound interest” efekts – nesamaksātās komisijas arī pelna procentus, tādēļ ieguvums no mazākām komisijām ir būtiski lielāks, kā viena gada griezumā liekas.

      Reply

      • jonj
        4. jūlijs, 2017 @ 10:39 pm

        Visa peļņa aiziet lai samaksātu par komisiju un neko nenopelni. Draņķīga tā otrā līmeņa sistēma.

        Reply

  14. Ronalds
    4. jūlijs, 2017 @ 5:48 pm

    Tom, tu mani pārliecināji! Galvenokārt ar šo blogu!
    Mana pensija nu ir tavā pārvaldījumā!

    Reply

    • Toms
      4. jūlijs, 2017 @ 6:03 pm

      Paldies par uzticību! Strādājam!

      Reply

  15. Andrejs
    4. jūlijs, 2017 @ 9:36 pm

    Tom, paldies, pateicoties tev saku vairāk un skaidrāk domāt par ieguldījumiem un it īpaši pensiju, kurā līdz šim likās vispār kaut kas no citas planētas.

    Iesniegumu caur latvija.lv iesniedzu, dabūju trīs e-pastus no VSAA bota par to, ka tas saņemts, ceru, kā tomēr pāriešana iznāca 🙂

    Vai jums kā uzņēmumam ir kāds minimālais plāns uz N klientiem pēc M gadiem? Vai turpināsiet darbu jebkurā gadījumā?

    Lai veicas!

    Reply

    • Toms
      5. jūlijs, 2017 @ 12:02 pm

      Sveiks, Andrej,

      Paldies par atbalstu!

      Konkrētas biznesa plāna detaļas nepublicējam, bet, protams, plāni mums ir. Esam gatavi ilgam un aktīvam darbam, lai audzētu aktīvus un sasniegtu rezultātus. Par to arī liecina būtiskais pamatkapitāls 2,265 milj. EUR, kas dod mums iespēju strādāt pacietīgi un mērķtiecīgi.

      Toms

      Reply

  16. Erix
    4. jūlijs, 2017 @ 9:49 pm

    Sveiki!

    Var atrast, kas ir Indexo ieguldītāji. Var atrast Valdes locekļus un Jūs Kreicberga kungs, taču nekur nevar atrast, kādi cilvēki tieši rūpēsies par pensijām. Kas ir Jūsu “darba komanda?” Vēlētos redzēt viņu CV un pieredzi finanšu tirgos pirms uzticēt savus pensijas uzkrājumus

    Reply

    • Toms
      5. jūlijs, 2017 @ 11:53 am

      Detalizētākas Investīciju komitejas biogrāfijas ir pospektā:

      https://indexo.lv/wp-content/uploads/2017/06/INDEXO-Izaugsme-prospekts.pdf

      Īss apraksts pieejams šeit, lapas beigās:

      https://indexo.lv/indexo-izaugsme/

      Papildus vērts minēt, ka INDEXO dibinātāju un padomdevēju vidū ir vairāku banku vadītāji ar milzīgu pieredzi finanšu jomā, tai skaitā R. Idelsona kungs, kurš 2. pensiju līmeņa līdzekļus pārvaldīja kopš sistēmas pirmajiem gadiem un ir arī devis savus padomus INDEXO ieguldījumu politikas un pārvaldes principu izveides procesā.

      Reply

  17. Elvijs
    4. jūlijs, 2017 @ 9:55 pm

    Iniciatīva iešūpināt nozari ir laba, un konceptuāli esmu Jūsu pusē, taču ir vairākas lietas U.Upenieka DB paustajā viedoklī (links komentāros jau ir atrodams), kurām sliecos piekrist.

    Pirmkārt, it kā zemā komisija. Cik noprotu no lasītā, sākotnēji plānots atlasīt pasīvos fondus atbilstoši prospekta 4.2 alokācijai un tad turēties pie atlasītajiem instrumentiem? Respektīvi faktiskais Indexo darbs būtu vien periodiska rebalansēšanās? Par to ņemt 0.75% komisiju ir objektīvi par daudz (pilnībā saprotu argumentu par scale trūkumu, bet to jārisina IPASam, nevis patērētājam). Ja, turpretim, saraksts tiktu mainīts, saglabājot vien 4.2 alokāciju (kas prospektā izskatās, ka ir atļauts), tad Jūs tāpat ņemtu ar makro saistītus riskus un 100% pasīvi nebūtu. Noprotu, ka Indexo būs pirmais gadījums?

    Otrkārt, nevar nepiekrist argumentam par track record trūkumu – šobrīd tas, manuprāt, ir savā ziņā eksperiments gan potenciālam ieguldītājam, gan arī Jums pašiem. Ieguldītājam ir jābūt pārliecībai, ka Jums ir tās daudzās industry-specific zināšanas, kas palīdz uzlabot ienesīguma/riska profilu (ignorējot individuālo security selection topikus un vairāk domājot MPT virzienā). Padomam iesaku nedaudz papētīt, piemēram, endownment fondus, lai saprastu, kāpēc Jūsu šī brīža piedāvātā alokācija, iespējams, ilgtermiņā par komisijas tiesu var atpalikt no stabiliem līdzīga riska profila (pensiju) fondiem.

    Pēc 1-2 gadiem, kad būs redzams gan risk-adjusted ienesīgums, gan track-record ar performanci dažadākos (domājams) tirgus apstākļos, gan fonda uzbūve (gan arī solītais samazinājums komisijās tuvāk 0.25%), nopietni apsvēršu pāriet pie Jums. Tikmēr vēlu veiksmi un ceru, ka Jūsu iniciatīva nākotnē arvien vairāk ieguldījumu pārvaldes ekspertus mudinās izvēlēties pārkāpt šādos projektos.

    Disclaimer: neesmu baņķieris un IPAS nestrādāju jau vairākus gadus.

    Reply

    • Toms
      5. jūlijs, 2017 @ 11:49 am

      Sveiks, Elvij! Paldies par Jūsu profesionālo skatījumu un pārdomām.

      Jā, INDEXO pārvaldīšanas darbs ir periodiska rebalansēšana + protams visu drošības, riska kontroles, darbības atbilstības u.c. funkciju nodrošināšana. Piekrītu, ka pasaules kontekstā fiksēta komisija 0,75% (ieskaitot turētājbanku – un ar 0.00 % mainīgo komisiju) arī nav zema. Tajā pašā laikā jābūt reālistam par Latvijas apjomiem un jauna uzņēmuma iespējām.

      Jautājums ir – vai tiešām ir gudrāk maksāt 1,5%-2% par to, ka cilvēki pārvalda aktīvi, bet ar sliktiem rezultātiem? It īpaši, ja ir milzīga pētījumu bāze, kas parāda, ka vidējais aktīvais pārvaldītājs ar savām darbībām vērtību nepievieno?

      Par MPT pieeju, kas balstīta uz vēsturisku volatilitātes un korelāciju statistiku, lai aprēķinātu optimālu aktīvu sadalījumu, esam skeptiski. Šī pieeja var aprēķināt, kāds sadalījums būtu bijis izdevīgākais vēsturiski, bet ne vienmēr daudz pasaka par nākotni. Protams, veidojot portfeli, ir jāņem vērā vispārējie korelācijas principi starp aktīvu kategorijām un ko tas pasaka par gaidāmo svārstīgumu. Tajā pašā laikā ilgtermiņa ieguldītājam pārlieku paļauties uz kvantitatīviem modeļiem, balstītiem uz pagātnes datiem, mūsuprāt nav lietderīga laika pavadīšana.

      Arī uzskatām, ka ilgtermiņa ieguldītājam risks un svārstīgums nav viens un tas pats. Jaunam cilvēkam krājot pensijai, daudz būtiskāks faktors par svārstīgumu šajā kontekstā ir diversifikācija, kas pasargā no konkrētu uzņēmumu, nozaru un reģionu risku. Tādēļ aktīvi strādājam, lai izglītotu klientus un visiem būtu pareizās ekspektācijas par to, ka INDEXO plāns īstermiņā būs svārstīgs un krīzēs gaidāmi būtiski vērtības kritumi (aktīvas korekcijas netiks veiktas). Drīz par šo tēmu publicēsim vēl vienu bloga rakstu, kas apskata krīžu iespaidu uz ilgtermiņa ienesīgumu.

      Reply

  18. Valērijs
    4. jūlijs, 2017 @ 11:46 pm

    Pats jau pie Jums un vēl dažus noteikti pārliecināšu!
    Starp citu, manuprāt, diezgan veiksmīgs laiks uzspiežot uz pilsoņu emocijām “noķert” klientu plūsmu!
    Pilsoņu masa tomēr diezgan virspusēji, bet asi uztver ikgadējos banku peļņas miljonus, tāpēc daļa noteikti pat bez pamatīgākas iedziļināšanās un balstoties uz emocijām (negācija pret bankām kā tādām) piekritīs pārvaldību nodot Jums.
    Tāpēc, pieņemu, ka šobrīd ne tikai korekta pārvaldīšanas biznesa rīcība un stratēģija, bet arī emocionālā sajūta valstī var nospēlēt pamatīgu lomu par labu Jums.
    Ja arī šis moments nav pret Jūsu pieņēmumiem, tad atrodiet iespēju un piestrādājiet arī uz to! 🙂

    Reply

    • Toms
      5. jūlijs, 2017 @ 11:31 am

      Mums ir ļoti būtiski, lai dalībnieki pievienotos mums ne tikai emocionāli, bet arī ar saprātu, apzinoties ieguvumus un riskus. Cilvēkam kaut nedaudz jāsaprot, ko nozīmē mūsu ieguldījumu pieeja, lai krīzes brīžos nav nepatīkami pārsteigumi. Tajā pašā laikā, protams, daram visu iespējamo, lai sasniegtu pēc iespējas plašāku publiku.

      Reply

  19. GO
    5. jūlijs, 2017 @ 10:06 am

    Es biju gaidījis, ka bankas uzzinot par šo projektu samazinās savas komisijas. Bet tā kā tas nenotika, tad es arī pieteicos.

    Reply

  20. Aiva
    5. jūlijs, 2017 @ 1:01 pm

    Paldies par centieniem mainīt domāšanu par pensijas lietām un finansēm vispār! Es sāku lasīt Toma blogu vairāk aiz intereses par viņa literārajām kvalitātēm, bet nu esmu kļuvusi daudz ieinteresētāka arī finansu lietās. Un tur slēpjas lielākā problēma! Cilvēki tik maz zina un saprot par finansēm! Esmu gan rakstniece, gan strādājusi tirdzniecībā, un gribu no sirds lūgt – rīkojiet ne tikai pasākumus biznesmeņiem un ļaudīm ar parastam darbarūķiem neapjēdzamu algu, bet uzrunājiet vienkāršos cilvēkus. Kaut vai SIA Stockmann, kur nostrādāju vairākus gadus. Tagad izskatās, ka bagāti cilvēki sanāk kopā un domā, kā labāk kļūt labi nodrošinātiem arī nākotnē ( ko es atbalstu, jo slava visiem kas veidojuši savu biznesu). Bet vajadzētu sapurināt arī pelēko masu. Kaut mazliet! Lūdzu!

    Reply

    • Toms
      5. jūlijs, 2017 @ 1:18 pm

      Paldies, Aiva! 2. pensiju līmenis ir aktuāls visiem, ne tikai turīgajiem, un tiešām labprāt gan mūsu klientu lokā, gan mūsu pasākumos gribētu redzēt pārstāvētu plašu sabiedrības spektru. Pirmo satikšanās/sarunu pasākumu izziņosim jau šodien INDEXO Facebook lapā. Aicinu stāstīt draugiem!

      Diemžēl pašreiz tendence ir tāda, ka par finansēm vairāk domā un seko tieši cilvēki ar augstākiem ieņēmumiem (to rāda arī FKTK finanšu pratības pētījums). Varbūt likumsakarīgi. Tādēļ pirmajā vilnī vieglāk uzrunāt tos, kas jau par šīm lietām domā un interesējas – bet, protams, lai mums patiešām izdotos ko mainīt, jāsasniedz plašāks sabiedrības loks.

      Reply

  21. Andris
    5. jūlijs, 2017 @ 4:23 pm

    Sveicināts, Tom!

    Es jau iegāju Swedbank internetbankā nomainīt tos penziju 2. līmeņa uzstādījumus, bet tur rakstīts:
    “Investment and Pensions Europe 2016. gadā atzinis Swedbank pensiju 2. līmeņa plānu “Dinamika” par labāko Centrāleiropā un Austrumeiropā. Pārliecinies, vai tava pensiju 2. līmeņa plāna pārvaldītājs ir Swedbank.”
    Tas ir pilnīgā pretrunā ar Taviem rakstiem, kuros Tu raksti, ka Latvijā ir vissliktākā 2. pensiju līmeņa pārvaldība visā Eiropā! Tad kurš melo?!

    Reply

  22. Billy Boy
    5. jūlijs, 2017 @ 10:07 pm

    Paldies par vērtīgo saturu šajā blogā. Pievienojos!

    Reply

  23. Jonj
    6. jūlijs, 2017 @ 12:09 am

    Tom, es nevaru atrast atskaiti cik es esmu iepriekš samaksāji komisijās, kur to es varu uzzināt? Ja tādas nav tad tā ir zagšana.

    Reply

    • Toms
      6. jūlijs, 2017 @ 8:56 am

      Šo informāciju pašreiz nevar redzēt viena vietā – var tikai izdarīt secinājumus, apskatot katra konkrētā pārvaldītāja atskaites http://www.manapensija.lv/lv/pensiju-2-limenis/ieguldijumu-plani/

      Godīguma labā jāuzsver, ka līdzekļu pārvaldītājam pašam nav iespējams aprēķināt, cik viņš komisijās paņēmis no konkrēta cilvēka, jo pārvaldītājs nezin savu klientu identitāti un cik katram klientam ir uzkrājums (to zina tikai VSAA). Ieteiksim šādu aprēķinu ieviest sistēmā, bet šādas infrastruktūras izmaiņas parasti prasa būtisku laiku.

      Reply

  24. Andris
    6. jūlijs, 2017 @ 10:31 am

    Norviks normāli apsteidz pārējos. Novēlu to pašu Indexo sasniegt 😉

    Reply

  25. Gunta
    9. jūlijs, 2017 @ 7:08 pm

    Paldies par šo blogu! Man jau likās ka finanšu svēra nav priekš manas sapratnes, bet izrādās, ka daudzkas atkarīgs no tā, kas skaidro un vai skaidrotājs vēlas, lai es saprastu! Lasu ar interesi! Mani turpmākie soļi: Jāpārskata kādus līdzekļus atvēlu 3.līmenim un jāuzkrāj 6 -12 mēnešu alga ”spilvenam” . Savu 2.līmeņa pensijas uzkrājumus uzticu INDEXO! Lai veicas!

    Reply

    • Toms
      9. jūlijs, 2017 @ 8:13 pm

      Paldies par abalstu! Strādājam!

      Reply

  26. ēst grib visi
    10. jūlijs, 2017 @ 11:40 am

    Iemetīšu kādu karoti darvas šajā medus mucā.

    Zēns no štatiem ar holivudas smaidu izdaudzījies pa pasauli un nu atgriezies Latvijā???? Lai palīdzētu LV pilsoņiem tikt pie zaļas dzīves??? Cmon???
    Atkal tiek solīti banāni – zemākas komisijas, kas tiek jau labu laiku skandēts visur apkārt..
    Patiesie labuma guvēji vesela armija, kuriem arī ir savas ambīcijas kā investoriem noteikti (porsche, x6, kaviārs) kuriem Croshils ir kā reklāmas seja tīrs un skaists, godīgs.
    Nav nekas pret T.Kroshilu, bet uzskatu, ka parāk daudz vēžu kulītēs ir saslēpušies..
    Visur apkārt tik ļoti pozitīva attieksme pret INDEXO, ka šērmi metas.

    Ieguldīt INDEXO varētu pēc 5-10 gadiem, kad izkrizstalēsies kolektīvs, apdedzināsies tirgos, iegūs kaut kādu pieredzi.. Tagad tā būtu tāda jampadrača loterija, kur visas pilnās lozes paliek katla turētājiem.
    Lai veicās 🙂

    Reply

    • Toms
      10. jūlijs, 2017 @ 12:16 pm

      Interesanti, kā jauns finanšu uzņēmums varētu ienākt tirgū, ja katram klientam vispirms būtu jānogaida 5-10 gadi?

      Par investoru komandu – katra ieguldījums ir neliels un tādēļ arī potenciālā peļņa ierobežota. Šis nevienam nav lielākais vai daudzsološākais potenciālās peļņas avots.

      Visbeidzot, šī ir stingri regulēta līdzekļu pārvaldīšana. Izmaksas caurspīdīgas, darbības ierobežotas un kontrolētas arī no turētājbankas puses. Ieguldīsim tikai tirgus indeksos, nevis kādos konkrētos uzņēmumos, kur vēl būtu iespējas shēmot. Lai kāds būtu Jūsu viedoklis par konkrētiem investoriem, aicinu Jūs nosaukt kaut vienu mehānismu, caur kuru kāds investors šajā projektā varētu shēmot vai ne tā “uzvārīties”. Es personīgi neredzu tādas iespējas. Ja redzētu, nepiedalītos.

      Reply

  27. Artis
    11. jūlijs, 2017 @ 10:06 pm

    Prieks par konkurenci 2.līmeņa pensijas pārvaldīšanā! Tomēr pats 2.līmenis nav diez ko izdevīgs topošajiem pensionāriem, jo:
    1) 2.līmeni izmaksā vai nu VSAA vai mūža pensijas apdrošinātāji. VSAA godīgi izmaksā visu kapitālu, tikai ar nosacījumu, ka tik ilgi izdodas izdzīvot. Mantojama tā nav. Līdz ar to, man kā vīrietim, šī ir slikta opcija;
    2) Ir mūža pensijas apdrošinātāji. Viņi piedāvā mantot 2.līmeni. Viss ļoti jauki. Tikai viņi par šo pakalpojumu iekasē sākot ar 5% no kopējā kapitāla (lētākais ko atradu – SEB). Pie tam ar nosacījumu, ka pensija tiks izmaksāta 20 gadus;
    3) Ir neveiksmīga pati sistēma, kā tiek operēts ar 2.līmeni – tas brīdi, kad gribat saņemt izmaksu tiek nofiksēts un turpmākos 20 (vai 5 vai 10) gadus tiek pa daļām izmaksāts. Atlikusī (neizmaksātā) daļa vairs nepelna procentus (iedomājies, cik 20 gados tiktu nopelnīti procenti) + turpinot strādāt un maksājot soc apdrošināšanu, 2.līmenis vairs netiek papildināts;

    Varbūt Tomam ir kas sakāms par iespējamiem uzlabojumiem 2.līmenim saistībā ar pensijas izmaksu?

    Reply

    • Toms
      12. jūlijs, 2017 @ 10:29 am

      2. pensiju līmeņa sistēmā ir daudz, ko uzlabot – mēs arī strādājam ar viedokļa līderiem, lai nākotnē likumdošanā tiktu ieviestas dažādas pozitīvas izmaiņas. Dažas no idejām, kuras atbalstām:

      1) 2. PL mantojamība

      2) Lielāka informācijas pieejamība (piemēram, ļaut pārvaldītājiem veidot aplikācijas, kas dalībniekiem ērti apkopo un rāda info par uzkrājumu, izmaksām, ienesīgumu, utt. – pašreiz dati nav pieejami)

      3) Nedrīkstētu 2. PL saistīt ar citu banku produktu pārdošanu, kā tas praksē notiek šobrīd.

      4) Caurspīdība. Jāpublicē būtu visas izmaksas, tai skaitā izmaksas, kuras iekasē pašu banku pārvaldīti fondi (gandrīz visas bankas daļu portfeļa pārvinvestē savos fondos).

      5) Izmaksas jāierobežo nevis pēc kaut kādas sarežģītas formulas, bet ar vieniem skaidriem izmaksu griestiem. Mākslīgais dalījums fiksētajā un mainīgajā komisijā, kuru aprēķina pēc formulas, praksē nav strādājis.

      u.c. jautājumi.

      Par iespēju turpināt ieguldīt kapitālu konservatīvos instrumentos arī, kamēr tiek izmaksāta pensija, noteikti jārunā. Zinot aizkulises, tur būtu nepieciešamas būtiskas infrastruktūras izmaiņas valsts pusē. Bet uz to ir vērts iet.

      No infrastruktūras perspektīvas vērts apsvērt arī iespēju ļaut cilvēkiem veikt papildus (3. līmeņa) iemaksas 2. līmeņa pensiju plānos. 2. PL sava aktīvu apjoma dēļ ļautu pārvaldīt šos līdzekļus ar zemākām izmaksām nekā atsevišķi dibinātie privātie fondi. Bet tur arī izmaksu mehānisms būtu rūpīgi jāsakārto.

      Reply

  28. Arno
    12. jūlijs, 2017 @ 2:48 pm

    Paldies, Tom, par izcilu blogu. Tiešām ar interesi sekoju Taviem rakstiem, jo paskaidro ļoti vienkāršā valodā. Kā arī atklāti izstāsti par iespējamiem riskiem. Man jautājums par Swedbank plānu izmaksu pozīcijām: šobrīd no http://www.latvija.lv izraksta redzu, ka summa, kas tiek iekasēta admin izmaksās ir neliela 0.2%. Tu mini, ka vidēji ir ap 1,5%.
    Jautājums:
    1) Vai Swedbank gadījumā tie papildus +/-1.3% tiek faktiski atņemti no ienesīguma?
    2) Kur var redzēt kopējās visu pensiju plānu izmaksas, jo mana pensija ir tiekai ienesīgums?

    Reply

    • Toms
      12. jūlijs, 2017 @ 2:53 pm

      Paldies par atbalstu!

      Tās admin izmaksas 0,20 % ir VSAA izmaksas, kuras tiek iekasētas no iemaksām. Pārvaldītāja izmaksas nāk tām pa virsu. Konkrētā ieguldījumu plāna izmaksas iepriekšējā gadā var atrast šeit:

      http://www.manapensija.lv/lv/pensiju-2-limenis/ieguldijumu-plani/

      dokumentā “Dalībniekiem paredzētā pamatinformācija”, otrajā lpp., labajā pusē. Ceru, ka noderēs!

      Toms

      Reply

      • Arno
        12. jūlijs, 2017 @ 4:16 pm

        Paldies par informāciju. Vai tad pareizi apgalvot, ka pārvaldītāja izmaksas tiek jau atņemtas no kapitāla pieauguma un netiek atspoguļotas atsevišķi?

        Reply

        • Toms
          12. jūlijs, 2017 @ 4:19 pm

          Ienesīgums, kurš redzams manapensija.lv sadaļā “Aktuālie dati”, jau ir pēc komisijām! Komisijas, kuras samaksā konkrēts cilvēks, nekur redzēt nevar (tas ir mīnuss, ko derētu labot). Var redzēt kopējo komisiju līmeni konkrētajam plānam, kā minēts augstāk.

          Reply

  29. Jonj
    14. jūlijs, 2017 @ 1:59 pm

    Dati manapensija.lv dalībnieku skaits 920, vērtība 6,5mil., nav slijti vidēji uz vienu cilvēku 7000euro, ja par visiem plāniem uz vienu cilvēku ir 2400. Daudzi pārgājuši uz Indexo kam vairāk uzkrāts par vidējo pensija plāna dalībnieku.

    Reply

  30. Andris
    18. jūlijs, 2017 @ 10:45 pm

    Sveiki!!!

    Esmu diletants pensiju lietās, bet… noticēju Jūsu stāstam.
    Jums ir par vēl vienu klientu vairāk!
    Lai Jums veicās!

    Andris

    Reply

    • Toms
      19. jūlijs, 2017 @ 8:25 am

      Paldies par uzticību un atbalstu! Strādājam!

      Reply

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *