20 Comments

  1. Andris
    22. augusts, 2017 @ 11:27 am

    Taupība kā ieradums ir laba lieta, apdomājot cenas un mēģinot dabūt labāku piedāvājumu. Bet cita veida taupība ar lielaku effektu ir atbildēt sev uz jautājumu kam tev vajadzīgs pirkums un kas tevi liek pieņemt lēmumu pirkt. Sajūtas vai objektīva vajadzība?
    Vai tev vajag jaunāku auto, ja vecais vēl funkciju (nogādāt no punkt A uz B) pilda un izmaksā mazāk nekā jauns? Jauns telefons utml. Izvairoties no pirkumiem, kas tikai apmierina sajūtas (iedomātu prestižu, piederību grupai utml.) var ietaupīt daudz. Bieži vien tādi pirkumi ir impulsīvi.

    Man līdz šim laba stratēģija pretoties šādiem pirkumiem ir nogaidīšana. Jo esot emociju pārņemts var savi pārliecināt, ka lieta vajadzīga, bet paskatoties pēc laika – izrādās, ka nevajag.

    Nav problēma pirkt lietas tikai tāpēc, ka skaistas vai patīk, bet ir svarīgi apzināties savu iekšējo motivāciju nemānot sevi.

    Reply

    • Toms
      22. augusts, 2017 @ 11:41 am

      Piekrītu!

      Personīgi ļoti novērtēju brīvību, kuru man dod fakts, ka spēju samērā mierīgi paskatīties uz jauniem auto, jaudīgiem datoriem, lielām savrupmājām utt. Man palīdz paņēmiens – padomāt par opportunity cost. Esmu dzīvē varējis baudīt dažādas vienreizējas pieredzes, jo biju iekrājis (piemēram, dzīve Kubā). Uz to atskatoties paliek skaidrs, ka kas tāds ir daudz vērtīgāks par “krutu” auto vai citu spēļmantiņu!

      Reply

    • Janis Nezinamais
      22. augusts, 2017 @ 1:55 pm

      Pilnīgi piekrītu – nogaidīšana ir vislabākais paņēmiens. Pa to laiku bieži vien paspēj vēl 3x nomainīt domas un pārdomāt. Saproti, ka varbūt vari bez konkrētās lietas iztikt, vai, ka nemaz nav tā lieta tik laba, izpēti un atrodi citas alternatīvas utt.

      Reply

  2. Andris G
    22. augusts, 2017 @ 12:36 pm

    Ja veikalā skaiti santīmus, tad jau tu nemaksā ar karti! 🙂

    Reply

  3. Janis Nezinamais
    22. augusts, 2017 @ 1:53 pm

    Jā, pilnībā piekrītu, ka tas ir ieradums un atkarīgs no cilvēka. Man bijušais kolēģis vienmēr sūdzējās (un gan jau sūdzās joprojām, darba vieta tā pati joprojām), ka par maz maksā vajag tik un tik minimums. Nekad neatzina savu problēmu, ka varbūt vienkārši nemāki ar naudu rīkoties (starpcitu ironijai – pēc izglītības, darba pieredzes un domāšanas viņš ir ekonomists), vienmēr problēma ir nevis apetītē, bet, ka maksā par maz.

    Kad parunā sīkāk tad atklājas zili brīnumi – cilvēks katru reizi pērk individuālas biļetes vilcienam, jo nopirkt uz mēnesi esot čakars. Cilvēks gatavs braukt garas distances ar savu 10l/100km auto tāpat vien, lai tur paskatītos kā jūra atkāpjas utt Octu vienmēr pērk uz īsiem termiņiem, uz cenām veikalos, ēdnīcās utt vispār neskatās, tik ņem ko grib. Par ballītēm un visu pārējo nemaz nerunājot. Mobilo telefonu pirka aizskrienot uz operatora veikalu un nopirka uzreiz, jo negribējās gaidīt, lai gan varēja pagaidām ~nedēļu un dabūt par kādiem 100 eur lētāk citur. Tā es te varētu rakstīt un rakstīt.

    Protams, ka nevajag no visa atteikties un sēdēt mājās, protams, ka 1 eur dēļ nav vērts štruntu pasūtīt no Ķīnas un gaidīt mēnesi utt. Bet ar pavisam nelieliem ierobežojumiem sev, vari daudz ko pamainīt.

    Šādiem cilvēkiem ienākumi var dubultoties, trīskāršoties, bet viņš tāpat dzīvos knapi no algas līdz algai.

    Reply

  4. Jautājums_4
    22. augusts, 2017 @ 2:04 pm

    Kāpēc cilvēkiem būtu jāsponsorē Jums sava nauda, nevis kādam citam?
    Reāli, pensijas jaunie, pelnošie, neredzēs un nauda, kas tiks Jūsu projektā ielikta, būs vienkārši no viena maka Jūsu ielikta.
    Kāpēc Jums pienāktos šī nauda, nevis jebkuram citam?

    Reply

    • Toms
      22. augusts, 2017 @ 2:18 pm

      Cik saprotu, jautājums par INDEXO projektu.

      Uzkrājums 2. pensiju līmenī ir reāla nauda, kas tiek ieguldīta finanšu tirgos. Tā tiek uzskaitīta katram dalībniekam atsevišķi. Ja 1. pensiju līmenis tiešām šodienas strādājošajiem daudz nesola (sliktās demogrāfijas dēļ), 2. pensiju līmenis tieši risina šo problēmu. Nākotnes uzkrājums atkarīgs nevis no demogrāfijas, bet no iemaksām un no tā, cik veiksmīgi tās ieguldītas.

      Vairāk par to mūsu mājas lapā:

      https://indexo.lv/darbibas-mehanisms/

      Reply

  5. Alberto
    22. augusts, 2017 @ 2:48 pm

    Vēl svarīgi ir ņemt vērā, ka pastāv lieta kā depreciation jeb vērtības kritums, lai gan šo var vairāk skatīties uz dārgākām lietām.

    Protams, jauns auto ir jauks un ir laba pieredze doties uz auto salonu, lai to dabūtu, bet vai nav racionālāk paņemt to pašu auto, kurš ir 2-3 gadus vecs un perfektā stāvoklī. Iespējams ietaupīsi līdz 40% summas.

    Un jāsaka, tas pats arī attiecas uz sadzīves precēm. Vari pirkt jaunu TV pa 1000 Eur, vai tādu pašu lietotu pa 700 Eur, tas pats ar mēbelēm, virtuves iekārtām, utt. Tāpēc tomēr ir pozitīvi, ka Latvijā tik aktīvi tiek izmantots SS.com, vari atrast gandrīz visu, kas vien nepieciešams.

    Bet no otras puses… Pērkot lietotas preces, vai preces no ārzemēm, bieži vien netiek samaksāti nodokļi, kas atkal bremzē valsts attīstību.

    Reply

    • Kavacky
      22. augusts, 2017 @ 3:26 pm

      Jauns auto ir dārgs remontos, 3 gadus mazlietots auto ir tikpat dārgs remontos, bet nu jau bez garantijas. Un viņiem remonti neizbēgami būs.

      Racionālāk tādā ziņā ir paņemt kaut ko vismaz 10 gadus vecu, pa lēto (relatīvi pret jauna auto cenu, nevis no sūdīgām detaļām) pārlasīt visu, ko var (nav arī pašam nekas jādara, jāvar tikai atrast servisu, kur nekarina makaronus). Pēc tam – braukt tikai, mainīt eļļas un siksnas laicīgi. Apstrādāt pret rūsu katru gadu.

      Jo mazāka/lētāka prece, jo arī mazāk atmaksājas iespringt – ietaupījums var nesegt meklēšanas izmaksas, bet to jau Toms pats rakstīja.

      Reply

      • Andris
        22. augusts, 2017 @ 10:31 pm

        Auto ir viena no lielājām izdevumu pozīcijām personiskajā budžetā. Un, manuprāt, izvēlē braukt ar jaunu, 3 gadus vai 10 gadus vecu auto atkarīgs no ienākumiem.

        Man tā kā laimējies būt pie top 1% pelnītājiem LV un principā jaunu vai mazlietotu auto varu atļauties bez problēmām, bet parēķinot cena/vērtību(ieguvumu) neatsver, jo ir lietderīgākas jomas, kur “investēt”.

        Ieguldu naudu savā nekustamajā īpašumā, kam vērība tikai aug (pretstatā auto) un turpinu braukt ar to pašu auto jau 10 gadus.

        Dzīvojot Somijā salīdzinot ar kolēģiem man bija “normāls” auto. Atbraucu šeit un izskatās, ka nepiemēroti vecs auto, kas man liek brīnīties par cilvēku maksātspēju, kas LV ir ļoti zema.

        Labs piemērs arī ir mans priekšnieks (soms), kas pelna 100k+, bet brauc ar 2007.gada Renault Megan, bet viņa meita mācās vienā no pasaules labākajām universitātēm.

        Man ļoti patika “How The Economic Machine Works by Ray Dalio”
        https://www.youtube.com/watch?v=PHe0bXAIuk0&t=1500s
        Kur atziņa, kas man visvairāk aizķērās ir ka, kad tu aiznēmies naudu patēriņam, tad tu aizņemies no nākotnes, kad tev vajadzēs savus izdevumus samazināt. Līdz ar to finansiāli izdevīgi aizņemties ir tikai tad, kad ar aizņēmuma palīdzību tu vari pelnīt vairāk (galvenokārt uzņēmumu), vai ietaupīt naudu.

        Līdz ar to ja patēriņa lietu tu nevari nopirkt bez aizņēmuma (TV, telefonu, datoru, utml.), tad visticamāk tu to nevari atļauties. Auto arī daļēji iekļaujas šajā kategorijā. Bet tā kā auto būtu ilgi jākrāj, tad dilemma vai pirkt kredītā vai krāt atkarīga no aizņēmuma procentu likmes pret inflāciju vai potenciālo peļņu citur vai problēmu, ko auto tagad atrisina (transports).

        Reply

        • Ivars
          28. augusts, 2017 @ 12:45 pm

          Ja jābrauc ar 10gadīgu auto, tad jau nekāds lielais pelnītājs neesi. 10gadīgam auto visticamāk nebūs daudzas lietas kuras šobrīd ir uzskatāmas par pašsaprotamām – 360 kameras, mūzika caur usb, start/stop u.tml.

          Ieguldīt nekustamajā ir jēga tikai līdz zināmam brīdim. Pilns ss.lv ar nelikvīdu kur cilvēki ntos gadus ieguldījuši lielu naudu.

          skaidrs, ka var santīmus taupīt, bet dzīve ir viena – vai tiešām ir vērts ja nav spiesta lieta.

          Reply

          • Andris
            30. augusts, 2017 @ 1:22 am

            Atbilstoši viena Toma raksta statistikai LV 1% pelna 4000 un uz augšu. Iederos šajā kategorijā un braucu ar 15 gadus vecu auto un visas tevis pieminētās pašsaprotamās lietas ir man vienaldzīgas. Regulāri braucu ar jauniem nomas auto – nekāda lielā starpība. Tieši tavs komentārs pierāda manu domu par “atribūtu” lomu un saistīto izšķērdību sabiedrībā.

            Pēc tavas loģikas manas darba vietas (180M+ apgrozījums 1500+ darbinieku ) CEO un īpašnieks nav nekāds pelnītājs, jo brauc tikai ar jaunu VW Sharan un vienmēr lido ekonomiskajā klasē?

            Domā, ko raksti!

          • Ivars
            13. septembris, 2017 @ 8:35 pm

            argumentēt ar izņēmumu ir diezgan primitīvs polemikas paņēmiens. es te varētu piesauktu 1000 pretējus piemērus. es esmu par saprātīgu tērēšanu un kopumā piekrītu autoram.

            cik ir novērots, ekstrēmās taupīšanas cēlonis parasti ir bērnībā. es arī biju diezgan liels taupītājs, piemēram, pirmo īpašumu pirku tikai tad kad bez kredīta varēju 3 tādus nopirkt. bet, kad ir pietiekami sakrāts, normāliem cilvēkiem tas pakāpeniski pāriet, jo dzīve ir svarīgāka par sakrāto žūksni.

            katram savs.

  6. Ilze
    22. augusts, 2017 @ 5:32 pm

    par santīmu krāšanu runājot, man patīk Digitālā krājkase (SEB piedāvā, varbūt vēl kāds, nezinu; bezmaksas pakalpojums). Katru reizi, maksājot ar karti, starpība līdz nākamajam apaļajam eur tiek ieskaitīta krājkontā. Tādējādi, gluži nemanot, krājas nauda. Nav daudz, bet atkal, skat virsrakstu.

    Reply

    • Opis
      24. augusts, 2017 @ 8:16 pm

      Ja ir kāda lieka naudiņa, kura stāv kontā un krāj putekļus, tad ieteiktu Baltikums Bank kredītkarti. Skaita 5% GPL no konta atlikuma (līdz 5000Eur) kā arī 5% no degvielas pirkumiem. Izdevīgākais variants ir turēt. Mēnesī sanāk ap 30Eur atmaksa kontā, ja tur pilnu un degvielu nelej pus ciemam. Varbūt kāds ko efektīvāku izdomājis, nezinu.

      Reply

  7. Ričards Jehonatans Dūdiņš
    2. septembris, 2017 @ 8:58 pm

    Heyyy.
    Agrāk es pats biju ļoti taupīgs, bet izaugot man šī prasme pazuda. Kādi būtu precīzi, loģiski, sadalāmi mazākos uzdevumos punkti, par prasmi, kā būt taupīgam. Mani šī tēma interesē un es tiešām gribētu nedaudz to pastudēt,ierakstit pierakstu blociņā soļus un izpildīt!
    Paldies!

    Reply

    • Toms
      5. septembris, 2017 @ 1:56 pm

      Paštukošu kādu rakstu par tēmu!

      Reply

  8. Kiki
    30. septembris, 2017 @ 8:51 pm

    Jau vairākus gadus piekopju taupības politiku, kad visus izdevumus sarakstu un starpību – krājkontā. Tērēju tikai saraksta izdevumiem un pārtikai katru nedēļu atvēlu noteiktu summu, ko cenšos nepārtērēt. Ieskaitu tērējamajā kontā pārtikas summu katrā piektdienā un mēģinu iztikt ar to līdz nākamajai piektdienai. Sakrāju šādi dzīvokļa pirmajai iemaksai +/- trīs gados.

    Reply

  9. MJs
    24. oktobris, 2017 @ 10:31 am

    Labdien!
    Komentārs varbūt ne visai saistīts ar rakstu, bet tomēr attiecas uz efektīvāku privāto līdzekļu pārvaldīšanu.
    Citā finanšu blogā ieinteresēja BlueOrange 100% komplekts, kas it kā piedāvā klientam visai draudzīgus konta uzturēšanas noteikumus. Cik noprotu, BlueOrange ir tā pati Baltikums Bank pēc rebrendinga.
    Tā kā pakalpojums ieinteresēja, vēlos noskaidrot vai varbūt kādam no bloga lasītājiem vai pašam Tomam ir viedoklis par attiecīgo bankas pakalpojumu. Varbūt ir kādi zemūdens akmeņi vai slēptās izmaksas, jo piedāvājums pirmajā brīdī izskatās visai “salds”.

    Reply

    • Toms
      28. oktobris, 2017 @ 5:57 pm

      Kamēr ieguldījums zem garantiju fonda apdrošinātā limita, neredzu lielus zemūdens akmeņus. . . neesmu gan iedziļinājies dažādās darījumu un kontu apkalpošanas komisijās, kas varētu būt piemērojamas, tā kā par konkrēto gadījumu līdz galam nezināšu teikt.

      Reply

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *