Kā nepalikt par diletantu?

Studiju gados mani mocīja konflikts starp divām atziņām:

  1. Lai dzīve būtu interesanta, jādara daudz dažādas lietas.
  2. Ja lēkāsi no jomas uz jomu, nekļūsi labs nevienā.

Citiem vārdiem sakot – likās, ka jāizvēlas – būt garlaicīgam profesionālim vai interesantam diletantam.

Ar laiku secināju, ka tikai dažas jomas prasa nemainīgu fokusu dzīves garumā.

Ja gribi būt izcils fiziķis, pianists vai baleta mākslinieks, ar maniakālu fokusu jāvelta tam dzīve (vismaz gadu desmiti).

Ja gribi būt labs rakstnieks, konsultants vai uzņēmējs, pieredzes dažādība ir tikpat svarīga kā pieredzes intensitāte.

Esmu turējies pie šīs atziņas kā pie glābšanas riņķa.

Pēdējo padsmit gadu laikā esmu vadījis kodolreaktoru, režisējis teātra izrādi, studējis aikido, rakstījis grāmatas, pasniedzis salsu, trenējis uzņēmējus kā arī strādājis finanšu pasaulē.

Pašam šķiet, ka ir izdevies izvairīties no diletanta lāsta. Visās jomās esmu gana daudz sasniedzis. Neesmu pats labākais pasaulē nevienā atsevišķi, bet kopā tās man rada iespējas, kas trūkst daudziem citiem.

Lai ar savām dažādajām interesēm nepaliktu par diletantu, vados pēc trim principiem:

1. One thing at a time jeb nedari visu uzreiz.

Pieej dzīvei ar “sērijveida fokusu”. Intensīvi dari vienu* lietu pēc otras – bet ne vairākas vienlaicīgi.

Pētījumi rāda –, ja gribi kļūt par pasaules klases meistaru kādā jomā, tai jāvelta vismaz 10 gadi intensīvu pūļu.

Ja gribi kļūt kompetents, ne meistars, ar 4-5 gadiem parasti pietiek.

5 gadus patiešām intensīvi apgūsti klavierspēli, galdniecību vai jurispudenci un tu būsi samērā prasmīgs šajā konkrētajā jomā. Ar maksimālu fokusu sasniegsi, teiksim, ierindas klavierskolotāja, galdnieka vai jurista līmeni.

(Ierindas klavierskolotājs vai galdnieks nepiekritīs – tādēļ, ka pats nav pieredzējis, cik daudz var sasniegt ar 5 gadiem intensīva darba.)

No otras puses, ja tu 15 gadus bez fokusa apgūsti klavieres, galdniecību, un jurispudenci vienlaicīgi – visticamāk nevienā jomā nekļūsi īpaši prasmīgs.

2. Pielieto “deliberate practice” vai “apzinātā treniņa” metodes.

Ja gribi vienas dzīves laikā kļūt kompetents pilnīgi atšķirīgās jomās, mācies mācīties.

Salsas pasaulē brīnījos par to, kā lielākā daļa tautas “muļļājas” pa deju nodarbībām gadiem ilgi, tā arī neko daudz neiemācoties. Tikmēr citi jau pēc dažiem gadiem dejoja ne sliktāk kā vidējais skolotājs.

Atšķirība parasti nebija tajā, cik daudz laika cilvēks veltīja dejām, bet tajā, ko cilvēks ar šo laiku iesāka.

Mans mācību process:

  • Katrā periodā (nedēļā, mēnesī) izvēlies 2-3 prasmes, kuras gribi uzlabot.
  • Katrā konkrētajā brīdī (15 minūtes, stunda, divas) strādā tikai pie vienas prasmes.
  • Vienmēr zini, ko konkrēti tu centies uzlabot (“es vienkārši trenējos” nekam neder).
  • Perioda ietvaros regulāri rotē starp šīm prasmēm (tas palīdz nostiprināties saitēm starp prasmēm).
  • Regulāri pieprasi atgriezenisko saiti (no skolotāja, video, utt.)
  • Nekad nemelo sev, ka esi labāks, nekā tu esi.
  • Uztver katru problēmu, kļūdu, izgāšanos kā iespēju uzlabot prasmes.

Ja vēlies jaunu profesiju apgūt 4-5 gadu laikā – velti tai 3-4 intensīvas stundas katru dienu. Bez sēdēšanas tviterī vai feisbukā vai citas uzmanības novēršanas šajā laikā.

Tas nebūs viegli. Tas nebūs ātri.

Pēc gada vai diviem tu vēl būsi pilnīgs amatieris. Tas tevi kaitinās.

Bet 4-5 gadu laikā efekts sakrāsies. Tu vēl nebūsi meistars, bet kompetents gan. Varbūt pat eksperts.

3. Vienmēr jautā – kur vēl esmu vājš?

Esmu dzīvē darījis visdažādākās lietas, bet tās neizvēlējos uz labu laimi:

  • Apguvu fiziku, jo jutu, ka man trūkst eksaktās prasmes.
  • Trenējos cīņu mākslās, jo skolā mani dauzīja.
  • Apguvu teātri un dejas, jo biju kautrīgs un neveikls ar cilvēkiem.
  • Devos uz Volstrītu, jo gribēju iemācīties, kā pelnīt naudu.

Sākumā ir sāpīgi mācīties lietu, ko galīgi nemāki. Ar laiku tu ieej azartā.

Tu kļūsti atkarīgs no sevis uzlabošanas. Pats process sāk radīt baudu.

Rezultātā tu attīsti spēju kopumu, kurš tirgū pieejams reti.

Jo retāk sastopamas ir tavas spējas, jo interesantākas iespējas tev piedāvā klienti, sadarbības partneri, darba devēji.

Piemēram, INDEXO projekts ir lielākais izaicinājums manā mūžā. Lai iekustinātu publiku, kurai pensiju tēma ir vienaldzīga, noder visas manas prasmes:

  • Volstrītas pieredze un fiziķa spējas ļauj veikt manus analītiskos pienākumus.
  • Rakstnieka pieredze ļauj radīt pārliecinošu saturu.
  • Deju un teātra pieredze palīdz iekustināt auditoriju, kad kāpju uz skatuves.
  • Cīņu mākslas treniņi ļauj saglabāt mieru, kad mūs lamā par zagļiem un laupītājiem.
  • Utt. utml.

Esmu vērtīgs darba devējam, jo man ir šīs ļoti dažādās prasmes. Tikai tādēļ man ir šāda iespēja vadīt vienreizēju projektu (un turpināt sevi attīstīt).

Ja nevēlies veltīt dzīvi vienai jomai, nekrīti izmisumā.

Piekop sērijveida fokusu. Intensīvi apgūsti vienu prasmi pēc otras – veltot dažādām nozarēm vismaz 4-5 gadus laika.

Varu garantēt – iemācīsies daudz, dzīve būs interesanta un tevi novērtēs!


*Kad biju jauns un vientuļš, varēju veltīt sevi divām lietām vienlaicīgi. Skolas gados mācībām un rakstniecībai. Studiju gados fizikai un cīņu mākslām. Volstrītas gados finansēm un atkal rakstniecībai. Bet sociālās dzīves man nebija.

Kopš man ir ģimene, laika atliek tikai vienai apsēstībai. Piemēram, pašreiz viss fokuss ārpus ģimenes veltīts biznesam, no rīta līdz vakaram, 7 dienas nedēļā.


Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā. Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.

Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!