Kā tērēt mazāk (lai iekrātu)
Iekrāšanas recepte ir ļoti vienkārša:
- cel ienākumus,
- mazini tēriņus,
- uzkrāto ieguldi.
Pirmais punkts ir kritiski svarīgs. Ja pelni 400-500 EUR vai pat Latvijas vidējos 900 EUR mēnesī, iekrāt var – bet “izaudzēt” būtisku kapitāla apjomu prasīs ilgus gadus. Ja gribi kļūt turīgs, vispirms ir jācēļ ienākumu līmenis.
Tomēr ar augstiem ienākumiem vien nepietiek.
Regulāri satieku cilvēkus, kuri pelna 1500 EUR, 2000 EUR, pat 3000 EUR bruto un sūdzas, ka sanāk dzīvot no algas līdz algai.
Tikai katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs pelna 1500 EUR vai vairāk. Ja tev nav 3+ bērni, no šādas algas jāvar iekrāt.
Lūk, trīs principi, pēc kuriem vados, lai kontrolētu savus tēriņus:
1. Paturi prātā mērķi, kam tu krāj.
Ir viegli attaisnot jebkuru tēriņu, ja to novērtē pēc principa – vai tas manai dzīvei dod pienesumu?
Praktiski jebkurš tēriņš tavai dzīvei dod kaut kādu pienesumu.
Braukt ar dārgu mašīnu ir forši. Dzīvot lepnā dzīvoklī patīkami. Ēst Vincentā garšīgi.
“Vai tēriņš dod pienesumu?” nav īstais jautājums.
Īstais jautājums ir:
“Vai pienesums kompensē to, ka ilgāk nesasniegšu savu krāšanas mērķi?”
Es, piemēram, krāju finansiālai neatkarībai – lai es varētu dzīvot jebkurā pasaules nostūrī un strādāt tikai tad, kad vēlos – pie projektiem, kuri mani aizrauj.
Šis mērķis man ir svarīgs.
Jā, man patiktu braukt ar BMW vai dzīvot šikā dzīvoklī Klusajā centrā. Bet es zinu, ka šādas izvēles manu mērķi attālinātu par vairākiem gadiem. Tādēļ bez grūtībām no tām atturos.
2. Sāc ar lielajām izmaksām.
Ietaupot pāris eiro dienā uz bulciņām un kafijām, mēneša laikā sakrājas jūtama summa. Tomēr tas nav patīkamākais vai ātrākais veids, kā iekrāt vairāk.
Krāt vajadzētu sākt ar trim lielajām izdevumu grupām:
- Mājoklis.
- Transports.
- Maltītes.
Piemēram, dzīvojam trijatā ar mazuli mazā divistabu dzīvoklītī Pārdaugavā. Nešķiet, ka mēs būtu apdalīti.
Mašīnas mums nav. Visur ejam ar kājām, braucam ar sabiedrisko vai dažreiz ar taksi. Retiem garākiem izbraucieniem auto aizņemamies (ja šī iespēja nav pieejama, auto var arī izīrēt).
Cenšamies pa restorāniem daudz nestaigāt – lai gan tas ne vienmēr izdodas (it īpaši, kad mazais nedod laiku pagatavot vakariņas).
Mēs dzīvojam labi. Ievērojot konservatīvu pieeju galvenajām izmaksu kategorijām, nodrošinām, ka mūsu budžets daudz nepārsniedz Latvijas vidējās ģimenes budžetu.
Tādēļ gandrīz visu, ko pelnam virs Latvijas vidējā ienākumu līmeņa, varam iekrāt.
3. Necel izmaksas kopā ar ienākumiem.
Manuprāt, tieši šis ir labākais veids, kā Latvijā iekrāt būtiskas summas un tajā pašā laikā dzīvot labi: tērē kā vidējais latvietis, bet strādā, lai nemitīgi celtu ienākumus.
Protams, ja visu laiku pelnīji 500 EUR, bet tagad beidzot esi izcīnījis ienākumus 900 EUR mēnesī, gribēsi tērēt vairāk un uzlabot dzīves kvalitāti. Bet, ja ienākumi turpina augt virs vidējā līmeņa, laiks tēriņus piebremzēt.
Psihologi norāda – daudz vieglāk ir atteikties no nākotnes naudas nekā sākt taupīt uzreiz. Tādēļ apņemies: 50 % no nākamā algas pielikuma novirzīšu uzkrājumu veidošanai.
Ja ieiesi krāšanas azartā, vienā brīdī iekrāsi jau 70 – 80 % no katra ienākumu pieauguma.
Nevajag upurēties taupībai.
Bet atceries, ka cilvēki ir dažādi. Piebremzē un padomā – cik daudz man tiešām vajag, lai es justos laimīgs?
Vai man patiešām vajag lielu māju, lepnu mašīnu, dārgu pulksteni? Vai arī man svarīgāk ir nodrošināt savu finansiālo neatkarību?
Katram atbilde būs sava. Man gan šķiet, ka šeit vērts šo to mācīties no budistiem. Viena no dzīves lielajām mākslām ir prasme gribēt mazāk – vai vismaz gribēt pareizās lietas.
Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā. Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!
30/10/2017 @ 10:27 am
Kur var iegūt datus par to, cik tērē vidējā Latvijas ģimene?
30/10/2017 @ 11:05 am
Dažādos griezumos var meklēt datus no Centrālās statistikas pārvaldes. Vairāk varēs atrast gan par mājsaimniecību ienākumiem nevis izdevumiem.
http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/metodologija/majsaimniecibu-riciba-esosie-ienakumi-36826.html
30/10/2017 @ 10:58 am
Šķiet, dzīvoju līdzīgi pēc taviem principiem… lieki netērēju, braucu ar divriteni, īrēju vienistabas dzīvokli un iekrāto investēju. Man pašam nav grūti iekrāt naudu, grūtāk ir psiholoģiski sadzīvot ar saviem darba kolēģiem, kuri īsti nesaprot kamdēļ es nebraucu uz darbu ar auto, kāpēc es nepērku augstā gala telefonu, kāpēc neapmeklēju mūzikas festivālus/koncertus utt vai nedodos kopīgos ārvalstu ceļojumos, jo ienākumi to ļauj…
30/10/2017 @ 11:25 am
Atslēgas vārds – samērīgums. Atteikties no gandrīz jebkā nākotnes vārdā arī nav gudri. Kāds var to nākotni arī nesgaidīt. Es pieturos pie līdzīgiem principiem kā raksta autors un izrādās esmu pat mazliet budists 🙂 “Gribēt mazāk” ir tāds kā mans dzīves moto. No savas pieredzes – atrodi to īsto, kas tev liek justies pietiekami, to kas uztur tavu pašapziņu adekvātā līmenī, lai mierīgi spētu turēties pretī kolēģu “kāpēc tu nedari to un to, ja vari atļauties”. Un uz to īsto, tad vari arī patērēt drusku virs vidējā. Pārējo tērē apdomīgi un atliec nākotnei. Daudziem problēma tajā, ka uz jebko tērē ar vērienu neadekvātu saviem ieņēmumiem. Un tad toč līdz algai nepietiek. Pie tam tērē, bet gandarījumu neiegūst. Jo tērē tikai lai izrādītos draugiem, paziņām, kolēģiem, nevis lai pats iegūtu prieku. Jāatrod īstās lietas. Ja esi sportisks, nopērc drusku labāku velo un iegūsi gan labākus rezultātus(pašapziņa), gan motivāciju sasniegt vairāk(ar vecu hlamu treniņu prieks pāries ātri), gan varēsi kolēģiem atbildēt, jā es uz teātri neizgāju, jo man tuvāka velobraukšana.
Mūsu valstī problēma tāda, ka drusku tās lietas ir sajukušas. Būtu loģiski, ka īrēt dzīvokli būtu taupīgāk. Bet realitātē bieži tas ir pretēji. Loģiski, ka braukt ar sabiedrisko būtu ilgtermiņā izdevīgāk. Atkal jau liekas, ka tomēr ir ačgārni. Sab.transports bieži ir ekskluzīvs pasākums, ja uz darbu un atpakaļ no Pārdaugavas jābrauc ar diviem transportiem. Nerunājot par iztērēto laiku. Ar to krāšanu arī zinām kā ir, cik mums bankas noēd komisijās, kamēr tu krāj savām vecumdienām. Skaidrs, ka vienmēr un visur ir jādomā līdzi tam ko dari un kā dari.
Tāds absolūti taupīgais un visu rēķinošais īsti gan nepatiks nevienam.
Raksts desmitniekā, kā jau parasti.
30/10/2017 @ 11:44 am
Nu, ja visas aitas iet pāri aizas malai, tas taču nenozīmē, ka Tev arī jāiet. Jā, sociālais spiediens ir, un savā ziņā ir jārēķinās, ka daļa izdevumu ir, tā saucamie – statusa izdevumi, bet ar to pārspīlēt noteikti nevajadzētu. 🙂
30/10/2017 @ 11:25 am
Var arī tā. Bet no otras puses, mazliet egoistiski, krāt tai savai neatkarībai un neizbaudīt katru dienu kopā ar savējiem uz maksimumu. Par ko es runāju? Tom, neliedz savam bērnam un nākotnes bērniem lielisku bērnību savā ģimenes privātmājā ar zaļu zālīti, kur izskrieties, ar sniegu, kur izdauzīties sestdienas rītā. To sajūtu, ka svētdienas rītā var savā dārzā ar ģimeni brokastot un baudīt weekendu piknikus ar draugiem. Tad, kad Tu gribēsi/nolemsi sākt to neatkarību baudīt kādā pasaules malā – bērns jau būs izaudzis un neizbaudījis šī iespējas, tepat un tagad tieši 2,3 vai 6 gadu vecumā. Nav runa par luksus auto vai pulksteni. Manā vērtību skalā svarīgāk ir izbaudīt savas mājas, vai, piemēram, to lielisko vakaru ar ģimeni/draugiem restorānā. Varbūt tieši šis būs tas mirklis, kurā atnāks īstā dzīves garša nevis gaidot tos +10/20 gadus, kad sāksi baudīt neatkarību kādā pasaules malā (bez draugiem un savas sabiedrības apkārt?). (Un by the way, ieguldījums nekustamajā arī ir prātā tā nākotnes brīvība. Ja sagribēsies aizbraukt, kad bērni izauguši – aidā, pārdodam un pērkam mazāku īpašumu, kur sirds kāro.)
30/10/2017 @ 3:47 pm
Pilnigi manas domas, izlasot so rakstu.
Tom, kads ir 30-gadnieka ieguvums atteikties no savas majas, auto, izklaides, kas summejas atminas, bernu smieklos un pasapzina?
Labi, es neesmu labakais diskusijas pretinieks, jo kreditu nav un lizings neinterese – so neatkaribu jau esmu nopircis, jo eju, un noperku. Tomer, atteikties no visa mineta, lai 53.5 gados nopirktu maju nekurienes vidu un turp doties, man liekas absurdi, vel jo vairak, ka musdienu 30-gadnieki jau ir pieredzejusi:
1. 3 naudas mainas (rubli uz repsikiem, uz latiem, uz eiro)
2. Hiperinflaciju, kurai netiek lidzi vairums fondu fondu
3. Banku krizes
Protams, jabut diversificetam spilvenam, bet, sis latvietis=videjas algas sanemejs, pec intensivas 5 gadu krasanas bus sakrajis ekvivalentu lietotam, labam auto. WOOW!
31/10/2017 @ 6:59 pm
Pilnīgi piekrītu.
Mana ideoloģija ir par to ka vajag vairāk pelnīt un IZBAUDĪT katru dienu! Tas manā gadījumā nozīmē savs bizness (regulēju laiku kā gribu), savu māju – dienas vidū pusdienas kopā ar bērniem, ceļojumi utt.
Respekīvi – nepelni 1000 EUR mēnesī un mēģini iekrāt 500. Labāk izdomā kā nopelnīt 3000 EUR mēnesī – tērē 2000 un 1000 iekrāj.
Ko man tā nauda dos pēc 20 gadiem, kad bērni būs izauguši?
Nesaki ka nevajag veidot investīcijas – vajag, bet tam nav jābūt pašmērķim, dzīves galvenajam dzinējspēkam.
Nobeidzot – to tā īsti var saprast tikai tad kad tev kāds tuvs cilvēks pavisam negaidot aiziet viņsaulē 29 gadu vecumā, tā vienkārši.
01/11/2017 @ 8:35 am
Tādēļ arī pirmo uzsvaru lieku uz ienākumu celšanu – no vidējās algas tiešām grūti iekrāt un vēl dzīvot labi. Pret naudas maiņām, hiperinflāciju utt. ar saprātīgu, globāli diversificētu ieguldīšanu var lielā mērā aizsargāties (protams, ne pilnībā).
30/10/2017 @ 11:28 am
100% piekrītu.
Mazāk gribēt ir ļoti grūti un prasa lielu pašdisciplīnu. It sevišķi, ja apkārt liela daļa cilvēku tādi nav. Pieņemu, ka postpadomju cilvēkam it sevišķi.
Mērķi cilvēkiem ir dažādi, bet finansiālā neatkarība dod arī neatkarību šo mērķu sasniegšanā. Dažādos dzīves posmos šie mērķi būs dažādi. Es šobrīd veicu uzkrājumus-ieguldījumus, lai samazinātu nāktones dzīvošanas izmaksas. Kredītmaksājums par dzīvesvietu principā ir daļa no tā.
Zinu, ka pēc 3 gadiem aktīvā ieguldīšana beigies un sākšu uzkrāt un ieguldīt finanšu instrumentos.
Smieklīgi bija, ka man kolēģa SUV viena ziemas riepa izmaksāja tikpat cik man visas 4.
30/10/2017 @ 6:24 pm
Cik maksā tā neatkarība? Cik daudz un cik ilgā laikā ir mērķis sakrāt?
01/11/2017 @ 8:34 am
Par to runāju oktobra seminārā, bet pamata doma ir safe withdrawal rate – sakrāts kapitāls, lai ar 3 vai 4 procentiem gadā pietiek izmaksu segšanai.
30/10/2017 @ 7:20 pm
Paldies par vērtīgo rakstu!
Man – līdzīgi kā citiem komentētājiem – arī šķiet,ka jāātrod tas īstais zelta vidusceļš starp krāšanu nākotnei un dzīvošanu šobrīd. Nākotne ir svarīga,bet dzīve galu galā notiek tagadnē un tagadni nevajadzētu palaist garām!
30/10/2017 @ 9:31 pm
Tom kur var uzkrāt/ieguldīt? Tagad noguldījumiem ir zemo procentu laiks. Dzīvības un 3.līmenis komisija augsta, pelņa niecīga. Nodoklī no nākošā gada aizies 20%. Inflācija skrien pa priekšu. Tom kur var ieguldīt ar zemām komisijām?
01/11/2017 @ 8:34 am
Īstermiņā nekā īsti labāka par krājkontu nav. Uzkrājošā uz 5 gadiem izdevīga nodokļu atmaksas dēļ (pats ņemu ar garantēto “ienesīgumu” – garantēto zaudējumu – jo zinu, cik nopelnīšu). Ilgtermiņā (10+ gadi) tie paši ārzemju indeksu fondi ar zemām izmaksām – arī pats tā ieguldu, bet apzinos, ka tuvākajos gados liela peļņa nav gaidāma (un ļoti reāli var būt arī lielas korekcijas).
02/11/2017 @ 10:01 am
Kā reāli ieguldīt ārzemju indeksu fondos ar zemām izmaksām. Kur var noprkt? Jāmeklē brokeris, kur?
03/11/2017 @ 3:26 pm
Par to esmu rakstījis, var pavandīties manos vecajos ierakstos! Var arī caur lielajām mūsu bankām, tikai tad ļoti ar brokeru komisijām jāuzmanās. Vai caur ārzemju discount brokeriem.
30/10/2017 @ 11:17 pm
dzīvot tuvāk darbam, pēc iespējas mazāk pārvietoties ar auto, plānot savu laiku.
31/10/2017 @ 8:35 am
Vēl viena būtiska lieta ir plānot pirkumus izmaksas ilgtermiņā. Daudzi sāk koncentrēties uz sākotnējo cenu, kā rezultātā pazaudē kopējo bildi. Piemēram darba instruments, kas ir sākotnēji 2x dārgāks, bet kalpo 3-4x ilgāk. Daudzi izvēlas pirmo variantu, kaut gan racionālāk būtu otrs.
31/10/2017 @ 8:53 am
Tom, neliels off-topiks…
varbūt kādreiz uzraksti rakstu par tavuprāt veiksmīgākajām finanšu/psiholoģijas grāmatām, kuras ir vērts izlasīt 😉
01/11/2017 @ 8:32 am
Pacentīšos!
01/11/2017 @ 9:36 am
Jā jau uzjautāja par grāmatām. Esmu bijis vienā no tavām lekcijām un tu stāstīji par divām grāmatam no viena autora kuras tevi iedvesmoja.
Viena saucās “deep ….”, otrai pavisam aizmirsu nosaukumu.
Vai vari nosaukt šīs grāmatas?
03/11/2017 @ 3:25 pm
“Deep work” un “So good they can’t ignore you”, Cal Newport!
31/10/2017 @ 10:24 am
Man nav problēmas ar taupīšanu, man neko īpašu nevajag lai būtu laimīgs. Bet problēma ir citur – diemžēl līdz šim nav sanācis sastapt meiteni, kas mācētu atteikties no ekstrām. Apm kādi 80-90% no liekajiem izdevumiem ir saistīti ar draudzeni. Nezinu ko īsti darīt šajā sakarā. Ja visām draudzenēm ir, tad laikam ir loģiski ka arī vajag. Varbūt tad uzreiz sākumā jāatrod cilvēks ar līdzīgu filozofiju, tikai kā to izdarīt nezinu. Kad runā, tad visas saprot un piekrīt, bet kad reāli dzīvo, tad nav labi. Jeb varbūt es vnk nemāku nolikt pie vietas?
01/11/2017 @ 3:48 pm
Pie vietas likt nevajag 🙂 Tā nebūs nekāda dzīve. Atrast ideāli līdzīgi domājošu ir grūti, jā. Izeja ir tajā – atkal jau zelta vidusceļā – ar savu nostabilizētu dzīves redzējumu, mērķtiecību spēt parādīt otrai pusei uz kurieni ir virzība. Un parādīt kādi būs ieguvumi nopērkot nevis katru sezonu jaunu somiņu, bet katru otro un iegūtos līdzekļus ieguldot jēdzīgākās lietās. Nopērkot kā jau te minēja drusku dārgāku, bet kas kalpos četras reizes ilgāk. Ne tik daudz stāstot, cik ar savu pārliecinātu, konsekventu rīcību. Un tad vai nu sapratīs vai nē. Ja nē, tad nav vērts censties nemaz. Nu kaut kā tā.
No otras puses, tas tomēr tā ir, ka vīrieti attīsta gribēšana un spēja dot sievietei. Pretī saņemot laimīgu sievieti. Bet tas nu pavisam jau ārpus tēmas tagad. Tās tādas baigās dzīves pamatgudrības.
09/12/2017 @ 11:58 pm
Precīzi tas pats stāsts – nereāli atrast sievieti, kura spētu novilkt adekvātu līniju starp to, kas tiešām vajadzīgs, un to, ko gribās, jo visām draudzenēm tas ir (jaunāks telefons, somiņas, apavi, utt. no kuriem puse netiek lietoti)
13/12/2017 @ 4:40 pm
“Nereāli”? Interesti, kādā pasaulē jūs dzīvojat, bet, lūdzu, nemēriet visas sievietes pēc vienas auklas. Ir pietiekami daudz sieviešu, kas dod priekšroku minimālismam. Un sieviešu, kas vispār no vīrieša negaida, ka tas viņai kaut ko izmaksās/pirks.
10/01/2018 @ 8:34 pm
Kas (un kur) ir tās sievietes, ar kurām jūs tiekaties un gūstat šādus iespaidus? Pirms nedēļas nopirku mēteli pa 1 EUR. Rīt pārvācos uz Liepāju, lai dzīvotu 12 m2 dzīvoklī un izbaudītu, kā ir dzīvot vairāk ar mazāk. Nezaudējiet cerību, meklējiet cītīgāk tās, kuras nav tādas, kā jūsu aprakstos 🙂
27/01/2018 @ 7:53 pm
Risinājums ir elementārs – atrast sievieti, kas pati var atļauties sev nopirkt tādu somiņu, apģērbus un apavus, kā pati grib.
Bet neviena sakarīga sieviete patiešām nebūs ar mieru dzīvot ūķī ar cerībām, ka kaut kad tālā nākotnē (t.i. pensijas vecumā) varēs beidzot dzīvot savā personīgajā mājā. Sievietei ir svarīgi, lai viņas bērniem tiktu nodrošināta augsta dzīves kvalitāte – laiks, kad bērni ir mazi, būtībā ir tik īss. Ja tev ir iespēja bērniem nodrošināt māju un plašu pagalmu, tad kāpēc viņus iespundēt mazā dzīvoklī, kaut kādas tālas nākotnes vārdā, kad bērni jau būs lieli un viņiem vairs sen kā nebūs aktuāla izskriešanās pa pagalmu un spēlēšanās smilšu kastē?
Bet tas tā – no sievietes viedokļa 🙂
Ja cilvēkam ir zemi ienākumi, tad krāt un taupīt ir pilnīgi bezjēdzīgi. Tur vienīgais risinājums ir ienākumu palielināšana.
31/10/2017 @ 1:23 pm
Sveiks, Tom!
Runājot par krāšānu un investēšanu, esmu pieteicies Tavā ABC investēšanas seminārā.
Bet vēlējos dzirdēt Tavu analītisko komentāru, kas salīdzina ASV un Latvijas ekonomiskās iespējas darbiniekam. Cik procentus no saviem ikmēneša ASV ienākumiem Tu spēji nolikt malā un iekrāt, un investēt? Un salīdzinoši(procentuāla izteiksmē) vari to salīdzināt ar šī brīža Tavu situāciju Latvijā?
Katrai videi, kur mēs esam ir savi plusi, mīnusi, bet vai Tu varētu minēt galvenos iemeslus, kas salīdzina Tavu finansiālo stāvokli šeit LV un ASV.
Kur ir pateicīgāka vide būt darbiniekam, kur uzņemējam?
Paldies, ka radi pievienoto vērtību= izglītojot cilvēkus!
01/11/2017 @ 8:32 am
ASV noteikti ir vieglāk atrast vietu, kur izmaksas zemas, bet var pelnīt normālu algu un ātri iekrāt kapitālu. Latvijā, lai varētu raiti iekrāt kapitālu, jāmērķē uz top 5 % vai pat top 1 % algu līmeni (3K, 4K+ mēnesī). No otras puses Latvijā jaudīgs cilvēks to noteikti var sasniegt + darbūs darīt interesantākas lietas nekā ar līdzīgu pieredzes līmeni ASV.
Ir plusi un mīnusi. Protams, uz lielu naudu mērķēt daudz vieglāk ASV.
01/11/2017 @ 1:09 pm
Man šķiet Latvijā tiešām materiālisms un vēlme apkraut sevi ar mantām sit augstu vilni. Bija iespēja laiku pastrādāt Stokholmā vienā no lielajām skandināvu bankām, kuras filiāle ir arī Latvijā un aplūkot kaut vai manu priekšnieku un kolēģu autoparku un man jāsaka, ka Porsche un Mercedes tur drīzāk bija izņēmumi no normas. Tāpat kā dzīvokļi Stokholmas centrā vai savrupmājas top rajonos. Jā, bija man kolēģis puspriekšnieks, kas brauca ar Tesla Model X. Cits tajā laikā brauca ar 15 gadus vecu Volvo. Vēl citam vispār nebija auto un viņš braukāja uz darbu ar metro. Citam bija māja, bet ellē ratā laukos, tāpēc auto viņam bija, bet arī ne pirmā svaiguma Audi. Un es tur neredzēju cilvēkus, kuri katru rītu ar lattēm u.t.t. apkrāvušies ierastos darbā, lai stāstītu par restorāna apmeklējumu iepriekšējā dienā.
Viena lieta, ja tas tev tiešām ir vajadzīgs dzīvē, var jau būt ir tādi cilvēki, kam vajadzīgi svētki katru dienu un pārējais neinteresē. Bet tad kāpēc ir tāds paradokss, ka šie cilvēki publicē FB bildes par to cik algas mazas un nodokļi lieli u.t.t. Paradoksāli, ka cilvēki kas dienā iztērē rīta kafijai tikpat cik kārtējais elektrības rēķina pieaugums mēnesī, sūdzas par elektrības rēķinu.
Ir muļķīgi domāt kā 90tajos, ka ”rietumos” cilvēki brauc sarkanos mersedesos, viņiem ir Rolex uz rokas un viņi katru dienu pusdieno un vakariņo restorānos. Nē, uz restorāniem viņi iet tāpat kā vidējie mēs – kādos svētkos, pusdienas ēd darbavietas daļēji subsidētā ”pusdienu restorānā”, brauc ar lietotiem vai ekonomiskās klases jaunajiem auto u.t.t. Jā, es pazīstu cilvēku tur, kas kolekcionē dārgus rokaspulksteņus, bet viņš pa dzīvi pārvietojas ar metro un vilcienu un dzīvo pēc mūsu izpratnes ”mikrorajonā”. Ir jāsaprot kas tev dzīvē ir svarīgs – vai tas tiešām ir tas jaunais auto vai lattes no rīta, vai varbūt tu daļu no tās naudas atvēlēsi labam fotoaparātam un uzņemsi bildes, vai varbūt datorspēlēm u.t.t. Protams, ka mēs esam sociāli dzīvnieki, tāpēc būs kāds, kas mācīs ”pareizi” dzīvot un tērēt vairāk kā lietām, kas mums neliekas nepieciešamas (es dzīvoju viens un uz darbu braucu 7 min. ar sabiedrisko, tāpēc neredzu jēgu uzturēt auto piem.), bet jautājums ir par to kā jūties tu pats un kā jau tika minēts – vienmēr šādās situācijās var izlocīties. Protams arī finansu jautājumos cilvēku izpratne klibo, kaut vai tos pašus hipotekāros kredītus uz gariem termiņiem uzskatot par kaut kādu neiedomājamu jūgu, lai gan ir jāskatās uz procentiem – tik lētu naudu kā hipotekārajam kredītam tirgū nekur nevar dabūt, un prasmīgs investors tā vietā lai samazinātu kredīta termiņu un palielinātu mēneša maksu, varētu atlikumu investēt un % ilgtermiņā iegūt vairāk kā samaksā bankai % par hipotēku.
02/11/2017 @ 5:49 pm
Sounds like “Finacial Independence – Retire Early” community is coming to Latvia! 🙂
Накопить 25 своих годовых расходов и перестать работать за деньги… Отличная идея, только как человек который уже сейчас может следуя 4% rule уйти на early retirement страшно это – уйти от стабильного заработка. Было бы интересно увидеть конкретный пример того кто это уже в Латвии сделал.
03/11/2017 @ 3:27 pm
Early retirement ne, bet esmu ņēmis “mini retirement” uz vairākiem gadiem – sajūta patika 😉 bailēm jāpārkāpj tikai vienreiz, bet bauda ir ilgi. Tikai galvenais – jābūt plānam, ko tu ar savu brīvību gribi darīt. Sēdēt uz pakaļas ātri paliek garlaicīgi.
03/11/2017 @ 3:23 pm
Nesaprotu par to 1% Latvijā. Pats pelnu vidēji 3K net mēnesī un tātad teorētiski esmu top 1%, bet es neatļaujos, un nemaz nejūtu, ka varētu atļauties kādu no tiem dārgajiem(35k+) auto ar ko ir pilna Rīga, vai īrēt privātmāju, vai ceļot tik bieži kā daudzi man apkārt. Ja jau esmu top 1% tad kam ir tās daudzās dārgās mašīnas un mājas/dzīvokļi par 1000+/mēn?
03/11/2017 @ 3:30 pm
Līzings?
Vēl, protams, ir tie, kas pelna dividendes – uzņēmēji utt. Un arī treknajā galā ir ēnu ekonomika. Aplokšņu algas nav tikai nabadzīgajiem. Bet daudzi dzīvo lepnāk nekā var atļauties. . .
03/11/2017 @ 4:38 pm
Rakstam piekrītu un daudzajiem viedokļiem arī, pats cenšos cik spēka apgriezt izdevumus. Jūtu, visapkārt ir šausmīgs spiediens no sabiedrības, ka ir jādzīvo pāri savam līmenim, ko noteikti naski lobē sms aizdevumu kantori un mūsu mīļās bankas. Domāju, ka Latvijā ir ļoti grūti izrauties ar savām zināšanām, jo reali vēl joprojām strādā blatu sistēmas..
Par auto nepiekritīšu vairumam, tas ir vajadzīgs.. kāds tas nu ir gaumes un maciņa jautājums – bet tā brīvība auto sniedz… varu brīvdienas doties kur vēlos.
05/11/2017 @ 6:53 pm
Labs sākums ir ieviest sev procentuālo nevis summu budžetu. Tad viss automātiski korelējas līdz ar ienākumiem. Protams darbojas pie nosacījuma, ja nav saistību. Kredīts vispaŗ ir jāuztver kā biznesa instruments, pašam dzīvot NĪ par hipo ir tas pats kas svinēt dzimšanas dienu uz ātro kredītu rēķina, lieks patēriņš un izniekoti resursi gadījumam, ja gadās iespēja tiešām ekonomiski iegūt NĪ tūlītējai realizācijai un peļņas fiksēšanai. Īrēt ir forši arī ne tika ino finansiālās fleksibilitātes, bet tīri sadzīviski, tek jumsts, uzrodas vājprātīgi kaimiņi, zvans moveriem un esi citur. No sava grūtāk aiziet tīri emocionāli, ja nav vairs pozitīva gaisotne, sevīšķi ja pats vai ģimene nav ar augstu EIQ un racionalitāti.
27/01/2018 @ 8:46 pm
Nepiekritīšu! Pašlaik nav nekā izdevīgāka, kā pirkt NĪ ar hipokredītu – maksājumi bankai būs mazāki nekā tādu pašu īpašumu īrēt. Turklāt, pat tad, ja tu vari atļauties nopirkt NĪ bez kredīta, tev tik un tā ir izdevīgāk to pirkt ar kredītu un atlikušo brīvo naudu ieguldīt 🙂
Bet jāprot izvēlēties likvīds īpašums – tad nebūs problēmu to vēlāk pārdot.
06/11/2017 @ 4:37 pm
Forši, īsi un tā arī ir. Man šķiet, ka tā pat kā ar smēķēšanas atmešanu, veselīga dzīvesveida uzsākšanu un visām citām lietām, ko tu idejiski zini, ka tā ir “labi”, bet nevari saņemties, ir ļoti svarīga tā iekšējā motivācija. Ja pats sapratīsi un sev pastāstīsi, kāpēc tas ir tas labākais lēmums savā dzīvē, tad tas arī būs labākais lēmums un nebūs neviens škrobis par izlaistu pasākumu, neapēstu kruasānu un nenopirktu lupatu.
09/11/2017 @ 1:29 pm
Zini, LV ir grūti ko iekrāt…. Bet +/- tavs blogs palīdz.
14/12/2017 @ 3:54 pm
Jā, man šķita, ka tomēr īsti precīzs šis raksts nav gan. Man IR divi bērni un 2000 eur ienākumi. Braucu ar vecu audi, jā – dzīvoju mājā, kurai pat līdz šim nebija jāmaksā hipotekārais, tagad ir, bet nedomāju, ka mazais dzīvoklītis Pārdaugavā ir lētāks, ka mans maksājums 350 eur mēnesī. Esmu taupīga , kur vien var, pašai nav ne smalki telefoni, ne bērniem, bet reāli, ja samaksā bērnu apavus, ēdienu, komunālos (kas man IR ekonomiski), pulciņus- un nē- tenisā neejam, tad nepaliek naudas kaut kādiem tur dārgiem pulksteņiem, auto vai pat ceļojumiem. Fufels ir tas viss, par atteikšanos no dārgām lietām, jo prātīgi dzīvojot arī 2000 eur IZIET iekdienišķos maksājumos (tajā skaitā pensijas fondam 70 eur. Un vienīgo , ko atļaujos, reāli sameklēt, kad veikalos ir atlaides bērnu apaviem, lai tad nu nopirktu tos Timberlends ādas zābakus pa 60 eur, un – toties nēsās visu ziemu.
27/01/2018 @ 9:27 pm
Principā mājsaimniecībā ienākumi/izdevumi ir jārēķina uz 1 mājsaimniecības locekli. Tev tie ienākumi sanāk 666 uz 1 cilvēku un pieļauju, ka izdevumi arī ir ļoti tuvu tam. Tādējādi tev nekas cits neatliek, kā pelnīt vairāk, jo pieļauju, ka izdevumus vēl vairāk samazināt īsti nav iespējams, saglabājot komfortablu dzīves kvalitāti (manā ģimenē izdevumi uz 1 ģimenes locekli ir 700 eiro/mēn.).
27/01/2018 @ 9:34 pm
Man būtu noderīgi padomi, kas attiektos uz ģimenēm, kurām mēnesī paliek ap 700-800 eiro brīvas naudas, t.i. vidusmēra kvalificētā darbaspēka ģimenēm.
28/10/2018 @ 3:14 am
Šajā lapā: https://financer.com/lv/uzkrajumi/ka-ietaupit-naudu/ ir apskatāmi vairāk kā 200 padomi, par to kā ietaupīt naudu. Kā arī pieejami vairāki noderīgi raksti par to kā plānot savu budžetu un finanses.
27/12/2018 @ 8:18 pm
Mēs ar vīru daudz ceļojam, kas neļauj krāt tik daudz, cik gribētos. Ar interesi noskatījos šo video: https://www.youtube.com/watch?v=cmO3Hb-cLB8&t=0s&index=2&list=PLgi-Z0E0r2AJKFgAbU5QteQ5lzdrT3q5I un sāku skatīties dziļāk pie video pievienotās kredītkartes, bet tās visas ir drīzāk ASV iedzīvotājiem (kas arī loģiski, jo video autori ir amerikāņi). Sāku pētīt Latviju. Nonācu pie secinājuma, ka Latvijā kredītkaršu piedāvājums ir vājš – tikai dažas piedāvāt krāt punktus un tie paši ir 1:1 ar iztērētiem eiro. Varbūt kādam ir pieredze ar kredītkaršu bonusiem, kas ļauj ceļot lētāk? Vai varbūt ir citi jēdzīgi padomi, kas neskar strādāšanu galamērķī vai gulēšanu hosteļos?
25/03/2021 @ 11:12 am
Vai pandēmija pieticīgās dzīvošanas filozofijā ienesusi kādas korekcijas? Attiecībā uz mašīnas nepieciešamību (nu tak no sabiedriskā gribas izvairīties, un arī nomas auto ir risks) un dzīves platību (pastrādāt no mājām ar mazuli blakus? man neiespējamā misija, pat ja mazuli pieskata kāds cits)
25/03/2021 @ 12:11 pm
Jā, protams, ir ieviesusi. Šobrīd tērēju stipri vairāk uz transportu un dzīvojamo telpu, līdzīgu apsvērumu dēļ (bet mazāk uz citām izklaidēm).
Manuprāt, pirmais uzdevums ir lieki netērēt uz to, kas nerada paliekošu prieku (dārgas mantas) un / vai neatrisina reālas sāpes. Ja tēriņš rada paliekošu prieku vai atrisina fundamentālas sāpes, tad jau jāvērtē tālāk. Nav runa par to, ka jācieš un jāmokas tikai, lai nākamo eiro ietaupītu.