Cik nākamajos 10-20 gados pelnīs akciju tirgus?
Man bieži jautā – cik nākamajos 10-20 gados pelnīs attīstīto valstu akciju tirgus?
Šo jautājumu ar īpašu sajūsmu neuztveru. Neesmu gaišreģis un nevaru paredzēt, kas notiks pasaules finanšu tirgos.
Tomēr zināmus secinājumus par gaidāmo ienesīgumu ir iespējams izdarīt.
Manā viedoklī, ja ņemam šodienu kā atskaites punktu:
- Nākamajos 10-20 gados akciju tirgus ienesīgums gaidāms samērā zems, salīdzinot ar vēsturiskajiem rādītājiem.
- Tas nenozīmē, ka ilgtermiņa ieguldītājam nebūs iespēja labi nopelnīt.
Otrais punkts var šķist pārsteidzošs.
Lai saprastu, kā līdz tam nonāku, iesim soli pa solim – ērtībai izmantojot ASV tirgus datus (60 % no attīstīto valstu tirgus kapitalizācijas).
1. Kādēļ gaidāms zems ienesīgums.
Jau esmu rakstījis, ka pašreiz akciju tirgus ir ļoti “dārgs”. Attīstīto valstu akciju cenas ir ļoti augstas, salīdzinot ar peļņu uz vienu akciju. S&P 500 CAPE ratio ir 31.5:
Avots: Multpl.com
Tas nozīmē aptuveni – lai nopirktu akciju ar 1 USD peļņu gadā, vidēji jāmaksā 31.5 USD.
Teorētisko gaidāmo akciju tirgus ienesīgumu aprēķina pēc formulas:
Šis rezultāts veidojas no ģeometriskās progresijas formulas, aprēķinot visu nākotnes dividenžu summas šodienas vērtību. Ja vēlies uzzināt vairāk, lasi šeit. Lieliem, pelnošiem uzņēmumiem šī formula ilgtermiņā pierādījusi sevi kā diezgan pareiza (lai gan bildi sarežģī tehnoloģiju uzņēmumi, jo tiem nepatīk maksāt dividendes) .
Apskatīsim visus trīs elementus:
Dividenžu ienesīgums / dividend yield
Šībrīža S&P 500 dividenžu ienesīgums ir ap 1.9 %, gandrīz zemākais pēdējā gadsimta laikā:
Lai gan šo faktu skaidro arī citi apstākļi (tai skaitā tehnoloģiju uzņēmumu augošā ietekme tirgū), tas ir vistiešākajā veidā saistīts ar augsto tirgus dārdzību. Investori ir gatavi maksāt daudz par akcijām, kuras dividendēs izmaksā maz.
Dividenžu pieauguma temps / dividend growth
Ilgtermiņā S&P 500 dividenžu pieauguma temps ir bijis ap 5 %. Apkārt sastopami gana daudz optimisti, kas sola lielāku izaugsmes tempu nākotnē, kā arī pesimisti, kas stāsta, ka nu gan ātrai izaugsmei ir beigas. Bet pieņemsim, ka 5 % varētu būt puslīdz ticams ilgtermiņa izaugsmes temps arī nākotnē.
Izmaiņas valuācijas līmenī / CAPE ratio
Vidējais CAPE ratio pēdējā gadsimta laikā ir bijis ap 17. Pašreizējais rādītājs 31.5 norāda, ka akcijas šobrīd ir ļoti “dārgas”, salīdzinājumā ar vēsturiskajiem rādītājiem.
Kā esmu rakstījis INDEXO blogā, tas nenozīmē, ka tūlīt būs krīze un CAPE kritīsies. Bet konservatīvs ieguldītājs pieņemtu, ka nākamo gadu desmitu laikā CAPE samazināsies tuvāk ilgtermiņa vidējiem rādītājiem.
Ja CAPE līdz 17 samazināsies 20 gadu laikā, ietekme uz ienesīgumu būs -3.0 % gadā.
Ja CAPE līdz 17 samazināsies 10 gadu laikā, ietekme uz ienesīgumu būs -5.8 % gadā.
Ja CAPE samazināsies dramatiski, 10 gadu laikā līdz vērtībai 10, tad ietekme uz ienesīgumu būs -10.9 % gadā.
Tad kāds ir gaidāmais ienesīgums?
Viss atkarīgs no valuācijas līmeņa izmaiņām.
Praktiski neviens negaida, ka CAPE kļūs vēl augstāks.
Ja CAPE nemainās, tad:
Gaidāmais ilgtermiņa ienesīgums = 1.9 % + 5.0 % = 6.9 % gadā.
Jau šis rādītājs ir būtiski zemāks par vēsturisko ASV akciju tirgus ienesīgumu (ap 9 % gadā).
Ja CAPE samazinās pakāpeniski, 20 gadu laikā:
Gaidāmais 20 gadu ienesīgums = 1.9 % + 5.0 % – 3.0 % = 3.9 % gadā.
Ja CAPE samazinās straujāk, 10 gadu laikā:
Gaidāmais 10 gadu ienesīgums = 1.9 % + 5.0 % – 5.8 % = 1.1 % gadā.
Ja CAPE samazinās dramatiski, tad:
Gaidāmais 10 gadu ienesīgums = 1.9 % + 5.0 % – 10.9 % = -4 % gadā.
Citiem vārdiem sakot, gaidāmais ienesīgums tuvāko 10-20 gadu laikā ir starp ļoti zemu un samērā zemu. Kurš variants gaidāms – to nevar paredzēt neviens.
Pie dramatiska valuācijas samazināšanās, iespējams arī negatīvs ienesīgums 10 gadu periodā (kā esmu rakstījis šeit, 20+ gadu periodā tas ir samērā maz ticams, vismaz balstoties uz vēsturiskajiem datiem).
2. Tas nenozīmē, ka nākamajos gadu desmitos neviens ilgtermiņa ieguldītājs nevarēs nopelnīt.
Pirmkārt, ja krāj ilgtermiņam vai pensijai, arī dažu procentu ienesīgums ir labāks rezultāts nekā inflācijas apēsta nauda.
Otrkārt, augstāk minētais gaidāmais ienesīgums attiecināms uz naudas summām, kuras tu ieguldi šodien, pie augstajām valuācijām.
Ja rīt cenas un CAPE strauji krīt, tava ieguldījuma vērtība kritīsies un cietīsi zaudējumus. Jo vairāk esi jau uzkrājis un jo drīzāk tev šo naudu vajadzēs, jo skarbāks ir šis efekts.
Ja vēl esi jauns un tikai ieguldīšanas karjeras sākumā, akciju tirgus korekcija var pat strādāt tavā labā.
Nauda, ko esi ieguldījis līdz šim brīdim, ir tikai neliela daļa no visiem līdzekļiem, kurus ieguldīsi savas dzīves laikā. Ieguldījumi, ko veiksi nākotnē, tiks veikti pie jaunā, daudz izdevīgākā valuācijas līmeņa – un visticamāk pelnīs lielākus procentus.
Piemēram, pieņemsim, ka jau rīt CAPE ratio krītas no 31.5 uz 17. Tavs pašreizējais uzkrājums akciju tirgū zaudē 46 % vērtības. Bet, ja citi faktori nemainās (akciju korekcija atstāj mazu vai īslaicīgu efektu uz reālo ekonomiku), dividenžu ienesīgums proporcionāli pieaugs.
Tad nākamo ieguldījumu gaidāmais ienesīgums būs jau:
Gaidāmais ienesīgums = 3.5 % dividend yield + 5 % dividend growth = 8.5 % gadā.
Secinājums:
Tiem, kuriem jau šobrīd uzkrāts ļoti daudz, nākamajos 10-15 gados akciju tirgus bagātību vairos vien lēni (un tirgus korekcija ir bīstama).
Tiem, kuriem uzkrāts maz – bet kuri aktīvi krāj – tirgus korekcija var būt pat izdevīga.
Pirmā iemesla dēļ es aktīvi aģitēju – ja tev vajadzēs naudu tuvāko dažu gadu laikā, neliec lielu daļu akciju tirgū. Ja iesi pensijā tuvāko 5-10 gadu laikā, tev jau šobrīd vajadzētu būt kādā sabalansētā vai konservatīvā pensiju plānā. Šis nav brīdis cerēt uz lielu peļņu akciju tirgū.
Otrā iemesla dēļ uzskatu, ka gados jauniem ieguldītājiem nevajadzētu pārmēru baidīties no dārgā akciju tirgus.
Ja dārgās valuācijas saglabāsies, peļņa būs saprātīga, kaut zemāka nekā vēsturiski.
Ja valuācijas kritīsies, īstermiņā sāpēs, bet ilgtermiņā būs labas iespējas pelnīt.
Ja ieguldi vai domā par ieguldīšanu, iesaku rīt – otrdien, 14. novembrī, 18:00, viesnīcā Monika – apciemot INDEXO meetupu ar Jāni Taukaču. Tēma ir “Ieguldījums, nodokļi, mantojums”. Runāsim par to, kādu iespaidu nodokļu reforma atstās uz ieguldītājiem, kā nepārmaksāt nodokļus, un kā aizsargāt savu mantojumu. Ja nāksi, atzīmējies šeit FB.
Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā. Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!
13/11/2017 @ 1:20 pm
Varbūt laiks pateikt mazajiem spekulantiem/investoriem, ka laiks skatīties uz Baltijas akciju tirgu? Tas vēl joprojām nav novērtēts un ja salīdzina ar rietumu pasauli, tad pie mums ir lētas un ienesīgas akcijas…
Tikai skaitļi.. Baltijas akciju indeksu kāpums:
10 gados – +31%;
9 gados – +237%
5 gados – +89%
3 gados – +68%
1 (pēdējā) gadā – +26%
Saprotu ka investīciju fondiem, kuriem portfelis rakstāms vismaz ar 6 cipariem būtu pagrūti investēt dēļ zemās likviditātes, bet vairums mazie droši var spēlēties Baltijā 🙂
Laikam jau jāpiemin ka vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzvērtīgu ienesīgumu nækotnē…
16/11/2017 @ 3:53 pm
Kurš brokeris šobrīd sanāk visizdevīgākais runājot par Baltijas akciju tirgu? Swedbank?
06/11/2020 @ 9:41 am
Latvijas bankas ir pats briesmīgākais kas var būt. Bankas ir augļotāji. Atrodiet kādu ES brokeru. Revolut bank atver investīciju kontu. nopēr TWO akcijas, saņem līdz 9% dividendēs ik gadu, dažreiz pat vairāk maksāja. Bankas nopirks akcijas un par to nnaudu izmaksās Tev kapeikas.
Cilvēki, būtībā, LV ir tikai daži izcili treideri un eksperti, viens no tiem Tomass Kovals, viņam ir savs instagramm konts, kurā māca kā kļūt par izcilu treideri. Lasiet grāmatas nevis blogus. Izcilākais autors un investīciju tēvs- Bendžamins Grahams.
No
Vis pareizākais ir darīt kā Bafets nopērc uzņēmuma akcijas par kurām ik 3 mēnešus saņemsi dividendes. 3 uzņēmumi, kuri vienmēr maksājuši dividendes un to darīs:
Palmolive- colgate;
Coca-cola
Mc donald
pēdējos divus, neviens nespēs aizstāt, tie nenomirs, lai kādi pētījumi, tiesvedības arī nebūtu šie nekad nenomirs un dividendes maksās. Bafets ieguldīja 400 miljonus coca-cola akcijās un ik gadu saņem pieaugošas dividendes. Uzskata to par izdeevīgāko darījumu savā dzīvē un to nemainītu.
13/11/2020 @ 11:21 am
Vorens Bafets visticamāk šobrīd neko tādu ierindas ieguldītājam neieteiktu. Viņš regulāri iesaka nemēģināt izvēlēties atsevišķas akcijas, bet ieguldīt tieši indeksu fondos:
“Periodiski ieguldot indeksu fondā, investors – nezinītis – var pārspēt lielāko tiesu investīciju profesionāļu.” – 1993. gada vēstule Berkshire Hathaway akcionāriem.
Šo ziņu viņš regulāri atkārto līdz pat šodienai un ir pret to, ka privātpersonas cenšas treidot (kas praktiski vienmēr beidzas ar zaudējumiem vai mazāku peļņu, nekā būtu gūta, vienkārši ieguldot ilgtermiņā indeksu fondos).
13/11/2017 @ 3:11 pm
Šis ir labs !!!
Nauda, ko esi ieguldījis līdz šim brīdim, ir tikai neliela daļa no visiem līdzekļiem, kurus ieguldīsi savas dzīves laikā.
14/11/2017 @ 9:23 am
FYI.
In my opinion nevar burtiski tulkot. Pareizi ir “mans viedoklis”, tieshi shajaa tekstaa labaak dereetu “manupraat” vai kaut kas taads.
16/11/2017 @ 3:06 pm
Hmmm… pazaudēt pusi uzkrājuma pie korekcijas….
Liekas labāk sagaidīt korekciju un tad ieguldīt.
Tik cik ilgi gaidīsim…..
03/12/2017 @ 12:17 pm
Tur jau tā lieta. Kā rakstīju šeit:
https://indexo.lv/blogs/vai-tulit-bus-krize/
korekcija var būt rīt vai arī pēc desmit gadiem. . . statistika rāda, ka mēģinājumi nodarboties ar “market timing” ilgtermiņā atstāj tevi mīnusos.
26/05/2021 @ 9:51 pm
Lai gan raksts publicēts jau pasen, tomēr gribēju pajautāt – vai zemā dividend yield drīzāk nav izskaidrojama caur stock buybacks? Protams, grūti novērtēt, bet šis efekts varētu būt nozīmīgs.
26/05/2021 @ 10:32 pm
Efekts ir vērā ņemams, bet ne pietiekams, lai pašreizējās augstās ASV valuācijas neizceltos uz vēsturiskā fona. Šo, piemēram, Roberts Šillers ir pētījis – te var palasīt viņa mājaslapā:
http://www.econ.yale.edu//~shiller/data.htm
un paskatīties uz viņa “alternative version of CAPE” valuācijas rīku.
Bet vispār taisnība, ka šis efekts padara, piemēram, valuāciju salīdzināšanu starp dažādiem tirgiem ievērojami izaicinošāku.