Kopā ar INDEXO komandu, Toms cīnās par tīrāku Latvijas finanšu vidi – un labākiem pensiju plāniem. Uzzini vairāk

16 Comments

  1. Ģirts
    13. decembris, 2017 @ 10:06 am

    “There’s no such thing as work-life balance. There are work-life choices, and you make them, and they have consequences.” Jack Welch

    Reply

  2. Vigants
    13. decembris, 2017 @ 10:38 am

    Kā es Tevi saprotu. Es uzbūvēju pēdējo 4 gadu laikā 2 birojus (Vienu Rīgā, otru Viļņā), iekustināju CRM tirgu Latvijā un šo gadu laikā ar nelielām investīcijām izdevās radīt patiešām būtisku, pelnošu biznesu, kas maina daudzu uzņēmumu ikdienu.

    Protams, procesā kādam uzkāpu uz kājas, kāda cerības neattaisnoju un kādu varbūt nepareizi novērtēju. Bet lielās misijas vārdā jāiet uz priekšu un nedrīkst pārāk ilgi skumt par kļūdām, neizdarībām un neveiksmēm.

    Deep Work es arī iesaku lasīt saviem darbiniekiem, kuriem ir ļoti daudz uzdevumu (īpaši pārdevējiem). Labas metodes un pieejas. Man noteikti palīdzēja vairāk deleģēt un izvēlēties uzdevumus, kur pievienoju lielāko vērtību un tad ar 100% fokusu rakt tajā virzienā.

    Atskatoties atpakaļ ir padarīta darba sajūta un gandarījums. Skatoties nākotnē – ir vēl daudzas nesasniegtas virsotnes – atliek izvēlēties tikai nākamo. 🙂

    Reply

    • Toms
      13. decembris, 2017 @ 3:28 pm

      Jā, prioritizēšanai labi palīdz, es arī dodu kolēģiem lasīt 🙂

      Reply

  3. Dāvis
    13. decembris, 2017 @ 10:47 am

    Par meditāciju – sākumā ir grūti atslēgties un nedomāt par darbu arī meditācijas laikā, bet ar laiku piešaujas. 🙂

    Reply

  4. Māris
    13. decembris, 2017 @ 10:50 am

    Kad strādāju kā vadītājs, man regulāri bija jārisina tekošās problēmas un nebija laika stratēģiski padomāt. Bieži vien arī bija grūti atvēlēt laiku tekošo problēmu risinājumam, ja tas bija grūti atrodams. Man palīdzēja tas, ka tā vietā lai es 15 minūtes brauktu uz darbu ar riteni, es 40 minūtes gāju ar kājām. Divreiz dienā 40 minūtes padomāt par problēmām, kas tevi nomāc bija ļoti svētīgi, es atradu daudz labus risinājumus tekošajām problēmām un atradu arī laiku padomāt stratēģiski. Turklāt staigājot vairāk izkustini muskuļus.
    Par laimi tava problēma “pārāk daudz domas par darbu” man nebija, es mājās esot no tā vienkārši atslēdzos, te laikam palīdz kārtīgs hobijs.

    Reply

  5. Aigars
    13. decembris, 2017 @ 11:40 am

    Galvenais ir elpot caur diafragmu. Sākumā pat pietiek ar 5 min. elpošanas vingrinājumiem kaut kur klusumā, kur neviens netraucē, un tos izpildot, domāt par kaut ko nomierinošu. Sākumā domas šaudīsies par aktuālo (darbu), bet tad palīdz vienkārši pie sevis teikt ieelpa… izelpa… Un koncentrēties tikai uz to. Darot to ilgāk par 20 min. var sākt tirpt seja utt., var pat nonākt tādā stāvoklī, ka domu vispār nav uz kādu laiku un ir brīvības sajūta.

    Ja tu jūti, ka tuvojies izdegšanai, visdrīzāk tu jau esi nedaudz apdedzinājies un tā turpinot būs tikai sliktāk. Cerams to 7 dienu laikā Z-svētkos varēsi lielu daļu stresu un negāciju izlikt ārā. Tam labs ir sports (jebkāds) vai ilgas pastaigas ārā. Un vispār, vajag ar kādu runāt par savām problēmām!

    Veiksmi

    Reply

  6. Aigars
    13. decembris, 2017 @ 11:42 am

    Vēl piebilde, es savu laik lietoju aplikāciju Calm, tas ļoti palīdzēja.

    Reply

  7. Edgars Lapiņš
    13. decembris, 2017 @ 12:43 pm

    No manis 2 saistīti ieteikumi:

    (1) Jāuzstāda ambiciozas, bet ne optimistiskas (nereālistiskas) ekspektācijas pret sevi un apkārtējiem – kolēģiem, darbiniekiem, partneriem.
    Ambiciozas ekspektācijas – lai būtu vieta, kur augt. AKA “Vienmēr varam & cenšamies izdarīt labāk”, BET…
    Ne optimiskas ekspektācijas – gandrīz vienmēr jāpieņem, ka gan pašam visu ieplānoto nesanāks izdarīt, gan sanāks neveiksmes. Tolerance pret neizdošanos ir must have, ja gribi nezaudēt nervus.

    (2) Plānot laiku neieplānojamajam.
    Jebšu plānošana, ka būtiska daļa darba laika aizies neparedzētām lietām. Esmu strādājis komandās, kurās bija krietni labāka laika plānošana, nekā vidēji Latvijā/nozarē. Un arī tajās šo konceptu saknē nesaprata un nevēlējās ieviest. Kas ir saprotami, it sevišķi ņemot vērā tipisko incentīvu struktūru. Bt nepareizi. Šī koncepta izprašana un ieviešana var būt tas, kas atšķir vidējas komandas ar vidējiem rezultātiem no izcilniekiem.

    Ja nedara šīs divas lietas, tad notiek tas, par ko Jānis Bergs rakstīja:
    “ja tev piemīt tieksme veidot neizpildāmus plānus, tad nobeigsies gan pats, gan arī tavi darbinieki.”
    Pilns raksts šeit: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/janis-bergs-kas-klust-par-uznemejiem.d?id=49071519

    +9000 “Atstāj darbu birojā”
    Kategoriski nepiekrītu komentētājiem, ka WLB neeksistē / ir utopija / nereālistiski.

    Ja tu strādā intelektuāli izaicinošu un radošu darbu (startup founderi lookin at you), tad WLB ir vienīgais veids, kā būt produktīvam ilgtermiņā (IMHO).
    Vidējais cilvēks ir par kārtu produktīvāks, ja spēj nodalīt savu uzmanību un fokusēties uz vienu uzdevumu.
    Un vadītāji arī ir cilvēki.
    Tātad, laiks, kad fokusējies uz darbu, un laiks, kad fokusējies uz (sociālo/ģimenes) dzīvi.
    Protams, ir reti izņēmumi, visādi Eloni Muski utt. Bet runāt tikai par šiem izņēmumiem = confirmation bias.
    Jo neviens nerunā par neskaitāmajiem “24/7 uzņēmējiem”, kuri citiem (un sev) apgalvo, ka strādā 16h dienā. Diemžēl liela daļa no tā laika ir diezgan neproduktīva.
    Mana pieredze noteikti nav reprezentatīva izlase, bet es satieku gandrīz tikai šādus uzņēmējus.

    Reply

    • Toms
      13. decembris, 2017 @ 3:27 pm

      Par produktivitāti noteikti ir taisnība. . . īstermiņā vari būt produktīvs un rukāt 24/7, bet tikai īstermiņā. . .

      Reply

  8. Līga
    13. decembris, 2017 @ 12:44 pm

    Paldies, Tom!
    Vērtīgi atgādinājumi. Jā , mūsu laikam piemīt savas īpatnības, un iespēja būt pieskāriena (tehnoloģiskā , šajā gadījumā) attālumā ir arī lāsts 🙁 . Lai mums visiem izdodas sevi pasaudzēt no izdegšanas, darboties ar prieku, un mācēt baudīt dzīvi pēc darba! 🙂

    Reply

  9. Raivis
    13. decembris, 2017 @ 2:20 pm

    Paldies par atsauci, patīkami, kad kāds padalās ar savu pieredzi un instrumentiem, kas veicina to sasniegšanu. Lai veicas Tom! Grāmatu noteikti izlasīšu pats.

    Reply

  10. REINIS
    13. decembris, 2017 @ 4:34 pm

    “Plans are irrelevant, planning is essential” Winston Churchill. Piekrītu, ka vajag balancēt laiku darbam un atpūtai, bet dazkārt brīvajā laikā pastaigāties pa parku un domāt par problēmu no ne-ofisa skatupunkta arī noder.

    Reply

  11. Aija
    13. decembris, 2017 @ 11:11 pm

    Paldies par rakstu, tieši īstajā brīdī, jo esmu tuvu izdegšanai darbā – gan fiziski, gan morāli nogurusi. Esmu Vadītāja ar sīko problēmu menedžmentu un bez atbalsta komandas un jaunu uzdevumu kaudzi, netieku galā, uz izmisuma un depresijas robežas. 🙁

    Reply

    • Toms
      14. decembris, 2017 @ 7:44 am

      Aija, novēlu, lai izdodas atrast, kā atslēgties un noregulēt dzīvi! Nav viegli, bet jādara.

      Reply

  12. Viesturs Kavacs
    15. decembris, 2017 @ 8:26 am

    Pie atziņas, ka diena jāiesāk ar to, ko tiešām vajag izdarīt, kaut kad nonācu saviem spēkiem. Īpaši tad, ja tas ir kas lielāks par vidējiem ikdienas štruntiem, kuri lieliski pamanās noēst visu laiku, pie tam atstāj arī tādu mānīgu “bet es jau vispār tīri tā neko esmu pastrādājis [pēc tasku skaita]” sajūtu, “to lielo jau varēs vēlāk iesākt”, kaut gan patiesībā otrādi – tieši sīkumus var jebkurā brīdī vēlāk apdarīt (bet nevajag arī pārāk samarinēt, lai nav pēc gada “a kāpēc šito vispār vajadzēja”, jo kaut kas cits jau ir pamainījies, ka konkrētā lieta vairs nav aktuāla).

    Bet, ja diena iesākta ar kafiju, sociālajiem tīkliem un luņa laišanu, tad ir ļoti viegli tā arī turpināt. 🙂

    Ko nozīmē “izslēgt epastu”? Epasts, sociālie tīkli un jebkas, kas mēģina iebāzties manā laikā ar savām notifikācijām – man pēc definīcijas ir izslēgts, tiekot atvērts tikai tad, kad es pats esmu gatavs tam veltīt laiku. Jo 99.9+% tādu paziņojumu neprasa tūlītēju reakciju, taču tas notifikāciju skaitlis kaut kādā ekrāna stūrī tomēr karājas un izraisa ziņkāri “a kas tad tur tomēr ir”, novēršot uzmanību no būtiskā.

    Cita lieta – kaut kādi mission critical paziņojumi, ka nogāzies kaut kas, kas nekādā gadījumā nedrīkstētu nogāzties. Bet tiem tad jābūt stipri konkrētiem un tiešām svarīgiem, lai neaizdirš ēteru un neiemidzina modrību – ka jebkādi jaunumi tur patiešām pieprasa tūlītēju uzmanību. Nevis kā sirēna, kas tāpat katru dienu skan, līdz tam neviens vairs nepievērš uzmanību, kamēr neiebrūk jumts.

    Reply

  13. aivenho
    15. decembris, 2017 @ 11:03 am

    Urgent important.
    Cilvēki pārāk daudz risina problēmas, kas “deg” nevis tās, kuras ir svarīgas.
    Manuprāt ļoti labi šī problēma un vēl vairākas saistībā tieši ar leadership ir aprakstītas Virtuous Leadership grāmatā. Iesaku izlasīt, jābrīdina gan ka tur daudz garīgums ir, bet bez tā ļoti daudz labu domu.
    Un, protams, ja kāds vēl nav izlasījis – “7 habits of highly effective people”, tā gan parasti ir nr 1 grāmata ar ko cilvēki sāk. Šī grāmata ir pamats lielākajai daļai mūsdienu grāmatu. Te ir ļoti labi aprakstīts par motivāciju.
    Vēl neatceros kur tieši, bet ir ļoti labi aprakstīts par to kā jāmāk delēģēt un kā jāspēj veidot darbinieki un viņu uzdevumi un atbildības, lai nebūtu tā, ka “ja grib lai kaut ko izdara kārtīgi – jādara pašam”.
    Ko no sevis varu pielikt – es arī vienmēr no rītiem strādāju, tās ir produktīvākās stundas – pirms sociālajiem tīkliem un visādām blakus lietām, padari to ko vajag un tad var sākt bakstīties apkārt.

    Reply

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *