Piekrītu – šķiet gan, ka neapgalvoju, ka darīts nav nekas! Pēdējos gados tiešām lietas kustās (arī mēs paši INDEXO nopat tieši strādājām pie risku novērtējuma, jo prasības ir palikušas stingrākas un mums tas jādara, lai gan – tā kā strādājam tikai 2. pensiju līmenī – mūsu riska līmenis ir ļoti zems). Bet acīmredzami vēl ir, ko darīt – it īpaši nerezidentu sektorā.

Toms, īsti nav korekti teikt, ka AML jomā nekas nav darīts. Pēdējie grozījumi, kas stājās spēkā pagājušajā pavasarī-vasarā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finamsēšanas likumā, Latvijā ievieš daudz stingrākas prasības, salīdzinot pat ar Skandināviju. Protams, praktiskā puse nozīmē arī daudz murdziņu, 1 piemērs amatpersonu padziļināta uzraudzība (pat maza novada deputātu :)) kaut amatpersonai jāsniedz pašai deklarācija un šo uzraudzību veic VID, bet komercbanka redz tikai 1 bankas transakcijas. To vēl varētu stipri efektivizēt.
Laba lieta, kas ieviesta un atvieglo uzraudzību ir auksta riska klientu punktu matrica, kura katrai bankai jāizstrādā pašai un jāsaskaņo ar FKTK.

Paldies Tom par pirmo neitralo raksu, ko es esmu lasijis par sho teemu.

No savas puses varu pievienot divus faktus/ noverojumus:

1. Baltijas valstu vidū, mēs ar kārtu apsteidzam savus kaimiņus banku krahu un skandalu zinjaa!

2. Visas problematiskas bankas ir bijushas vieteja vai nvs kapitla bankas.

Mans viedoklis par abiem punktiem:
1. Mums ir lielas problemas ar uzraudzibu un korupciju shaja joma.
2. Bankas klientam, ir jabut dumjam, lai uzticet butisku savu kapitala dalju vai butisku biznesa finansesanas dalju lokala meroga bankai.

Manuprāt, šī ir laba testa situācija, kā LV augstākās amatpersonas un atbildīgās institūcijas tiek galā ar komunikāciju. Šobrīd redzu, ka atsevišķi žurnālisti, politologi vai blogeri situāciju sabiedrībai spēj izskaidrot daudz skaidrāk un pragmatiskāk, nekā tās pašas amatpersonas, kuras, tā vietā, lai nomierinātu un izskaidrotu pēc būtības, dažbrīd uzvedas diezgan histēriski un nekonsekventi.
Cilvēki to vēro un nospriež, ka nevienam nevar uzticēties, visi ir zagļi, viss ir slikti, valsts brūk un jūk.
Protams, daļa vainas jāuzņemas arī žurnālistiem, kuri ne vienmēr ir kompetenti un izprot situāciju, tāpēc kaut ko pārprot vai izrauj no konteksta, un tā arī rodas ziņas, piemēram, ka valsts aizdevusi “mūsu” naudu ABLV bankai. Tas gan jau ir cits temats – par to, ka Latvijā ir ļoooti maz spēcīgu ekonomikas žurnālistu, kas spētu izprast, adekvāti analizēt un izdarīt secinājumus.

Visnotaļ spekulatīvs jautājums. Kas šādā situācijā būtu noticis ar latu, ja Latvija nebūtu iestājusies eirozonā?

Jā, patiešām, izskatās, ka no FKTK puses šāda klasifikācija ir atrodama:

http://www.fktk.lv/lv/mediju-telpa/citas-publikacijas/makroprudenciala-uzraudziba/sistemiski-nozimigas-iestades/5485-sistemiski-nozimigas-iestades.html

Noteikti nevaru apstrīdēt šo tehnisko klasifikāciju, tādēļ no raksta izņēmu vārdu “sistēmiski” – paldies par norādi. Tajā pašā laikā šķiet, ka novērojums par to, ka banka nav kritiski nozīmīga Latvijas ekonomikai kopumā, ir diezgan ticams – nozīmība noteikti ne tuvu nav tāda, ka lielajām rezidentu bankām (tas viss ir pieņemot, ka bankai nav kādas ļoti lielas saistības pret citām vietējām kredītiestādēm un, ka vietējās kredītiestādes netur savos portfeļos ABLV obligācijas lielos daudzumos).

ABLV bankai un tās klientiem piespiedu “bank holidays” 🙂 Tagad saprotat, kam vajadzīgs bitcoin?

FKTK vairākkārt pēdējās dienās ir teicis, ka AB.LV ir sistēmai nozīmīga banka, kamēr Finanšu ministre apgalvo pretējo, par spīti FKTK vēstulei LB (Dombura intervija). Vai jaunie fakti, kas prezentēti intervijā neliek domāt par sistēmisku risku, ko var radīt AB.LV?

es domāju būtu svarīgi skaidrot situāciju ar Latvijas Bankas uzpirkšanas momentu (ABLV). Cilvēki panikā kliedz, ka no budžeta jau ir aizpumpēta nauda, kaut arī tas ir cits mehānisms.