Ja šis raksts būtu par naudas radīšanu vai fractional reserve banking, tad Jūsu komentārs būtu vietā. Skaidrojot noguldījumu nepieejamību, tas samiglo bildi.

Šeit ir runa par diviem vienkāršotiem modeļiem par to, kā strādā bankas.

Manis lietotais ir – kā minēts – ļoti vienkāršots modelis, kas palīdz cilvēkam bez zināšanām saprast, kas vispār ir banka. Tas ir modelis, kuru kā pirmo soli skaidrojumā izmanto daudzās iesācēju līmeņa ekonomikas mācību grāmatās. Tas cilvēkam palīdz ātri saprast tādu situāciju kā ABLV noguldījumu nepietiekamība. Vienā pusē on-demand depozīti, otrā pusē aizdevumi ar garāku termiņu.

Jūsu aprakstītais modelis arī ir vienkāršojums. Tas ir lietderīgs, lai palīdzētu saprast cilvēkiem, kā tiek radīta nauda un kā strādā fractional reserve banking, it īpaši no centrālo banku perspektīvas – skatot visu banku sistēmu kopumā.

Tomēr šis modelis pilnībā strādā tikai, skatot visu banku sistēmu kopumā – un arī tad ne perfekti, jo cilvēki arī lieto skaidru naudu. Ja reāli baņķieri individuālās bankās sekotu tikai šim modelim, tie ātri saskartos ar grūtībām.

Piemēram, Jānis izveido banku ar 100 EUR kapitālu, kuru tur kā rezervi naudas formā. Sekojot Jūsu filosofijai – radīsim depozītus paši – viņš nepiesaista depozītus no ārpuses, tikai izdod aizdevumus uzņēmumiem 1000 EUR apmērā un attiecīgi ģenerē depozītus aizņēmēju kontos 1000 EUR apmērā. Viņam ir naudas rezerves 10 % apmērā, tīri okei. Ja Jāņa banka ir vienīgā banka pasaulē, var dzīvot, jo klienti pārsvarā pārskaitīs šo naudu no viena konta Jāņa bankā uz otru kontu Jāņa bankā, un tikai retais ņems naudu ārā skaidrā.

Bet Jāņa banka ir tikai maza daļiņa no ekonomiskās ekosistēmas, tādēļ šis modelis ātri novedīs pie problēmām. Depozīti, kuri radīti, aizdodot biznesiem, ļoti raiti skries uz citām bankām un/vai tiks izmaksāti skaidrā naudā – jo biznesu piegādātāji, sadarbības partneri, darbinieki utt. netur kontus Jāņa bankā vai grib skaidru naudu. Ar katru pārskaitījumu saruks Jāņa rezerves. Jānim būs aizvien vairāk jāaizņemas rezerves no citām bankām, kurām ir liekas rezerves, vai no centrālās bankas – un par to būs jāmaksā (normālos tirgus apstākļos būtiski vairāk nekā par depozītiem).

Tādēļ bankas piesaista retail noguldījumus un termiņdepozītus, lai tām būtu stabilas rezerves, kas neskries ātri prom un kas nemaksās tik dārgi, un tās varētu turpināt aizdot. Šādā veidā piesaistītie depozīti ļauj radīt aizdevumus.

Protams, teikt, ka banka aizdod tieši klientu depozītu naudu, ir vienkāršojums. Banka šo naudu izmanto rezervju nodrošināšanai. Bet tāpat vienkāršojums ir teikt, ka moderna banka tikai rada depozītus aizdodot, nevis otrādi. Patiesība ir sarežģītāka. Banka gan rada depozītus, gan konkurē par depozītiem (un saistītajām base money rezervēm) ar citām bankām. Bet šai sarežģītajai patiesībai nav vietas rakstā, kurš mēģina vienkāršā valodā izskaidrot, ko nozīmē noguldījumu nepieejamība.

Savukārt apgalvojums:

“Bet protams, bankas nedrīkst izsniegt cik kredītus vien iegribās, jo tas palielinātu naudas masu un izraisītu inflāciju. Tāpēc bankām ir dažādi ierobežojumi.”

ir vien ļoti attāli saistīts ar patiesību. Protams, centrālās bankas izmanto rezervju prasības, lai ietekmētu monetāro politiku un inflāciju (lai gan ir lielas šaubas par to, vai tas patiešām ir efektīvs paņēmiens, kā ietekmēt money supply). Bet galvenais iemesls banku ierobežojumiem ir cits – aizsargāt bankas ilgtspēju un aizsargāt tās klientus. No vienas puses, jātur pietiekami daudz kapitāla neveiksmīgu aizdevumu segšanai. No otras puses jātur pietiekami daudz naudas rezervju (valūtā vai centrālajā bankā), lai pietiktu naudas depozītu pieprasījumu segšanai. Tas, ka šādā veidā tiek ierobežota naudas masa, ir šī procesa sekas, nevis cēlonis.

Šis raksts ilustrē to, ka pat itkā zinoši cilvēki īsti nesaprot, kā darbojas mūsdienu banka.

Bankas mūsdienās izdodot kredītu rada jaunu naudu. Teiksim, tu paņem kredītu 100 eiro. Banka to ieraksta savos pasīvos kā izsniegtus 100 eiro, un savos aktīvos kā 100 eiro, jo izsniegtais kredīts ir tavā bankas kontā šajā bankā. Bankai nav vajadzīgs kāda cilvēka depozīts par cik tur eiro lai to darītu.

Jūsu izpratne par bankām mūsdienās ir pilnīgi nepareiza. Bankas nepieņem depozītus un tad izsniedz kredītus. Tas būtu absurdi, tad jau mūsu ekonomika vispār nevarētu augt jo neaugtu money supply. Ir pilnīgi otrādi – bankas rada depozītus izsniedzot kredītus.

Bet protams, bankas nedrīkst izsniegt cik kredītus vien iegribās, jo tas palielinātu naudas masu un izraisītu inflāciju. Tāpēc bankām ir dažādi ierobežojumi.

Ja ir vēlme mēģināt saprast šos konceptus, Bank of England ir uzrakstījusi vispārīgu bulletinu par to, kā tas darbojas
https://www.bankofengland.co.uk/-/media/boe/files/quarterly-bulletin/2014/money-creation-in-the-modern-economy.pdf

Nemaksājot nodokļus, tu parazitē uz citu sabiedribas locekļu rēkina, kuri maksā nodokļus. Ar to lepoties nevajadzētu. Ceru, ka VID piestaigā arī piedādiem kā tu ar personīgo finanšu auditu.

Man ir sekojošs jautājums – vai gadījumā spēja piesaistīt un gudri ieguldīt nerezidentu/ārvalstnieku naudu nav uzskatāms par finanšu pakalpojumu eksportu? Tas vien, ka nauda nav vietējā nenozīmē, ka tā tiek mazgāta… Tad jau sanāk, ka visi priecājas un sit dibenus pret zemi, ka likvidē vienu eksportspējīgu LV uzņēmumu, kas nozarē bija nr3 spēlētājs… Mēs tiešām esam laši… Ā, starp citu, tiem, kas nebija pamanījuši, LV ir arī viena ASV banka, kurai investment banking ir viens no darbības virzieniem…

Nu man šis viss rāda tikai to, ka kontroles mums te nekādas nav, kuru bodi gribēs klapēt ciet to ātri aizklapēs. Man ABLV nekā nebija, bet bez tiem kam tur nekā nebija, ABLV ļoti daudzus sīkkantorus turēja pie dzīvības – PR un marketinga kantorus, telpu apkope, IT ārpakalpojumi, apsardze, ēku apsaimniekošana utt. ļooooti daudz zaudēs darbu ne tikai pašā banka. Bet lab, pietiek vaimanāt, tipa taču korpupētu krievu kantoris vien bija ne? Tas nekas ka ne FTKT, ne LB, ne ECB neko tā arī nenokontrolēja. Fakts ko no šī mācīties, ka šādā pat manierē mums iespējams arī pensijas aizklapēs. Tāpēc es redzu ceļu vienkārši nemaksāt nodokļus cik iespējams un nesamaksāto ieguldīt sevis attīstībā tā, ka pienākot pensijai smadzenes normāli kalpo un ķermenis ir funkcionāls.

Rakstīju ne jau par to, ka par AML nesitīs par pirkstiem – par to, ka lielas rezidentu bankas potenciālā grūtību situācijā visticamāk darīs visu iespējamo, lai stabilizētu banku, jo iespaids uz sistēmu un tautsaimniecību būtu daudz stiprāks. Par AML arī sit pa pirkstiem (bet riski ir salīdzinoši zemāki).

“Rezidentu bankām gaidāms arī siltāks atbalsts no Eiropas un valsts iestādēm.”

Kāpēc gan šāds secinājums? Arī Swedbank tika sodīta par naudas atmazgāšanu: http://www.db.lv/zinas/swedbank-piemero-1-4-miljonu-eiro-soda-naudu-456932

To ierobežo minimālās naudas rezerves, kas bankām jātur kā procents no depozītu saistībām!

Naudu, vismaz lielu naudu – gandrīz nav iespējams iztērēt tā, lai tā neparādītos kādā bankā atpakaļ. Līdz ar to skatoties uz visu banku sektoru kā vienotu veselumu (vai vismaz lielajiem spēlētājiem) tiešām sanāk, ka liela daļa aizdevumu tūlīt atgriežas atpakaļ bankās.

Protams, pieļauju, ka ir mehānismi, kas bankām aizliedz aizdot vienu un to pašu naudu n-tās reizes, bet laikam to tik vienkārši arī nav definēt un kontrolēt.
Tā matemātika tur sanāk interesanta.

Bankas mājaslapā ir šāda informācija, vairāk gan man nav zināms:

https://www.ablv.com/lv/legal-latest-news/2018gada26februaris0819