Gribi ieguldīt veiksmīgi? Netici intuīcijai!
Ieguldīt akciju tirgū ir viegli, bet ieguldīt veiksmīgi – diezgan grūti.
Veiksmes likumi ir pretrunā ar cilvēka intuīcijas un emociju likumiem. Jau no sākuma jāgatavojas, ka intuīcija un emocijas vedīs tevi grāvī.
Izcelšu dažas ieguldītāju psiholoģiskās kļūdas, kurām jāgatavojas laikus.
1. Illusory superiority vai ilūzija par pārākumu.
Gandrīz mums visiem piemīt tendence domāt, ka esam spējīgāki investori par vidējo. Vai labāk par citiem zini, kad cenas kāps, kad kritīs, un ko pirkt / pārdot? Varbūt tev par tirgus kustībām ir spēcīga intuīcija?
Tu gandrīz noteikti maldies. Tirgū dominē globālie institucionālie investori ar milzīgiem resursiem un zināšanām, kuri ir daudz labāk informēti par tevi. Statistika rāda, ka pat šie lielie spēlētāji lielākoties nav spējīgi paredzēt tirgus kustības vai uzminēt pašus pelnošākos ieguldījumus.
Labāk pieņem, ka esi vājāks investors par vidējo. Samierinies, ka nemācēsi paredzēt cenu kustību un nemācēsi izvēlēties pašus izdevīgākos finanšu instrumentus. Aizmirsti par centieniem zīlēt nākotni tirgus grafikos.
Tā vietā ieguldi sistemātiski, atbilstoši statistiski pamatotiem principiem – diversificēti, ar zemām izmaksām, ilgtermiņam.
2. Tieksme skriet pēc peļņas.
Visi esam lasījuši brīdinājumu ieguldījumu fondu dokumentos – “vēsturiskais ienesīgums neparedz nākotnes rezultātus”. Diemžēl cilvēki šo brīdinājumu uztver kā juridisku atrunu, no sērijas: “labāk šito uzrakstām, ja nu gadījumā kaut kas noiet greizi.”
Patiesība ir skarbāka: šis brīdinājums ir burtiska patiesība.
Tas, ka konkrēts fonds vēsturiski ir bijis ienesīgāks nekā cits tās pašas kategorijas fonds, neparedz, ka tas tāds būs arī nākotnē. Patiesībā iespēja, ka kategorijas pelnošākais fonds šobrīd tāds būs arī pēc pieciem gadiem, ir ļoti maza.
Ja vislaik skriesi uz ienesīgākajiem fondiem tirgū, tu visticamāk paliksi zaudētājos.
Kādēļ?
Ja tu regulāri skrien uz pelnošāko fondu tirgū, tu bieži ieradīsies par vēlu – kad fondā iekļautie ieguldījumi “jau ir nopelnījuši”. Kādu brīdi sēdēsi, tad ieraudzīsi, ka vairāk sāk pelnīt kāds cits fonds. Kādu laiku piesardzīgi vērosi – pelna, pelna, pelna – nu labi, nolemsi pārslēgties. Atkal to izdarīsi ne tajā brīdī un sāksi skatīties riņķī, kurš tad ir nākamais pelnošais.
Turklāt katra pārslēgšanās parasti ir saistīta ar izmaksām.
Līdzīgs princips strādā, izvēloties individuālas akcijas. Lēkāt vislaik uz akcijām, kuras tobrīd ir pelnošākās, ir muļķa spēle. Notrieksi naudu brokeru komisijās un nokavēsi peļņu.
Ne velti Vorens Bafets ir teicis: “Gudrs cilvēks dara sākumā to, ko muļķis dara beigās”.
Ieguldījumus ir jāizvēlas pēc to fundamentālajām īpašībām, nevis pēdējā laika ienesīguma. Jau pirkuma brīdī vajadzētu nolemt, cik ilgi ieguldījumu turēsi – un kādos apstākļos pārdosi. Jau no sākuma jābūt gatavam pretoties kārdinājumam pusceļā pārlekt uz “ātrāku zirgu”.
3. Bailes no zaudējumiem.
Bailes no zaudējumiem investoram “iegriež” divos gadījumos.
1. Kad turi ieguldījumu, kura fundamentālā situācija ir pasliktinājusies.
Ja pirkuma brīdī tu būtu zinājis to, ko zini tagad, tu pie pašreizējās cenas nebūtu pircis. Bet tagad cena ir sākusi krist un tu negribi piefiksēt zaudējumus.
Šis ir veids, kā daudzi pazaudējuši visu savu naudu.
2. Kad turi ieguldījumu, kura fundamentālā situācija ir laba, bet cena strauji krīt.
Pieņemsim, tu turi diversificētu portfeli ar lielu uzņēmumu akcijām. Un cenas sāk krist.
Sākumā tu nesatraucies. Ieguldījums ir kvalitatīvs. Ilgtermiņā tam jābūt pelnošam.
Cenas turpina krist. Tu aizraujies – pie tik zemas cenas jāpērk vēl!
Bieži tā izrādās pareizā atbilde. Tirgus atkopjas un tu labi nopelni, jo izmantoji iespēju iegādāties akcijas par zemāku cenu.
Bet citreiz cenas vien krīt un krīt. Tirgū sākas krīze. Drīz tavs portfelis ir pazaudējis pusi vērtības.
Tu apzinies, ka diversificēts portfelis, kurā ir – teiksim – Coca-Cola, IBM, Exxon, Procter & Gamble, Wal-Mart, Home Depot, Microsoft, utt. utml. – nezaudē vērtību tikai tādēļ, ka tirgū iestājusies panika. Bet intuitīvi arī tev trīc kājas.
Ja šajā brīdī arī tu ļaujies panikai, tu neesi viens. Tā dara daudzi. Bet rezultātā tu pārdod kvalitatīvu ieguldījumu pašā sliktākajā brīdī, par briesmīgu cenu.
Neesi dumjā nauda.
Ļaušanās intuīcijai un emocijām ir galvenais iemesls, kādēļ individuālie investori ilgtermiņā pelna daudz, daudz mazāk nekā tirgus kopumā. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ Volstrītā retail investorus sauc par “dumjo naudu”.
Ja klausīsi intuīcijai vai emocijām, tu gandrīz noteikti pirksi dārgi, pārdosi lēti un paliksi zaudētājos. “Raustīsies” līdzi tirgum, nevis saprātīgi un ar mierīgu sirdi ieguldīsi ilgtermiņam.
Sagatavojies jau laicīgi tam, ka gaidāmi psiholoģiskie pārbaudījumi. Tad, kad grūtie brīži pienāks, varēsi sev teikt – jā, es zināju, ka šādi jutīšos, tas ir okei – un nepieļaut kļūdas.
Noslēgumā – divi psiholoģiskie “triki”, uz kuriem paļaujos.
1. Regulāri sev atgādinu, ka nekad nebūšu pats veiksmīgākais ieguldītājs tirgū – un tas ir okei.
Ja varu konsekventi uzrādīt labu, ja arī ne izcilu, rezultātu, ilgtermiņā tāpat būs ļoti labi. Šī apziņa palīdz man izvairīties no “FOMO” jeb fear of missing out efekta.
Tirgū vienmēr atradīsies kādi, kuri šobrīd pelna vairāk nekā tu. Ja par to stresosi un centīsies “dzīties pakaļ”, visticamāk, iekritīsi grāvī.
2. Nekad neieguldu tik daudz, ka esmu izmisīgi atkarīgs no tirgus rezultātiem.
Vienmēr turu vismaz gada “izmaksu spilventiņu” krājkontā. Tad es varu ieguldīt ar mierīgu sirdi, jo tirgus kritums mani vai manu ģimeni neapdraud.
Ja drošības spilventiņa tev nav, tu neesi ilgtermiņa ieguldītājs (un ieguldīšana priekš tevis visticamāk būs sāpīga un stresa pilna pieredze).
Ceru, ka šīs atziņas palīdzēs vēl kādam izvairīties no ieguldīšanas psiholoģiskajām bedrēm!
28. februārī sadarbībā ar Ir Nauda atkārtošu Finanšu bootcamp semināru, kurš oktobrī bija izpārdots. Seminārā apskatīšu, kā agresīvi celt ienākumus, kā mazsāpīgi mazināt izmaksas, un kā iekrāto ieguldīt. Ieskaties!
Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā. Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!
06/02/2018 @ 11:40 am
Izklausās briesmīgi. 🙂
Vai eksistē kaut kāds veids kā bez riska uzkrāt naudu bez zudumiem vai peļņas? Teiksim, kā kaut kāds maģisks krājkonts bankā, kurš Tev naudu nepelna, bet tikai seko līdzi inflācijai. Ja gadā inflācija bija 3%, tad gada beigās Tev tur arī būs par 3% vairāk naudas. Ieliekot šajā kontā naudu vari būt drošs, ka neko nepazaudēsi laika gaitā.
06/02/2018 @ 3:29 pm
Kāpēc briesmīgi? Vienkārši nevajag cerēt uz ātru, vieglu peļņu, bet jāiegulda ilgtermiņam un diversificēti. Statistika ļoti spēcīgi runā par to, ka tā būs laba izvēle. Patiesībā statistika ir tik spēcīga, ka tam gandrīz pilnībā vajadzētu noņemt stresu par šo jautājumu.
Tu runā par Inflation-linked bonds – obligācijas, kuras kustās kopā ar inflāciju. Ir tādas, bet ne visas valstis tādas piedāvā. Īstermiņā tā var būt izdevīga izvēle, ilgtermiņā parasti ne pārāk.
06/02/2018 @ 11:53 am
Tad Hodl? No rīta vēl 1BTC bija 4,8k€. 🙁
07/02/2018 @ 9:45 am
Labs raksts, sev regulari atgādinu, ka ilgtermiņā ātra nauda neeksistē – var noveikties dažas reizes, bet tiklīdz sāc sev likties baigi gudrais un īpašais, lai dabūtu pa pieri.
09/02/2018 @ 9:41 am
Tieši tāpēc pagaidām negribu iegūldīt akcijās.
Tam ir divi galvenie iemesli:
1. Negribu samierināties ar viduvējību. Gribu būt labākais.
2. Nevaru gūt panākums un gandarījumu no lietas, kuru nekontrolēju un nevaru ietekmēt.
Par dumju naudu tieši sauktu naudu, kas ieguldīta bez sapratnes, bet ar “stabilu” ilgtermiņa pieaugumu.
Es gribu ieguldu lietās, kurās slēpjas “interensic value” un kur ar savu pieredzi un zināšanām es varu šo vērtību vēl vairāk audzēt. Šādā pieejā atdeves 10X lielākas. Riski protams arī ir ievērojami, emocijas un viss tevis pieminētaijs. Bet man tas viss patīk!
Dumjā nauda beigās nonāk līdz darītājiem, uzņēmējiem. Ar šo naudu uznēmēji riskē. Viens zaudē cits vinnē, vidēji augam ar 4% vai cik tur…!
Jautājums ko cilvēks grib? Grib būt pasīvs vērotājs vai darītājs. Darītājam vienmēr būs lielāka motivācija, augt attīstīties sevi izglītot un kļūt par labāko.
Vēl viena man nepieņemama lieta ir ielikt šo atrunu par to ka “vēsturiskais ienesīgums neparedz nākotnes rezultātus”.
Uzņēmējdarbība nozīmē palīdzēt cilvēkiem par to paņemot naudu. Tas sākās ar to ka uzņēmējs apsola klientam, ka uzņēmējs iedos klientam vērtību un klients notic un samaksā. Ja klients saņem solīto tad visi ir priecīgi.
Viss sākās ar uzņēmēja solījumu un atbildības uzņemšanos par rezultātu. Overpromise and overdeliver = apsoli vairāk nekā tu vari un izdari vēl labāk nekā apsolīji.
Savukārt piedāvājums: “Underpromise and Overdeliver”= neko nesoli un ja nesanāks nebūsi vainīgs. Jau pašā solījumā ir iekļauta neveiksme. Nav atbildības uzņemšanās. Nav priekš manis! Negribu kā klients slēgt šādu darījumu. Ne arī kā uzņēmējs piedāvāt šādu darījumu saviem klientiem.
09/02/2018 @ 2:02 pm
Doma saprotama. Bet 90+% cilvēki tiešām ir, sorry, “dumji” finansēs. Tad viņiem neieguldīt? Turēt savus uzkrājumus savā makā? Tas atkal nebūs parezi. Tad jau arī piemēram pie zobārsta jāiet (jāatdod viņam nauda) tikai tad, kad pats pārzini zobārstniecības nianases 🙂 Cilvēks atzīst, ka nespēj būt izcils finansists, bet viņš it taupīgs un viņam ir kādi uzkrāti līdzekļi. Tad nu viņš tos uztic citam. Un te gan ir divi varianti. Viens ir uzticēt tādam, kas skaisti runā un stāsta, ka viņš aktīvi rīkosies ar tavu naudu, un cik tu iegūsi. Vēl pašam iesaistīties, dot rīkojumus brokerim, justies pašam baigi aktīvam(gudram). Un beigās, kā izrādās neko jau izteikti vairāk neiegūsti. Otrs variants ir ielikt tādā kā kopējā vidējā naudas plūsmā (finanšu instrumentu tirgū), kura ir ar statistiski vidējo augšupejošo tendenci un attiecīgi drusku par šo nopelnīt. Jāpiekrīt, ka jā – šī ir “dumjā nauda”. Bet ne sliktā nozīmē.
Tev patīk visu kontrolēt, būt iesaistītam, aktīvi piedalīties procesā, saņemt punus, bet arī saņemt bonusus. Man starp citu tāpat 🙂 Tāpēc tavu domu izprotu. Bet lielākai daļai patīk peldēt pa straumi. Katram ir savs lauciņš, kuru viņš pārzina labi, izcili un ir atkal daudz lauciņi, kuros viņš ir dumjš, kuros viņam var sastāstīt pasaciņas, bet kuros viņam tāpat ir kaut kā jāķepurojas un tās nevar no savas dzīves izslēgt. Var sasniegt izcilību finansēs un tad tikai sākt ieguldīt, bet tad atkal, piemēram jādzīvo mežā, jo dzīvokli pirkt arī var tikai, kad izcili pārzini šo sfēru.
12/02/2018 @ 5:21 pm
Labs komentārs. Paldies Gundar!
Mans uzskats ir, ka svarīgākās dzīves sfēras ir reāli pašam jākontrolē, labi jāpārzin un jāinvestē liels laiks tajā un jāuzņemās atbildība. Svarīgākās lietas dzīvē nav daudz četras varbūt piecas: ģimene, veselība, finanses…. Es piekrītu tam ko tu saki: nav iespējams kontrolēt un pārzināt visu un tas nav arī vajadzīgs. Bet savrīgāko patiešām vajag kontrolēt. Jo no tā atkarīga tava un tavu tuvinieku dzīve.
Kontrole pēc savas būtības nozīmē zināšanas un pieredzi, kas apvienotas atbildības uzņemšanos. Zināšanām un informāciju mūsu laikmetā nav problēmu. Pieredzi var gūt tikai darot. Darīt var tikai tad ja uzņemies atbildību. Un ar atbildību diemžēl parasti ir visgrūtāk, jo tad var nesanākt un arī nebūs ko vainot.
Tu uzticētu savas sirds oprāciju cilvēkam, kurš saka: “zini parasti man sanāk, bet šoreiz nezinu nevaru garantēt vēsturisko rezultātu, jo neesmu labākais un arī negribu tāds kļūt?”
12/02/2018 @ 7:07 pm
“Tu uzticētu savas sirds oprāciju cilvēkam, kurš saka: “zini parasti man sanāk, bet šoreiz nezinu nevaru garantēt vēsturisko rezultātu, jo neesmu labākais un arī negribu tāds kļūt?””
Sirds ķirurģijā statistika rāda, ka ir liela atšķirība starp ķirurgiem, kamēr akciju tirgū spēcīgs statistikas kopums rāda, ka tādu “labāko” nemaz nav – ir vien ilūzijas par pārākumu. Kādu laiku kāds konkrēts cilvēks vai fonds var uzrādīt fantastiskus rezultātus – jebkuram statistiski var paveikties – bet ilgtermiņā gandrīz neviens nespēj konsekventi apsteigt tirgus vidējos rezultātus. Tādēļ arī ir gudrāk ieguldīt diversificēti un saņemt tirgus vidējo rezultātu ar zemām izmaksām, nekā rauties un maksāt lielu naudu par cerību, ka esi izvēlējies lielo guru, kuram paveiksies.
Bet, protams, cilvēka intuīcija liek darīt tieši tā – meklēt guru, ekspertu, akciju tirgus “burvi” ar visām pareizajām atbildēm. Tas ir pilnīgi saprotams, un tas ved grāvī. Par ko arī raksts.
16/02/2018 @ 5:38 am
Tom, tu labi zini, ka labākie ir un tevis šajā rakstā pieminētais Warren Buffetts ir tikai viens no tiem. Un man liekas ka tev pašam bija raksts par to, ka tikai tie kas ir paši labākie (top 5%), plūc nesamērīgi lielus (10X) sava darba augļus, pret tiem kas ir pārējie 95%. Un šis attiecas uz jebkuru arodu.
Protams piekrītu, ka šis (pasīvās investēšanas) piegājiens ir labākais risinājums lielākajai daļai cilvēku, kas par savām finansēm un investīcijām nedomā vispār vai arī ir tevis pieminētais emocionālais investors, kurš “raustās”.
Tomam ir labs raksts par akciju atdeves prognozi nākošajai desmitgadei un ja es pareizi atceros tad tie bija vidēji 3,9% gadā. Es gan prognozētu 0% jeb “lost dacade”, bet arī 3,9% man ir nepieņemami zema atdeve. Un nav jābūt guru, expertam vai burvim, lai atrast reizēs lielāku atdevi.
13/02/2018 @ 3:00 pm
Par pirmajām divām rindkopām, Guntar, sajūta ka tās būtu rakstījis es pats 🙂
Par trešo rindkopu – īsā atbilde – protams, neuzticētu. Un tad ilgāk padomājot – pirmkārt, dakteris tā neteiks. Savukārt ja teiks, ka ir labākais, tas taču tāpat negarantēs 100% pozitīvu rezultātu. Un pat ja varēsi atļauties tiešām pašu labāko(un to var atsevišķi indivīdi. Ko darīt citiem?), arī tad nebūs absolūta garantija.
Vienmēr un visur nāksies rīkoties ar zināmu daļu neziņas par konkrēto sfēru. Un cerēt, ka būsi tajā statistikas pozitīvajā daļā. 🙂 Un pilnīgi piekrītu – ir jākrāj zināšanas, tad jāsāk krāt pieredze. Un tad galā kaut ko spēsi. Tikai viens vai otrs nedos perfektu rezultātu.
19/02/2018 @ 1:48 pm
Saprotu, ka izdevīgi būtu naudu ieguldīt tieši krīzes laikā, bet kā būt drošam, ka banka ļaus man ar manu naudu bez ierobežojumiem brīvi rīkoties?
Ja krīzes laikā, pieņemsim, EUR vērtība krīt, tad laikam grudrāk pašlaik būtu turēt, piemēram, Šveices frankus un ieguldīt tos, kad krīze iestājas pilnā sparā.
Kā būt neatkarīgam no noguldījuma bankā, lai krīzes brīdī varētu tikt klāt pats savam kapitālam un to ieguldīt?
20/03/2018 @ 11:06 am
Investīcijās ļoti daudzi, tostarp pat pieredzējuši profesionāļi aizmirst galveno pamatbausli – ilgtermiņš, tas ir pamatu pamats visām investīcijām. ieguldot depozīta izvelas termiņu, investīcijās to daudzi lieksa neredzam un grabj lauka naudu pie jebkuram lielākām fluktācijām. kautvai tagad – paskaties kas februārī notikās? Nu sovs vienkārsi un vakar ar FB akcijām – pašas populārakās tirgū bija. man jau šķiet, ka nākamā krīzē arīzan varetu būt daļēji saistīta ar investoru jūtīgumu, kuri ne vienmēr parezi iztulko tirgū notiekošo.
Es, protams, no visa šī plašā neko daudz nejēdzu, bet saprotu to, ka risks ir jādiversificē. 1. Tīri hobija līmenī nepilnu 1k € esmu iemaksājis Mintosos, lai gan karmai punkti mīnusā noteikti ir,
2. 1/4 ieliku 3 pensijāsun uzkrājošajās apdrosināšanās ar vienīgo domu dabūt savus 20% no gada iemaksām atpakaļ, no peļņas skatapunkta kādi 4-5% 5 gados būs iekrājušies, kas manuprāt, pēc visām obligātājām izmaksām (turētajbankas utt) ir pamzaz, bet tomēr labi.
3. Šo to klasiskajā depozīta (papildināmajā).
4. Aptuveni pusi esmu uzticējis bankas ieguldījumu pārvaldei, par ko es , protams, maksāju, bet manā vietā lēmumu pieņem kompānija, jā tieši kompānija, nevis 1 cilvis, jo preventīvi centos izvairīties no 1 cilvēka teātra. Jo pašam sekot līdzi visam izmaiņām, ģeopolitiskajiem lēmumiem utt ir interesanti, bet tiesi ka pats rakstāt ir pārak sarežģīti.
To pēdejo punktu man jau ļoti gribētos mainīt, bet caurām dienām sēdēt boerse-berlin.com utml vietnēs man vairs nav ne nervu, ne pieredzes, jo man tieši 1 teikums komentāra ir gana daudz reižu iegāzis.
07/11/2018 @ 11:43 am
Paldies Tom par interesanto rakstu!
Saki, lūdzu, kā tavuprāt būtu vispareizāk rīkoties, ja ir doma ieguldīt no Latvijas, piemēram, tādā kompanijā kā Aurora Cannabis Inc.?