Kas notiek Latvijas finanšu sistēmā?
Neesmu kautrējies komentēt dažādas parādības Latvijas finanšu vidē. Arī ar INDEXO projektu skaļi cīnāmies par labāku finanšu vidi Latvijā.
Būtu nepareizi šobrīd klusēt.
Tomēr esmu piesardzīgs. Ar dažiem skaļiem gājieniem publiskajā telpā radīts ne tikai liels troksnis, bet arī uzticamas informācijas vakūms, kurš strauji aizpildījies ar spekulāciju. Vieni metas publiski notiesāt, citi aizstāvēt, bet praktiski visi bez reālas faktu bāzes (gan Rimšēviča, gan ABLV lietā).
Neviens neko nezina, bet viedoklis ir visiem.
Šajā procesā piedalīties nevēlos. Tomēr ir dažas lietas, ko par pašreizējo situāciju ir vērts teikt:
1. Īstermiņā situācija Latvijas finanšu sistēmu būtiski neapdraud.
Publiski piejamā informācija liecina, ka ABLV kā nerezidentu banka nav kritiski nozīmīga Latvijas ekonomikai:
- Vietējo noguldītāju skaits ir neliels.
- Nav zināms, ka bankai būtu apjomīgas saistības pret citām vietējām kredītiestādēm.
Protams, ABLV ir kreditētājs vietējā tirgū, tādēļ var rasties sarežģītas situācijas uzņēmumiem, kuru finanšu stratēģija paļaujas uz šīs bankas aizdevumiem. Tomēr kopumā bankas grūtībām nevajadzētu radīt būtisku apgrūtinājumu lielam skaitam Latvijas iedzīvotāju, uzņēmumu vai finanšu iestāžu.
Tādēļ nav pamata domāt, ka bankas stabilizēšanai būs nepieciešams tērēt valsts naudu.
2. Abi galvenie pēdējo nedēļu skandāli pasaulē izskanējuši gana skaļi, bet tirgi tos uztvēruši samērā mierīgi.
Latvijas valsts obligāciju cenas nedaudz nošūpojās, bet to būtu grūti nosaukt par krīzi vai pat nopietnu korekciju. Ņemot vērā Eiropas centrālās bankas “aizsargvairogu”, par Latvijas valsts spēju sevi finansēt bažām nav pamata.
Ja es skatītos uz situāciju no ārzemju investora viedokļa, mana attieksme būtu – OK, kaut kādas problēmas ir, bet tās ir izolētas. Austrumeiropas kontekstā problēmas nav nemaz tik pārsteidzošas. Pat iespējams, ka notiek veselīgs attīrīšanās process. Tikmēr ECB klātbūtne pie galda dod komfortu, ka problēmas tiek kontrolētas.
3. Ilgtermiņā notikumu ietekme uz Latvijas finanšu sistēmu var būt gan pozitīva, gan negatīva.
Pagājušo nedēļu notikumi varētu kļūt par pozitīvu pagrieziena punktu Latvijas finanšu sistēmas vēsturē. Lai tā būtu, nepieciešams, lai:
– korupcijas lietas izmeklēšana norit caurspīdīgi, raiti, ar skaidriem pierādījumiem un likumīgu procesu, kas novērotājos rada uzticību;
– Latvijas banku sektorā, it īpaši “nerezidentu” banku sektorā, tiek veiksmīgi ieviesti augstas kvalitātes anti money laundering (AML) un terorisma finansēšanas novēršanas procesi.
Protams, ja tā nenotiks, ilgtermiņa efekts var būt pretējs.
AML punkts ir kritiski svarīgs. Cerams, ka pēdējo nedēļu notikumi kļūs par “modinātāja zvanu” citām Latvijas finanšu iestādēm, kuru AML procesi varētu būt kvalitatīvāki. Latvijai jālabo naudas atmazgāšanas centra reputācija – ja tāda nostiprināsies ilgtermiņā, tā var padarīt sadarbības partnerus piesardzīgus ielaisties darījumos arī ar uzticamām Latvijas finanšu iestādēm.
4. Labāk izpētīt pirms komentēt.
Pēdējās dienās publiski izskanējuši visādi apgalvojumi, kas pēc tam izrādījušies kļūdaini vai balstīti minējumos. Tas nepalīdz nevienam.
Kā piemēru var minēt sašutumu par to, ka Latvijas Banka aizdevusi naudu ABLV. Kā vēlāk kļuva skaidrs, aizdevums veikts pret ķīlu – augstas kvalitātes vērtspapīriem.
Šāda aizdevuma piešķiršana pret ķīlu ir pilnīgi normāla situācija. Tieši tā centrālajai bankai būtu jārīkojas, lai nodrošinātu valsts finanšu sistēmas stabilitāti. Centrālā banka šajā situācijā praktiski neriskē, bet palīdz uzturēt finanšu sistēmas stabilitāti.
Dažu cilvēku aicinājumi Latvijas Bankai norobežoties no situācijas šķiet bezatbildīgi. Bez bankas regulatora lēmuma centrālajai bankai nevajadzētu izvēlēties – ar šo finanšu iestādi sadarbosimies, bet ar šo nē, jo tā mums nepatīk. Tieši tāda attieksme būtu bīstama finanšu sistēmas stabilitātei un tās reputācijai.
5. Uzticību finanšu sistēmai ir viegli graut, bet grūti celt.
Katru nedēļu INDEXO projekta ietvaros viesojos 3-5 uzņēmumos ar semināru par uzkrājumu tēmu. Ikdienā saskaros ar Latvijas iedzīvotāju skepsi par finanšu nozari. Jau bez jaunākajiem notikumiem tā bija milzīga. Baidos, ka tagad tā augs vēl vairāk.
Pēdējo nedēļu notikumi parāda, ka AML un korupcijas novēršanas jomās Latvijas finanšu vidē tiešām vēl daudz darāms. Cerams, ka pēdējo nedēļu notikumi būs gana spēcīgs impulss, lai panāktu reālas izmaiņas.
Par to, ka Latvijas finanšu nozarē vēl ir daudz problēmu ar produktu dārdzību un augstām apkalpošanas komisijām, jau esmu rakstījis plaši.
Tomēr jāuzsver, ka vienā jomā Latvija kopš 90ajiem gadiem ir nākusi ļoti tālu – tā ir klientu aizsardzība.
Ieguldījumu jomā klienti ir aizsargāti ar Eiropas Savienības līmeņa regulējumu. Vairs nav iespējami tādi brīnumi kā Banka Baltija un Auseklītis.
Noguldījumu jomā garantiju fondi aizsargā parastos noguldītājus. Līdzīgi aizsargāti ir arī apdrošināšanas polišu turētāji. Par spīti pēdējo nedēļu notikumiem, izmantot Latvijas finanšu iestāžu pakalpojumus nekad nav bijis tik droši kā šobrīd.
Jācer, ka pašreizējā situācija provocēs vajadzīgās pārmaiņas AML un korupcijas apkarošanas jomā, bet neatstās ilgstošu iespaidu uz Latvijas iedzīvotāju uzticību finanšu sistēmas drošībai.
28. februārī sadarbībā ar Ir Nauda atkārtošu Finanšu bootcamp semināru, kurš oktobrī bija izpārdots. Seminārā apskatīšu, kā celt ienākumus, kā mazināt izmaksas, un kā iekrāto ieguldīt. Ieskaties!
Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā. Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!
22/02/2018 @ 3:43 pm
es domāju būtu svarīgi skaidrot situāciju ar Latvijas Bankas uzpirkšanas momentu (ABLV). Cilvēki panikā kliedz, ka no budžeta jau ir aizpumpēta nauda, kaut arī tas ir cits mehānisms.
22/02/2018 @ 4:16 pm
FKTK vairākkārt pēdējās dienās ir teicis, ka AB.LV ir sistēmai nozīmīga banka, kamēr Finanšu ministre apgalvo pretējo, par spīti FKTK vēstulei LB (Dombura intervija). Vai jaunie fakti, kas prezentēti intervijā neliek domāt par sistēmisku risku, ko var radīt AB.LV?
22/02/2018 @ 4:31 pm
Jā, patiešām, izskatās, ka no FKTK puses šāda klasifikācija ir atrodama:
http://www.fktk.lv/lv/mediju-telpa/citas-publikacijas/makroprudenciala-uzraudziba/sistemiski-nozimigas-iestades/5485-sistemiski-nozimigas-iestades.html
Noteikti nevaru apstrīdēt šo tehnisko klasifikāciju, tādēļ no raksta izņēmu vārdu “sistēmiski” – paldies par norādi. Tajā pašā laikā šķiet, ka novērojums par to, ka banka nav kritiski nozīmīga Latvijas ekonomikai kopumā, ir diezgan ticams – nozīmība noteikti ne tuvu nav tāda, ka lielajām rezidentu bankām (tas viss ir pieņemot, ka bankai nav kādas ļoti lielas saistības pret citām vietējām kredītiestādēm un, ka vietējās kredītiestādes netur savos portfeļos ABLV obligācijas lielos daudzumos).
22/02/2018 @ 4:28 pm
ABLV bankai un tās klientiem piespiedu “bank holidays” 🙂 Tagad saprotat, kam vajadzīgs bitcoin?
22/02/2018 @ 4:55 pm
Visnotaļ spekulatīvs jautājums. Kas šādā situācijā būtu noticis ar latu, ja Latvija nebūtu iestājusies eirozonā?
22/02/2018 @ 6:19 pm
Manuprāt, šī ir laba testa situācija, kā LV augstākās amatpersonas un atbildīgās institūcijas tiek galā ar komunikāciju. Šobrīd redzu, ka atsevišķi žurnālisti, politologi vai blogeri situāciju sabiedrībai spēj izskaidrot daudz skaidrāk un pragmatiskāk, nekā tās pašas amatpersonas, kuras, tā vietā, lai nomierinātu un izskaidrotu pēc būtības, dažbrīd uzvedas diezgan histēriski un nekonsekventi.
Cilvēki to vēro un nospriež, ka nevienam nevar uzticēties, visi ir zagļi, viss ir slikti, valsts brūk un jūk.
Protams, daļa vainas jāuzņemas arī žurnālistiem, kuri ne vienmēr ir kompetenti un izprot situāciju, tāpēc kaut ko pārprot vai izrauj no konteksta, un tā arī rodas ziņas, piemēram, ka valsts aizdevusi “mūsu” naudu ABLV bankai. Tas gan jau ir cits temats – par to, ka Latvijā ir ļoooti maz spēcīgu ekonomikas žurnālistu, kas spētu izprast, adekvāti analizēt un izdarīt secinājumus.
22/02/2018 @ 9:08 pm
Paldies Tom par pirmo neitralo raksu, ko es esmu lasijis par sho teemu.
No savas puses varu pievienot divus faktus/ noverojumus:
1. Baltijas valstu vidū, mēs ar kārtu apsteidzam savus kaimiņus banku krahu un skandalu zinjaa!
2. Visas problematiskas bankas ir bijushas vieteja vai nvs kapitla bankas.
Mans viedoklis par abiem punktiem:
1. Mums ir lielas problemas ar uzraudzibu un korupciju shaja joma.
2. Bankas klientam, ir jabut dumjam, lai uzticet butisku savu kapitala dalju vai butisku biznesa finansesanas dalju lokala meroga bankai.
23/02/2018 @ 9:55 pm
Toms, īsti nav korekti teikt, ka AML jomā nekas nav darīts. Pēdējie grozījumi, kas stājās spēkā pagājušajā pavasarī-vasarā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finamsēšanas likumā, Latvijā ievieš daudz stingrākas prasības, salīdzinot pat ar Skandināviju. Protams, praktiskā puse nozīmē arī daudz murdziņu, 1 piemērs amatpersonu padziļināta uzraudzība (pat maza novada deputātu :)) kaut amatpersonai jāsniedz pašai deklarācija un šo uzraudzību veic VID, bet komercbanka redz tikai 1 bankas transakcijas. To vēl varētu stipri efektivizēt.
Laba lieta, kas ieviesta un atvieglo uzraudzību ir auksta riska klientu punktu matrica, kura katrai bankai jāizstrādā pašai un jāsaskaņo ar FKTK.
25/02/2018 @ 9:44 am
Piekrītu – šķiet gan, ka neapgalvoju, ka darīts nav nekas! Pēdējos gados tiešām lietas kustās (arī mēs paši INDEXO nopat tieši strādājām pie risku novērtējuma, jo prasības ir palikušas stingrākas un mums tas jādara, lai gan – tā kā strādājam tikai 2. pensiju līmenī – mūsu riska līmenis ir ļoti zems). Bet acīmredzami vēl ir, ko darīt – it īpaši nerezidentu sektorā.