Kā izmantot lampu drudzi, lai labāk uzstātos
Tu kāp uz skatuves. Acīs spīd gaismas. Uz tevi skatās simtiem acu.
Rokas svīst, kājas trīc, sirds dauzās. Kā tikt galā?
Kopš bērnības regulāri kāpju uz skatuves. Esmu pasniedzis publiskās uzstāšanās kursus. INDEXO projekta ietvaros prezentēju gandrīz katru dienu – dažkārt izteikti nedraudzīgām auditorijām.
Uzstāšanās stresu esmu “atkodis”. Šodien dalīšos ar principiem, kurus izmantoju.
1. Apzinies, ka nedaudz stresa ir laba lieta.
Neliela adrenalīna doza “pamodina” cilvēku, palīdz savākties, nofokusēties uz svarīgāko, rīkoties savu spēju augstumos.
Reti kurš aktieris, pianists vai dejotājs apgalvos, ka vislabāk uzstājas pilnīgā mierā. Visas veiksmīgākās uzstāšanās pavada satraukums. Bieži satraukuma ietekmē izdodas “brīnumi”, kuri nebija paredzēti vai gatavoti.
Problēma sākas brīdī, kad satraukums kļūst nomācošs.
Pašaizsardzības kursos stāsta, ka stresa situācijā asinis aizplūst no smadzenēm uz muskuļiem, lai sagatavotos cīņai par izdzīvošanu. Nezinu, vai tas ir zinātniski pareizi, bet sajūta ir pazīstama.
Pēkšņi kļūst grūti skaidri domāt. Kustības kļūst asas, saraustītas, ļoti spēcīgas – ja gribi kauties, lieliski. Bet uz skatuves no šīs stadijas vajadzētu izvairīties.
Lai to darītu:
2. Apzinies, ka stress ir normāla parādība.
“Normalizācija” ir gandrīz universāli lietderīgs paņēmiens, cīnoties ar psiholoģiskām problēmām.
Nav iespējams sev iestāstīt, ka stresam nav pamata. Tas ir tāpat kā mēģināt sev iestāstīt, ka negribi ēst kūkas. Atceries amerikāņu izteicienu: “You’re in denial”.
Daudz efektīvāk ir sev pateikt – “ir okei, ka tu streso. Visi cilvēki streso, kad uzstājas. Tas ir normāli. Vienkārši turpini darīt.”
Pieņem stresu, necīnies ar to, un turpini darboties. Ja arī stress nepazudīs, tas vismaz nevairosies.
Laika gaitā pieradīsi pie stresa, nereaģēsi uz to – un stress mazināsies pats no sevis.
3. Trenējies stresam.
Manā pieredzē ķermenis uz adrenalīnu reaģē līdzīgi kā uz daudzām citām nepierastām vielām – kofeīnu, cukuru, alkoholu utt.
Ja ikdienā tu nekad neesi stresainā situācijā un pēķšņi kāp uz skatuves 1000 cilvēku priekšā, stress gandrīz noteikti tevi sastindzinās. Labi, ja nezaudēsi samaņu.
No otras puses, ja katru dienu tu uzstājies mazāku auditoriju priekšā, uzrunāt 1000 cilvēkus būs daudz vieglāk. Tavs ķermenis ar paaugstināto adrenalīna klātbūtni tiks galā daudz vieglāk.
Vislabāk derēs treniņš, kurā uzstājies auditorijas priekšā. Tās var būtu mini prezentācijas taviem kolēģiem vai dalība Toastmasters grupā vai vēl kas cits. Bet palīdzēs arī dalība citās nodarbēs, kas izsauc adrenalīnu – piemēram, cīņu mākslas, sienā kāpšana vai citas.
4. Atceries, ka tavai auditorijai ir (gandrīz) vienalga.
Cik reizes pēdējā gada laikā esi dzirdējis neveiklas, stīvas, garlaicīgas uzstāšanās?
Droši vien diezgan daudzas. Garlaicīgas, stīvas runas ir norma.
Vai tādēļ runātāju ienīdi vai sāki nicināt? Visticamāk, nē. Sliktākajā gadījumā nobubināji pie sevis – nu, cik ta’ var muldēt.
Mēs esam pieraduši pie vājiem runātājiem. Parasti to cilvēkam piedod. Tu vari atļauties izgāzties.
Ironiskā kārtā, šī apziņa tev palīdzēs uzstāties veiksmīgāk.
5. Sagatavojies fiziski.
Šo atziņu guvu samērā nesen, kad man nācās uzstāties dažādās uz konfrontāciju orientētās situācijās.
Man stresa brīdī mēdz ātri dauzīties sirds. Tam atklāju risinājumu: pirms uzstāšanās paskriet vai uztaisīt simts pietupienus. “Iesildīt” ķermeni – lai sirdij nav jālec no nulles uz simts kilometriem stundā. Tad ķermeņa reakcija uz stresu būs daudz mierīgāka.
Otrs paņēmiens – pirms uzstāšanās vari pielietot “cīņas elpošanu”:
Ielpo četru sekunžu garumā.
Aizturi elpu četras sekundes.
Izelpo četru sekunžu garumā.
Un atkārto.
Uzstāšanās stresu nevar un nevajag iznīdēt – to vajag izmantot.
Pielietojot šos paņēmienus, vari iemacīties savu stresu turēt lietderīgās robežās. Vienmēr saglabāt to kņudienu vēderā, kas palīdz labi uzstāties – bet neļaut uzliesmot panikai, kas aptumšo prātu un liek sastingt.
Dažkārt to var iemācīties pārsteidzoši īsā laikā. Personīgais rekords – divu dienu treniņa laikā izdevās palīdzēt mierīgi uzstāties cilvēkam, kurš publikas priekšā vienmēr bija kritis panikā. Pēc kursa šis cilvēks gandrīz apraudājās no laimes. Saprotams, kāpēc. Spēja uzstāties var atstāt milzīgu iespaidu uz dzīvi un karjeru.
Nemelošu – parasti pārmaiņas nenotiek tik ātri. Bet vēl neesmu saticis cilvēku, kurš nu vispār nebūtu spējīgs iemācīties uzstāties publikas priekšā.
Vien jāiemācās mīlēt stresu un likt tam kalpot savā labā.
Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā. Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!
20/04/2018 @ 8:32 am
Tom, stress nepalīdz labāk uzstāties, toties pilnīgs miers, manuprāt, ir daudz labāks stāvoklis, kas ļauj smadzenēm strādāt skaidrā režīmā un nesatraukties cik liela vai maza ir auditorija. Bez stresa režīmā tu spēj racionāli spriest un atcerēties visu ko zini un nepieļaut nevajadzīgas kļūmes. Kā jau minēji stress ir labs tikai tad ja tev ir jādomā par to kā atvairīt nāves draudus tad stress papildus stimulē dabiskos instinktus, lai aizsargātu sevi. Sportā vai mūzikā arī stress nepalīdz, tas tikai traucē, jo neļauj izpaust tavu potenciālu, tāpēc ik vienam sportistam vai cilvēkam, kuram jāuzstājas auditorijā ir jātiek vaļā no stresa un prezentācija, ja ir labi sagatavota, būs ar labākiem panākumiem. Vēss prāts vienmēr ir labāks, jo ļaus pieņemt adekvātus lēmumus nekā ja būtu stress kaut vai neliels, tas tomēr traucēs. Nokļūt miera stāvoklī, kad iznāc auditorijas priekšā ir jātrenē un tam ir vairākas receptes kaut vai tevis pieminētais elpošanas vingrinājums.
Tātad vispirms jānomierina sevi un tad prezentācijas veiksmes % tikai paaugstināsies.
20/04/2018 @ 1:01 pm
Teorijā skaisti, bet iet pretīm visai manai pieredzei daudzu gadu gaitā kā arī citu man pazīstamu prezentēšanas, teātra, mūzikas utt. ekspertu pieredzei. Nedaudz adrenalīna palīdz savākties un performēt, ieiet “flow state”. Kaut nedaudz, bet vajag. Elpošana, meditācija, utt. visi ir paņēmieni, ar kuriem nokalibrēt stresu īstajā līmenī. Labi treneri arī zina, ka pilnīgiem mieramikām vajag pretējo – vingrinājumus, kas tos pamodinās, atdzīvinās, savāks. Liks sajust nedaudz adrenalīna.
Tiekšanās pilnībā tikt vaļā no stresa ir neproduktīva, jo tas kļūst par rozā ziloni, par kuru nedrīkst domāt – jo vairāk cīnies, jo grūtāk paliek. Ja iemācies pieņemt stresu kā normālu ķermeņa reakciju un tam nepretoties, laika gaitā tas kļūst patiešām neliels (un izpalīdzīgs).
Cits jautājums ir hroniskais ikdienas stress (nesaistīts ar īslaicīgiem saasinājumiem) – ar to gan jāmācās tikt galā!
23/04/2018 @ 10:44 am
Ar nepacietību gaidu raksta otro daļu “Kā padarīt interesantākas prezentācijas!” 😀
Savādāk pilns nets ar dažādām rekomendācijām kā mazināt stresu pirms uzstāšanās, bet maz labu rakstu par to, kā padarīt patiešām interesantu uzstāšanos 😉
23/04/2018 @ 5:18 pm
Par to tēmu man ir daudz, ko teikt – skatīšos gan, kad līdz tam tikšu!