Latvijas iedzīvotāji pelna aizvien vairāk. Kādēļ to noliedzam?
Latvijas iedzīvotāju augošo turību tālu nav jāmeklē. Aizvien vairāk sakoptu vietu visos reģionos. Aizvien vairāk jaunu mašīnu uz ceļiem. Jauni telefoni kabatās, datori uz galda, televizori pie sienām.
Jā, pie mums ir arī daudz nabadzības. Cīnāmies ar apjomīgu korupciju. Emigrācija rada draudus gan vietējam biznesam, gan pensiju sistēmai.
Neviens neapgalvo, ka Latvijā viss ir labi. Bet mūsu algas strauji aug, turklāt praktiski visos griezumos.
Spriežot gan pēc sociālajiem tīkliem, gan ikdienas sarunām, daudziem norāde uz šo faktu – Latvijā dzīvojam arvien labāk – izsauc dusmas un pretestību. Kāpēc tik izmisīgi noliedzam faktus?
Šodien centīšos saprast, kādēļ mums ir tik grūti pieņemt pozitīvas ziņas par Latvijas ekonomisko situāciju.
Vispirms fakti: darba algas strauji aug praktiski visos griezumos.
Iepriekšējā rakstā norādīju uz strauji augošo vidējo algu Latvijā. Un patiešām, no 2001. līdz 2017. gadam vidējā bruto darba samaksa valstī pieauga 4 reizes jeb 9,2 % gadā (5 % gadā pēc inflācijas). Tā ir fantastiski strauja izaugsme.
Kritiķi smīnēja, citējot veco joku par vidējo temperatūru slimnīcā.
Vai kritika ir pamatota? Vai tiešām algas aug tikai izredzētajiem? Skatīsimies uz datiem trīs griezumos.
1. Algas strauji aug visos Latvijas reģionos.
Dažkārt dzirdam apvainojumu, ka situācija paliek labāka tikai Rīgā. Ieskatāmies Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datubāzē, apskatot algu izaugsmi kopš 2001. gada:
Vidējā alga ir strauji augusi visos reģionos. Rīga “startēja” ar augstāku vidējo algu, tādēļ arī šodien Rīgā ienākumi ir augstāki nekā reģionos, bet progress redzams visur.
2. Algas strauji aug gan publiskajā, gan privātajā sektorā.
Vēl mēdz dzirdēt, ka algas augot vien deputātiem, ierēdņiem un citiem, kas “barojas” no valsts budžeta. Atliksim malā faktu, ka valsts sektorā strādājošie lielākoties ir godīgi, strādīgi cilvēki, kuri cenšas labi darīt savu darbu. Apskatīsim algu izaugsmi pa sektoriem:
Šeit noteikti lomu ir spēlējusi ēnu ekonomikas mazināšanās šajā laika periodā (jo sabiedriskajā sektorā nav “aplokšņu” algas) – bet skaidrs, ka algas aug abos sektoros. Kā tam arī būtu jābūt.
3. Algas strauji aug gan nabadzīgajiem, gan bagātajiem.
Visbeidzot, populārs ir apgalvojums, ka turīgais gals jau dzīvo labāk, bet nabadzīgajiem nekas nemainās.
Skatīsim statistiku par iedzīvotāju ienākumiem pa decilēm. CSP dati pa decilēm pieejami kopš 2008. gada. 2008. gads bija pats pirmkrīzes “pīķis” ar nedabiski augstām algām, tādēļ izaugsmes procenti kopš tā laika visām decilēm ir zemi.
Bet sadalījums pa decilēm gan ir interesants:
Ja paskatamies datus tikai par pēdējiem 5 gadiem, izaugsme ir straujāka, bet redzams tas pats sadalījums:
Visstraujāk augušas tieši nabadzīgo iedzīvotāju algas. Turīgā gala algas augušas lēnāk.
Kādēļ noliedzam faktus?
Lasītāj, vaī arī tev – lasot augstāk minēto – iekšā rodas pretestība vai pat dusmas?
Kāpēc? Kādēļ tā steidzamies aizstāvēt drūmu skatījumu uz mūsu valsti?
Man ir vairāki minējumi par iespējamiem iemesliem. Aicinu lasītājus komentāros piedāvāt savus variantus.
1. Pie mums vēl ir patiesi daudz nabadzības.
Latvijā vēl ir vairāk simti tūkstoši cilvēku, kuri dzīvo nabadzībā. Šo cilvēku ienākumi ir būtiski auguši, bet tie tāpat ir kritiski zemi. Tad vēl ir lielā pensionāru masa, kuru vidējā pensija ir 320 EUR.
Es nezinu, kā Latvijā izdzīvot ar 320 EUR mēnesī, kur nu vēl ar minimālo pensiju 73 EUR. Ja tev ir jādzīvo šādos apstākļos, drūms skats uz dzīvi ir saprotams.
Tiem, kuriem dzīvē iet labāk, jāsaprot, ka daudziem iet grūti. Mums ir nepieciešama progresīvāka nodokļu politika un lielāki sociālā budžeta tēriņi, lai atbalstītu nabadzīgo sabiedrības daļu.
Bet nedrīkst jaukt faktu – nabadzība pastāv – ar apgalvojumu, ka viss ir slikti.
2. Mediju negativitāte.
Pasaulē cilvēki dzīvo labāk un ilgāk nekā jebkad, kļūst bagātāki, mazāk cieš no kariem un citām nelaimēm – bet mediji pamatā raksta par krīzēm un problēmām. Tā arī veidojas mūsu skats uz pasauli.
Vidējais latvietis dzīvo daudz labāk nekā pirms padsmit gadiem, arī viņa draugiem un paziņām dzīve iet uz augšu – bet mediju un soc. mediju iespaidā daudzi ir pārliecināti, ka valsts ir bedrē.
3. Nepārtraukts salīdzinājums ar rietumiem.
Šodien esam Eiropas Savienībā. Ryanair biļeti var atļauties katrs. Radi un draugi masveidā brauc šurp un turp. Vislaik redzam kontrastu – dzīve šeit un dzīve tur.
Liekas, gandrīz 30 gadi pagājuši kopš PSRS laikiem – kādēļ vēl tik smagi atpaliekam?
Aizmirstam, ka rietumu starta “handikaps” bija milzīgs. Turklāt arī Eiropa šos 30 gadus ir turpinājusi augt.
4. Pakāpenisku pārmaiņu efekts.
Algu izaugsme 9 % gadā jeb 5 % pēc inflācijas ir ārkārtīgi strauja. 10 gadu laikā alga vairāk nekā dubultojas, bet reālais ienākumu līmenis aug par 60 %.
Tikmēr psiholoģiski dzīves standarta uzlabojums par 5 % gadā šķiet gandrīz nemanāms. Tādēļ viegli nepamanīt, ka šodien dzīvojam daudz, daudz labāk nekā 2001. gadā (kur nu vēl 1991. gadā).
5. Apzinātas negatīvisma kampaņas.
Nerunāju tikai par Kremļa kampaņām – lai gan grūti apšaubīt Krievijas vēlmi ieskicēt Latviju kā “neizdevušos valsti” (piemiedzot aci uz korupcijas un ekonomiskās stagnācijas bedri, kurā atrodas pati Krievija). Šībrīža pirmsvēlēšanu kampaņa parāda, ka arī latviešu politiķi gatavi attēlot mūsu valsti kā izzagtu bedri, lai izcīnītu sev vietu pie galda.
Aicinu visus, kuriem rūp Latvija – padomājiet pirms dalieties ar vienpusēji negatīviem materiāliem.
Redzēt tikai slikto nozīmē vilkt Latviju bedrē.
Ierakties pozīcijā “viss ir slikti” var palīdzēt justies labāk īstermiņā. Smagā ikdiena var šķist vieglāka, ja vari vainu par savām problēmām novelt uz neveiksmīgu valsti. Bet nekritiska valsts zākāšana nepalīdzēs pašam un nodarīs pāri apkārtējiem.
Jo vairāk esam pārliecināti, ka viss ir slikti, jo mazāk esam motivēti cīnīties un jo raitāk izbraucam. Šis apburtais loks patiešām var mūs novest bedrē – par spīti tam, ka tas nav balstīts faktos.
Tīrā negatīvisma vietā mums Latvijā ir nepieciešama konstruktīva kritika. Tas nozīmē:
- identificē problēmu,
- pamato to ar datiem,
- piedāvā tai risinājumu,
- strādā, lai risinājumu īstenotu.
Citiem vārdiem sakot – kritizē ar smadzenēm. Un atzīsti arī pozitīvo, ne tikai negatīvo.
Jau šobrīd Latvija strauji attīstās. Ja mainīsim savu attieksmi, mūsu turība celsies vēl ātrāk un ātrāk.
Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā. Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!
Piezīme presei: Iepriekšējo rakstu bez manas atļaujas pārpublicēja vairāki ziņu portāli. Tas ir autortiesību pārkāpums. Pirms pārpublicēt, lūdzu, sazinieties ar mani caur sadaļu “Kontakti”.
08/08/2018 @ 10:11 am
Paldies par lielisko rakstu! Pilnīgi tev piekrītu – Latvijā nemaz nav tik slikti un izaugsme ir jūtama!
Personīgi man vemt gribās redzot kā Gobzems, Kaimiņš, Jurašs, Bondars un citi “jaunie un gaišie” politiķi gāna valsti! No tādiem pa gabalu jāturas!
08/08/2018 @ 10:19 am
Ir cilvēki, kam vienkārši #VissIrSlikti…. Man draudzenei mamma (pirms dažiem gadiem aizgājusi pensijā, neto pensija sanāk lielāka par vidējo neto algu valstī) cepās par pilnīgi visu, ko vien ir iespējams. Parasti rezumē ir, ka NEKO nav vērts darīt, jo #VissIrSlikti, NEKAS nebūs labāk, likumi ir tikai uz papīra, Tu kā viens maziņais NEKO nespēj izdarīt (vienalga – runa ir par valsti, pašvaldību, savu māju un kaut vai tikšanu galā ar kaimiņiem utt), iesniegumus policijā, pašvaldībā vai jebkurā citā iestādē tāpat nav vērts rakstīt, jo nekas no tā nemainīsies, zvanīt pašvaldības policijai par problēmām nav vērts utt utt. Mediji melo, politiķi melo, statistika sagrozīta, pārdevēji arī par produktu sastāvu melo, agrāk bija labāk, tūlīt sākšoties trešais pasaules karš utt utt…
Protams, manā piemerā iz dzīves varbūt daļa atbildes slēpjas, ka cilvēks nāk no PSRS laikiem pamatā, gājis tam visam cauri, arī 90s gadiem, bet arī jaunākos cilvēkos, kas tos laikus pa lielam piedzīvojuši tikai bērnībā, var dzirdēt līdzīgas lietas. Palasīt komentārus pie ziņām vai vēl labāk tagad ļoti labi redzams pie facebook ierakstiem – cilvēki aktīvi stāsta, ka neizdevusies valsts, palikuši tikai muļķi un kurumpanti, mums par visu melo, mūs apzog, tauta slīgstot nabadzībā utt utt.
Visstulbākais ir tas, ka gan manis pieminētā pensionāre, gan arī daudzi citi paši NEKAD NEKO nav darījuši sabiedrības labā, NEKAD nav uzņēmušies iniciatīvu, savā mūžā nav NEKAD rakstījuši iesniegumus policijai, pašvaldībai vai kādai citai iestādei. Čīkst un raud, ka viss ir slikti, bet savu dirsu no dīvāna ir spējīgi piecelt tikai tik, lai paskatītos pa logu, kas piebraucis pie mājas un nošausminātos, ka atkal no blakus mājas te liek automašīnas manā vietā.
08/08/2018 @ 10:30 am
Tom, liels paldies par rakstu, bet, vai, Jūsuprāt, šīs augošās algas neliecina par 2008. gadā pieredzētās krīzes sākumu?
Pirms 8-9 gadiem algas arī strauji auga visos sektoros. Paziņas “stroikā” pelnīja tūkstošus un teica, ka esmu galīgs duraks, jo izvēlos mācīties augstskolā, kamēr viņi grābj lielo piķi.
Šodien es Latvijā un pats sev saimnieks, bet šie ārzemēs melnā darba darītāji.
08/08/2018 @ 1:29 pm
Man arī interesētu Toma viedoklis šajā jautājumā.
15/08/2018 @ 10:51 am
Man arii.
08/08/2018 @ 10:39 am
Kopumā es piekrītu, ka dzīve paliek labāka, bet izmaiņu mērīšana % ir drusku neobjektīva, un tas iespējams ir viens no iemesliem neapmierinātībai. Ticams, ka 8. un 9. deciles ienākumu pieaugums reālos skaitļos ir krietni lielāks kā pirmajām 5. Tas nozīmē, ka bagātie patiesībā kļūst daudz bagātāki 1,05*10000 = 10500 kamēr 1,09 * 500 = 545. Nozīmīgi pie šīs izaugsmes būtu runāt arī par mediānas lieluma piemēram decilēs savstarpējo dinamiku. Ja deciļu mediānas attālinās, tad visticamāk, mēs izjūtam sociālo spriedzi, jo ir aizvien grūtāk no vienas sociālās klases tikt uz citu, ko mēs vairāk saistām ar bagātības pieaugumu. Kā šo risināt? Tas ir sarežģītāk, bet es teiktu, ka lielāka resursu pārdale noderētu.
10/08/2018 @ 5:13 pm
5. decile ir arī mediāna. https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/termini?tid=Darba+ien%C4%81kumu+deciles+%28987%29
12/08/2018 @ 1:42 am
Izmaiņu mērīšana % vai skaitļos kā reiz tieši ir vienīgais objektīvais veids.
08/08/2018 @ 10:41 am
Man vel gribētos visus čīkstētājus aizsūtīt padzīvot kādas pāris dienas Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā vai Kazahstānā, bet nevis oligarhu uzbužinātajās galvaspilsētās, bet tādās Cēsu un Valmieras lieluma pilsētās, ātri vien viedoklis par Latviju kļūtu stipri objektīvāks, jo 91. tāda Valmiera bija vienās pozīcijās ar citām bijušajām PSRS pilsētām nevis Bavārijas miestiem vai Londonas piepilsētām.
09/08/2018 @ 10:21 pm
100% piekrītu Jankam. Pa šiem gadiem mēs esam saņēmuši iespēju ceļot praktiski uz visām pasaules malām un lielākoties ceļojam tur, kur ir skaisti un labi. Un tad salīdzinām Latviju ar Šveici, Zviedriju u.tml. Bet tiešām vajadzētu aizbraukt uz Krievijas reģioniem, bijušajā Padomju republikām, kas turpat palika un tad salīdzināt.
Mēs esam ļoti auguši un varam atļauties praktiski visu. Un Latvija ir skaista un sakopta! Lepojos!
10/08/2018 @ 9:32 am
Tā statistika ir mazliet greiza. Vislabāk situāciju atspoguļo mūsu sociālā sistēma – pensijas, bērnu pabalsti, “bezmaksas medicīna”. Igauņi un lietuvieši šajās jomās mums tālu priekšā.
08/08/2018 @ 11:05 am
Kas ir decile?
08/08/2018 @ 12:22 pm
https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/termini?tid&page=16
08/08/2018 @ 11:12 am
Man liekas, ka bieži vien šī valsts vainošana ir vainas novelšana un sevis mierināšana.
Ja cilvēks savā dzīvē sēž uz vietas, nedara neko, lai uzlabotu situāciju un saņem attiecīgu rezultātu, tai pašā laikā citi strādā pie savas dzīves uzlabošanas un arī saņem attiecīgo rezultātu, tad ir diezgan grūti atzīt, ka vaina ir pašā. Vieglāk ir nopelt citu sasniegumus, sakot, ka te nopelnīt var tikai zogot vai citos nicinošos veidos, vai arī pat aiziet tik tālu, ka sākas CSP datu apšaubīšana, liekot preti anekdotiskus piemērus (skatīt Gobzema ierakstu par IKP un komentārus pie tā).
Latvija ir pietiekami attīstīta vieta, lai spējīgi un griboši cilvēku spētu sevi realizēt un nodrošināt sev labu dzīves līmeni. Līdz tam, ka arī cilvēkiem, kuri ir mazāk spējīgi/griboši tiek nodrošināts pieklājīgs dzīves līmenis, Latvijai vēl jāpaaugas. Lai gan čīkstētāji būs vienmēr – arī Vācijā ir cilvēki, kas pabalstos saņem ~2000 EUR un tā pat sūdzās par valsti 🙂
08/08/2018 @ 11:19 am
Galvenajai domai piekrītu – Latvija aug. BET – tā varētu augt daudz stabilāk un pamatīgāk. Nav gudri priecāties, ka esmu pieveicis 1 km, ja mērķis un iespējas bija noiet 10 km. Tas nozīmē mānīt sevi. Nenoliedzami, valsts izaugsmi cilvēku dzīves līmeņa pieaugumu kavē nepiesātināmā korupcija un izšķērdība valsts un pašvaldību institūcijās. Ar to ir jācīnās, nevis jāaizmālē acis ar dažiem “skaistiem” skaitļiem.
08/08/2018 @ 12:43 pm
Latvija 25 gadu laikā ir smazinājusi atstarpi starp attīstītajiem rietumiem vairāk nekā 3x. Bijām ap 20% no viņiem, tagad esam ap 65%. Mēs esam gājuši ļoti līdzvērtīgi citiem atpalicējiem, nemaz neesam pakaļā, pat tuvāk priekšai. Mēs noteikti varējām daudz labāk, bet jau tas, kas ir izdarīts ir liels saniegums.
Jā, mums vēl liels ceļš priekšā, bet noniecinot sevi , pārspīlējot neizdarīto to nekādi nespēsim veikt.
08/08/2018 @ 11:28 am
Man šķiet, ka pamatīgu daļu #vissirslikti.lv un #lolnauvērc izskaidro šis grafiks –
https://i.imgur.com/1h0LOIw.jpg
Sabiedrībai ir kaut kāds priekšstats par to, kā ir jābūt. Nezinu, iespējams, tiešām liela daļa ir pabijusi vecajā vakareiropā, kur #vissirlabi.de. Eļļu ugunij pielej arī Latvijas iedzīvotāju ienākumu atšķirības (kas gan jau uzpumpē jauniešu pirmās algas gaidas), it īpaši Rīga vs. reģioni.
Pamatots ir pārmetums arī medijiem, kas darbojas pēc “if it bleeds, it leads” principa.
08/08/2018 @ 11:33 am
Sveiks!
Vispirms jautājums – kas ir decile?
Runājot par to, kāpēc cilvēki neatzīst ne sev, ne citiem, ka mums iet daudz labāk nekā agrāk, man šķiet, tam ir 2 iemesli.
Pirmkārt, es uzaugu ļoti trūcīgos apstākļos, tā pat kā, manuprāt, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju. Vismaz visi, ko pazīstu, atceras bērnību kā laiku, kad tiešām nebija naudiņas, brāļi pamatskolā nēsāja vecāko māsu drēbes, utt. Mums galvās kopš dzimšanas ir tik dziļi iedzīts, ka “nav naudiņas”, ka no tā mēs varbūt līdz savai nāvei netiksim vaļā.
Un otrs iemesls ir tas, ka cilvēkiem ir bail – ja izmuldēsies, ka mums iet labi un ir daudz naudas, tad atnāks kāds un atņems. Vai tas būs VID, vai ES, vai arī būsim vērtīgāka zeme ko Krievijai iekarot, kas to lai zin! Latviešiem ir vienkārši pretīgi, kad kāds rakņājas pa viņu naudasmakiem.
Manas emocijas tikai vēl spilgtāk pastiprinājās, izlasot šo:
“Tiem, kuriem dzīvē iet labāk, jāsaprot, ka daudziem iet grūti. Mums ir nepieciešama progresīvāka nodokļu politika un lielāki sociālā budžeta tēriņi, lai atbalstītu nabadzīgo sabiedrības daļu.”
Ej ieskrieties ar savu progresīvo nodokļu politiku! Es jau tā vājprātā daudz maksāju nodokļos! Kādam vēl nepietiek?! Būtībā, tas, ko es izlasīju, ir, ka Tu gribi, lai man palielina nodokļus un atdod citiem! Un man tas nav izdevīgi, tāpēc es turpināšu skandināt, ka man nav naudas, esmu trūcīgs utt.
Atņemt naudu bagātajiem un atdot nabagajiem varbūt izklausās cēli, bet tas ir smagi degradējoši. Tas degradē bagātos, mazina man vēlmi censties, jo atnāks Robini Hudi un visus manus pūliņus konfiscēs; un tas degradē nabagos, jo viņiem nav motivācijas izaugsmei – ja sāks strādāt, tad zaudēs bezmaksas labumus. Un visvairāk man riebjas šie starpnieki, kas ar šādiem saukļiem iegūst sabiedrības atbalstu un kāri ķeras pie naudas pārdales. Ja gribi dot naudu nabagajiem, tad ej un dod SAVU naudu, nevis brutāli atņem man manējo un tad uzmeties par lielo labdari, kas uzdāvina naudu nabagajiem.
Nedaudz matemātikas:
VSAOI darba devēja + darba ņēmēja + IIN veido 45% no darba devēja izmaksām; Tev paliek 55%. Pieņemot, ka visu naudu agrāk vai vēlāk iztērēsi uz precēm, no šiem 55% vari noņemt PVN 21%:
0.55*(1-0.21)=43% ir preču neto vērtība. Precēs ir iekļautas arī citas nodevas, tādas kā akcīze degvielai, dīzelim 37,5centi/litrā (ar 2020. gadu būs 42centi/litrā), dabas resursu nodoklis par iepakojumu, muitas nodoklis importa precēm utt utt. Tā ka nodokļos nomaksājam skarbi lielāko daļu no radītā. No janvāra līdz jūlijam strādājam tikai nodokļiem. Tāpēc es eksplodēju katru reizi, kad kāds piedāvā palielināt nodokļus.
Naudas dāvināšana trūcīgajiem nav atrisinājums vispār nevienā veidā. Man būtu jautājums, kāds tad ir tas maģiskais skaitlis, cik vajadzētu dot trūcīgajiem? Cik daudz ir pietiekami? 500€ uz galviņu? 1000€ uz galviņu? Cik ilgi, vai visu dzīvi? Ja ar to naudu varēs izdzīvot, tad kāpēc man vispār strādāt? Tur jau tā problēma ar visiem šiem sociālajiem budžetiem, ka tas ir liels melnais caurums, kurā var bērt un bērt naudu līdz bezgalībai, un vienmēr kādam nepietiks, pietrūks utt. Un tas viss uz strādājošā pleciem. Man jāuztur sevi, savu ģimeni, savus vecākus, visu birokrātisko aparātu, un vēl veselu strēmeli trūkumcietēju?! Kas parūpēsies par mani? Kas man kaut ko iedos? Man riebjas šī zaudētāju, pabalstnieku mentalitāte. Kāpēc man pašam par sevi jāparūpējas, jāstrādā, jāņem hipotekārais kredīts, jācīnās par izdzīvošanu, bet citiem ir ļauts to nedarīt, vienkārši dzīvot uz pabalstiem valsts dzīvokļos? OK, es saprotu, ka ir pensionāri, kuri vairs nestrādā, un viņiem nebija iespējas Padomju laikos uzkrāt aktīvus, no kā dzīvot arī vecumdienās, bet kur ir viņu bērni?! Es neticu, ka mums visi pensionāri ir vientuļie. Man vienalga, ka viņu bērniem arī ir lielas ģimenes, kas jābaro – tā ir viņu problēma. Kāpēc tā ir mana problēma?!
Esmu pret jebkādām nodokļu celšanām vai progresivitātēm, tai skaitā esošo. Es vienkārši nesaprotu – jo vairāk pelnu, jo vairāk nomaksāju nodokļos arī pie fiksētas likmes. Kāpēc valstij jākļūst alkatīgai un redzot, ka man lielāki ienākumi, jāņem neproporcionāli lielāks kumoss nost? Vieniem jāmaksā 20%, citiem 31% – pilnīgi neatbalstu. Tie, kas saņem lielas algas, jau tāpat nomaksā visus tos pašus lielos nodokļus.
08/08/2018 @ 1:26 pm
Šim es 100% piekrītu: nav jāatņem bagātajam, lai atdotu nabagajiem. Nekādas progresīvās nodokļu politikas. Ja bagātību sev audzē zogot – cietumā! Bet vienkārši tāpēc, ka esi bagātāks, tev vairāk atņems nodokļos – nu tas ir nepareizi. Tas pamatos rada domu, ka neko dzīvē nav vērts darīt. Cits izdarīs un man iedos. Katrs pats savas laimes kalējs. To ir sapratuši jau sen. Mūsdienās vienkārši visi ir ļoti gudri zināt, c ik viņam pienākas un izteikti maz zin, cik pašam jādara lai to saņemtu. Un tā ir problēma. Es pats sāku no nulles dzīvē. Divas, pat varbūt trīs reizes. Un ne no viena neko negaidīju. Citiem dodu. Bet TIKAI TIK CIK PATS UZSKATU PAR PAREIZU. Nevis tik cik valstij vai vēl kādam liekas, ka man būtu jādalās.
08/08/2018 @ 10:52 pm
“Kāpēc man pašam par sevi jāparūpējas, jāstrādā, jāņem hipotekārais kredīts, jācīnās par izdzīvošanu, bet citiem ir ļauts to nedarīt, vienkārši dzīvot uz pabalstiem valsts dzīvokļos?”
Ja “vienkārša” dzīvošana “uz pabalstiem valsts dzīvokļos” tev šķiet dikti vilinošs scenārijs, tad neviens un nekādā veidā neliedz tev to darīt. Ne hipotekārie kredīti, ne rūpes par sevi, ne “cīņa par izdzīvošanu”, (lai ko tas arī nozīmētu gadījumā, kad ienākumi tev ļauj ņemt hipo), nav obligātas. Tu jebkurā brīdī drīksti mest šo visu pie malas un stāties pabalstu un dzīvokļu rindā. Rekomendēju tiešām kārtīgi padomāt, vai tas ir tas, ko tu gribi.
10/08/2018 @ 11:00 am
Man šķiet netaisnīgi, ka brīvais tirgus rada situāciju, ka kāds pelna 10x vairāk kā otrs, jo normālās situācijā gandrīz neesksistē 10x labāki cilvēki. Un progresīvais nodoklis šo nevienlīdzīgo situāciju samazina, piemēram, piemērojot lielāku nodokli iedzīvotājiem, kuri pelna 5k, 10k un >30k. Jo diez vai viņi ir 5x, 10x vai 30x labāki par matemātikas skolotāju.
10/08/2018 @ 6:03 pm
10x labāki nē, bet 10x un pat 50x atbildīgāki, čaklāki, domāt spējīgāki gan. Vienmēr katrā pusē būs izņēmumi, kuri nebūtu pelnījuši attiecīgās puses bonusus. Pie pārtikušajiem būs nekaunīgi shēmotāji, kuri nav pelnījuši savu pārticību. un pie trūcīgajiem būs kāds invalīds, kurš pats nespēj izcīnīt vietu zem saules un kurš būtu pelnījis pabalstu. Bet pārsvarā tomēr tā ir pārticība nāk pie tiem, kas strādā, cīnās, attīsta sevi, domā, pie tam dara to ikdienā.
11/08/2018 @ 8:41 am
Ak dievs, runa taču nav par to, kurš ir “labāks”, bet gan kas rada lielāku labubu. Teiksim programmētājam maksā 2k ne par to, ka viņš ir labs vai slikts cilvēks, bet gan par to, ka viņa darba pienes darba devējam lielāku ienākumu.
14/08/2018 @ 12:54 pm
Ir vispār kaut viena partija, kas būtu pret progresīvo IIN ?
08/08/2018 @ 11:41 am
Pilnīgas muļķības!
08/08/2018 @ 12:04 pm
Viss visapkārt ir labi, jo parādījās arī ātrie kredīti. Tagad var pirmo iemaksu arī kredītā paņemt un visiem ir datori, telefoni un rajoni sakopti.
08/08/2018 @ 12:26 pm
Paldies par rakstu. Objektīvs. Es gan statistikai īsti līdz galam neticu, taču tas, ko esam paveikuši savā valstī kopš otrās neatkarības atgūšanas ir īsts brīnums. Druksu mieles ir tajā faktā, ka bijušajiem kompartijas un VDK darboņiem tajā juku laikā bija vairāk priekšrocību: gan informācijas ziņā gan kontaktu ziņā, gan naudas ziņā. Tamdēļ ļoti ātri tika pārmesti kažoki un daudzas lietas tika prihvatizētas, izšeptētas. Arī patreizēja politiskā virtuve drusku atgādina komunistu laikus, tik starpība tāda, ka nav vienas partijas, bet ir vairākas. Paskatieties: ļoti daudz likumu un pati politiskā sistēma ir izveidota tā, lai labumu gūtu pie varas esošie. Ja 90-to gadu sākumā komunisti, VDK un visādi šeptmaņi kā šķira tiktu nobanoti no piedalīšanās politiskajos procesos, likumu izstrādāšanā, privatizācijā, tad viennozīmīgi mēs būtu vēl daudz augstākā līmenī. Bet, te nav ko pārmest. Mēs sākām būvēt valsti no “0” – bez zināšanām, bez pieredzes. Man šķiet, ka viss vēl ir priekšā. Nedaudz jāpamaina politiskā sistēma, jāpamaina likumdošana un tie reālie šeptmaņi drusku jāpiežmiedz un valsts bužetā jāatgriež nelikumīgi iegūtie līdzekļi. Labā ziņa ir tāda, ka to lielo shēmotāju nemaz nav tik daudz, un ņemot vērā Latvijas lielumus – to varētu sakārtot ļoti ātrā laikā. Valsts pārvaldē pārsvarā strādā apzinīgi un čakli cilvēki. Arī tauta pa lielam ir apzinīga un čakla. Čikstētāji un dīvānu bruņinieki ir visā pasaulē: aizbrauciet uz bagāto Šveici. Arī tur to ir pa pilnam.
08/08/2018 @ 12:49 pm
Latvija gan nav kaut kāda vissslikti izcilniece un izņēmums. Kopumā visos rietumos šī problēma ir aktuāla. Rietumos esam aizmirsuši ko īsti nozīmē pa īstam slikta dzīve un sākam vairāk skatīties pret savām gribām un gaidām. Bet gribēt, pateicoties patērētāju sabiedrībai un radošajam kapitālismam, ir ļoti ļoti daudz ko. Vakar redzēju “kāzu pakalpojumu katalogu” – skaistu, glancētu žurnālu. AAaaaaaa, nu tik daudz visādu lietiņu un pakalpojumiņu ko gribēt, ja ir izlemts svinēt kāzas. Pat nopriecājos, ka pirms 11 gadiem nekā tāda vēl nebija, lētāk tikām cauri 🙂
08/08/2018 @ 1:09 pm
Vēl iedomājos situāciju iz dzīves.
Man te iepriekšējā darba vietā bija kolēģis. Pēc izglītības ekonomists, galva strādā labi, it īpaši uz teiksim analīzes sagatavošanu utml. BET viņam, kā diemžēl lielam vairumam cilvēku Latvijā, manuprāt, ir problēmas ar sava budžeta saplānošanu. Viņš vienmēr čīkstēja, ka alga par mazu, teica, ka viņa mērķis ir dabūt x EUR uz rokas. Tad nu es saku – vai esi pārskatījis savas izmaksas, iespējams kaut ko optimizēt? Es jau neteicu viņam, ka vsjo jāsēž tikai mājās un jāēd pliki rīsi. Par tādām domām, protams, tieku pasūtīts 3 mājas tālāk. Nevis viņam jāplāno savs budžets labāk, bet viņam ir vairāk jāsaņem. Es nešaubos, ka, ja viņš saņemtu arī 2000 EUR uz rokas mēnesī, arī tad viņš pa lielam dzīvotu no algas līdz algai. Vnk augtu apetīte…
Ja tu pierod šādi dzīvot, tad tā vienmēr var likties, ka ir par maz, naudas nav, visu algas pieaugumu noēd inflācija utt utt.
08/08/2018 @ 1:28 pm
Divas lietas, kas no tabulām nepalika skaidras. Vai 2001.-2017. izaugsme ir kopējā par visu periodu vai gada videjā? Kāda bija patēriņa cenu inflācija tai pat periodā?
08/08/2018 @ 3:15 pm
Citējot rakstu: “Un patiešām, no 2001. līdz 2017. gadam vidējā bruto darba samaksa valstī pieauga 4 reizes jeb 9,2 % gadā (5 % gadā pēc inflācijas).” Inflācijas dati visiem pieejami šeit:
http://old.csb.gov.lv/category/tagi/inflacija
Izaugsmes temps ir uzrādīts gadā.
08/08/2018 @ 5:19 pm
Paldies!
08/08/2018 @ 1:54 pm
Ir vēl tāda parādība, ko varētu nosaukt par “uzkrātajiem atliktajiem izdevumiem”. Ja cilvēkam, piemēram, alga ir 500 Euro, bet viņa neatliekamie izdevumi ir tuvu tai summai, piemēram, 450 (rēķini, pārtika, transporta izmaksas), tad daļa nepieciešamie, bet atliekamie izdevumi (veselība, apģērbs, sadzīves tehnika, dzīvokļa remonti, mēbeles) tiek atlikti. Īpaši, ja uzrodas kādi negaidītie izdevumi (bērna mācībām, mammai slimnīcai, saplīsušas vienīgās kurpes), kas liek uz mēnesi atlikt kādu rēķinu apmaksu, līdz pat kāda overdrafta paņemšanai. Pēc kāda laika šie “atliekamie izdevumi” uzkrājas, tas rada zināmu izmisumu, tad arī 10% algas pielikums īpaši situāciju neuzlabo – overdraftu tik un tā aiztaisīt neizdodas, lai kā censtos. (Jā, jā, var jau gudri runāt pat nepieciešamo “finanšu disciplīnu”, līdz bērnam pēkšņi “vajag”).
T.i. statistiskais “paliek labāk” tiek aizēnots ar vēl joprojām pieaugošajiem “uzkrātajiem atliktajiem izdevumiem”. Runāt par to, ka pelnam vairāk, kā deviņdesmitajos – arī izdevumi tajos laikos bija mazāki, vēl bija bezmaksas medicīna, elektrība un degviela arī bija lētāka.
08/08/2018 @ 2:22 pm
Piekrītu, ka paliek labāk. Ir daudz lietu, kuras nevar ne salīdzināt, kā bija pirms 10gadiem! Domāju, viens no iemesliem, kādēļ sabiedrība neviennozīmīgi atzīst uzlabojumu ir tas, ka līdz ar algu kāpumu, kas ir daudzviet pietiekami ievērojams, piegusi arī dzīves dārdzība- pārtika, degviela u.c., rezultātā īpašu uzlabojumu finansialā ziņā neatzīstot. Arī es pat pēc algas palielināšanas gada sākumā- šobrīd vēl neko neesmu varējusi atlikt iekrāšanai. Ceru, ka uz priekšu, izdosies.
08/08/2018 @ 3:01 pm
Tagad, lūdzu, tādu pašu salīdzinājumu ar cenu kāpumu visās sfērās. Tad redzēsim, ka esam turpat, kur bijām vai pat sliktāk
08/08/2018 @ 3:14 pm
Citējot rakstu: “Un patiešām, no 2001. līdz 2017. gadam vidējā bruto darba samaksa valstī pieauga 4 reizes jeb 9,2 % gadā (5 % gadā pēc inflācijas).”
09/08/2018 @ 12:51 am
Ja auga “4 reizes jeb 9,2 % gadā (5 % gadā pēc inflācijas)”, vai tas nozīmētu, ka, vērtējot pieaugumu izteiktu reizēs, “pēc inflācijas” patiesībā tikai 2 reizes (4,2% gadā)? Ja tā, tā ir ļoti ievērojama starpība. Būtu godīgi minēt šo ciparu, nevis izskaitināt ar 9,2 %, jo nozīme ir TIKAI pēcinflācijas ciparam.
Bet ja par šādu no konteksta izrautu datu (un nevis statistikas – tie ir tikai dati, statistika ir vesela zinātne) nozīmi principā: vai zināt, kāda šogad ir bijusi IKP izaugsme Āfrikā?
Gana: 6,29 % IKP pieaugums. Tanzānijā: 6,4 %. Ruandā: 7,2 %. Etiopijā: 8,55 %. Un absolūts līderis ir Lībija ar 16,44 % IKP pieaugumu šogad pret pagājušo gadu.
Atkārtoju vēlreiz – Lībija! Pussabrukusi, pilsoņu kara plosīta valsts ar vismaz 2 valdībām, kur jebkuru var nošaut, izvarot, aplaupīt, iemest cietumā, valsts, kur vismaz miljons cilvēku gaida sēšanos pārvedēju laivās, lai, riskējot ar dzīvību, mērotu ceļu uz Eiropu, un viņus no tā attur tikai Eiropas nolīgti noziedzīgi grupējumi, kas rūpējas par krasta apsardzi. Šajā valstī ekonomika aug trīsreiz straujāk nekā Latvijā un straujāk nekā jebkurā Eiropas valstī. Lībijā viss kļūst arvien labāk, par spīti ņaudētājiem un čīkstētājiem un “vissirslikti” atbalstītājiem.
Jā, protams, tās nav algas, tas ir cits cipars. Un var jautāt: par cik procentiem ekonomikas bija nokritusies kara gados, tātad kāds ir izejas punkts utt. Bet: šiem datiem kā plikiem datiem, pat apgādātiem ar izejas punktiem un izejas izejas punktiem, nav nozīmes. Tāpat tikpat kā nekādas nozīmes nav arī šiem datu izvilkumiem par Latviju. Vien mazliet informācijas.
Es nekādā ziņā neapšaubu autora spējas matemātikas zinātnē. Esmu drošs, viss ir aprēķināts pareizi, arī secinājumi no datiem ir pareizi. Taču tie ir nebūtiski. Lai izdarītu kādus sabiedrībai nozīmīgus secinājumus, uz ko balstīt “pozitīvu” vai “negatīvu” attieksmi pret dzīvi un valsti, ir vajadzīga analīze, kuru pašdarbnieki paveikt nevar. Tam ir vajadzīgs institūts, modeļi, zināšanas, zinātnieku komanda, kuri kritiski izvērtē viens otra rezultātus, mēnešu un gadu darbs. Un arī tad, kā jau sabiedriskā zinātnē, rezultāti būs vien subjektīva interpretācija, viena no simtiem veidu, kā palūkoties uz faktiem – tā galu galā nav nekāda fizika, kur darbotos dzelžaini likumi.
Tā ir patiesā nelaime ar medijiem, ka medijos nopietna analīze nav pieejama. Mediju telpu ir privatizējuši banku analītiķi ar saviem iknedēļas “ekspertu komentāriem”, atreferējot kaut kādus statistikas datus. Kas tie par analītiķiem? Kur ir viņu pētniecība? Un kāpēc mediji ļaujas sev iebarot šīs relīzes? Nezinu. Varbūt nabadzības dēļ. Bet tas nu gan ir retums pasaulē, ka atsevišķi banku darbinieki analizē ekonomiskos procesus un tiek nekritiski ņemti par pilnu.
Un tad kā alternatīva nāk blogi un Facebook ieraksti. Šis blogs, cik noprotams, pirmkārt ir mārketinga instruments. Provokācijas ir apzināti pielietots instruments, lai savāktu pēc iespējas vairāk klikšķu un, rosinot diskusijas un komentāru lavīnu, vairotu popularitāti un ģenerētu vairāk naudas autora biznesam. Autoram uz to ir visas tiesības. Nekādu pretenziju.
Taču sabiedrības kopējam izglītības līmenim šī situācija nāk ļoti par sliktu. Cilvēkiem nebūtu jātērē laiks un kritiski pašiem jāvērtē katra informācijas drumsla, kuru kāds mārketinga nolūkos pamet. Viņiem vajadzētu pašiem strādāt savu darbu un paļauties uz kaut kādu filtru: stipriem medijiem, kas papildus kritiski izvērtē nopietnu pētnieku jau iepriekš izfiltrētu materiālu un pārtulko to visiem saprotamā valodā.
Ja šis atsvars būtu, tad nebūtu tik lielas skādes arī no amatierblogiem, kam ir sava, ļoti būtiska vieta mediju pasaulē, taču tas ir bīstami, ka šāda tipa informācija ir kļuvusi par milzīgas sabiedrības daļas pamatbarību.
09/08/2018 @ 3:57 pm
“Tam ir vajadzīgs institūts, modeļi, zināšanas, zinātnieku komanda, kuri kritiski izvērtē viens otra rezultātus, mēnešu un gadu darbs…”
Jā, jā, kārtējie nekādu vērtību neradošie liekēži.
Kā reiz, no šāda bloga cilvēki uzzina kaut ko cilvēku valodā uzrakstītu, nevis kārtējo padziļināto pētījumu uz 500 lpp, kurā katrs otrais vārds ir svešvalodā. No šajā blogā pasniegtās informācijas cilvēki iemācās domāt. Nu – tie, kuriem ir dotas spējas domāt. Pārējiem diemžēl nelīdzēs nekas. Jo viss taču tāpat ir slikti…
09/08/2018 @ 11:55 pm
Ja jums zinātne ir “kārtējie nekādu vērtību neradošie liekēži”, nu dzīvojiet tak ar tādu savu pārliecību. Skatieties kaķīšvideo, lasiet blogus, interneta komentārus, twitteri, reklāmas bukletus un izglītojieties no tā. Bet godīgāk būtu konsekventi neizmant pilnīgi neko no kārtējo liekēžu radītā: brauciet arī ar zirga pajūgu, dzīvojiet alā, šķiliet uguni ar akmeni un ķeriet zivis ar rokām.
Runa ir par to, ka, lai kaut ko jēdzīgu un ticamu pastāstītu vienkāršā valodā uz vienas lappuses, ir jāuzraksta vispirms tās 500 lappuses. Atpalikušajās valstīs, kurās viss ir sliktāk nekā Latvijā, un kur attīstība tik ļoti strauji nav gājusi uz augšu kā piemēram Anglijā, ASV, Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā ekonomiku analizē profesionāli institūti. Tāpat kā veic pētījumus fizikā, bioloģijā, medicīnā u.c. Un mediji var izmantot viņu neatkarīgo ekspertīzi, lai nodotu informāciju jums saprotamā valodā tālāk. Tas, ka ne visi pētījumi ir augstā līmenī, un tostarp ir arī ar sliktu kvalitāti vai jūs nesaprotat svešvalodas, ir pilnīgi cits jautājums un problēma.
10/08/2018 @ 6:11 pm
Redzi, šis blogs jau kā reiz cilvēku valodā pasniedz informāciju ar faktiem, atsaucēm uz konkrētiem pētījumiem, utt. Tas tev nepatika pirmajā komentārā, uzskatīji, ka ja šeit nav padziļināta analīze, tad blogam nav tiesību pastāvēt. Tev ir tikai 500lpp pētījumi svešvalodā un kaķīšu video, pa vidu nekas cits.
Ir vajadzīga zinātne un ir vajadzīgs tās rezultātus novest līdz reāliem rezultātiem cilvēcīgā līmenī. Viens bez otra nepastāv. Palasi nu pats vēlreiz savu uzrakstīto.
16/08/2018 @ 2:26 am
Kādiem vēl pētījumiem? Statistikas pārvaldes dati nav nekādi pētījumi. Tie ir vienkārši dati. Lai tos interpretētu, ir vajadzīgs pētījums un analīze. To amatierblogs nespēj. Viss. Pārējais ir projekcijas, kaut kādi spriedumi, kurus man piedēvējat, bet ne es to teicis ne domājis.
09/08/2018 @ 2:01 pm
Perfekti! Ienācu komentāru sadaļā, lai uzdotu tieši šo jautājumu.
08/08/2018 @ 3:09 pm
Pelna vairāk,bet izdevumi pieaug vēl ātrāk,vai ir bijis kaut viens mēnesis kad kaut kas nesadārdzinātos??!Jā varbūt pelna vairāk bet makā vairāk nejūt…Kādi bija komunālie dazi gadi atpakaļ,cik maksāja degviela,kādas cenas bija veikalos,elektrība vēl tad bez oik,pakalpojumi utt…viss tas pieaugušais pie algas tāpat aiziet maksājumos…Un ne visi var būt biznesmeni un augsta ranga darbinieki,runāju par to vairumu kas vienkārši cenšas izdzīvot un ğimeni pabarot..
08/08/2018 @ 3:14 pm
Citējot rakstu: “Un patiešām, no 2001. līdz 2017. gadam vidējā bruto darba samaksa valstī pieauga 4 reizes jeb 9,2 % gadā (5 % gadā pēc inflācijas).”
08/08/2018 @ 3:49 pm
Degviela 2012.gadā pārsniedza 1 lata robežu, kas ir 1.42 eur. Un tas ir neskaitot to, ka 2012.gadā algas bija krietni mazākas + pa šiem sešiem gadiem līdz 2018.gadam ir bijusi arī inflācija.
Gāze šķiet bija dārgākā 2015-2016.gadā, atceros, ka maksājot par gadu bija krietns izmaksu samazinājums mājās.
08/08/2018 @ 3:58 pm
Ļoooti, ļoti virspusīgs pētījums. Esmu reāliste pēc dzīves, un grāmatvede lielā uzņēmumā. Tu kaut ko esi izvilcis no CSP un pasniedz kā gada lielāko atklājumu. Kāpēc palielinājās? Tāpēc, ka minimālā alga cēlās, kur nav ne mazākā kopsakara ar valsts izaugsmi utt. Es teikšu tā, tavs rakstiņš ir pilnīgi nekas un sauc viņu nekā. Jo realitātē pret to cik pacēlās algas, pacēlās degvielas cenas, pārtika uttt, šis algas palielinājums ir līdzvērtīgs nullei.
09/08/2018 @ 7:55 am
Patikās Tavs komentārs :). Pilnīgi piekrītu.
Šo laikam sauc par konstruktīvu kritiku, kaut arī bez faktiem. 😀
10/08/2018 @ 5:23 pm
Deciles un inflācijas rādītāji arī ietver atbildes uz to ko uzreiz nepamanīji par cenu pieaugumu un minimālo algu pieaugumu.
08/08/2018 @ 4:25 pm
Algas auga, bet nodokļi arī nestāv uz vietas. Es jau esmu sapratis, ka valdība pieliek pie algām un lai kompensētu iztrūkumu budžetā pieliek vairāk nodokļus degvielai, līdz ar to ceļas cenas visam. Viss vienkrārši, nav par ko priecāties.
08/08/2018 @ 4:34 pm
Par tiem baigajiem handikapiem citās ES valstīs. Ja esat studējis finanses, gan jau esat dzirdējis arī par Ķeltu Tīgeri Īrijā, un par to nabadzību, kas tajā valdīja pirms iestāsanās ES. Latvija nekad neko tādu nav pieredzējusi. Īrijā ekonomiskais uzplaukums sākās 15 gadus pēc iestāšanās ES, sanemot Eiropas subsīdijas, un prasmīgi tās izmantojot. Arī Latvija šobrīd ir 15 gadus, kā ES locekle, ar tādām pašām privilēģijām, un attīstītāku ekonomiku, izglītības sistēmu, veselības nozari, un cilvēku labklājību. Kāpēc no Latvijas cilvēki izmisumā bēg, bet Īrijā atgriežas?
08/08/2018 @ 5:15 pm
Es Jums paskaidrošu, kāda ir fundamentāla starpība starp Īriju un Latviju. Lielākais noziegums, ko padomju vara paveica Latvijā, ir kolhoznieku un kolhoza priekšsēdētāju mentalitātes ieviešana Latvijā. Īrijā pārmaiņas sāka cilvēki, kuri katrs bija individualitāte, lai arī nabadzīga, bet ar saviem personīgajiem plāniem un ambīcijām, balstītām uz kopēji pieņemtu noteikumu ( morālu un juridisku (likumu)) pamata. Latvijā pārmaiņās, pirmkārt, tika iesviesti cilvēki ar pilnīgi zudušu iniciatīvu, skumji teikt, bet aitu bars faktiski, otrkārt, vadītāji, kuru uzdevums nekad nav bijis nodrošināt uzņēmuma rentabilitāti, bet tikai un vienīgi plāna izpildi. Turklāt gan pirmajā, gan otrajā gadījumā, lielākoties bija ieaudzināts, ka labi ir jebkuri līdzekļi, pat ja tie nav ētiski vai pat likumīgi. Un lūk ar šadu morāli un pieredzi apbruņoti cilvēki arī sāka pārmaiņas. Tāpēc arī tik dažādi rezultāi.
09/08/2018 @ 8:43 am
Tak beidziet vienreiz uzturēt šito mīto. OK, 2008.gadā cilvēki izmisumā bēga, jo bija paņēmuši 70000 Ls kredītu par hrusčovkas dzīvokli pļavniekos vai par celtnieka algu izdomājuši celt 300m2 māju Pierīgā.
Tagad neviens “izmisumā” nebēg. Nu vienmēr ir labākas dzīves tīkotāji, kam te viss ir slikti, bet tie tagadējie aizbraucēji nav nekādi izmisušie, kam kredīts un bezdarbs kā dāmokla zobens karājas virs galvas un nav citas iespējas.
08/08/2018 @ 4:43 pm
Esmu dzimis 1961. gadā. Uzaudzis Rīgā komunālajos dzīvokļos. Vecāki bija parasti strādnieki. Pats beidzu vakarskolu. Tagad esmu bezdarbnieks, bez kādām cerībām manā vecumā un ar jau sāšķobījušos veselību dabūt kādu darbu. Ar vienu vārdu sakot, tipisks #vissirslikti. Un lūk, ko es jums gribu pateikt – to, kā Latvijā dzīvojam šodien, vispār ne ar ko nevar salīdzināt. Tik labi neesam dzīvojuši nekad. Vienmēr esmu apbrīnojis (negatīvi) tos manus laikabiedrus, kuri priecājās par padomju laiku. Neko pretīgāku atcerēties nevaru, kā šos laikus. Apskaužu no visas sirds (ar balto skaudību) mūsdienu jauniešus. Šodien ir vaļā visa pasaule, ir pieejamas visas iespējas, visi ceļi. Zināšanas, mākas, atpūta! Visu to noliegt var tikai pilnīgi truls cilvēks, kam dzīvē nekas vairāk par paēst, iedzert un pagulēt neinteresē. Ar prieku un lepnumu skatos, kā attīstās Latvija. Nav paradīze? Bet tāpēc jau tā ir paradīze, kā tā ir kaut kas pavisam cits, nevis reālā dzīve. Protams, ir daudz sprunguļu bāzēju riteņos, un kājas bāzēju durvis, bet kā dziedāja Čikāgas piecīši – “tiem kājas atbāzīsim atpakaļ.” Rezumējot – par Liellatviju!!! :-)))
14/08/2018 @ 1:03 pm
Paldies par veselīgo skatu uz dzīvi! Komentāra autors ir iedrošinājums, ka arī es pēc gadiem 25 varēšu būt ar pozitīvu attieksmi pret dzīvi un savu valsti, par spīti visām grūtībām.
08/08/2018 @ 4:48 pm
1.Tom, tu nesaproti, jo lieto kaut kādu anālo statistiku. Mana paziņu lokā nav neviena, kam 10 gadu laikā būtu dubultojušies ienākumi. Ja ienākumi formāli auguši, bet arī izdevumi ir jūtami auguši. Ierindas ugunsdzēsējam alga uz papīra ir virs 900 eur. Tas nozīmē, ka pat mazliet piepelnot, vairs nepienākas neapliekamais minimums! Tas viss notiek uz deputātu izmaksu fona.
2. Mēs dzīvojām globālajā pasaulē, kur valstis konkurē savā starpā. Un mēs redzam, ka mūsu politiķu dēļ mūsu valsts zaudē globālajā konkurencē kaimiņiem. Es nerunāju par Rietumeiropas valstīm, bet par valstīm, kuras bija ar mums līdzīgās pozīcijās. Mēs totāli esam zaudējuši igauņiem. Par Rumānija, kura bija ES nabadzīgākā valsts, iet mums garām. Mēs konkurējam ar Horvātiju, kura pārcietusi pilsoņkaru, Ungāriju, kura faktiski dzīvo sankciju režīmā un Bulgāriju, kurai iz dziļā politiskā krīze.
3. Latvijai tiek atņemta nākotne, jo arvien notiek aktīvā darbaspējīgo emigrācija un uz tā fona tiek palielināts valsts parāds. Man nav ko pārmest tiem jauniešiem, kuri negrib šeit dzīvot.
08/08/2018 @ 6:27 pm
Varbūt slikts paziņu loks?
Man paziņu lokā, no mazām bāzēm, divkāršošanās ir minimums. Un šie cilvēki arī ar komfortablām algām neieslīgst pašapmierinātībā, bet gan domā kā turpināt uzlabot savu dzīvi.
08/08/2018 @ 8:39 pm
https://www.google.lv/search?client=ms-android-huawei&biw=360&bih=313&tbm=isch&sa=1&ei=DilrW7vAAYPJwQLSlaawCQ&q=degvielas+cenas+2001&oq=degvielas+cenas+2001&gs_l=mobile-gws-wiz-img.12…255774.259000..260792…0.0..0.114.536.0j5……0….1………0i30j0i24.dB9E4_ujuyo#imgrc=zj9rp9q5a3MVUM:
Degvielas cena (kas ir apakšā turpat visām precēm) ir augusi identiski algām. Kāda tur, Tom, pēcpusē izaugsme???
08/08/2018 @ 8:47 pm
Un arī te, kā visur, ir čīkstētāji. Kur nu bez viņiem. Grāmatvede lielā uzņēmumā, kura nesaprot ko nozīmē “pēc inflācijas” un turpina “bet cenas arī auga”. Tad vēlreiz jāpamācās grāmatvedes kursos, lai saprastu, ka inflācija kā reiz ir cenu pieaugums.
Bet ja par tēmu. Lielai daļai cilvēku nekad nebūs diezgan. Saņems divtik kā rietumeiropas valstīs un čīkstēs, ka nav vēl vairāk. Tā ir tāda mūsdienu problēma, informācijas daudz, tendenciozi raksti daudz un visi perfekti zin, ka viņiem pienākas tik un tik. Vienkārši pienākas. Darīt? Nē tā jau ir cita tēma. Jebkurā vecuma kategorijā, jebkurā sfērā. Naivā, bet tik ļoti trāpīgā multenīte par Laimes lāci…
Par statistiku – jāņem vērā, ka tā jau atspoguļo tikai oficiālos ienākumus. Ir tak aprēķināts ka otra puse, ja ne vairāk ir neoficiālie. Nu re, patiesībā cilvēki dzīvo pat vēl daudz pārtikušāk. Paradoks tajā, ka praktiski visi neieredz tos “bagātos, pie siles esošos”, kuriem ienākumi lieli. Un tieši tie paši visi grib turpat būt.
09/08/2018 @ 8:42 am
Personīgi es neesmu čīkstētāja, kā tu no viena komentāra esi izsecinājis. Esmu reāliste un redzu, kas notiek apkārt. Tādiem kā Jums rozā brilles uz acīm, un jūriņā….. Mana alga ir pietiekoša liela, lai es nesūdzētos par to. Bet salīdzinoši ar pagājušo gadu, ar to pašu algu es varu nopirkt šogad krietni mazāk. Un es esmu cilvēks, kas rēķina, savus ieņēmumus, izdevumus, un uz veikalu eju ar lapiņu. Tā kā paskatoties te lielākās daļas komentārus, rodas sajūta, ka aitu bars blēj, viens pameta siena kaudzīti un visi apmierināti gremo.
09/08/2018 @ 4:03 pm
Un kas tad ir tas “krietni mazāk”, ko šogad var nopirkt? Pārtikai pietrūkst, no dzīvokļa jāizvācās, bērnus apģērbt, skolot nesanāk? Cilvēki vienkārši ir labklājībā zaudējuši mēru. Vienmēr grib vairāk. Jā, doma nav nepareiza, ir cilvēki, kas novērtē to, ka ir palicis labāk(un ir!!) un turpina attīstību. Un ir cilvēki, kuri pat pilnu muti piebāzuši īdēs, ka maz.
09/08/2018 @ 4:26 pm
Un patiesībā, te var dzirdēt izteiktu niknumu, ka kāds priecājas par sasniegto, lai cik liels vai mazs tas katram liktos. Cilvēkus, kuri nevaimanā sauc par aitu baru. Tā arī ir viena no problēmām, tie kas žēlojas grib lai visi citi arī to pašu darītu. Nebūs tā. Ir cilvēki, kuri dara savu darbu, novērtē to, kas paliek labāk, konstruktīvi argumentēti izanalizē to, kam vēl jāuzlabojas un galvenais paši pieliek roku, lai tas tā būtu.
09/08/2018 @ 10:23 am
Gundar, pateici pareizu domu, bet interpretācija bija nepareiza – aplokšņu algas! Minimālās algas pacelšana, cīņa ar ēnu ekonomiku noved pie tā, ka daļa aplokšņu algas pāriet “baltajā sektorā” – uz papīra cilvēkam oficiālā alga pieaug, tas arī parādās statistikā, bet makā summa tā pati.
08/08/2018 @ 9:11 pm
Protams, ka Latvijā ir labak neka bija pirms 10 gadiem, tomer robežas ir vaļā un cilveki redz, ka var dzivot daudz labāk. Parmaiņas notiek lēni un cilvēks dzīvo vienreiz, tādēļ nevar viņam parmest, ka viņš nevelas savu īso mūžu pavadīt šeit. Viņš grib ari labaku nākotni saviem berniem, kuri jau piedzimstot labklajības valstīs nodrošina sev labaku dzīvi turpmāk. Protams, ar aizbraukšanu viņš kautko ari upurē..draugus, ğimeni, tradicijas, valodu utt. Ar musdienu tehnologijam jau protams attiecibas var uzturet, tomer tas nav tas pats kā dzīvot LV ikdienā. Cepuri nost visiem, kas paliek musu valsti…tomer loti saprotams solis ir daudzu ğimeņu aizbraukšana!!!!
08/08/2018 @ 11:20 pm
Slavējot Latvijas sasniegumus, jāpaskatās uz kaimiņiem. Ja skatāmies iekšzemes kopproduktu uz 1 iedz pēc pirktspējas paritātes, tad Latvija atrodas 25.vietā ES, kamēr Igaunija – 20.vietā, Lietuva – 19.vietā. Valūtas fonda prognozes rāda, ka tuvākajos gados mēs varbūt varam apsteigt tikai Grieķiju, ja viņu dzīves līmenis vēl nokritīsies. Ja salīdzinām, kā tuvojamies ES vidējiem ieņēmumiem, tad jā – esam nogājuši lielu ceļa posmu no 35% no ES vidējā 2000.gadā līdz 67% 2017.gadā. Bet atkal, mūsu kaimiņi igauņi sasnieguši 77% no ES vidējā, lietuvieši – 78% no ES vidējā. Tātad varam labāk! Tā arī jāskatās uz apkārt valdošo vaimanoloģiju: ja kaimiņi var, kāpēc mēs nevaram? Kāpēc mums ir objektīvi sliktāki ceļi, vilcieni, galvaspilsētas attīstības vektors utt?
09/08/2018 @ 1:10 am
No Latvijas šogad aizbraukuši 14000 jauniešu. Pret šo skaitli kā faktu neviens neprotestē. Pēc tam izlasu Toma Kreicberga rakstu. Kā no komunistiskās partijas kongresa tribīnes. Tūlīt visi dzīvos komunismā. Pats nevienu problēmu nav ieraudzījis un nevienu risinājumu nav piedāvājis. Kāda jēga no tādiem rakstiem?
10/08/2018 @ 9:46 am
Domāt. Pat, ja raksts nespēj aptvert visus dzīves aspektus (uz ko arī nepretendē), vai ietver atšķirīgu skatījumu (lai arī ar trūkumiem).
Un tādu sīkumu uzlabošanā kā 2.pensiju līmenis Toms, šķiet, ir savu roku pielicis.
10/08/2018 @ 5:05 pm
Kas slikts, ka izbrauc? Ieviest dzimtbūšanu, lai neviens nekur nebrauc? Ļoti labi, ka cilvēki atrod sev piemērotāko vietu pasaulē, kur var labāk izpausties.
09/08/2018 @ 9:09 am
Reālos LV panākumus var novērtēt TIKAI salīdzinājumā ar tām valstīm, kuras sākušas līdzīgā līmenī, piemēram, LT un EST. Visi dotie grafiki būtu japapildina ar LT un EST grafikiem. Vai LV ir sasniegusi ko īpašu uz kaimiņu fona? Pietiek pavērot infrastruktūru (ceļus!), iedzīvotāju ienākumu u.c. statistiku, lai saprastu, ka nav sasniegusi, bet drīzāk atpaliek un īpaši no EST. Bez tam tālāk ar to būs vēl sliktāk, jo ir vairākas lietas, kas uzliek bremzes LV nākotnes attīstībai, piemēram, salīdzinoši augstākas enerģijas izmaksas (OIK). Salīdzinošās atpalikšanas galvenais cēlonis ir nepieņemami augsts korupcijas līmenis, kurš arī netaisās beigties. Tā kā priecāties tiešām nav par ko. Jā, varētu būt vēl sliktāk, bet tikai nedaudz sliktāk. Visi kritizētāji varbūt nevarēs pamatot savu negatīvismu, bet instinktīvi un pareizi jūt, ka labi nav.
09/08/2018 @ 10:59 am
Dzīve pēdējo 25 gadu laikā ir uzlabojusies grandiozi. 90. gadu sakumā mana ģimene un pieļauju lielākā daļa LV iedzīvotāju principā dzīvoja kā bomži, nevarot atļauties pirkt normālu pārtiku, jaunu apģērbu un apavus, nerunājot par ceļojumiem un citiem “luksusa” tēriņiem. Tagad tāda līmeņa nabadzībā dzīvo stipri mazāk cilvēku, kas ir neapšaubāmi liels sasniegums. Arī pats šobrīd nejūtos kā bomzis, par ko liels paldies valdībai. Braucot ar sabiedrisko (legāli ar e-talonu nevis “pa zaķi), pievēršot uzmanību atlaidēm, rūpīgi plānojot ceļojumus, neuzturot personisko auto un nemaksājot par dzīvokļa īri, mēnesī mani izdevumi ir aptuveni 1200 eiro. Tiesa gan, uzturu bērnu un palīdzu mātei-pensionārei. Ja būtu viens, varētu arī salīdzinoši normāli iztikt ar kādiem 900 eiro. BET šādu algu cilvēki caurmērā saņem nevis pēc, bet pirms nodokļiem. Pieļauju, ka tas ir arī viens no neapmierinātības iemesliem – ka nākas vai nu bomžoties (citam vairāk, citam mazāk), vai strādāt 2-3 darbos (atņemot laiku un spēku ģimenei, palielinot riskus savai veselībai u.c.), lai saņemtu vairāk. Es strādāju vairāk un caurmērā esmu apmierināts. Nedaudz kremt tikai tas, ka vairākos desmitos citu pasaules valstu varētu strādāt mazāk vai arī saņemt stipri vairāk par to pašu darba apjomu. Bet Latvijā tendence ir pozitīva un skatos nākotnē ar optismismu.
P.S. Esmu pret progresīvu nodokļu sistēmu, bet par lielo uzņēmumu (piemēram, lielveikalu tīklu) piespiešanu dalīties peļņā, lai viņu darbiniekiem (piemēram, kasieriem) nebūtu jābomžojas. Tie ir tūkstošiem cilvēku, kurus ļoti ātri varētu izglābt no nabadzības.
09/08/2018 @ 12:14 pm
Es lasu jau 2 gadu, ka algas strauji aug, šogad vēl, ka algas aug vēl straujāk, bet ne man(arī maniem kolēģiem), ne maniem paziņām algas nav palielinātas(izņemot tos, kas strādā darbavietās, kur darbinieki vienreiz gadā pārvērtē). Labi vecmamma teica, ka pielika pie pensijas, bet vai tas nav saistīts ar vēlēšanu gadu? Protams, taisnība ir par čīkstētājiem, kas neko nedara un tādā veidā situāciju pasliktina, kā piemēru minēšu noliktavu, kur neskatoties uz līgumā rakstīto, darbu beidz nevis pēc 8h, bet kad visi darbi izdarīti, virsstundas netiek apmaksātas kā vajag x2 vai pat x1, bet tiek piemaksāts cik darba devējs uzskata par vajadzīgu. Protams, sevi cienošs cilvēks uz šādiem nosacījumiem nepiekrīt strādāt. Ja viens atsakās strādāt, tad nekas nemainās, bet ja viss kolektīvs vienkārši pēc 8h nostrādāšanas paziņotu, ka uz virsstundām nepaliks, tad droši vien situācija diezgan strauji mainītos..
09/08/2018 @ 4:38 pm
Ja raksta mērķis ir atbildēt, kādēļ iedzīvotāji dusmojas par to, ka daži apgalvo, ka algas tīri objektīvi pieaugst, tad ekonomiskie rādītāji, diemžēl, nedos nekādu atbildi, tas ir, ja raksta autors tiešām grib meklēt objektīvu atbildi uz virsrakstā izvirzīto jautājumu.
Ja ir vēlēšanās saprast savus līdzcilvēkus, tad būtu jāveic socioloģiskas aptaujas gan par ekonomisko zināšanu līmeni un viņu izmantotajiem ekonomikas ziņu avotiem, gan par to, kā ļaudis uztver savu un valsts ekonomisko stāvokli un izaugsmi. Beigu beigās ir svarīgi arī saprast, kā ļaudis uztver ekonomisko stāvokli sev līdzīgu cilvēku grupā, tas ir, kā viņi salīdzina savu ekonomisko situāciju ar sev līdzīgu cilvēku grupu un citām sociālajām grupām. Var arī apskatīt zinātnisko literatūru par nevienlīdzību un tās sekām uz ļaužu uztveri par dažādām politiskām un sociālām parādībām. Interesantā kārtā, nevienlīdzības loma šinī rakstā nemaz netiek apskatīta, lai arī tieši tā varētu būt viens no izskaidrojuma galvenajiem komponentiem.
Diemžēl, raksta mērķis – tas ir, saprast, kādēļ cilvēku subjektīvā utzvere atšķiras no objektīvās realitātes, kā arī izskaidrot, kas rada šo uztveres plaisu – neatbilst raksta saturam. Raksta lielākā daļa mēģina pierādīt, ka ļaužu uztverei par savas ekonomiskās situācijas negatīvo stāvokli nav objektīva pamata. Tikai pašās beigās tiek piedāvāti daži “minējumi”. Turklāt neviens no autora “minējumiem”, kādēļ šī uztveres plaisa eksistē, nav pamatota ar nevienu atsauci uz ekonomisko, socioloģisko vai politikas zinātnes literatūru par relatīvo sociālo zaudējumu (relative social deprivation) vai nevienlīdzības plaisu. Šādas autora subjektīvās spekulācijas var, protams, dažiem likties interesantas, bet objektīvi tās ir tikpat “interesantas” kā autora kritizēto komentētāju pārdomas, jo šiem minējumiem trūkst jebkāda empīriskā pamatojuma.
Manā uztverē raksts – par spīti labajam nodomam saprast līdzcilvēkus – atgādina pozitīvās psiholoģijas “sprediķi”, ko varētu summēt šādi: “Tev nebūs kritizēt, un tev absolūti nebūs kritizēt valsti! Domā pozitīvi, un viss būs labi!” Lieliski, ka autors vēlas uzmundrināt lasītājus, lai viņi “kritizē ar smadzenēm” (tiešām lieliska, bet ne pārāk oriģināla ideja!), tomēr nepiekrītu autora beidzamajam apgalvojumam, ka attieksme ir automātiski saistīta ar turības un labklājības uzlabošanos. Šādu pozitīvās psiholoģijas padomu – kuriem trūkst empīriskā atbalsta, un kuri ir formulēti visai neiejūtīgā, pamācīgā un teju vai kategoriskā veidā – bārstīšana neatstāj visai nopietnu analītisku attieksmi, un neatrisinās esošās problēmas.
10/08/2018 @ 9:28 am
Vakar painteresējos par 15x15cm, piegāde nākošnedēļ, garumi 4,8m un 6,4m. Par cenu – apmēram 185 eur m3, imprignēti, bet zāģēti ar lentzāģi un ļoti plūksnaina virsma. Ja būtu zāģētie ar ripzāģi, tad virsma būtu gluda. Jāiebrauc Depo paskatīties.et atspoguļo mūsu sociālā sistēma – pensijas, bērnu pabalsti, “bezmaksas medicīna”. Tur mēs krietni atpaliekam pat no igauņiem un lietuviešiem. Kāpēc kaimiņi varēja un mēs?
10/08/2018 @ 9:23 am
Tā statistika gan ir neobjektīva, jo līdz 2009.gadam pieaugums bija varbūt pat 7 reizes un pēc tam kritiens smags un reāli šobrīd nedaudz pieaudzis. Cik mums labi iet atspoguļo mūsu sociālā sistēma – pensijas, bērnu pabalsti, “bezmaksas medicīna”. Tur mēs krietni atpaliekam pat no igauņiem un lietuviešiem. Kāpēc kaimiņi varēja un mēs?
10/08/2018 @ 9:47 am
Skaisti runāt par to, cik viss mums ir labi un kļūst vēl labāk, var tikai tie, kuriem pašiem un viņu tuvajiem ar veselību ir kārtībā. Pajautājiet kaut vai vienam vienīgam cilvēkam, kuram mājās ir kopjams radinieks uz gultas vai invalīds, cik labi viņam iet, un cik liels ir valsts atbalsts šādos gadījumos. Un par to, cik maksā vieta pansionātā cilvēkam, kurš visu mūžu ir maksājis nodokļus. Un no zināmākajiem gadījumiem – tai pašai Balodei pavaicājiet, cik pie mums viss ir labi, un kā visi burtiski gāž ārā durvis no vēlēšanās viņai palīdzēt. Un visiem tiem, kuriem jālūdz ziedojumi no citiem, lai izdzīvotu.
Ir viegli runāt, ja viss ir labi, bet, tiklīdz notiek kāda nelaime, tā rozā brillītes nokrīt gan.
10/08/2018 @ 12:40 pm
Piekrītu, kas mums pietrūkst ir vienkārši paskatīties un atcerēties kā dzīvojām pirms gadiem 10-15. Salīdzināt, kas mainījies sev apkārt un pašu dzīvē. Domāju maz būs tādu, kas teiks, ka viss palicis tikai sliktāk vai nav mainījies.
10/08/2018 @ 3:58 pm
Bez algas uz rokas kopējo uztveri par #vissirslikti ietekmē arī valsts piedāvātie pakalpojumi – infrastruktūra, izglītība, veselības aprūpe, tiesu sistēma. Tu vari būt kurā kvintilē vai decilē gribi – lielveikala stāvvietā tava uztvere par lietām valstī būs cita nekā avarējot (ar kruto mašīnu) uz brūkoša ceļa, vai bezpalīdzīgā stāvoklī (vienalga kas tu esi) nonākot Stradiņu uzņemšanas nodaļā. Turklāt turīgākajiem iedzīvotājiem iespējas rūpēties par savu veselību, bērnu izglītību, aizstāvību tiesā tāpat ir nesalīdzināmi lielākas.
10/08/2018 @ 5:07 pm
No kurienes šāda statistika?
Man mammai pensija ir kaut kur 240 eur un cik zinu pensionārus,tad vidēji tādas tās arī ir,tiem ,kuriem tagad 75 un vairāk gadi.Kas tagad iet pensijā,nezinu.
Algu palielinājums,bet tam roku rokā iet cenu un maksājumu pieaugumi,līdz ar to ,naudas kvantināte makā nevis palielinās,bet samazinās. Man kolēģei pērn palielināja algu,bet pēc nodokļu izmaiņām,uz papīra bij vairāk,bet uz rokas palika mazāk.
Mašīnas uz ceļiem nav rādītājs.Vēl joprojām daudziem otrās pusītes brauc strādāt aiz robežām,lai varētu nodrošināt ģimenei labklājību.
Privātajā sektorā nostrādāju 20 gadus.Salīdzinājumā ar 90-to gadu sākumu,protams,algas palielinājums bij,bet tas netika līdzi pārējās dzīves sadārdzinājumam.
Un nav korekti skatīties uz vidējiem skaitļiem.Konkrētas nozares,konkrētas algas.Kā tipiski apgalvojumi masu mēdijos-alga 1500 eur,bet strādāt gribētāju nav,tik nepasaka-kur ir šī darba vieta!Savādāk tāda tukša pļāpāšana vien ir.
Nezinu kur dzīvo un kas ir apkārt,bet ,liekas,no realitātes esi patālu.
11/08/2018 @ 2:14 pm
Ne visas nozares LV attīstās vienlīdz strauji, ar to arī gluži vienkārši ir izskaidrojams, ka ir “realitātes”, kurās 1500 EUR “uz rokas” šķiet fantāzija vai oficiālās valsts statistikas apzināts viltojums, lai pierādītu politiķi labi strādā, ka “valstī viss ir kārtībā, bet iedzīvotāju labklājība strauji pieaug” kamēr citās, piemērām, manis pārstāvētajā nozārē – IT, 1500 EUR pēc nodokļiem ir pats, pats zemākais atalgojums, par kādu ir ar mieru Rīgā strādāt labs, zinošs un prasmīgs speciālists. Un ja izolēti noraugoties tikai no IT, “realitātes”, oficālā statistika par vidējo algo valstī principā izskatās pat diezgan pieticīga..
Toms nevienu brīdi nav atrauts no realitātes, tāpāt, kā neesat arī Jūs, Aina – vienkārši katram sava ir tā ikdienas realitāte, un vidējie rādītāji tieši to arī pierāda.
12/08/2018 @ 7:04 am
Pilnīgas muļķības – šī ir mūžīgā latviešu čīkstēšana. Ja latvietis nav kaut mazliet pačīkstējis par jebko, viņš nejūtas pilnīgi laimīgs. Tāds kā latvieša kods. Viss ir labi.lv.
11/08/2018 @ 1:47 am
Varbūt izklausīsies stipri pārspīlēti, bet man ir sajūta, ka no Latvijas tiek izdzīti visi “melnā darba darītāji”. Runa nav tikai par strādnieku šķiru, bet arī par medmāsām, pat dakteriem ar augstākajām izglītībām. No kurienes vietējie ņem naudu? Tiešām gribētos zināt. Tāda sajūta, ka mūsu valstī ekonomiku uztur vien vienīgas kafejnīcas, kūku cepējas, koka sūdiņu tirgotāji, un vēl kaut kādi biznesmeņi. Un nemaz nesmejiet-kafejnīcas(labāk lasi-restorāni) pilni arī ar vidusslāni. Nu jau vienkārša skolniece, kas pat nav nodokļu maksātāja, var skolas pusdienas aiziet paēst 36. Līnijā. Tagad zeļ un plaukst atkal celtniecības bizness, pamēģiniet atrast strādnieku, kas prasīs mazāk par 50€ stundā! Mūziķis honorārā par savu “tuc, tuc-pie tavām durvīm” saņem 2000€ par vakaru. Un ir maksātāji! Ar ko viņi nodarbojas ikdienā? Rīgas lielveikalu stāvvietas ir pilnas ar dārgām mašīnām. Sievietes staigā “Amoralles” kleitās. Vai slikti dzīvojam? Kur ir skolotāji, medicīnas darbinieki, virpotāji? Pareizi, viņi ir Anglijā vai starp tiem, kuri bļauj par zemajām algāk. Jo viņiem tiešām IR neadekvāti zemas algas! Un nesakiet man, ka “paši pie tā vainīgi”. Njā, vainīgi, ka neprot izfīčot, no kurienes izfīčot naudu, lai Mārupē māju nopirktu. Tāds parasts vidusmēra latvietītis.
11/08/2018 @ 12:29 pm
Strauja izaugsme!? 18 gadu griezums un pats rakstā atzīst, ka IR cilvēki, kas dzīvo ar 75 eur vai 320 eur. Izaugsme bija no negatīva rādītāja vai 0? Strauji uzkāpa līdz 300. Gods un slava! Un noteikti, ka tie ir kaut kādi dzērāji, politiski NEliberāli un NEiniciatīvi. Nu tādi, kurus mums nevajag, veci, dzīvo NERīgā. Pats vainīgs, nav cienījams kā Kreicberga kungs. Jo piedzima ne tajā valstī, ne tajā laikā. Strādāja kolektīvā darba vārdā – pats vainīgs.
13/08/2018 @ 9:38 am
Autors nav ņēmis vērā cenu kāpumu šajā laikā periodā-aprēķinot to proporcionāli algu pieaugumam, kopaina nešķiet tik laba, kā minēts rakstā. Domāju, ka tas arī ir iemesls neticībai un noliegumam-cipars lielāks, bet dzīves apstākļi nav uzlabojušies, tāpēc dzirdot, ka audzis dzīves līmenis, šie tautieši izjūt negatīvās emocijas.
14/08/2018 @ 9:28 am
Runājot par dzīves līmeni. LV budžets salīdzinot ar 2000 gadu pieaudzis 2x reizes! Tātad 2x pieauguši nodokļu ieņēmumi! Bet nodokļu ieņēmumi ir pieauguši arī tāpēc, ka pieaugušas oficiālās algas! Reālās algas daudzās nozarēs ir pat samazinājušās, jo uzņēmēji piespiesti maksāt nodokļus! Pēc statistikas jau viss smuki. Agrāk bija piemēram 300 uz papīra + 300 aploksnē, tagad 600 uz papīra! Oficiālā alga pieaug, bet vai reālie cilvēka ienākumi arī pieaug? Šo neviena statistika neuzrāda!
14/08/2018 @ 4:54 pm
”Tad vēl ir lielā pensionāru masa, kuru vidējā pensija ir 320 EUR.”
Kur tā dzīvo? atkal Maisāt pusmiljonu 180 eur saņēmējus vienā katlā ar 1000+ un rēķināt vidējo? Pilnīgas muļķības. Es jau saprotu, ka indexo ir jāreklamē un tam vajag masu – jeb tautu, bet nevajag stāstīt muļķības.
16/08/2018 @ 4:07 pm
Pusmiljons Latvijas iedzīvotāju saņem 180 eur mēnesī??? Nu jau nu jau! Tas ir pārspīlēti pat priekš vidējā īdētāja.
Privātmājas ap Rīgu strīpām, lielveikali pilni ar cilvēkiem, stāvvietās mašīnu nav kur nolikt un ne jau 30gadīgi žigulīši tur stāv. Ielās mašīnas strīpām stāv, pa vienam cilvēkam iekšā sēž. Vienalga cik degviela ceļās cenā, cik centrā autostāvvietas sadārdzinās, lielākā daļa savus rumpjus uz velo nepārliks. Kafejnīcās arī cilvēku pilns, pasākumi apmeklēti. Tas viss nenotiek par velti. Parasti taču pie cita raksta daudzi īd, ka cenas ir kosmosā mums te LV. Tad te atkal ka puse valsts izdzīvojot ar 180eur. Kaut kā jums tur neiet kopā tā tie fakti.
16/08/2018 @ 11:50 am
Pie labas dzīves ātri pierod…un – paēdušais izsalkušo nekad nesapratīs, ko labi pierāda šis raksts.
17/08/2018 @ 12:13 am
Interesanti zināt cik no komentētājiem ir troļļi, es vienkārši nevaru noticēt, ka šo blogu lasa tik daudz #vissirslikti. Nav jau te nekāds delfi, ko katru rītu atver, lai lasītu ikdienas ziņas.
20/08/2018 @ 6:49 pm
nu aizej pie invalīdiem, kas ietupināti savās 4 sienās, jo uz ielas netiek, nav infrastrukturūras. pajautā, cik lieli ir viņu invaliditātes pabalsti. 60, 80, 100 eiro mēnesī? pajautā, cik bieži ir iespējami viņu rehabilitācijas kursi, kur viena diena maksā no 30 eiro. Ieej kādā lielveikalā un pavēro, kur tu ieraudzīsi kaut vienu solu, uz kura piesēst invalīdam vai sirmgalvim, vai jebkuram, kuram paliek slikti. Ja tu nezini, tad mūsu valstī mazākā pensija un daudziem tūkstošiem – 70 -100. tas esot tāpēc, ka viņi esot bijuši sliņķi un alkoholiķi.
un tagad no dzīves – cilvēks spēka gados gūst traumu, kļūstot par 2.grupas invalīdu. TIKAI TIE, KURIEM IR NAUDA, tiek ārstēti un rehabilitēti. Ja naudas nav tik daudz, cik tiek prasīts – cilvēki vienkārši vai nu paliek guļošs vai MIRST. Esmu to redzējusi savām acīm un zinu. Nespēja iejusties nelaimīgo ādā ir briesmīga pašam nejūtīgajam. Nepatiesības apzināta izplatīšana, ka algas “visās sfērās strauji aug” – ir negodīgums. Pensionāru ir vesela jūra, kas saņem pensiju no 100 – 250. Skolotājs kā saņēma tā saņem 680 uz papīra. Cita lieta – ja tu sadegot strādā pāri saviem spēkiem, lai nodrošinātu ģimeni ar elementāro, tad jā – tu vari saņemt uz rokas 700-800. Bet – atdodot savu veselību. Protams, ierēdņu armija ir nodrošināta ar pieklājīgām algām. arī žurnālisti droši vien. Un tā – vēlot nesaslimt visiem sajūsminātajiem – meitene no Latvijas.
22/08/2018 @ 6:05 pm
Redzi, ja būtu izlasīts raksts, tad redzētu, ka tajā kā reiz nav vidējā alga valstī. Ir pa grupām(decilēm), un šis izplatītais arguments par “vidējo temp. slimnīcā” šeit kā reiz ir nevietā.
Par pārējo – jā ir skumji un negodīgi, ka ir cilvēki kuriem iet grūti. Un ļoti. Tas rakstā nekādi nav noliegts. Bet sasodīts – tāda ir pasaule! Nežēlīga. Diemžēl. Nav neviena valsts, kurā visi saņem tik cik viņiem pienākās. Var paņemt LV vienu trūcīgāko grupu un salīdzināt ar vienu bagātāku grupu Rietumeiropas valstī. Tad jā sanāks, ka mums ir sliktāk. Bet arī Šveicē ir invalīdi, kuri nevar visur izbarukāt. Arī Šveices Alpu mazpilsētiņā ir mazas šauras ieliņas, kur invalīdam nav nodrošināta vides pieejamība. Arī Vācijā ir bomži, kuriem nav pat 100EUR pensijas. Un ne maz. Salīdzinam līdzīgas lietas.
Mūsdienās ir ļoti daudz cilvēku, kuri zina pareizi pateikt. Tāds politiķu stiliņš – visam jābūt taisnīgam, visiem jāsaņem tik, lai nodrošinātu cilvēcīgus dzīves apstākļus. Viss jau pareizi. Bet, kad pajautā, kā to nodrošināt? Tad uzreiz runājošais sāk izvairīties – nē, es jau tikai pateicu, kā vajadzdētu, kā realizēt – to lai citi. Tad jēga tukši runāt bez reālas darīšanas? Runātāju papilnam, darītājus gan jāmeklē. Tiem nav laika spriedelēt, tie ir aizņemti ar reālu darbu, lai sev nodrošinātu un citiem palīdzētu.
Ko dod tā spēja iejusties? Tam trūcīgajam nevajag to iejūtību, viņam vajag reālu palīdzību. Nu tad paņemiet un palīdziet.
Algas visās sfērās aug un tā nav nepatiesība. Tas ka gribās vairāk un ka arī būtu jāsaņem vairāk nekādi neatspēko to, ka algas aug.
01/07/2019 @ 5:50 pm
Nu tad ko tu sūksties. PELNI NAUDU. Iespējas IR!
20/08/2018 @ 6:54 pm
jā, jā….ja Tomass saņem 300 eiro, bet Agnese 2300, tad vidējā alga ir 1300 katram 😀 😀
Tipiska statistika…
22/08/2018 @ 6:50 pm
Patiesībā jau šeit labi ir redzams “vissirslikti” komentētāju profils. Puse pat nav izlasījuši, ka rakstā ir uzsvērts, ka pieaugums ir PĒC inflācijas – tātad IEVĒRTĒJOT cenu pieaugumu. Bet tik un tā maļ savu maļamo – bet cenas aug straujāk kā ienākumi. Fakti parāda pretējo.
Izteikti lielākā daļa īdētāju argumenti neiztur reālā diskusijā liekot faktus pret faktiem.
Mans uzskats ir – cilvēkiem vienkārši nekad nebūs diezgan.
Ja reiz viss paliek tikai sliktāk, nu tad ok, pamēģiniet padzīvot tā kā bija tajos senajos “labajos” laikos. Nu tā reāli.
Ar veikaliem “Pasūtījumu galds”, kur atsevišķas iedzīvotāju grupas kā bonusu varēja nopirkt speciālos produktus – sviesta paciņu, biezpienu. Nevis supermarketus uz katra stūra, kur pārtika pietiek bezmaz trīs paaudzēm un izvēle ir jebkuram maciņam.
Ar tā laika ārstiem, piem. zobārstiem, kuriem dzīvniekus ārstēt būtu jāaizliedz, kur nu cilvēkus. Pret mūsdienu medicīnu ar aprīkojumu, utt. Ne viss mūsdienās ir par dārgu cenu. Ja cilvēks izvēlas tiešām pirkt jebko, ko ārsts izraksta tā ir viņa problēma, ne sistēmas. Citam mājas aptieciņā ir vairāk nekā vietējā aptiekā, tajā pašā laikā cilvēks nejēdz regulāri izkustēties, noskriet 20min dienā, smēķē paciņu dienā un brīnās, ka zālēm aiziet puse algas.
Pabrauciet ar tā laika autobūves izstrādājumiem – moskvičiem, zapiņiem, žigulīšiem. Nevis – nav dalītā klimatkontrole, nav tāds virsbūves tonis, kā gribās, tad šis autiņš nekam neder. Paskatieties kādi auto braukā pa ielām. Nav mainījušies? Katram studentam auto ir krutāks kā kādreiz varēja atļauties ģimene 30 gadus krājot.
Paskatieties melnbaltu TV ar 3 programām, kuras jāslēdz grozot rokturi uz aparāta, nevis 55″ led uz sienas un pulti rokās.
Ar telefona būdiņu kvartāla attālumā par 2kap. zvans, tālsarunām pastā iepriekš piesakot, nevis pēdējā modeļa 1000Eur iphons ar bezlimita zvaniem un saziņu ar radiem, kaut Jaunzēlandē. Ja tev trešā klasē nav vidusmēra, bet astotajā pēdēja modeļa flagmanis tad dzīve ir beigusies.
Ar draugiem savācaties skatīties graudainu bildi no padilušas videokasetes nevis internetā jebkādu filmu jebkādā kvalitātē. Paklausieties kasešu maģi nevis spotify 12 stundu dienā.
Palasiet tā laika “kvalitatīvo” presi – piecas melnbaltas avīzes un divus krāsainus žurnālus. Nevis sērfojiet pa internetu cauru dienu.
Pamazgājiet veļu ar rokām veļasbļodā ar brūnajām veļas ziepēm un Kaštani. Nevis paveriet veļasmašīnas durvis, iemetiet drēbes un izvēlieties vienu no 25 programmām.
Brauciet ar tā laika nožēlojamiem trolejbusiem vai Ikarusiem, kuriem aizmugurē dūmi no izpūtēja bezmaz pa tiešo nāca salonā. Nevis ar mūsdienu sabtransportu, kur kondicionieris, tonēti stikli ir minimums, kurš ir bezmaksas lielai daļai un dažādu grupu pārstāvjiem – pensionāri, skolēni.
Apmeklējiet pasākumus, kuri daudzi ir bez maksas, dažādi, interesanti.
Katram bērnam mājās ik gadu nomainās vairāk mantu, vairāk drēbju kā kādreiz visā bērnībā kopā.
Sarakstu var turpināt bezgalīgi.
Gandrīz vai viss ir reāli pieejams katram, kurš kaut nedaudz kustās, domā un dara dzīvē. Un jā, vienmēr būs atrodama sabiedrībā arī tāda daļa, kurai tiešām iet grūti. Bet kā jau teicu, tas diemžēl ir jebkur. Divas trešdaļas pasaules iedzīvotāju būtu laimīgi par mūs “sūro” ikdienu.
26/08/2018 @ 7:39 am
Lieliski uzrakstīji manas domas. Paldies!
Es vienmēr saku, es dzīvoju labāk par saviem vecākiem. Un mani bērni dzīvos labāk par mani. Un tas ir galvenais.
30/08/2018 @ 9:32 am
Manuprāt minimālās algas pielikums ir viss, kas ir mainījies – tas arī izmaina vidējo. Varbūt ne no 2002., bet pēdējos 5-8 gadus noteikti. Attiecīgi visi, kas nesaņem minimālo to nejūt. Un realitātē minimālās algas pacelšana nozīmē mazāk saņemt uz rokas visiem, kas saņem aploksnē.
01/10/2018 @ 6:18 pm
Arī Bils tā domā! 🙂
https://twitter.com/i/status/1046437034045452288
16/11/2018 @ 7:55 am
Algas jau aug. Tikai ienākumi nē. Brālim kantoris nolēma nemaksāt aploksnēs un algas tur kārtīgi palēcās. Reālie ienākumi – samazinājās. Mans kantoris pēc “efektivizācijas” atlaida tehniķus un inženieriem samazināja slodzi, līdz ar to reālo algu. Bija tehniķa alga 600, inženiera 800, vidējā=700. Tagad ir 800/ 0,75=1066. Un csdd vēl brīnās, ka vidējais valsts autoparka vecums palielinās….
01/07/2019 @ 5:48 pm
Latviešiem cietuma komplekss ir asinīs