Kopā ar INDEXO komandu, Toms cīnās par tīrāku Latvijas finanšu vidi – un labākiem pensiju plāniem. Uzzini vairāk

19 Comments

  1. Kihots
    4. oktobris, 2018 @ 1:13 pm

    Kārtējais labais raksts! Pilnīgi visam piekrītu. Jā, Latvijā ir problēmas, bet lielos vilcienos nevajadzētu sūdzēties… vairāki miljardi pasaules iedzīvotāji dzīvo vēl sliktāk nekā mēs!
    Galvas uz augšu un turpinām celt Latvijas ekonomiku tālāk!

    Reply

  2. Diāna
    4. oktobris, 2018 @ 1:23 pm

    Pilnīgi sakrīt ar maniem uzskatiem. Visvairāk par valsti sūdzas tie, kam goda lieta ir apiet nodokļus.

    Reply

  3. Gundars
    4. oktobris, 2018 @ 1:30 pm

    Nu desmitniekā! Pamatoti, ar argumentiem un motivējoši. Tiem kas to zin paši, dzird, grib sadzirdēt. Pārējiem, protams, tas būs iemesls kārtējam ņaudienam.

    Reply

  4. Janchuks
    4. oktobris, 2018 @ 1:37 pm

    Monrovija – ok, bet vai Karkasā tiešām ir tik slikti (Venecuēla)? Kāpēc tieši šie piemēri, esi bijis?

    Reply

    • JK
      5. oktobris, 2018 @ 11:35 am

      Ok var jau “attīstīto” valstu piemērus. New Orleans vai Detroit. Vai tā pati Parīze. LV pat Bolderājai un Maskačkai ar lielu varbūtību bez problēmām iziesi cauri jebkurā dienaksts laikā.

      Reply

  5. Māra
    4. oktobris, 2018 @ 1:40 pm

    Jā! Jā un jā! Kā saprāta balss priekšvēlēšanu zaņķī. Un vienlaikus arī gribas teikt, ka jāmāk cienīt sava valsts un arī tās valsts vīri. Jā, ar galvu, kritiski, bet viss iepriekš uzskaitītais, kas mums Latvijā ir, būsim godīgi, ir arī labu, strādīgu valstsvīru, tostarp, parastu ierēdņu darbs. Vai varētu būt labāk? Protams! Vienmēr var būt! Viņu varētu būt mazāk?!Protams! Varētu būt vairāk gudru un godīgu?! Protams! Un tas, savukārt, ir atkarīgs no mūsu spriestspējas un arī cieņas pret sevi un savu valsti, ejot un vēlot. Izvērtējot paveikto – darbus un faktus, saukļi lai paliek plakātiem 🙂
    Daudzi, kas dzīvo ārzemēs, zina kāpēc to dara, un daudzi, kas dzīvo šeit, arī zina – kāpēc. Attīstītajās valstīs ir daudz labumu, bet arī daudz problēmu, par kurām mēs zinām maz. Piemēram, dzīvotu Losandželosā, ceļā uz un no darba es pavadītu apmēram 4 stundas, par veselības apdrošināšanu vidējais strādājošais amerikānis atdod gandrīz trešdaļu no savas algas un bez tās, viņus vispār neārstē, daudzi strādā uz projektiem, atlaist viņus var jebkurā brīdī, darba devējiem ir milzīga vara, par sačakarēto pārtiku, un farmācijas ietekmi uz ikdienas cilvēku dzīvi vispār nav ko runāt. Un ja jums nepatīk Vējonis, atbildiet – gribētu Trampu?! :)Un arī par veco Eiropu – migrantu problēmas ir un būs liela problēma gan izmaksu, gan kultūras sadursmju ziņā. Mums migrantu problēmu nav, jo neesam tik bāgāti, kā mums un viņiem gribētos.Pēc 30-40 gadiem ne tikai migranti, bet klimata pārmaiņas vien būs pasauli ļoti mainījušas. Un ticiet man – jūs ‘būsiet ļoti, ļoti laimīgi, ka dzīvojat Latvijā, nevis citur, kaut vai Spānijā, Itālijā. 🙂

    Reply

  6. Normunds Ķīkulis
    4. oktobris, 2018 @ 2:27 pm

    Labs raksts, arī es piekrītu.
    Filosofiski gribās teikt: “Kas ir valsts? Vai tie neesam katrs no mums? Tad automātiski nāk prāta bībeles tēzes par tiesāšanu un vai tad nevajadzētu iesākt ar sevi? Pārdomāt savu rīcību katrā iespējamā, it kā Valsts situācijā, kā es personīgi rīkojos ……..? Vai arī es neprasu no citiem maksimālo bet pazlīdzu gan tikai ar kādu nieku ………….. vai ari man būs attaisnojumi, man taču vēl tas, tas un šitais jāpērk, tam un šitam vēl jāpalīdz. u.t.t. utjpr.

    Reply

  7. Janka
    4. oktobris, 2018 @ 5:02 pm

    Pa lielam piekrītu! Vienīgi dažas piezīmes:

    1) Jā, veselībā daudz kas mums ir it kā pieejams bezmaksas, BET parasti jau problēmas ir tās rindas… Man ir 28 gadi. Pēdējo desmit gadu laikā esmu gājis TIKAI pie maksas ārstiem par pilnu cenu vai ar darba vietas nodrošinātu veselības apdrošināšanas polisi pie tiem pašiem maksas ārstiem. Vienīgais izņēmums ir ģimenes ārsta konsultācija, kurā samaksāju to 1,14 eur vai cik tur, ģimenes ārsts no valsts par mani saņem naudiņu un tāpēc man tā maksa ir simboliska, nevis teiksim 10-20 eur par vizīti. Man te paziņas stāstīja, piemēram, ka bērnam uz bezmaksas zobārstu rinda mēdz būt mēnešiem vai bez maz vai pusgadu. Protams, ka vairums nospļausies un ies pa maksu, jo bērnam zobs tad sāp tagad… Līdzīgi arī ar izmeklējumiem pieaugušajiem – man darba kolēģei nesen nomira mamma no vēža, kas tika atklāts jau tādā stadijā, kur ārsts vienīgi var pateikt cik atlicis laiks… Protams, ka vainu var mēģināt mētāt viskautkur, bet varbūt, ka tā problēma būtu atklāta ātrāk, ja nebūtu tās trakās rindas? Atceros, ka kolēģe mammu centās pieteikt uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem, ja rindu nebūtu varbūt rezultāts būtu citāds? Nu labi, tas pēdējais piemērs jau tāda tīra filozofēšana, kas būtu ja būtu. Bet atgriežoties pie sākumā teiktā – jā, man darba devējs dod polisi (kas gan nevienmēr nosedz 100%), man ir neto alga 1000 eur un nav jāuztur bērni utt. Es varu aiziet pie ārsta. Lai gan algas pieaug, ir arī diezgan aplokšņu algas, tomēr ir daudzi cilvēki, kam nav viegli sagrabināt tos 30 eur ārsta vizītei, nemaz nerunājot par nākamajām izmaksām, kas var sekot tālāk.

    2) Mēs varētu daaaaaudz labāk apsaimniekot to nodokļu naudu. Ne, ne, te nebūs runa par korupciju, otkatiem utt. Es esmu gana daudz strādājis valsts iestādēs. Nē, es neteikšu, ka ierēdņi ir sliņķi kafijas dzērāji. Tieši pretēji, man bijuši apkārt daudz cilvēku, kas tiešām smagi strādāja, kas strādāja arī pa vakariem un reizēm arī brīvdienām, lai gan algu saņēma tikai par 40 stundu darba nedēļu (nu labi, citreiz kādas piemaksas par papildus darba pienākumiem gan bij). Bet gan vairāk jautājums par to darba apjomu, kas tiek darīts, papīru kaudzu taisīšanu, birokrātiju utt. Man tiešām pietiekami daudz reizes ir bijis – šodien visu dienu skriets un daudz kas darīts, bet kad padomā, ko tad jēdzīgu un noderīgu izdarīji pa to dienu, tad vispār sāc apšaubīt pats savas amata vietas jēgu…

    Reply

  8. Imants
    4. oktobris, 2018 @ 6:11 pm

    Tom, daļa patiesības Tev protams ir. Par daļēju veselības aprūpi, izglītību, drošību, infrastruktūru, u.c.

    Es domāju, ka lielākā daļa sāpes ir par to, kas varēja būt, un kāds potenciāls ir nozagts. Nevis par to, ka valsts _neko_ nav devusi. Mums nav objektīvu iemeslu būt zem Polijas, Igaunijas, Slovēnijas izaugsmē, bet esam!

    Esam, jo jau pašos atjaunotās valsts pamatos ir neadekvāta denacionalizācija, prihvatizācija, pēc tam kropla nodokļu sistēma, kas paņem no algām un nepaņem no kapitāla pieauguma, nespēja iekasēt nodokļus no visiem un vēlāk jau visi publiskie iepirkumi (visos līmeņos) un maksātnespējas shēmas, un OIK, u.t.t.

    Reply

  9. Marts
    4. oktobris, 2018 @ 6:32 pm

    Maigi sakot – no pirksta izzīsts savārstījums, bez jebkādām atsaucēm, pamatojumiem, pierādījumiem. Klaja naivo ļaužu maldināšana.

    Kas uzreiz dūrās acīs – apgalvojumi bez faktiem caur caurēm visam rakstam. Ir pilnīgi nekorekti salīdzināt Rīgu ar Monroviju Sjeraleonē vai Karakasu Venecuēlā – tās ir absolūti nesalīdzināmas lietas. Abas šīs valstis ir bijušas ierautas ilgos asiņainos pilsoņu karos, tās ir pārvaldījuši bandīti, psihopāti, narkobaroni. Arī ķerti komunisti. Autors diez vai vispār pat tuvumā pat pabijis šīm vietām, lai spētu objektīvi kaut ko salīdzināt. Labāk papēti un salīdzini ar Prāgu, Krakovu, Bugapeštu, Ļubļanu utt.

    Par veselības aprūpi. Sen jau ir maksas medicīna, ko autors nav laikam pamanījis. Lai autors šo pašu pastāsta ar smagām slimībām sirgstošiem, kam valsts ir pateikusi – nauda nav, mirsti nost. Lai gan cilvēki maksājuši nodokļus visu mūžu. Kāpēc valsts nenodrošina šādiem cilvēkiem 100% izmaksu segšanu? Vai autors ir maz palasījis, piemēram, OECD 2017.g. pārskatu ”Health Policy in Latvia” datus, kur Latvijā medicīniski novēršamo nāves gadījumu skaits ir visaugstākais Eiropā? Slimnīcā mirušo skaits ir otrais augstākais OECD, apsteidzot tikai Meksiku, kur normāla parādība ir masu kapi, bandu cīņas, narkotiku lielkontrabanda? Vai, ka Latvijā cilvēki nodzeras arvien vairāk un kļūst tikai sliktāk? Un to konstatē šis OECD pētījums, nevis es to izpīpēju no tukša gaisa. Un var vēl un vēl pierādījumus likt studijā. Domāju, ka autors nav sevi apgrūtinājis ar jebkādu datu izpēti.

    Nodokļi. Autors izplata maldīgu informāciju. Nodokļu slogs Latvijā ir gana augsts, īpaši tiem, kas pelna maz, jo nodokļus jau nemaksājam tikai no algas, bet arī no precēm, pakalpojumiem u.c. ikdenā būtiskām lietām. Gala rezultātā nodokļu slogs attiecībā pret ienākumiem ir liels. Jā, ja turi melno kasi, nodokļus nemaksā, tad arī paliek pāri kas vairāk, bet ar kaut vai 1000 EUR algu brutto cilvēks vairāk eksistē, nevis dzīvo.

    Novērojama tendence, ka daži attaisno ar faktu ”bet valstij taču nav nauda”. Atbilde ir vienkārša – nauda ir, taču tā tiek ļoti slikti apgūta, izsaimniekota, izšķērdēta. Runa ir par vairākiem desmitiem, pat simtiem miljoniem EUR.

    Varētu jau turpināt, bet diez vai ir tā laika vērts.

    Reply

    • Gundars
      5. oktobris, 2018 @ 5:57 pm

      “…Latvijā cilvēki nodzeras arvien vairāk un kļūst tikai sliktāk?…” – klau, a varbūt tiem cilvēkiem jābeidz dzert? Jāiet strādāt, maksāt nodokļus, lai savukārt būtu no kā maksāt citiem, kuri pelnījuši, pabalstus. Ko ne? Neienāk prātā? Valsts vainīga, ka kāds nespēj alkohola plauktam garām paiet? Tie ir tavi argumenti???
      “…cilvēki maksājuši nodokļus visu mūžu…” Nu tā bezkaislīgi parēķinām šito visur piesaukto tēzi. Cik tad tie cilvēki samaksājuši tajos nodokļos? Kā visur stāsta, izteikti lielākai daļai ir minimālās algas. Tātad nodokļi tur ir ap simts eiro mēnesī. 1200eur gadā. 12000eur 10 gados. Par šiem 12 tūkstošiem pat pie lētākajām cenām sanāks 200 metri ielas. Viss! Nerunājot par pārējo, ko šis minimālās algas saņēmējs ikdienā tērē no sabiedriskā labuma. Jeb visi uzskata, ka es te tā neproduktīvi ķibināšos, kā nu man sanāks, vienmēr atradīšu piecus pamatojumus, kāpēc es nespēju, man nesanāca es nevarēju, bet valstij man ir jānodrošina perfekta vide, veselība, izglītība, pabalsti pie pirmās nepieciešamības, pensijas. Varbūt tad valstij jāsāk drukāt nauda un izsniegt cik nu katram sagribas?
      Kaut kas mainīsies tikai tad, kad lielākā daļa cilvēku sapratīs elementāru lietu – katrs ir tiesīgs no valsts saņemt tikai tik, cik pats personīgi ir devis pretī. Ne centu vairāk un nekā citādi! Nespēji, nesanāca, biji par slinku, nepaveicās, nebiji īstā vietā, darba devējs nenodrošināja, pašam nebija ideju – sorry, žēl tevi, bet nav pārējiem jāizdara tavā vietā tavi neizdarītie dzīves darbi. Labāk otrādi – saspringsti tu, domā, plāno, radi, strādā, nopleni, uzturi sevi un palīdzi citiem.
      “…Runa ir par vairākiem desmitiem, pat simtiem miljoniem EUR…” Kur tad viņi radušies, no to minimālo algu nodokļiem savākušies?? Vai uzdrukāti pa nakti?
      Parādi, kur ir viens fakts tavā komentārā, ja reiz raksta autoram uzbrauc.

      Reply

  10. strādnieks UK
    4. oktobris, 2018 @ 7:07 pm

    Ja iepriekšējiem rakstiem varēja piekrist, tad šis jau ir d!ršana!
    Paskaidrošu, kāpēc:
    Vismaz 50% iedzīvotāju izglītību ir ieguvuši LPSR, attiecīgi Latvijas valsts to nav apmaksājusi, tikai plūc augļus. Un vismaz 50% paši apmaksā izglītību – ieskaitot skolotājus un pirmsskolas iestāžu darbiniekus, kuru izglītība, ierēdņuprāt, pēkšņi bija kļuvusi nepareiza vai nepietiekama.
    Par medicīnu – pasaki to māsām, kas strādā neadekvādi daudz stundas par neadekvāti zemu samaksu! Iespējams, ka LV ir sapirkta laba aparatūra, tomogrāfs katrā ambulancē – bet, kāda ir aparātu noslodze, un vai vispār ir kāds ir plānojis vajadzību pēc tiem?
    Ja runājām par pensijām – ko valsts izdarīja ar miljardu no pensiju fonda? Kas notika ar prihvatizētajiem un izzagtajiem uzņēmumiem, par kuriem iegūtos līdzekļus tika solīts ieguldīt pensiju fondā?
    Ja runājam par nodokļiem – absolūtajos skaitļos tie, iespējams, nav lieli. Toties tie ir neadekvāti lieli procentuāli!
    Jā, mēs vairs negribam samierināties ar ZAZ, ja esam apmaksājuši vismaz Audi!

    Mēģini savus pakalpojumus reklamēt bez tukšd!ršanas un demagoģijas!

    Reply

    • Gundars
      5. oktobris, 2018 @ 6:14 pm

      “50% paši apmaksā izglītību”- ilgi dzīvoju, bet nezinu nevienu, kur Latvijā pats apmaksātu savu pamatizglītību. Jeb atkal piesaucam pavisam citus argumentus? Pārlasi rakstu, par ko tad bija runa. Un pameklē cik ir bezmaksas budžeta vietas augstskolās.
      ” runājam par nodokļiem – absolūtajos skaitļos tie, iespējams, nav lieli” – nu re pats jau atbildēji, kāpēc viss nevar būt tik izcili kā Rietumeiropā. Redzi ja absolūtajos skaitļos – makā ir 1 eiro, tad tur ir viens eiro un tev nesanāk vakariņas par 10 eiro. Un nekas, ka procentuāli tas viens eiro ir puse no tavas algas. Gribi tādu pašu produktu kā vecajā eiropā, tad nekas cits neatliks kā maksāt tikpat. Un attiecīgi noplenīt tikpat.
      Cik zināms, tad latvieši ir vienā no pirmajām vietām pasaulē pēc augstāko izglītību skaita uz 1000 iedzīvotājiem. Potenciāls ir, bet gribas realizēt nav. Izmācās, noliek diplomu plauktā un sāk kaut ko ķibināties. Un brīnās, ka ienākumi zemi. Jēga no izglītības, ja to nerealizē?! Pielieto savas apgūtās zināšanas, domā, radi, riskē, attīsties tālāk, meklē iespējas, kontaktus. Un būs. Ne visiem, protams, kādam tiešām nepaveiksies. Latvieši ir Laimes lāča gaidītāji. Nu tā – es te tā gaidīšu, jo ko tad nu es, man jau nesanāks…

      Reply

  11. Ēriks
    4. oktobris, 2018 @ 8:14 pm

    Piekrītu visam. Centīgam cilvēkam, kurš pats ir gatavs strādāt, bet nevis gaidīt kaut ko uz paplātes, Latvija ir lielu iespēju zeme, kur var samērā vel jaunībā sasniegt daudz ko tādu, kas nav iespējams “vecajās” Rietumu valstīs. Vispār tā ir visās jomās – problēma dažreiz ir ne tik daudz objektīvā realitāte, bet uztvere. Tiem, kam viss ir slikti, viss būtu slikti arī dzīvojot kā Vācijā. Tas visvairāk ir mentalitātes jautājums.

    Reply

  12. Andris
    4. oktobris, 2018 @ 9:38 pm

    Indexo sekotāju skaits aug, tāpēc laikam var tādus rakstus veidot…
    labi, ka vismaz izvēlētie ETF labi strādā 🙂

    Par rakstu:
    1) Piekrītu komentāriem, ka vajag salīdzināt ar Eiropas valstīm un NVS
    2) Piekrītu komentāriem, ka vasts neko nav devusi var izskaidrot ar tādām situācijām, kad nodokļu nauda aiziet tur, kur tā ir diez vai lietderīgi izmantota. Ja ziņās pasaka, ka pa 173 miljoniem euro nopērkam 4 helikopterus, tad arī man rodas sajūta, ka esmu apkrāpts.
    Tad jau labāk pensionāriem pa 50 eur/mēnesī izsniegtu nekā helikopteri stāvēs noliktavā.
    Tādus 170 miljonus noteikti, ka var katru gadu atrast, lai pieliktu 50 eur/m pensionāriem par ko viņi būs priecīgi, bet tajā pašā laikā ļaudis redzēs, ka netērējam naudu spēļmantiņām. Vai tiešām nu nekā nevarēja iztikt bez helikopteriem šogad, lai pieliktu penisonāriem 50 eur/m??? Bet cepuri nost valdības priekšā par aukstasinību un pakaļ* lī$anu “partneriem”.

    Reply

  13. VR
    4. oktobris, 2018 @ 10:47 pm

    Kārtēja reklāma INDEXO!

    Kā sāka amerikāņi, ja jūs esat tāds gudrs, kāpēc tad jūs esat tāds nabadzīgs.

    Ta arī ar Latviju, ja viss ir tik forši, kāpēc cilvēki brauc projām….

    Latviju un Lietuva top valstis pasaulē ar samazinājušo iedzīvotāju skaitu. Top!!! Pasaulē!!! Tikai iedomājoties!!!

    Reply

  14. Evita
    4. oktobris, 2018 @ 11:01 pm

    Es novērtēju to, kas mums Latvijā ir, un lielā mērā piekrītu šim rakstam. Un tomēr man reizēm uznāk dusmas par to, cik daudz naudas ir izkaisīts vējā. Ja mēs kā valsts korupcijas, nezināšanas un nevīžības dēļ esam sasnieguši tikai 50-60% no tā, ko varējām sasniegt kopš 1991. gada, vai par to būtu jāpriecājas? Es nezinu. Varēja būt sliktāk, bet varēja būt arī daudz labāk.

    Reply

  15. Piepe
    5. oktobris, 2018 @ 7:19 am

    Par medicīnu mazliet – viss ir slikti un dārgi, rindas pie speciālistiem garas taču kad notiek REĀLAS ziepes, superdārgu operāciju veic tajā pašā dienā un jāmaksā ir tikai par “gultas dienām”. Reāls piemērs no dzīves – neatliekama sirds vārstuļa protēzēšana par ~150€ pacienta iemaksu. Tas, protams, ir dārgāk nekā ar sabtransu līdz Centrāltirgum pēc belaša, bet tomēr…

    Reply

  16. Kārlis
    5. oktobris, 2018 @ 8:23 am

    Ja jau Jums šķiet, ka Latvijas izglītība ir tīri tā neko, tad jāatgādina, kādas vietas Baltijas valstu nozīmīgākās universitātes ieņem pasaules universitāšu reitingā:
    University of Tartu – 321. vieta
    Vilnius University – 488. vieta
    University of Latvia – 801.–1000. vietas
    Tā ir vēl viena joma, kurā netiek veiktas vajadzīgās reformas.

    Reply

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *