“Latvijas valsts man neko nav devusi!” Vai tiešām?
Nesen kādā Facebook ierakstā lasīju vārdus: “Es tikai maksāju nodokļus, bet Latvijas valsts man nav devusi neko – pilnīgi neko.”
Nešaubos, ka šim cilvēkam sāp. Nešaubos, ka cīņa par jēdzīgu dzīves līmeni Latvijā viņam ir bijusi grūta. Esmu drošs, ka viņš ir saskāries ar daudz nejēdzībām.
Bet – “Latvijas valsts man nav devusi neko”?
Vai tiešām?
Jau daudz esmu rakstījis par to, ka nav pamata lamāt Latviju kā neizdevušos valsti– un par to, ka mūsu algas strauji aug.
Šodien ieskicēšu īsu atgādinājumu par to, cik daudz mums apmaiņā pret nodokļiem dod Latvijas valsts. Tas ir stipri vairāk nekā varētu likties.
Pirmkārt, elementārās lietas – veselība, izglītība, drošība.
I. Veselība.
No pirmā brīža, kad cilvēks ienāk pasaulē, valsts par viņu rūpējas. Grūtnieču aprūpe un dzemdību palīdzība Latvijā ir bezmaksas. Vēlāk dzīvē kā bērnam, tā pieaugušajam medicīnas aprūpe ir pieejama tālu zem pašizmaksas.
Mēdzam sūdzēties par sliktiem apstākļiem slimnīcās, par garām rindām uz operācijām vai negatīvu attieksmi no personāla. Paužam sašutumu par konkrētām operācijām vai zālēm, kuras valsts sistēma nespēj kompensēt. Protestējam, ka jāpiemaksā par procedūrām, kuras tirgus cenā maksātu daudz vairāk.
Aizmirstam, ka medicīnā vajadzību vienmēr ir vairāk nekā budžeta iespēju. Tā ir jebkurā valstī. Par neapmaksātām operācijām un dārgām zālēm sūdzas arī Rietumeiropā. Vienkārši pie mums budžeta iespējas ir stipri šaurākas, tādēļ latiņa – ko varam atļauties – ir zemāka. Bet tā vēl joprojām ir ļoti augsta uz plašākās pasaules fona.
Nenovērtējam, cik ārkārtīgi daudz mums nodrošina veselības sistēma par budžetu, kurš ir 6 reizes mazāks uz vienu cilvēku nekā Vācijā.
II. Izglītība.
Latvijā bērns divpadsmit gadus bez maksas iet skolā, kuras infrastruktūru nodrošina valsts un kurā par viņu rūpējas padsmit pedagogi, kuriem visiem jāmaksā algas. Arī universitātes gados lielum lielai studentu daļai ir iespēja gūt augstāko izglītību par brīvu.
Vai kvalitāte citur Eiropā ir augstāka? Protams. Bet postpadomju valstu kontekstā Latvijas izglītība nebūt nav zemā metama.
III. Drošība.
Neviens no mums negribētu dzīvot valstī bez ugunsdzēsējiem.
Lamājam policistus, ka neatrod nozagto auto vai nenoķer dzīvokļa zagļus. Bet cik bieži jūtam bailes, staigājot pa Rīgas ielām? Cik daudz trīcam par to, ka aplaupīs vai apzags? Daudziem derētu izjust, ko nozīmē staigāt pa ielām Karakasā vai Monrovijā.
Par armiju. Daži negrib tērēt naudu armijai, kura tāpat ir pārāk maza, lai apturētu lielvaras iebrukumu. Bet kā varam gaidīt, ka NATO partneri nāks palīgā Latvijai, ja mēs neesam gatavi iet palīgā citiem?
Drošību, kuru mums nodrošina valsts, ikdienā nemanām – bet ļoti ātri to pamanītu, ja tā pazustu.
Otrkārt, sociālais nodrošinājums.
Maksāt sociālās iemaksas nepatīk nevienam, bet invaliditātes, slimības, apgādnieka zaudējuma u.c. pabalsti krīzē daudzus glābj no pilnīga izmisuma.
Mums ir 450’000+ vecuma pensionāri. Mūsu vecāki un vecvecāki, kuri mūsu labā strādājuši (un maksājuši nodokļus) visu mūžu. Tagad viņus uzturam mēs.
Jā, pensijas mums ir ļoti mazas. Šobrīd vidēji 320 EUR mēnesī. Bet to skaidro demogrāfija, ne valstsvīru korupcija vai neizdarība. Kā gan pensijas varētu būtu lielākas, ja katriem diviem strādājošajiem ir “jānosedz” viena pensija? Vai esam gatavi paaugstināt sociālās iemaksas par 30 %–50 % vai vairāk, lai pensionāri dzīvotu jūtami labāk?
Sociālā nodrošinājuma lauciņā strādā viestiešākā sasaiste – cik tu dod valstij, tik valsts dod tev.
Treškārt, funkcionējoša juridiskā sistēma.
Šeit jau aizejam “augstākā matērijā”. Bet tomēr.
Lai valsts plauktu, jābūt pārliecībai – tev pieder tas, kas tev pieder; līgumi jāpilda; kā uzņēmumiem, tā indivīdiem, tā valsts iestādēm jāspēlē “pēc noteikumiem”.
Maksātnespējas shēmas, publisko iepirkumu lietas, korupcija centrālajā bankā un citi skaļi gadījumi rada pamatotu skepsi par to, cik sakārtota ir Latvijas valsts. Bet saki godīgi – vai tu justos drošāk, taisot biznesu Latvijā, Baltkrievijā, Ukrainā vai Uzbekistānā?
Transparency International korupcijas uztveres indeksā esam 40. vietā – zem Lietuvas, Igaunijas un Polijas, bet virs pat tādām valstīm kā Čehijas, Spānijas, Itālijas, nemaz nerunājot par NVS valstīm. Latvijā ir iespējams strādāt, veidot godīgu biznesu un pelnīt.
Visbeidzot, priviliģēta vieta pasaules kartē.
Kad ekonomiskie bēgļi no Āfrikas laivās brauc uz Eiropu, viņus lamā, sūta atpakaļ vai ļauj viņiem noslīkt. Tiem, kuri labas dzīves meklējumos brauc no Latvijas, šodien robežas jau vaļā. Bet tas nenotika pats no sevis.
Starp 1991. un 2004. gadu, kad iestājāmies Eiropas Savienībā, tika veikts milzu darbs gan Latvijas ekonomikas, gan Latvijas valsts pārvaldes, gan diplomātisko attiecību sakārtošanā. Mums robežas pavēra tikai tādēļ, ka eiropiešiem radījām iespaidu – šeit vairs nav pēdējā bedre, no kuras virsū gāzīsies izmisušie un izsalkušie, bet Eiropas valsts. Jā, vēl trūcīga, vēl ar daudz problēmām, bet Eiropas valsts ar gaišu nākotni.
Iespēju studēt un strādāt jebkur Eiropas Savienībā apskaustu lielum lielais pasaules iedzīvotāju vairākums. Arī to mums dod Latvijas valsts.
Latvijas valsts mums dod daudz. Cik tu dod Latvijas valstij?
Mēs ne tikai maksājam zemākas nodokļu likmes nekā daudzviet Eiropā – mēs vēl esam daudz nabadzīgāki nekā attīstītās Eiropas valstis. Rezultātā absolūtos skaitļos mēs katrs nodokļos samaksājam daudz, daudz, daudz mazāk nekā Eiropā. Bet pakalpojumus gribam Eiropas apjomā un kvalitātē.
Maksājam kā par ierūsējušu 95. gada Golfiņu, bet gribam Mersedesu. Un kad mums dod vien Golfiņu, par kuru samaksājām – sitam kāju pie grīdas un kliedzam, ka valsts mums neko nenodrošina.
Vai tas ir adekvāti?
Pirmais solis uz veiksmīgu valsti ir novērtēt to, kas mums jau ir.
Ja nespēsim ieraudzīt, cik daudz jau Latvijas valsts mums dod šobrīd, mums var nepietikt spēka sasniegto nosargāt – kur nu vēl augt tālāk. To ir vērts atcerēties vienmēr, bet it īpaši pirms vēlēšanām.
Jā, pie mums problēmu netrūkst. Bet mums ir ļoti daudz, par ko lepoties.
Ja to aizmirsīsim, pazudīsim. Ja to novērtēsim, augsim un attīstīsimies vēl ilgi.
Reklāmas pauze:
16. oktobrī pēdējo reizi šogad vadīšu “Finanšu bootcamp” semināru sadarbībā ar žurnālu Ir. Analizēsim:
Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā. Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!
04/10/2018 @ 1:13 pm
Kārtējais labais raksts! Pilnīgi visam piekrītu. Jā, Latvijā ir problēmas, bet lielos vilcienos nevajadzētu sūdzēties… vairāki miljardi pasaules iedzīvotāji dzīvo vēl sliktāk nekā mēs!
Galvas uz augšu un turpinām celt Latvijas ekonomiku tālāk!
04/10/2018 @ 1:23 pm
Pilnīgi sakrīt ar maniem uzskatiem. Visvairāk par valsti sūdzas tie, kam goda lieta ir apiet nodokļus.
04/10/2018 @ 1:30 pm
Nu desmitniekā! Pamatoti, ar argumentiem un motivējoši. Tiem kas to zin paši, dzird, grib sadzirdēt. Pārējiem, protams, tas būs iemesls kārtējam ņaudienam.
04/10/2018 @ 1:37 pm
Monrovija – ok, bet vai Karkasā tiešām ir tik slikti (Venecuēla)? Kāpēc tieši šie piemēri, esi bijis?
05/10/2018 @ 11:35 am
Ok var jau “attīstīto” valstu piemērus. New Orleans vai Detroit. Vai tā pati Parīze. LV pat Bolderājai un Maskačkai ar lielu varbūtību bez problēmām iziesi cauri jebkurā dienaksts laikā.
04/10/2018 @ 1:40 pm
Jā! Jā un jā! Kā saprāta balss priekšvēlēšanu zaņķī. Un vienlaikus arī gribas teikt, ka jāmāk cienīt sava valsts un arī tās valsts vīri. Jā, ar galvu, kritiski, bet viss iepriekš uzskaitītais, kas mums Latvijā ir, būsim godīgi, ir arī labu, strādīgu valstsvīru, tostarp, parastu ierēdņu darbs. Vai varētu būt labāk? Protams! Vienmēr var būt! Viņu varētu būt mazāk?!Protams! Varētu būt vairāk gudru un godīgu?! Protams! Un tas, savukārt, ir atkarīgs no mūsu spriestspējas un arī cieņas pret sevi un savu valsti, ejot un vēlot. Izvērtējot paveikto – darbus un faktus, saukļi lai paliek plakātiem 🙂
Daudzi, kas dzīvo ārzemēs, zina kāpēc to dara, un daudzi, kas dzīvo šeit, arī zina – kāpēc. Attīstītajās valstīs ir daudz labumu, bet arī daudz problēmu, par kurām mēs zinām maz. Piemēram, dzīvotu Losandželosā, ceļā uz un no darba es pavadītu apmēram 4 stundas, par veselības apdrošināšanu vidējais strādājošais amerikānis atdod gandrīz trešdaļu no savas algas un bez tās, viņus vispār neārstē, daudzi strādā uz projektiem, atlaist viņus var jebkurā brīdī, darba devējiem ir milzīga vara, par sačakarēto pārtiku, un farmācijas ietekmi uz ikdienas cilvēku dzīvi vispār nav ko runāt. Un ja jums nepatīk Vējonis, atbildiet – gribētu Trampu?! :)Un arī par veco Eiropu – migrantu problēmas ir un būs liela problēma gan izmaksu, gan kultūras sadursmju ziņā. Mums migrantu problēmu nav, jo neesam tik bāgāti, kā mums un viņiem gribētos.Pēc 30-40 gadiem ne tikai migranti, bet klimata pārmaiņas vien būs pasauli ļoti mainījušas. Un ticiet man – jūs ‘būsiet ļoti, ļoti laimīgi, ka dzīvojat Latvijā, nevis citur, kaut vai Spānijā, Itālijā. 🙂
04/10/2018 @ 2:27 pm
Labs raksts, arī es piekrītu.
Filosofiski gribās teikt: “Kas ir valsts? Vai tie neesam katrs no mums? Tad automātiski nāk prāta bībeles tēzes par tiesāšanu un vai tad nevajadzētu iesākt ar sevi? Pārdomāt savu rīcību katrā iespējamā, it kā Valsts situācijā, kā es personīgi rīkojos ……..? Vai arī es neprasu no citiem maksimālo bet pazlīdzu gan tikai ar kādu nieku ………….. vai ari man būs attaisnojumi, man taču vēl tas, tas un šitais jāpērk, tam un šitam vēl jāpalīdz. u.t.t. utjpr.
04/10/2018 @ 5:02 pm
Pa lielam piekrītu! Vienīgi dažas piezīmes:
1) Jā, veselībā daudz kas mums ir it kā pieejams bezmaksas, BET parasti jau problēmas ir tās rindas… Man ir 28 gadi. Pēdējo desmit gadu laikā esmu gājis TIKAI pie maksas ārstiem par pilnu cenu vai ar darba vietas nodrošinātu veselības apdrošināšanas polisi pie tiem pašiem maksas ārstiem. Vienīgais izņēmums ir ģimenes ārsta konsultācija, kurā samaksāju to 1,14 eur vai cik tur, ģimenes ārsts no valsts par mani saņem naudiņu un tāpēc man tā maksa ir simboliska, nevis teiksim 10-20 eur par vizīti. Man te paziņas stāstīja, piemēram, ka bērnam uz bezmaksas zobārstu rinda mēdz būt mēnešiem vai bez maz vai pusgadu. Protams, ka vairums nospļausies un ies pa maksu, jo bērnam zobs tad sāp tagad… Līdzīgi arī ar izmeklējumiem pieaugušajiem – man darba kolēģei nesen nomira mamma no vēža, kas tika atklāts jau tādā stadijā, kur ārsts vienīgi var pateikt cik atlicis laiks… Protams, ka vainu var mēģināt mētāt viskautkur, bet varbūt, ka tā problēma būtu atklāta ātrāk, ja nebūtu tās trakās rindas? Atceros, ka kolēģe mammu centās pieteikt uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem, ja rindu nebūtu varbūt rezultāts būtu citāds? Nu labi, tas pēdējais piemērs jau tāda tīra filozofēšana, kas būtu ja būtu. Bet atgriežoties pie sākumā teiktā – jā, man darba devējs dod polisi (kas gan nevienmēr nosedz 100%), man ir neto alga 1000 eur un nav jāuztur bērni utt. Es varu aiziet pie ārsta. Lai gan algas pieaug, ir arī diezgan aplokšņu algas, tomēr ir daudzi cilvēki, kam nav viegli sagrabināt tos 30 eur ārsta vizītei, nemaz nerunājot par nākamajām izmaksām, kas var sekot tālāk.
2) Mēs varētu daaaaaudz labāk apsaimniekot to nodokļu naudu. Ne, ne, te nebūs runa par korupciju, otkatiem utt. Es esmu gana daudz strādājis valsts iestādēs. Nē, es neteikšu, ka ierēdņi ir sliņķi kafijas dzērāji. Tieši pretēji, man bijuši apkārt daudz cilvēku, kas tiešām smagi strādāja, kas strādāja arī pa vakariem un reizēm arī brīvdienām, lai gan algu saņēma tikai par 40 stundu darba nedēļu (nu labi, citreiz kādas piemaksas par papildus darba pienākumiem gan bij). Bet gan vairāk jautājums par to darba apjomu, kas tiek darīts, papīru kaudzu taisīšanu, birokrātiju utt. Man tiešām pietiekami daudz reizes ir bijis – šodien visu dienu skriets un daudz kas darīts, bet kad padomā, ko tad jēdzīgu un noderīgu izdarīji pa to dienu, tad vispār sāc apšaubīt pats savas amata vietas jēgu…
04/10/2018 @ 6:11 pm
Tom, daļa patiesības Tev protams ir. Par daļēju veselības aprūpi, izglītību, drošību, infrastruktūru, u.c.
Es domāju, ka lielākā daļa sāpes ir par to, kas varēja būt, un kāds potenciāls ir nozagts. Nevis par to, ka valsts _neko_ nav devusi. Mums nav objektīvu iemeslu būt zem Polijas, Igaunijas, Slovēnijas izaugsmē, bet esam!
Esam, jo jau pašos atjaunotās valsts pamatos ir neadekvāta denacionalizācija, prihvatizācija, pēc tam kropla nodokļu sistēma, kas paņem no algām un nepaņem no kapitāla pieauguma, nespēja iekasēt nodokļus no visiem un vēlāk jau visi publiskie iepirkumi (visos līmeņos) un maksātnespējas shēmas, un OIK, u.t.t.
04/10/2018 @ 6:32 pm
Maigi sakot – no pirksta izzīsts savārstījums, bez jebkādām atsaucēm, pamatojumiem, pierādījumiem. Klaja naivo ļaužu maldināšana.
Kas uzreiz dūrās acīs – apgalvojumi bez faktiem caur caurēm visam rakstam. Ir pilnīgi nekorekti salīdzināt Rīgu ar Monroviju Sjeraleonē vai Karakasu Venecuēlā – tās ir absolūti nesalīdzināmas lietas. Abas šīs valstis ir bijušas ierautas ilgos asiņainos pilsoņu karos, tās ir pārvaldījuši bandīti, psihopāti, narkobaroni. Arī ķerti komunisti. Autors diez vai vispār pat tuvumā pat pabijis šīm vietām, lai spētu objektīvi kaut ko salīdzināt. Labāk papēti un salīdzini ar Prāgu, Krakovu, Bugapeštu, Ļubļanu utt.
Par veselības aprūpi. Sen jau ir maksas medicīna, ko autors nav laikam pamanījis. Lai autors šo pašu pastāsta ar smagām slimībām sirgstošiem, kam valsts ir pateikusi – nauda nav, mirsti nost. Lai gan cilvēki maksājuši nodokļus visu mūžu. Kāpēc valsts nenodrošina šādiem cilvēkiem 100% izmaksu segšanu? Vai autors ir maz palasījis, piemēram, OECD 2017.g. pārskatu ”Health Policy in Latvia” datus, kur Latvijā medicīniski novēršamo nāves gadījumu skaits ir visaugstākais Eiropā? Slimnīcā mirušo skaits ir otrais augstākais OECD, apsteidzot tikai Meksiku, kur normāla parādība ir masu kapi, bandu cīņas, narkotiku lielkontrabanda? Vai, ka Latvijā cilvēki nodzeras arvien vairāk un kļūst tikai sliktāk? Un to konstatē šis OECD pētījums, nevis es to izpīpēju no tukša gaisa. Un var vēl un vēl pierādījumus likt studijā. Domāju, ka autors nav sevi apgrūtinājis ar jebkādu datu izpēti.
Nodokļi. Autors izplata maldīgu informāciju. Nodokļu slogs Latvijā ir gana augsts, īpaši tiem, kas pelna maz, jo nodokļus jau nemaksājam tikai no algas, bet arī no precēm, pakalpojumiem u.c. ikdenā būtiskām lietām. Gala rezultātā nodokļu slogs attiecībā pret ienākumiem ir liels. Jā, ja turi melno kasi, nodokļus nemaksā, tad arī paliek pāri kas vairāk, bet ar kaut vai 1000 EUR algu brutto cilvēks vairāk eksistē, nevis dzīvo.
Novērojama tendence, ka daži attaisno ar faktu ”bet valstij taču nav nauda”. Atbilde ir vienkārša – nauda ir, taču tā tiek ļoti slikti apgūta, izsaimniekota, izšķērdēta. Runa ir par vairākiem desmitiem, pat simtiem miljoniem EUR.
Varētu jau turpināt, bet diez vai ir tā laika vērts.
05/10/2018 @ 5:57 pm
“…Latvijā cilvēki nodzeras arvien vairāk un kļūst tikai sliktāk?…” – klau, a varbūt tiem cilvēkiem jābeidz dzert? Jāiet strādāt, maksāt nodokļus, lai savukārt būtu no kā maksāt citiem, kuri pelnījuši, pabalstus. Ko ne? Neienāk prātā? Valsts vainīga, ka kāds nespēj alkohola plauktam garām paiet? Tie ir tavi argumenti???
“…cilvēki maksājuši nodokļus visu mūžu…” Nu tā bezkaislīgi parēķinām šito visur piesaukto tēzi. Cik tad tie cilvēki samaksājuši tajos nodokļos? Kā visur stāsta, izteikti lielākai daļai ir minimālās algas. Tātad nodokļi tur ir ap simts eiro mēnesī. 1200eur gadā. 12000eur 10 gados. Par šiem 12 tūkstošiem pat pie lētākajām cenām sanāks 200 metri ielas. Viss! Nerunājot par pārējo, ko šis minimālās algas saņēmējs ikdienā tērē no sabiedriskā labuma. Jeb visi uzskata, ka es te tā neproduktīvi ķibināšos, kā nu man sanāks, vienmēr atradīšu piecus pamatojumus, kāpēc es nespēju, man nesanāca es nevarēju, bet valstij man ir jānodrošina perfekta vide, veselība, izglītība, pabalsti pie pirmās nepieciešamības, pensijas. Varbūt tad valstij jāsāk drukāt nauda un izsniegt cik nu katram sagribas?
Kaut kas mainīsies tikai tad, kad lielākā daļa cilvēku sapratīs elementāru lietu – katrs ir tiesīgs no valsts saņemt tikai tik, cik pats personīgi ir devis pretī. Ne centu vairāk un nekā citādi! Nespēji, nesanāca, biji par slinku, nepaveicās, nebiji īstā vietā, darba devējs nenodrošināja, pašam nebija ideju – sorry, žēl tevi, bet nav pārējiem jāizdara tavā vietā tavi neizdarītie dzīves darbi. Labāk otrādi – saspringsti tu, domā, plāno, radi, strādā, nopleni, uzturi sevi un palīdzi citiem.
“…Runa ir par vairākiem desmitiem, pat simtiem miljoniem EUR…” Kur tad viņi radušies, no to minimālo algu nodokļiem savākušies?? Vai uzdrukāti pa nakti?
Parādi, kur ir viens fakts tavā komentārā, ja reiz raksta autoram uzbrauc.
09/10/2018 @ 11:29 pm
+1000
04/10/2018 @ 7:07 pm
Ja iepriekšējiem rakstiem varēja piekrist, tad šis jau ir d!ršana!
Paskaidrošu, kāpēc:
Vismaz 50% iedzīvotāju izglītību ir ieguvuši LPSR, attiecīgi Latvijas valsts to nav apmaksājusi, tikai plūc augļus. Un vismaz 50% paši apmaksā izglītību – ieskaitot skolotājus un pirmsskolas iestāžu darbiniekus, kuru izglītība, ierēdņuprāt, pēkšņi bija kļuvusi nepareiza vai nepietiekama.
Par medicīnu – pasaki to māsām, kas strādā neadekvādi daudz stundas par neadekvāti zemu samaksu! Iespējams, ka LV ir sapirkta laba aparatūra, tomogrāfs katrā ambulancē – bet, kāda ir aparātu noslodze, un vai vispār ir kāds ir plānojis vajadzību pēc tiem?
Ja runājām par pensijām – ko valsts izdarīja ar miljardu no pensiju fonda? Kas notika ar prihvatizētajiem un izzagtajiem uzņēmumiem, par kuriem iegūtos līdzekļus tika solīts ieguldīt pensiju fondā?
Ja runājam par nodokļiem – absolūtajos skaitļos tie, iespējams, nav lieli. Toties tie ir neadekvāti lieli procentuāli!
Jā, mēs vairs negribam samierināties ar ZAZ, ja esam apmaksājuši vismaz Audi!
Mēģini savus pakalpojumus reklamēt bez tukšd!ršanas un demagoģijas!
05/10/2018 @ 6:14 pm
“50% paši apmaksā izglītību”- ilgi dzīvoju, bet nezinu nevienu, kur Latvijā pats apmaksātu savu pamatizglītību. Jeb atkal piesaucam pavisam citus argumentus? Pārlasi rakstu, par ko tad bija runa. Un pameklē cik ir bezmaksas budžeta vietas augstskolās.
” runājam par nodokļiem – absolūtajos skaitļos tie, iespējams, nav lieli” – nu re pats jau atbildēji, kāpēc viss nevar būt tik izcili kā Rietumeiropā. Redzi ja absolūtajos skaitļos – makā ir 1 eiro, tad tur ir viens eiro un tev nesanāk vakariņas par 10 eiro. Un nekas, ka procentuāli tas viens eiro ir puse no tavas algas. Gribi tādu pašu produktu kā vecajā eiropā, tad nekas cits neatliks kā maksāt tikpat. Un attiecīgi noplenīt tikpat.
Cik zināms, tad latvieši ir vienā no pirmajām vietām pasaulē pēc augstāko izglītību skaita uz 1000 iedzīvotājiem. Potenciāls ir, bet gribas realizēt nav. Izmācās, noliek diplomu plauktā un sāk kaut ko ķibināties. Un brīnās, ka ienākumi zemi. Jēga no izglītības, ja to nerealizē?! Pielieto savas apgūtās zināšanas, domā, radi, riskē, attīsties tālāk, meklē iespējas, kontaktus. Un būs. Ne visiem, protams, kādam tiešām nepaveiksies. Latvieši ir Laimes lāča gaidītāji. Nu tā – es te tā gaidīšu, jo ko tad nu es, man jau nesanāks…
04/10/2018 @ 8:14 pm
Piekrītu visam. Centīgam cilvēkam, kurš pats ir gatavs strādāt, bet nevis gaidīt kaut ko uz paplātes, Latvija ir lielu iespēju zeme, kur var samērā vel jaunībā sasniegt daudz ko tādu, kas nav iespējams “vecajās” Rietumu valstīs. Vispār tā ir visās jomās – problēma dažreiz ir ne tik daudz objektīvā realitāte, bet uztvere. Tiem, kam viss ir slikti, viss būtu slikti arī dzīvojot kā Vācijā. Tas visvairāk ir mentalitātes jautājums.
04/10/2018 @ 9:38 pm
Indexo sekotāju skaits aug, tāpēc laikam var tādus rakstus veidot…
labi, ka vismaz izvēlētie ETF labi strādā 🙂
Par rakstu:
1) Piekrītu komentāriem, ka vajag salīdzināt ar Eiropas valstīm un NVS
2) Piekrītu komentāriem, ka vasts neko nav devusi var izskaidrot ar tādām situācijām, kad nodokļu nauda aiziet tur, kur tā ir diez vai lietderīgi izmantota. Ja ziņās pasaka, ka pa 173 miljoniem euro nopērkam 4 helikopterus, tad arī man rodas sajūta, ka esmu apkrāpts.
Tad jau labāk pensionāriem pa 50 eur/mēnesī izsniegtu nekā helikopteri stāvēs noliktavā.
Tādus 170 miljonus noteikti, ka var katru gadu atrast, lai pieliktu 50 eur/m pensionāriem par ko viņi būs priecīgi, bet tajā pašā laikā ļaudis redzēs, ka netērējam naudu spēļmantiņām. Vai tiešām nu nekā nevarēja iztikt bez helikopteriem šogad, lai pieliktu penisonāriem 50 eur/m??? Bet cepuri nost valdības priekšā par aukstasinību un pakaļ* lī$anu “partneriem”.
07/01/2019 @ 11:40 am
Nopietni, tu domā, ka tie helikopteri stāvēs angārā? Atgādināšu, ka esošie jau ir novecojuši un primāri viņu f-as ir glābšanas darbi uz jūras un sauszemes, cietušo evakuācija, tad pazudušo personu meklēšana, ugunsgrēku dzēšana un ja nenotiek neviens no iepriekšējiem, tad militārām vajadzībām.
04/10/2018 @ 10:47 pm
Kārtēja reklāma INDEXO!
Kā sāka amerikāņi, ja jūs esat tāds gudrs, kāpēc tad jūs esat tāds nabadzīgs.
Ta arī ar Latviju, ja viss ir tik forši, kāpēc cilvēki brauc projām….
Latviju un Lietuva top valstis pasaulē ar samazinājušo iedzīvotāju skaitu. Top!!! Pasaulē!!! Tikai iedomājoties!!!
23/01/2019 @ 12:06 pm
Latviju un Lietuva top valstis pasaulē ar samazinājušo iedzīvotāju skaitu. Top!!! Pasaulē!!! Tikai iedomājoties!!!
————————-
Latvija un Lietuva ir arī starp tām valstīm pasaulē kam ir vienas no labākajām pasēm ceļošanai, pieeja bagātajam ES darba tirgum un ES (daudzviet) bezmaksas izglītībai.
Ukrainim vai krievam, lai varētu strādāt ES par melnstrādnieku, ir jāiet cauri 10 elles lokiem un arī tad bez garantijas ka tur tiks, jo darba tirgus viņiem slēgts. Pie mums pietiek biļeti uz Londonu nopirkt.
Un es arī nezinu ko man tur iedomāties. Tie cilvēki tāpēc nedzīvo sliktāk, ka ir izbraukuši no valsts. Citur viņi dzīvo bēgļu nometnēs vai nelegāli strādā ASV vai Eiropā par centiem, kamēr mums tādu problēmu nav.
04/10/2018 @ 11:01 pm
Es novērtēju to, kas mums Latvijā ir, un lielā mērā piekrītu šim rakstam. Un tomēr man reizēm uznāk dusmas par to, cik daudz naudas ir izkaisīts vējā. Ja mēs kā valsts korupcijas, nezināšanas un nevīžības dēļ esam sasnieguši tikai 50-60% no tā, ko varējām sasniegt kopš 1991. gada, vai par to būtu jāpriecājas? Es nezinu. Varēja būt sliktāk, bet varēja būt arī daudz labāk.
05/10/2018 @ 7:19 am
Par medicīnu mazliet – viss ir slikti un dārgi, rindas pie speciālistiem garas taču kad notiek REĀLAS ziepes, superdārgu operāciju veic tajā pašā dienā un jāmaksā ir tikai par “gultas dienām”. Reāls piemērs no dzīves – neatliekama sirds vārstuļa protēzēšana par ~150€ pacienta iemaksu. Tas, protams, ir dārgāk nekā ar sabtransu līdz Centrāltirgum pēc belaša, bet tomēr…
05/10/2018 @ 8:23 am
Ja jau Jums šķiet, ka Latvijas izglītība ir tīri tā neko, tad jāatgādina, kādas vietas Baltijas valstu nozīmīgākās universitātes ieņem pasaules universitāšu reitingā:
University of Tartu – 321. vieta
Vilnius University – 488. vieta
University of Latvia – 801.–1000. vietas
Tā ir vēl viena joma, kurā netiek veiktas vajadzīgās reformas.
11/10/2018 @ 12:45 pm
Šī reitinga metodoloģija nav perfekta. LU šajā reitingā ir saņēmis vērtējumu tikai vienā no piecām kategorijām – pasniedzēju un studentu attiecība. Turklāt lielākais uzsvars tiek likts tieši uz akadēmiskiem rezultātiem (akadēmiskā reputācija – 40% no visa vērtējuma) un tie visbiežāk neatspoguļo ietekmi uz darba tirgu. Piemēram, tam pašam QS ir arī absolventu nodarbinātības reitins, kurā LU ir priekšā gan Viļņai, gan Tartu. Cik šis reitings ir ticams un adekvāts ir cits jautājums.
06/10/2018 @ 8:02 pm
Formālā izglītība diemžēl nesniedz galveno – Garīgo Apgaismību – par cilvēka sūtību, Kosmisko Sūtību – kāpēc Dvēsele iemiesojusies uz Zemes…Un kurp tā dosies pēc fiziskā ķermeņa atstāšanas…
Man simpātiskas ir Bernāra Sordē idejas viņa grāmatā “Iespējamā Eiropa” (Mansards, 2014) un intelektuālajās meditācijās Da.zA. Prom no apokaliptiskā kapitālisma un finanšu verdzības – uz Jaunu laikmetu – Vitālās enerģijas un solidārās autonomijas lkmtu. Par to gana var uzzināt Googlē.
08/10/2018 @ 7:06 pm
zemā metama. Простите, у вас опечатка. В разделе об образовании.
10/10/2018 @ 9:51 am
Labi es patērējis laiku skaidrojot savas kropļotās un iluzorās vīzijas. Varēji kādai partijai sastādīt labāk runu 🙂 pretīgs raksts, vari omēm šito stāstīt panorāmā.
22/11/2018 @ 4:18 pm
Tiešām interesanti pēc kāda laiciņa to visu pārlasīt un pārdomāt. Lasot komentārus, paralēli saredzu senos teicienus par to ņaudētāju un dziedātāju pulkiem. Pārfrāzējot bībeles domu par to skatijumu no skatītāja acu gaišuma parāda to ko viņš(atvainojos, arī viņa) vēlās ieraudzīt, to arī saredz.
Es tiešām varu būt pateicīgs Latvijas valstij. Es jau 11. gadus esmu 2.gr.(tātad nestrādājošs) invalīds. Jā 129,64 mēnesī galīgi nav daudz bet es saku VISMAZ IR. Es esmu biji arī dažādos, Valsts apmaksātos, rehabilitācija pasākumos. Un es ar pateicību pieņemu to ko man dod un galīgi nav vērts sūroties un domāt par to, kā varēja būt ja būtu………. Jā dotajā laikā man īsti nav ko darīt, bet es varu domāt un tad es priecājos kaut vai par to ka esmu tagad paēdis, miera apstākļos sēžu pie sava datora, man ir interneta pieslēgums, varu(protu, atceros) ar to rīkoties, priecājos ka atradu šāda diskusiju iespējas ……kopumā ņemot es varu būt pateicīgs ka varu pats noturēt(daudz/maz) līdzsvaru, pārvietotie bez jebkādu palīglīdzekļu izmantošanas u.t.t. labi beigšu uzskaitīt :))) Tikai kopsavilkumā gribētu teikt ka neviens mēs nezinam kas rīt ar katru no mums var notikt. Tādēļ es ar pateicību pieņemu katru nodzīvoto dienu un pārlieku neaizraujos ar milzīgu “rītdienas” plānošanu. Es izmantoju bībelē izteikto domu, rītdienai pašai savu bēdu pietiks.
Es ļoti ceru ka manis teiktais palīdzēs kādam pārvērtēt savu dzīvi. Ar cieņu Normunds Ķīkulis
14/05/2019 @ 3:33 pm
Khm, reālajā dzīvē te un tagad ir absolūti pretēja situācija nekā te rakstīts. Pat kā reklāma varēja būt košāks raksts.
03/10/2019 @ 11:19 am
Kuram no Jums zināmajiem pensionāriem ir pensija 320 EUR??? Nāku no Latgales, pazīstu daudzus, t.sk. savus vecākus. Tas ir kosmoss lasīt tādas summas, jo realitātē ir daudz zemāk! Ja rēķināt vidējo, kur vienam 1000000 EUR un otram 100 EUR, tad varbūt savā ģenialitātē 320 EUR vidējo varat atrast.
Veselības aprūpe – bezmaksas? Esat bērnu vecāks? Ir paziņas, kas smagi slimo? Esat pats mēģinājis veikt izmeklējumu ar valsts kvotām pie atrastas kaites? Strādāju šajā jomā 5 gadus un aizgāju, jo nespēju šo murgu vairs noskatīties. Tur valda nauda. Hipokrāta zvērests ir tikko beiguša studenta arsenālā, vēlāk to visu diktē nauda, izmaksas, peļņa, par ”iepirkumu” sfēru nemaz nerunājot.
Tā varētu turpināt vēl un vēl.