Sveiki, Ērik!

Piedodiet, biju darbos un nebiju kādu laiku izgājis cauri komentāriem!

Nekur neesmu pazudis – esmu pārgājis no INDEXO valdes uz INDEXO padomi! Izmaiņas vēl nav reģistrētas uzņēmumu reģistrā, tādēļ nav arī mājaslapā. Lai gan vēl joprojām darbojos INDEXO labā, par izmaiņām komunicējām presē ar plaši izsūtītu relīzi, kas aizgāja, piemēram, šeit:

https://nra.lv/latvija/316595-pensiju-parvaldniekam-indexo-jauns-izpilddirektors-ilja-arefjevs.htm

Ar cieņu,

Toms

Tom, labdien,

Vai pareizi saprotu, ka esat aizgājis no Indexo? Ja tā, tad vēlējos jautāt, kādēļ šis fakts nav ticis attiecīgi nokomunicēts? Jautāju, jo tieši Jūs bijāt Indexo “seja” un daļēji arī iemesls, kādēļ daudzi cilvēki uzticēja savu otrā pensiju līmeņa kapitālu tieši Indexo.

Nav problēmu ar pašu faktu, ka esat mainījis darbavietu, bet gan ar komunikāciju, precīzāk, tās trūkumu.

Veiksmi turpmākajā darbībā!

Neko labu pateikt par Padomju Savienību nevaru, tikai dēļ tā, ka ”verhuska” ļāva izzagt valsti. Un neatļāva mazo biznesu, šuvēji, mēbeļnieki , maizes cepēji, un citi …. Par spīti tam, ka es neatbalstu KAPITĀLISMU , jo tas nav labakais instruments, kā pelnīt naudu, man tajā ir jādzīvo un jāstrādā, kas ir ļoooooti rupjš demokrātijas pārkāpums. Par ”nostaļģiju” piekrītu, jo tā ir un paliek tikai labās atmiņas, piemirstot absurdus un vahanāliju. Bet. Ar to arī manas pozitīvās uzslavas par godu Eiropai , it sevišķi, runājot par EIROPAS SAVIENĪBU. Tik daudz gudru vīru un sievu sēž un urbina degunus Briselē, ka vemt gribās. Kāda mēs Eiropas Savienība ? Bija Padomju Savienība, Iekavās rakstītais ir Eiropas Savienības piemērs, 1. nebija robežu ( līdzīgi ) 2. 15 valstis ( 28 valstis) 3. Nodokļi visiem vienādi ( no 0 – 75 aptuveni ( neadekvāta starpība) ) 4. Valsts TV un Radio ( gan , gan privātais(ar nekontrolējamu melu piesārņojumu) ) 5. Kriminallikums un citi likumi vienādi ( katastrofāli neatbilstoši ). Apmēram šāds salīdzinājums.

Tom,
Tavi sekotāji ļoti gaida Tavu viedokli par esošo ekonomikas situāciju pasaulē un Tavu redzējumu par šā brīža investīcijām. Priecāsimies par jaunu rakstu vai video blogu!
ar cieņu,
Jānis

Toties Kuba nav ziema un vispar ne ipashi labs piemers (ka salidzinat Junglepop saldejumu ar Ben&jerrys saldejumu)

Man ļoti ilgi bija uzskats, ka vārda brīvību nedrīkst ierobežot. Bet mums Latvijā ir specifiska situācija- puse iedzīvotāju nelasa un lāga nesaprot latviski. Viņiem nav ne jausmas, kas notika ar Latviju 1940. gadā, viņi svin padomju armijas dienu un 9. maiju, un viņiem vienkārši neeksistē tā informācijas telpa, kurā dzīvojam mēs. Un tāda Ždanoka vai Lindermans viņiem var iestāstīt visu ko, jo viņi uztver informāciju nekritiski. Pasaulē ir piemēri, kad mēdiji ir izraisījuši un atbalstījuši grautiņus un un terora aktus. Tagad Facebook ir katram, t.i., katram ir savs mēdijs. Jā, man joprojām riebjas doma par satura cenzēšanu, bet vai atļaut pilnīgi jebkādus melus un ļaunprātīgu dezinformāciju tomēr nav vēl bīstamāk?
Grāmata bija forša 🙂

Nav tā, ka lielākā nostaļģijas problēma un cēlonis ir vienas sabiedrības daļas nabadzība? Tu šodien, pāris gadus pirms pensijas, nevienam īsti neesi vajadzīgs, pensija arī tev neko diža nespīd, un vienīgā versija ir strādāt lielveikalā pie kases par atlīdzību, kas ir diezgan tuvu ar likumu noteiktajai minimālajai. Protams, ka tu lieliski atceries, ka, strādājot līdzīgu darbu padomju sistēmā, tu tomēr biji resoram pietuvināta un tādējādi diezgan svarīga persona. Tirgus ekonomika daļu sabiedrības (jā, ne to advancētāko, būsim godīgi) aizslaucīja aiz skatuves kulisēm. Tā ir realitāte. Visur, izņemot skandināvu pseidosociālismu.

Papildus tam pie mums vēl ir nacionālais faktors – pēckara mērķtiecīgās cittautiešu ievešanas sekas, kuras mēs vēl jūtam šodien. (neticat? palasiet nedaudz augstāk tādus andrejus). Atgādināšu, Igaunijā ir ap 1/4 cittautiešu, Lietuvā zem 10%. Pie mums kaut kādi 30-40%. Nu nesaprot viņi, ka impērija beigusies. Patiešām beigusies. Bet nostaļģija paliek. Loģiski un saprotami. Bet tas viss beigsies ar paaudžu maiņu, ja vien austrumu kaimiņa mediju mēslumašīna nesaskalos smadzenes tādiem andrejiem un viņu pēcnācējiem, kā tas jau, izskatās, ir noticis.

Grāmatu nopirku, izlasīju. patika. Bija patīkami LV valodā palasīt notikumus kas risinās eksotiskā vidē, vienlaikus saprotot, ka šī vide ir ļoti ļoti realistiska.
Bija daži ieblidumi un goofi par saturu un tēliem, bet to publiski nerakstīšu 🙂 Varu autoram PM.

Paturpinot topiku par to cik pieņemam ir vispārēja kontrole – atbilde būtu, ja tas atbilst valsts interesēm.
Tomēr slidens un nedefinējams ir kas tad ir “valsts intereses”. Ja valsts ir tās pilsoņi – tad attiecīgi pilsoņu, vairākuma intereses.

Protams, padomju represijas bija skarbākas par šīsdienas Latvijas represijām – to taču neviens neapstrīd. Bet tas nenozīmē, ka šīsdienas Latvijā notiekošā cilvēku vājāšana par viņu uzskatiem un paustajiem viedokļiem ir neeksistējoša vai nenozīmīga problēma, kuru var ignorēt tiktāl, kāmēr nenonākam atpakaļ pie cita totalitāra režīma.

Attiecībā uz atbildību par vārdiem – nē, krimināltiesiskā izpratnē tai nav jābūt, kāmēr šie vārdi neapdraud citu cilvēku dzīvību, veselību, utt. Nekādai atbildībai par viedokļu izteikšanu, kuriem vairākums nepiekrīt, nedrīkst būt. Ja Jūs varat norādīt uz kaut vienu Lindermana vai Aleksejeva izteiktu viedokli, kurā ir kāda Krimināllikuma panta sastāvs, es labprāt to redzētu.

Lūdzu, ko nozīmē represijas: https://www.youtube.com/watch?v=XtyQXC5OB94

Kā arī “vārda brīvība” neatbrīvo no atbildības.