Vai daudz pelna tikai zagļi?
Šis raksts sākotnēji tika publicēts žurnālā Klubs.
Esmu daudz rakstījis par fenomenu, kas grauj Latvijas valsti – mūsu tendenci ignorēt sasniegto kopš padomju laikiem un sūdzēties, ka pie mums viss ir slikti. Šodien pievēršos citai īpatnībai, kura pavisam reāli bremzē Latvijas attīstību. Tendencei uzskatīt, ka visi pelnošie ir zagļi vai krāpnieki.
Kā daudzas vaimanoloģijas izpausmes, šī tendence visvairāk nodara pāri pašiem vaimanātājiem – bet tā kaitē arī apkārtējai sabiedrībai.
Jā, Latvijā netrūkst zagļu, krāpnieku un “izsaimniekotāju”.
Jābūt aklam, lai to neredzētu. Sāksim ar šobrīd aktuālajām transporta iepirkumu shēmām, maksātnespējas afērām, banku afērām, radošajiem 90-to gadu “prihvatizētājiem”, ar “draudzīgajiem” tiesnešiem utt. utml.
Ja lietojam korupciju kā aptuvenu vispārējās blēžu masas indikatoru, Transparency International savā indeksā mūs ierindo 41. no 180 vietām (jo augstāk, jo mazāk korupcijas). Indekss – kurš gan parāda uztveri par korupcijas klātbūtni, ne faktisko korupcijas līmeni, kuru izmērīt ir grūti – mūs ierindo tālu aiz tādām valstīm kā Dānija un Jaunzēlande, tālu arī aiz Igaunijas, kā arī dažas pozīcijas aiz Lietuvas. Tajā pašā laikā esam plecu pie pleca ar Spāniju un priekšā ne tikai lielākajai daļai post-padomju valstu, bet arī tādām valstīm kā Dienvidkoreja, Grieķija un Itālija.
Saraksts neapšaubāmi nav precīzs, bet zināmu priekšstatu sniedz. Tātad – pie mums ir blēži, vairāk nekā parasti Rietumvalstīs, mazāk nekā parasti pārējā pasaulē.
To, ka sadzīvojam ar blēžiem, neviens neapstrīda.
Tomēr pieslēgsim nedaudz loģiku.
“Daudzi pelnošie ir zagļi un krāpnieki” nenozīmē “Visi pelnošie ir zagļi un krāpnieki.”
“Daudzi pelnošie ir zagļi un krāpnieki” nenozīmē pat “Lielākā daļa pelnošo ir zagļi un krāpnieki.”
It īpaši, ja tu definē “pelnošais”, kā “cilvēks ar top 10 % vai top 1 % algas līmeni”.
Pēc CSB datiem, 2018. gada jūnijā 127 tūkst. cilvēki jeb 14 % strādājošo saņēma bruto algu virs 1’500 EUR. No šiem cilvēkiem trešdaļa strādā valsts sektorā, bet divas trešdaļas privātajā sektorā.
Šis algas līmenis jau Delfu komentāros izsauks sašutumu. Tomēr mēs runājam par 14 % sabiedrības. Atļaušos apgalvot, ka lielum lielais vairums šīs grupas ir – ja ne svētie – tad godīgi un strādīgi cilvēki.
11 tūkst. cilvēki jeb 1,3 % strādājošo saņēma 4’000 EUR+.
Ceturtā daļa no šiem cilvēkiem strādā valsts sektorā, pārējie – privātajā biznesā.
Kāds ir tavs instinkts, dzirdot šo algas līmeni? Vai arī tu pieņem, ka šādu naudu maksā vien blēžiem, krāpniekiem un ielikteņiem?
Es varētu strīdēties, ka tā nav. Stāstīt piemēru pēc piemēra par augsti apmaksātiem profesionāļiem, kurus pazīstu:
- uzņēmumu vadītāji, kuru atalgojums atspoguļo plašas industrijas zināšanas, drosmi rīkoties un biznesa rezultātus,
- augsti kvalificēti speciālisti, kuri ar savām prasmēm Eiropā vai ASV jau rīt varētu pelnīt 2x vai 3x vairāk,
- valsts iestāžu vadītāji, kuri ar visu savu lielo algu varētu saņemt 25 % vairāk privātajā sektorā, ja vien nebūtu savas jomas entuziasti,
- jaudīgi pārdevēji un projektu vadītāji, kuri atnes uzņēmumam reālu peļņu un par to saņem kompensāciju,
- utt. utml.
bet šodien tas nav mans mērķis.
Ja tava reakcija uz šādu algu līmeni ir – krāpnieks! – tad aicinu pārdomāt, kādu dzīvi tu pats vēlies.
Amerikāņu psihologi ir norādījuši uz svarīgo atšķirību starp “growth mindset” un “fixed mindset”.
“Growth mindset” vai “izaugsmes pasaules skatījuma” piekritēji uzskata: viņi var sasniegt praktiski jebko, tikai smagi jāstrādā, sevi jāattīsta, jāmeklē iespējas un jācīnās par tām.
“Fixed mindset” vai “fiksētā pasaules skatījuma” piekritēji uzskata: dzīvē tev ir dots tas, kas tev ir dots – talants, radi, pazīšanās – un tas arī nosaka tavu veiksmes līmeni.
Pētījumi rāda – cilvēki ar izaugsmes skatījumu tiek daudz tālāk. Katra vilšanās vai neizdošanās tiem ir izaicinājums cīnīties sparīgāk un sasniegt savu.
Tikmēr cilvēkam ar fiksētu skatījumu vilšanās vai neizdošanās tikai norāda – man nav īstā talanta, ģimenes vai pazīšanās, lai sasniegtu mērķi, tādēļ labāk padoties.
Ticēt, ka labi maksā tikai zagļiem un krāpniekiem, ir šaut sev pašam kājā.
Ja tu sev iestāsti, ka visi pelnošie ir nonākuši savā vietā dēļ pazīšanās vai blēdniecības – un ja neviena ministra rados tev nav – tad kādas ir tavas izvēles iespējas?
Atliek vien pašam kļūt par blēdi – vai arī turpināt sēdēt nabadzībā.
Ja mēs to sev iestāstām nācijas līmenī, tad kļūstam par nabagu un korumpēties-gribētāju sabiedrību.
Ja vēl gāzīsi savu indi Delfu komentāros un soc-tīklos, tad vilksi līdzi purvā arī apkārtējos.
Kādēļ lai jēdzīgs cilvēks ietu politikā, ja zina, ka no pirmās dienas viņu “apkakās” kā korumpantu un valsts izzadzēju?
Kādēļ lai augsta līmeņa speciālists strādātu valsts sektorā, ja zina, ka viņu nozākās kā krēsla sildītāju un parazītu?
Vai ziņa – “visi krāpjas, Latvijā tas ir normāli” – ir tas, ko no bērnības gribam iepotēt nākotnes uzņēmējiem un vadītājiem?
Es personīgi pazīstu vairākus augsta līmeņa vadītājus, par kuriem ar lielu pārliecību varu teikt – līdz sirdij labi cilvēki, kuri varbūt nav perfekti, bet vienmēr mēģina rīkoties pēc sirdsapziņas, ētiski un ievērojot likumu. Katru reizi, kad viņi parādās portālos, virsū gāžas “sūdu lavīna”.
Ja esi viens no “uzbraucējiem”, ko tu ar to centies panākt?
Ja mēs noticam, ka arī godīgi un strādīgi cilvēki var labi pelnīt, tad mums atveras acis.
Cilvēks, kurš tic savai spējai pelnīt, pasauli uztver citādāk.
Viņš pēta veiksmīgos ap sevi un analizē, kā viņi nonākuši līdz saviem sasniegumiem. Viņš ir atvērts iespējām un saprātīgam riskam.
Pats galvenais – viņš nepārtraukti attīstās un meklē izaugsmes iespējas, jo apzinās – par to vien, ka esi jauks cilvēks, lielu algu nemaksā. Attīstoties viņš ceļ gan savu, gan valsts labklājību.
Ir divi veidi, kā Latvijā pelnīt daudz.
Jā, krāpnieka, blēža un “blata” ceļš bieži strādā. Neapšaubāmi. Par to neviens nestrīdās.
Ja negribi iet šo ceļu, tad tev ir jākļūst reti vērtīgam – un jāmeklē tos, kas par šo vērtību ir gatavi maksāt. Lai saņemtu top 10 % vai top 1 % atalgojumu, tev jābūt top 10 % vai top 1 % prasmēs, strādībā un/vai drosmē (parasti vajag vismaz divus no trim).
Bet vispirms – tev ir jānotic, ka arī godīgs cilvēks Latvijā var labi pelnīt!
Esmu izveidojis mājaslapā sadaļu “Finanšu bootcamp“. Brīvā laika man ir maz, bet dažkārt izraujos novadīt šo semināru par personīgajām finansēm kādā uzņēmumā. Ja tavam kolektīvam šī tēma ir aktuāla, uzmet aci!
30. janvāris, 2019 @ 2:41 pm
Es strādāju IT sektorā un saņemu virs 4`000 EUR (bruto). Lielākā daļa no kolēģiem arī saņem ap šo ciparu. Neesam krāpnieki, bet gan 1) profesionāļi savā jomā; 2) deficīts darba tirgū. 🙂
Bet tajā pašā laikā jūtu, ka sabiedrībā tēma “nauda” vai “alga” ir tabū temats. Kādas tev domas par to? Vai mums nevajadzētu būt caurspīdīgākiem šajā ziņā, lai mainītu sabiedrības priekšstatu par “bagātnieks – krāpnieks”?
30. janvāris, 2019 @ 3:08 pm
Es domāju, pirmais solis uz to jau ir sperts. Darba sludinājumos darba devējam tagad jānorāda plānotā alga savam darbiniekam.
1. februāris, 2019 @ 2:07 am
Un kāda ir jūsu rentabilitāte uzņēmumā?
8. februāris, 2019 @ 11:19 am
Neesmu M, bet arī strādāju IT uzņēmumā un saņemu (salīdzinoši) lielu algu. Nezinu precīzus ciparus, bet spriežot pēc tā, kāda alga man ir piedāvāta kā kontraktoram, tad uzņēmums par manu darba stundu saņem 3 – 4 reizes vairāk.
30. janvāris, 2019 @ 3:29 pm
“To, ka sadzīvojam ar blēžiem, neviens neapstrīda.” – Pēdējais “a” lieks!
“Jā, krāpnieka, blēža un “blata” ceļš bieži strādā. Neapšaubāmi. Par to neviens nestrīdās.” – Tas ir TIK ACĪMREDZAMI? Ir kādi augstas ticamības piemēri? Es saprotu, ka klāt, visticamāk, neviens nebūs stāvējis, bet nodemonstrēt ticamu loģisku ķēdīti (“Kad X tika siltā vietiņā pateicoties skolasbiedram Y, izmantojot kopīgā paziņas Z izstrādāto krāpniecisko shēmu”)?
30. janvāris, 2019 @ 11:09 pm
šofera dēls? valsts amatpersonu padomnieki/asisteni? visi lielie valsts+pašvaldību iepirkumi sākot ar armiju, vilcieniem, rigas satisksmi līdz Siguldas ielu asfalta un sporta centra projektam?!!
30. janvāris, 2019 @ 4:57 pm
Paldies par rakstu. Varu padalīties ar brīnumu – iekomentēju DELFI rakstā par pašmāju rūteru ražotāju Mikrotik, ka malači un vairāk tādus, un mani neviens neapkakāja.
30. janvāris, 2019 @ 6:16 pm
Cēlonis ir ka daudzi nespēj sev, kur nu vēl publiski atzīt, ka viņiem ir labi kā ir. Ka negrib patiesībā vairāk, jo tas prasītu mainīties un attīstīties, kas ir grūti un nepatīkami. Vēlas vairāk par to pašu, neko vairāk pretī nedodot. ja tā vaidēšana un skaušana nebūtu būtisks komponents šādu cilvēku masu komforta līmeņa noturēšans instrumentu arsenālā, varbūt arī atrastos enerģija arī vairāk penīt, vai vismaz atzīties ka vienkārša, mierīga strādnieka dzīve ir viss ko viņi vēlās, ar akcijas pelmeni, alu un TV vakarā un nemaz nav jāsauc citi par zagļiem, vai jāgrib vairāk, lai justos labi.
30. janvāris, 2019 @ 6:20 pm
Raksts būtu ideāls, ja būtu ielikts aktuālais grafiks par algu līmeni Latvijā 😀 lai zinātu vai esi TOP50%, TOP10% vai TOP1% 😀
Bet vienalga.. paldies par rakstu 😉
8. februāris, 2019 @ 11:20 am
To taču vienmēr var CSB aiziet apskatīties.
30. janvāris, 2019 @ 7:44 pm
Manā paziņu lokā nav teju neviena melnstrādnieka, lielākā daļā ir labi speciālisti savā jomā, kuri ir “izēduši ne vienu vien zemes vezumu” un pierādījuši sevi, attiecīgi pelna 3000+.
Manā FB ir arī pāris tādu, kuri regulāri aicina uz protestiem un manifestācijām – tie visi bez izņēmuma ir cilvēki, kuri neko īpašu nemāk un negrib darīt, bet naudu saņemt grib. Tiem tad arī visi šķiet blēži.
30. janvāris, 2019 @ 11:06 pm
Nu nu, nejauc 4000eur bruti algu ar Daudz! Daudz pelna tie kas iecasho 100000++ eur gadā caur IIN 20% režīmu vai pat caur koruptīvām vai pvn shēmām!! ne jau tie, kas sañjem 4k, tas jau nav tas 1%!!
1. februāris, 2019 @ 1:47 am
Piekrītu!
Vai uzņēmējs, kas ietur 80% varku uz darbinieka nav zaglis?!
12. februāris, 2019 @ 9:35 am
Tā ir vēl viena Latvijas sabiedrība, pārlieka vēlme ”pelnīt daudz”. Uzsvars uz ”pelnīt”. Es kādreiz gribētu satikt cilvēku, kura mērķis dzīvē ir piem. lai cilvēki pēc viņa nāves saziedo un uzliek viņam pieminekli Rīgas centrā vai kurš gribētu izveidot inovatīvu uzņēmumu… vai uzrakstīt visā pasaulē lasītas grāmatas. Un tad jau tā nauda nāks arī tāpat. Bet visiem vajag konkrētus ciparus, tas ir viss kas interesē. Tāpēc arī esam, kur esam. Primārais mērķis ir saraust eiro.
Es pelnu ap 1100 eiro uz rokas mēnesī, bet nekas manā dzīvē nemainītos ja es pelnītu 10k vai miljonu pa mēnesi, jo mani nesaista skatīšanās uz cipariem. Mans mērķis ir izdarīt kaut ko paliekošu, pie kā es arī strādāju. Un ja man tas izdosies, tad pelnīšu es arī vairāk un tie cipari paši par sevi būs. Bet no 10 miljonu laimesta loterijā mana dzīve īpaši neizmainītos – jā, es varētu pirkt ekskluzīvas lietas un dzīvot pa kūrortiem, bet tas būtu tas pats, kas cūku no kūts ievest Rīgas pilī pie galdiem. Tas nemaina to faktu, ka tu esi cūka. Lai tu nebūtu cūka, tev reāli dzīvē kas nozīmīgs arī ir jāizdara.
31. janvāris, 2019 @ 7:02 am
Labs raksts un gribētos, lai Latvijā vairāk cilvēki aizdomājas par šo…
Mani ienākumi ir 10k+ NETO mēnesī. Latvijā. Visi nodokļi nomaksāti.
Ja grib, tad var. Vajag tikai rakt.
31. janvāris, 2019 @ 4:32 pm
Man parasti patīk domāt caur “pievienotas vērtības” prizmu, proti, kāds tad īsti ir pienesums konkrētajam darbiniekam, amatam. Un ja palūkojas jau pieminētajā info, ka 1/3 algu saņēmēju virs Eur1500 ir valsts sektorā, jau vien liek matiem sacelties stāvus. Nē, nevis par algas lielumu, bet gan proporciju, sen jau būtu privātajos kantoros, ja kāds viņus ņemtu ar 25% piemaksu. Tad vēl pieplusojam visādus valsts kapitāla valdes locekļus, kuru “pievienotā vērtība” ir reizi mēnesī uzlikt parakstu uz sapulces protokola, un ir pilnīgi skaidrs no kurienes rodas rakstā minētie aizspriedumi.
Nenoliedzami, ir daudz godīgi strādājoši cilvēki, kuri tik tiešām nopelna savas algas, bet atkal problēma ir proporcijās. Mazākā daļa spēj sabojāt lielākās daļas labākos nodomus…
Kā reizi nesen lasīju šo, ir par ko aizdomāties: http://www.miesnieks.com/2018/10/nenoslikt-pasu-ambicijas.html
1. februāris, 2019 @ 2:04 pm
Raksts(no linka) – kā naglai uz galvas par daudzām lietām.
8. februāris, 2019 @ 11:27 am
Mazajā Latvijā valsts sektors ir liels darba devējs, tāpēc tāda proporcija nemaz nepārsteidz. Paskatījos CSB, sabiedriskajā sektorā strādā ~20%, valdības sektorā vēl ~20%.
12. februāris, 2019 @ 9:25 am
Es esmu novērojis to pašu, ironiski gan, ka, izņemot laukos, vairāk pie cilvēkiem kas saņem virs 1000 eiro neto Latvijā – par to palīdzēšanu, kaimiņu pazīšanu u.t.t. Tas nāk komplektā ar darbu, kur tevi neizdzen un finansiālo drošību, kad tev ir laiks interesēties par ko vairāk kā tikai par galu savilkšanu kopā. Tā izpratne ir līdzīga, pats esmu dzīvojis Zviedrijā, citi vēl kaut kur. Citi ir Erasmus bijuši u.t.t. Nav jau tā, ka Latvijā relatīvais paēdušais izsalkušo nesaprot. Bet rokas nolaižas redzot cilvēkus, kuri ir padevušies. Kuriem jau 30 gadus te visi zog un visu ir izzaguši, kamēr citi ir uzbūvējuši mājas un uzaudzinājuši bērnus.
Kā tas nākas, ka es tajā pašā strādnieku ģimenē uzaudzis 90tajos varēju tikai sapņot, ka kādreiz lidošu pāri okeānam, strādāšu labā darbā kaut kur ārzemēs u.t.t. un man tas viss ir. Kamēr ir cilvēki, kas joprojām ir palikuši turpat kur bija, 0 attīstības…
1. februāris, 2019 @ 6:54 am
Man ir 27, šobrīd uz rokas nopelnu 2.7k -2.8k mēnesī. Uzskatu, ka tas nav daudz, un esmu dusmīgs uz sevi, jo gadus 4 savas darba dzīves esmu pamatīgi izčakarējis, nodarbojoties ar muļķībām, un ticot brīnumam. Pagãjuši 2 gadi kopš izlēmu dzīvi ņemt savās rokās, joprojām nožēloju, ka to nedarīju ātrāk, lai gan domas par to bija regulāri. Attiecīgi, mans ienākumu līmenis ir ok, bet vienalga par maz, lai piepildītu savas vēlmes un atbalsītu tuviniekus. Tā kā jābeidz vaimanāt un tikai jādara!
2. februāris, 2019 @ 11:26 pm
Ķebli?! Tu strādā LV? Ja jā, tad lūdzams pasaki sfēru/nozari? Es arī varu to kejus sākt pelnīt kaut rīt, bet ne LV… Kaut kā ļoti gribas tos kejus dabūt kabatā katru vakaru esot mājās! Paldies par atbildi! Ja nu sanāk atbildēt!
1. februāris, 2019 @ 1:44 pm
Jā, tā ironija jau ir tajā, ka tie, kuri praktiski visus turīgos sauc par blēžiem, paši tomēr arī grib būt turīgi – tātad sanāk, ka paši grib būt blēži. Patiesībā tas parāda, kādā sabiedrības daļā uzturās šie vaimanātāji. Ja reiz visi apkārt blēži, tad laikam ne tajā vietā atrodies. Tie, kas tādus neredz sev apkārt ir izvēlējušies ar ko dzīvē būt kopā.
2. februāris, 2019 @ 7:02 pm
Labs raksts, vienīgi rakstīts caur prizmu, ka alga būtu vienīgais ienākumu avots. Būtu informatīvāk redzēt kādi ir top 1% ienākumu, nevis top 1% algas.
5. februāris, 2019 @ 10:45 pm
Good point!
4. februāris, 2019 @ 7:00 pm
Raksts ir puscaurspīdīgs. Pie tiem pelnošajiem % ir pieskaitīti valsts sektora naudas atmazgāšanas ielikteņu algas. Tā sauktie padomnieki u.t.t.
Par pelnīšanu bez blēdīšanās. Jā to var izdarīt un apsveicu, kam tas izdodas. Tikai mulsina viens tāds dīvains fenomens…. kad direktore lūdz atnākt uz vecāku dienu pastāstīt bērniem par profesijām, tad ir divu veidu gadījumi – 1. Pelnu labi, viss rullē, bet nedrīkstu stāstīt kā nauda nāk. 2. Strādāju interesanti, pēc izglītības, tikai kauns teikt cik saņemu. Iespējams ka ir 3.variants, kuriem viss kārtībā bet uzspļaut uz bērnu attieksmi šajā jautājumā, jo padsmit gadu laikā nevienu veiksmes stāstu skolas klasē neesmu dzirdējis…
Par “Visi nodokļi nomaksāti”. Te arī sākās. Man ir pazīstami uzņēmumi, kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību, katrus 4 mēnešus dibina dažus jaunus mikrouzņēmumus un visi nodokļi nomaksāti.
Es pats esmu mācoties mārketingu taisījis uzņēmuma 18 mēnešu finanses uz papīra. Kā jums liekas cik daudziem no 30 cilvēkiem sanāca pozitīva bilance ? Absolūti nevienam ! Tad tika veikti pārrēķini – produkts maksāja 2 x vairāk, kā tirgus vērtība, pircēji pie kases no 8,00-18,00 u.t.t.
Ar šo visu negribu teikt, ka nav iespējams uzbūvēt pelnošu biznesu, bet līdz šim Latvijas tirgū īsti tādu neesmu redzējis. Exportam jā. Neturiet sveci zem pūra un nosauciet bez Mikrotika vēl kādu !
5. marts, 2019 @ 9:07 am
Nekādas shēmas es neizmantoju. Un jā, protams, uzņēmums 100% ir vērsts uz eksportu (un tā tas tika domāts jau pašā sākumā – es gribu maksāt normālas algas saviem darbiniekiem, nevis izbraukt uz kaut kādu marginālu maržu darbojoties Latvijā un maksājot minimālās algas utt).
Strādāt eksportam un dzīvot Latvijā – tā ir ideāla formula un es nesaprotu, kapēc tik maz jauno uzņēmumu uz to neiet bet taisa mistiskas kafejnīcas un piparbodes Latvijā un pēc tam sūkstās par lieliem nodokļiem, darbiniekiem kuri negrib strādāt par minimālo utt. A kapēc vispār taisi tādu biznesu, ja viņš pašos pamatos ir FAIL???!!!
10. februāris, 2019 @ 10:18 am
Attiecībā uz 1,5k un 4k pelnošajiem, kuri parādās statistikā (tātad, ir nomaksājuši nodokļus) daļai sabiedrības varētu būt tīri cilvēciska skaudība. Ar “labi pelna tikai blēži un zagļi”, manuprāt, saprātīgs cilvēks domā keksu, kuram pieder (vai pat tieši nepieder) uzņēmums ar 20k gada apgrozījumu, bet tā autoparkā ir 100k vērts auto (vai pat vairāki). Un šādi tipi met ēnu uz tiem, par kuru 4k algām nodokļi ir nomaksāti- un viņiem tad arī tiek delfu mēsli, jo, atšķirībā no keksa ar dārgo auto, viņi ir redzami-:))
18. februāris, 2019 @ 5:15 pm
Strādāju IT izstrādes jomā. Dzīvoju Latvijā, savs uzņēmums, strādāju viens ar ASV uzņēmumu / uzņēmumiem kā kontraktors. Algā sev izmaksāju valsts minimāli prasīto, pārējo dividendēs, maksājot nodokļus. Daļa naudas paliek uzņēmumā alternatīviem projektiem. Pārāk neiespringstot sanāk kādi 10000 USD bruto jeb līdz 7000 eiro neto (virtuāli rēķinot, ja viss atlikums tiktu izmaksāts dividendēs). Tas gan ir ar 20 gadu pieredzi, tonnām “apēsta sāls”, smagu darbu vairākos startupos, spēju risināt problēmas, nevis stulbi kodēt to, ko pasaka, bet izstrādāt no līdz to, ko īstenībā vajag. Ja iespringtu, tad varētu “izspiest” vairāk. Bet gribās arī ko citu padarīt dzīvē 🙂