Izklausās prātīgi. Es gan uzskatu, ka ieguldīt Bitcoin ir “asymetric bet”, ko vislabāk darīt ar ieguldījumiem, kuru zaudēšana neietekmēs tavu nākotni. Kas zin – pēc 4 gadiem tie iespējams jau būs ieguldījumi, kas kaut ko var ietekmēt un vēl pēc 4 gadiem… Paņemt, kā apdrošināšanu tā teikt.

> Manā skatījumā nav saprātīgi nodarboties ar spekulāciju, un arī šis ir spekulācijas gadījums – mēģināt uzminēt, vai bitcoin atņems tirgus kapitalizāciju zeltam.

Ieguldīt Bitcoin ir savā ziņā līdzīgi, kā ieguldīt daudzsološā startupā. Cenas izaugsme arī ir līdzīga šāda uzņēmuma vērtības pieaugumam, bet riski pastāv.

Manā skatījumā nav saprātīgi nodarboties ar spekulāciju, un arī šis ir spekulācijas gadījums – mēģināt uzminēt, vai bitcoin atņems tirgus kapitalizāciju zeltam. Varbūt atņems, varbūt neatņems. Tā ir nākotnes pareģošana; šībrīža cenas jau atspoguļo pašreizējo tirgus minējumu par nākotni, tādēļ nav pamata uzskatīt, ka vidēji to izdosies darīt veiksmīgi. Vienreiz vari uzminēt pareizi, bet cilvēks, kurš kārto savu finanšu saimniecību uz spekulācijas bāzes, ilgtermiņā vilsies, turklāt daudz nelietderīgi stresos.

Mana ieguldīšanas filosofija ir nespekulēt par nākotni, bet ieguldīt plaši un ar zemām izmaksām aktīvu kategorijās, kur ilgtermiņā peļņa veidojas uz pierādīta ekonomiskā dzinēja pamata (ja arī īstermiņā ir daudz spekulācijas – kā, piemēram, akciju gadījumā). Tad tev nav jāvelta dzīve stresam par to, vai spekulācija izdosies, bet vari pelnīt kopā ar pasaules ekonomiku un veltīt savu laiku un enerģiju lietderīgākām nodarbēm nekā tirgus kustību zīlēšana.

Tā ir pieeja, ko pats piekopju un kurai līdz dziļumiem ticu, tādēļ nekā cita manā blogā neparādīsies. Tie, kuri spekulē, mēģina prognozēt dažādu aktīvu cenas kustības un uz to nopelnīt, visticamāk ilgi nebūs mana bloga lasītāji, jo mums ir pilnīgi atšķirīgs skats uz dzīvi un finansēm.

> Tas ir straw man arguments.

Es tikai norādu, ka raksts ir paviršs izpētes ziņā. Es nestrīdos par to, ka ieguldījums Bitcoin atšķiras no ieguldījuma akcijās.

> Saprātīgi ilgtermiņa ieguldījumi ir tādi, kuriem ir apakšā kārtīgs ekonomisks dzinējs

Man šķiet tu pielieto pārāk šauru definīciju terminam “saprātīgs ilgtermiņa ieguldījums”.

> Pat, ja bitcoin aizstātu zeltu, tas nebūtu saprātīgs ilgtermiņa ieguldījums

Vai ieguldīt aktīvā, kura cena ar lielu varbūtību nākamos desmit gadus būtiski pieaugs (jo tas atņems tirgus kapitalizāciju zeltam un citiem ieguldījumiem) ir nesaprātīgi?

Jā, tas ir savādāk, kā ieguldīt akcijās, bet ņem vērā to, ka akciju cenu kāpumam pamatā liela daļa ir spekulācija par to nākotnes cenu, nevis uzņēmumu peļņa. Tas, protams, nav nekas jauns, bet to it sevišķi labi ir ilustrējis COVID-19 laika akciju tirgus. Līdz ar to arī šeit arī ir iespējami lieli vērtības zudumi.

Tas ir straw man arguments. Es neapgalvoju, ka bitcoin ir muļķības (zināms pielietojums neapšaubāmi ir, lai gan, manuprāt, daudz ierobežotāks, nekā tiek piesolīts). Es norādu, ka tas ir spekulatīvs aktīvs, nevis saprātīgs ilgtermiņa ieguldījums. Saprātīgi ilgtermiņa ieguldījumi ir tādi, kuriem ir apakšā kārtīgs ekonomisks dzinējs un kuru gadījumā ir pamats uzskatīt, ka tas turpinās pelnīt un pelnīt kaut gadu desmitus vai gadsimtus (kā, piemēram, ir pamats uzskatīt akciju tirgus gadījumā – jo ir runa par ieguldījumi biznesā, kas balstīts cilvēku darbā).

Pat, ja bitcoin aizstātu zeltu, tas nebūtu saprātīgs ilgtermiņa ieguldījums (zelts arī nav saprātīgs ilgtermiņa ieguldījums, bet spekulatīvs aktīvs. Tā cena gadsimta laikā vien tur līdzi inflācijai, bet svārstības šajā periodā bijušas milzīgas, ar ilgiem krituma un ilgiem kāpuma periodiem. Zeltam arī nav apakšā reāla ekonomiska dzinēja – cilvēka darba vai izdomas – bet viss balstīts cerībā, ka pieprasījums kāps, bet piedāvājums būs ierobežots).

Kopumā man šis raksts atgādināja finansista Ģirta Rungaiņa viedokli un viņa teikto Latvijas Radio diskusijā par Bitcoin: “Šie ir tādi nišas, margināli pasākumi. Un es saku – krāpniecība, zādzība, noziedzība, naudas atmazgāšana – tas ir tas ar ko jums jāasociējas šai lietai”.

T.i. it kā gudri cilvēki, bet paši neredz savus aizspriedumus (bias) un šo aizspriedumu dēļ nav gatavi pa īstam izpētīt, paskatīties no perspektīvas – “OK, bet ja nu Bitcoin VAR aizstāt zeltu un vēl vairāk?”

Tā vietā ir jau gatavs viedoklis: “Bet nav jāiedziļinās argumentos, lai zinātu, ka izgudrojums ir muļķības.”.

Dan Morehead, John Burbank, Mark Yusko, Dan Tapiero, Mike Novogratz, Stan Druckenmiller, Paul Tudor Jones, Alan Howard, Raoul Pal – kas Tom ir tas, ko tu zini, bet šie makro ekonomisti nezin?

P.S. neaicinu nevienu šobrīd pirkt. Manuprāt, Bitcoin cenā drīzumā varētu būt gaidāma īslaicīga turbulence.

Paldies! Tas ir slavens teiciens par finanšu tirgiem, es neesmu autors 🙂 man arī patīk.

“Tirgus spēj būt neracionāls daudz ilgāk nekā tu spēj palikt maksātspējīgs.” – man ļoti patika šis teikums.

Prieks lasīt Tavus darbus!

Sveiki…
Kad Mārtiņa beķerejā tantuks ieslēdz elektrisko cepeškrāsni un no mīklas rada garšīgus pīrādziņus…
KRIPTO MURGS paterē tik daudz elektrības cik Argentīna.
Pīrādziņš ir pievienotā vērtība..
Kripto šādu vērtību nav un nebūs..
Grēta Tūnberja noteikti raud….

“Teorētiski – tiek pārdalīta pasaules esošā bagātība bitcoin turētāju labā.”
Praktiski cilvēk mīļais, praktiski…

He he. Es sev datorā excelī ierakstīju 10triljoni. Tagad esmu pārdalījis pasaules bagātību sev par labu.

Ko tieši tie kriptovalūtu turētāji ir atņēmuši reālajiem bagātniekiem, kuriem pieder reālas rūpnīcas, noliktavas ar precēm, īpašumi???
Uzģenerējuši sev paralēlu virtuālu bagātību? Kā viņi to domā tērēt? Uz kā rēķina? Uz to kripto īpašnieku kuri būs zaudētāji.

Par spekulatīvo treidingu – Personiski nācās piedzīvot kā uzņēmumā (liels, starptautisks un ražošanas), kur strādāju tērauda cenu spekulāciju dēļ mums nācās ciest zaudējumus (samazinātu peļņu), kad 2-3 mēnešu laikā cena uzlēca bez pieprasījuma pieauguma un viens cenu izmaiņu no skaidrojumiem bija spekulācijas. Izejvielu tirgū pēc būtības vajadzētu darboties tikai izejvielu piegādātājiem un patērētājiem.

“Bļaušana” par BTC kā spekulatīvu rīku, no manas puses būtu, jo BTC evanģēlisti sludina to kā nākamo Atnākšanu un, ka tagad visi būs kriptomilijonāri un vispārēja utopija. Piekrītu (arī Tomam), ka Forex ir tāds pats ļaunums. Par morālo un egoistisko pusi – nav viegla tēma.
Lasīju IR rakstu par Aigaru Kesenfeldu jauno Latvijas zeltu, kas ar ātrajiem kredītiem ir nopelnījis ļooti daudz. Bizness amorāls un sabiedrībai atklāti kaitīgs, bet Aigars saka, ka vainīgs nejūtas un tikai godīgi izmanto biznesa iespēju. Mana sākotnējā doma bija, ka Aigars=ļauns. Bet, ja Aigars būtu izvēlējies “pareizo” izvēli un nesākt ātros kredītu biznesu, tad noteiki būtu kāds cits pacēlis šo neizmantoto iespēju un beigās rezultāts būtu tāds pats. Un pēdējais jautājums, ja es būtu viņa vietā un redzētu šo iespēju uz citu nelaimi (sagraut dzīves) kļūt pasakaini bagātam – vai es to izmantotu?