Par zeltu un sudrabu, tas ir domāšanas veids. Ja tavu aktīvu vētība izteikta sudraba un/vai zelta gramos ir pieaugusi, tad investīcijas ir bijušas pareizas. T.i nevis zelta un sudraba vērtība “lēkā”, bet lēkā bezseguma “naudas” cena zelta vai sudraba izteiksmē.

Uzreiz minēšu, ka neesmu padziļināti pētījis šo fondu un noteikti nevaru veikt nekādas rekomendācijas vai dziļi objektīvi izvērtēt. Taču pirmais iespaids ir tāds, ka šis izskatās daudz labāks par lielo vairumu fondu, ko Latvijā izplata bankas. Pāris pārdomas:

– izmaksas LV kontekstā ir zemas. Ja pats pērc ETFus, tad LV ieguldītāji gan var MSCI World fondus iegādāties ar izmaksām ap 0.12 % gadā un sociāli atbildīgos msci world fondus ar izmaksām ap 0.20 % gadā. Taču starpība nav milzīga un 0.3 % gadā ir daudz, daudz labāk nekā tipiskie banku piedāvātie produkti.

– Cik saprotu, fonds nepieturas pie konkrēta ilgtspējīgu ieguldījumu / sociāli atbildīgā indeksa (arī MSCI šādus indeksus piedāvā), bet izmanto pats savu pieeju (msci world + pašu interpretācija par ilgtspējīgiem ieguldījumiem). Es parasti dotu priekšroku fondam, kas seko indeksam, jo pašdarbība palielina risku, ka aktīvā pārvaldīšana negatīvi ietekmē atdevi. Bet nav tā, ka šis faktors man liktos ļoti kritisks.

Tiem, kuriem nav iespējas pašiem apgūt ETF ieguldīšanu, potenciāli šis varētu būt interesanti. Bet, vēlreiz, tas ir pirmais iespaids un šī nav rekomendācija.

Sveiks! Swedbank nesen sācis piedāvāt savus Robur fondus, piemēram, Swedbank Robur Access Edge Global, kas seko MSCI World Net indeksam. Gribēju vaicāt, vai 0,3% pastāvīgās izmaksas šajā gadījumā ir samērīgas? Nepieredzējušam investoram piedāvājums šķiet diezgan vilinošs un ērts.

Sveiki!

Par šo konkrēto grupu neko neesmu dzirdējis, tādēļ nevaru komentēt.

Protams, ja jaunieši gūst pirmos iespaidus par finanšu tirgiem no forex vai cita veida spekulācijas, tas nav forši, jo ar laiku un sāpīgu pieredzi viņiem visticamāk izveidosies iespaids, ka ieguldīšana vien tāds kazino ir un ka jāturās pa gabalu. Tas ir labākajā gadījumā (ja nekrīt azartā un neizveidojas dārga atkarība, kas var vilkties līdzi gadiem ilgi).

Liels paldies par rakstu! Ceru, ka līdz šim rakstam nonāks arī kāds no ‘TPR Latvia’ jauniešiem. Mani pārsteidz, cik daudz vienaudžu iesaistījušies šajā piramīdshēmā.

Jau pēdējo gadu strauji aug šī “kustība”, kur jaunieši apvienojas (tas, protams, apsveicami) un māca cits citam investēt iekš FOREX. Ir nācies satikties ar dažiem no šiem cilvēkiem un viņi, protams, domā, ka ir atklājuši ko jaunu un tūlīt apspēlēs visu pasauli. Tajā pašā laikā, minimālā mēneša maksa ir 90 eiro un dažiem ‘membershipiem’ pat 300 eiro, turklāt nauda aiziet māteskompānijai ‘Kuvera’, kas jau vienreiz 2015. gadā ir veiksmīgi izgāzusies un tagad tikai nomainījusi nosaukumu.

Labprāt dzirdētu tavas domas – vai tu atbalsti šādas ‘jauniešu iniciatīvas’? No mana skatupunkta ir tā:

1) vieni zaudējumi jau ir garantēti – vismaz 90 eiro mēnesī;
2) kā jau minēji, vidējais aritmētiskais forex tirdzniecībai zem nulles.

Neskatoties uz to, šīs grupas dalībnieki gada laikā mērāmi jau n-tajos desmitos un strauji aug. Kas, tavuprāt, varētu būt pie vainas? Sapnis pēc ātras, lielas naudas? Nepietiekamā finanšu izglītība? Vai kāds cits iemesls? Varbūt tomēr, lai mācītos, ir jāapdedzinās?

Vorens Bafets iesaka gan, kur ieguldīt, tāpat kā virkne Nobela prēmijas ekonomijā laureātu – tie ir indeksu fondi. Buy and hold ilgtermiņā.

Starp opcijām un akcijām ir milzīga starpība. Plikas opcijas vidējā gaidāmā atdeve ir nulle (pēc komisijām – nedaudz negatīva), jo tās ir derības par cenu kustību. Otrā pusē ir tirgus dalībnieks, kas rūpīgi rēķina cenu, pie kuras tas paliks pa nullēm vai nedaudz nopelnīs. Akciju vidējā gaidāmā atdeve ir (stipri) pozitīva, jo tas ir reāls ieguldījums uzņēmumā.

Par tiem 24 % (ilgtermiņā noteikti mazāks procents), kas pelna – problēma ir tajā, ka šie 24 % no perioda uz periodu uzticami neatkārtojas, jo pētījumi rāda, ka nav konsekventas sistēmas, kā būt to 24 % veiksmīgo starpā. Lai gan ir lietas, kas gandrīz noteikti Tevi atstās zaudētājos, nav sistēmas, kas statistiski pacels Tavu gaidāmo atdevi virs nulles. Tu vidēji neizrēķināsi gudrāk par lielajiem spēlētājiem, kas ir pareizā cena. Tā ir veiksmes spēle. Tāpēc arī parastam ieguldītājam tur nav ko līst.

Tas pats stāsts, kas ar opcijām, ir ar forex – gan vēl sliktāk. Pētījumi rāda, ka Tu vari varbūt iemācīties “mazāk slikts”, bet kopējā statistika ir diezgan pārliecinoša – lielais vairums zaudē naudu, un nav uzticamas sistēmas, ka būt pelnošam ilgtermiņā. Tādēļ retail forex arī ir veiksmes spēle, ko nedrīkst nopietni ieteikt cilvēkiem. Jebkas cits ir pašapmāns vai ķeršana uz muļķi.

Nevajag arī jaukt “ir ekonomiska vērtība” ar “rada ekonomisko vērtību”. Gan zeltam, gan opcijām, gan kripto IR ekonomiskā vērtība, bet tie NERADA ekonomisko vērtību tā kā cilvēki ar savu darbu un izdomu. Veiksmīgam ilgtermiņa ieguldījumam ir jārada jauna ekonomiskā vērtība, savādāk tā ir spekulācija (ka citiem gribēsies nopirkt vairāk un būs ierobežots piedāvājums).

Es, veidojot savus rakstus un atziņas, balstos tirgus pētījumos. Mans viedoklis šeit ir tādā mērā, ka uzskatu, ka ieguldītājiem jābalstās datos un faktos, neviens “viens džeks man stāstīja, cik labi ir pelnīt ar opcijām” vai “es pazīstu džeku, kurš labi pelna ar forex”.

P.s. To, ka NĪ vidējam cilvēkam ar mazu kapitālu nav ideāls ieguldījums, es uzsveru regulāri, tādēļ arī mans uzsvars uz indeksu fondiem. Savukārt pieminētais auto piemērs – ja doma ir “nopirkt un cerēt, ka cena kāps”, tā ir vienkārši riskanta spekulācija. Bet ja doma ir “nopirkšu, prasmīgi salabošu / sakopšu un pārdošu”, tad tas ir vien paveids no 3 minētajām labajām investīcijām – ieguldījums biznesā, šajā gadījumā privātajā biznesā, kur vidēji var sagaidīt pozitīvu peļņu no savām prasmēm un darba.

Sveiks Tom,

Pieļauju, ka manu komentāru nepubliskosi, jo izteikšos ļoti kritiski, lai arī uz Delfu līmeni nenolaidīšos – apsolu.

Kāpēc nedz Warren Buffet, nedz Peter Lynch teiks cilvēkam, kur konkrēti ieguldīt naudu? Jo neizdevies padoms ir grūti piedodams.

Kāpēc es tā saku? Tāpēc ka eksperti un labi žurnalisti nekad neizsaka viedokli par to, ko citiem vajadzētu darīt. Ja cilvēks ir nolēmis ieguldīt naudu – 5, 1000 vai 1M€ – tam nevajag bezpersonisku padomu, tam vajag faktus! Faktus ir jāsakārto – tas rakstā ir saprotami izdarīts. Tomēr Tev nešķiet, ka vērtējumu par šiem faktiem ir beigās jāizdara lasītājam pašam?

Ko es konkrēti domāju:
Cilvēkam, kas saprot tā tehnoloģiju, liksies Tavs viedoklis par Cryptocurrency nesaprorams, jo tam nav faktuāls pamats. Reālā USD inflācija pret Bitcoin izaugsmi ir pretstati, kādi lielāki nav iespējami. 21. gs. cilvēkam vismaz minimāli būtu arī jāsaprot vismodernākās ekonomiskās attīstības.

Pretēji: Zelts/Sudrabs cilvēkam, kam digitalizācija nav jēdziens, būs taustāma un saprotama vērtība. Turklāt retumam parasti atrodas pircējs.

Nekustāmie īpašumi visbiežāk ir pārvaldāmi visefektīvak ar jur. personas starpniecību – tas nozīmē, ka tas prasīs laiku, zināšanas un papildus sākotnējus izdevumus. Vai cilvēkam, kam mēneša beigās 100€ paliek investīcijām būs laika pēc darba, pēc ģimenes, pēc hobijiem utt. ar to nodarboties?

Latvijā daudzi 25-40 gadīgi vīrieši jūsmo par “behām”. Kas būtu domājis, ka labi kopts auto varētu būt konkrētajiem cilvēkiem saprotams investīciju objekts? Tiesa, tikai pārdodot mīļoto vāģi, var realizēt peļņu.

Opcijas ir spekulācija, bet uzņēmu daļas ir kas labāks? Uz ko pamatojās opcijas un futures? Opcija ļauj īpašniekam pirkt 100 akcija par konkrētu cenu – tas ir ļoti reāls un pieejams instruments cilvēkam, kas vēlas ar lielu (bet irobežotu) risku ieguldīt maz naudu. Tātad ļoti specifisks riska profils – 76% retail investori zaudē naudu šajos tirgos – bet kas ir ar pārējiem 24?

Par Forex ir jāuzsver, ka tas ir ļoti pieejams tigus, kuru var efektīvi izmantot. Turklāt, nodrošinot likviditāti valūtas tirgū, nevarētu teikt, ka tam nav pievienotas vērtības.

Cilvēkam ir jāizskaidro visas iespējas un to plusi un mīnusi. Cik naudas vajadzēs, cik laika nāksies ieguldīt, cik lielam riskam būs pakļauta investīcija, par kādiem laika sprīžiem ir runa, cik varēs nopelnīt? Noteikti nav tikai 3 īsti investīciju objekti, bet katram varbūt ir kādi trīs piemērotākie.

Ja šos faktorus, pēc kā cilvēks var veiksmīgi savām vajadzībām izvēlēties investīcijas, būtu saprotami un kodolīgi izklāstīti, es ieteiktu Tavu blogu savām paziņām tālāk. Šobrīd es tikai varu draugiem skaidrot, ka šeit var lasīt galvenokārt viedokli, nevis faktuāli pamatotus padomus.

Ar cieņu,
Max

Par to, kur un kā veidot ilgtermiņa ieguldījumus (primāri caur indeksu fondiem), es tieši šeit blogā pakāpeniski rakstu! Šeit jau ir daudz raksti, zem sadaļas ieguldīšanas pamati:

https://www.tomskreicbergs.lv/2020/10/09/celvedis-toma-bloga/

un drīz būs aizvien vairāk! Strādāju arī pie jauna treniņa par to, kā tieši praktiski sākt ieguldīt.

🙂 algas gan Latvijā aug daudz straujāk nekā 3 % gadā! Turklāt tieši zemo ienākumu galam visstraujāk.

Pēdējo 5 gadu vidējās darba algas pieaugums ir 6.7% gadā, 10 gadu – 6.1 % gadā, 15 gadu – 8.2 % gadā. . . no gada uz gadu to vienkārši nejūt, bet laika gaitā izmaiņas dramatiskas (pirms 15 gadiem vidējā alga bija 350 bruto).

un kuri tad ir tie ilgtermiņa ieguldījumu tirgi?
Nav man 10 tk uzkrāti, bet nu kaut kas ir – un varētu arī atlicināt 10% no algas. Kur un kā var uzsākt tos ieguldījumus?

P.S. Alga Lavijā nepieaug vidēji par 3% gadā – Maximas pārdevējas to var apliecināt (tiesa gan – viņas arī nav Tava bloga mērķauditorija), bet kopā – ļoti optimistisks skats

Man arī tā kādreiz likās – ko var no tiem santīmiem sakrāt! Ja sāc ar 10K EUR un pelni tur 500-1000 EUR gadā, liekas sīkums. Bet man pirmajos darba gados viens kolēģis uz to pavēra acis un sāku skatīties pavisam citā rakursā.

Pieņemsim, Tev ir tie paši 35 gadi. 10K EUR uzkrāti. Teiksim, Tu pelni 10K EUR neto gadā, katru gadu alga pieaug 3 %, savukārt katru gadu Tu 10% no algas ieguldi. Līdz pensijas vecumam 30 gadi. Pieņemsim, vidēji nopelni 7 % gadā (tas ir par dažiem procentiem mazāk, nekā 1972-2020 perioda attīstīto tirgu rādītājs 9 % gadā).

Šajos gados nopelnīsi darbā 475K EUR, bet tirgos 152K EUR (peļņa, neskaitot ieguldīto pamatkapitālu). Attiecīgi tikpat, cik 9 darba gados. 9 gadi dzīves. . . man liekas diezgan nopietni.

Ja ienākumi ir augstāki un vari atlikt 20% no algas – kas vadošākos amatos ir pilnīgi iespējams – tad tirgū jau pelnīsi tikpat, cik 15 darba gados.

Jā, sākumā tās summas liekas vien tāds sīkums. Bet ja vari konsekventi atlikt naudu daudz gadus un efektīvi pelnīt kopā ar tirgu, tu ietaupi gadus vai gadu desmitus darba. Turklāt jo ambiciozāks cilvēks, jo vairāk pelna, jo lielāku daļu var atļauties ieguldīt un jo spēcīgāks ir šis “multiplier” efekts.

Man šo pirmo reizi izskaidroja viens baņķieris, kurš savos 60 gados bija karjeras laikā nopelnījis tikpat daudz tirgū kā no algas. . .

P.s. 7 % gadā var likties nereāli, skatoties šībrīža tirgus valuācijas. Ja ieguldītu lielu summu šībrīža tirgus situācijā, tad patiešām es drīzāk sagaidītu 5-6 % gadā 30 gadu laikā. Tomēr jāatceras, ka runa ir par pakāpenisku ieguldīšanu nākamo 30 gadu laikā, gan pīķos, gan bedrēs, tādēļ es gaidu, ka lielākā daļa laika peļņa būs līdzīgāka vidējajam vēsturiskajam rādītājam 9% gadā attīstītajos tirgos (10 % gadā ASV). Un arī pie piezemētākiem peļņas procentiem kopā efekts sanāk pamatīgs.

🙂 es par šo tik izvērsti, jo man tas liekas ļoti svarīgi – daudzi (arī es kādreiz) neaizdomājas par efektu, kas veidojas tirgū daudz gadu laikā. . .