Tikai trīs uzticami ieguldījumu veidi?
Akcijas. Valūtas. Zelts. Sudrabs. Opcijas.
Kad es 2007. gadā kā zaļš gurķis nonācu Volstrītā, man griezās galva no peļņas iespējām, par kurām stāstīja kolēģi. Gados jaunie, agresīvie investīciju baņķieri riskēja ar savu naudu, tirgojoties ar dažādiem finanšu instrumentiem. Dažkārt ar sajūsmu, citreiz depresijā tie stāstīja, ko pirkuši, ko pārdevuši, cik pelnījuši un cik zaudējuši.
Padsmit gadus vēlāk mani vēl joprojām izbrīna, cik daudzi finansisti ne tikai stāsta klientiem pasakas par ieguldīšanu, bet paši šīm pasakām tic.
Finanšu krīze mani iebaidīja, tādēļ pats spekulācijā neielaidos. Tā vietā lasīju Džeku Boglu, Bērtonu Malkielu un citus gudrus vīrus, lai saprastu, ko tad īsti par efektīvu ieguldīšanu saka reālie tirgus rezultāti. Noskaidroju, ka pastāv tikai trīs lielas ieguldījumu kategorijas, kas sevi ir pierādījušas laika gaitā. Pārējais ir spekulācija.
Turklāt praktiski jebkuru riskantu spekulāciju ir viegli “atkost”, ja vien māki uzdot vienu jautājumu.
Žēl, ka šo jautājumu nezina ne tikai dažs labs Volstrītas tirgonis, bet arī miljoniem cilvēku visā pasaulē, kas dedzina savu naudu tādās izklaidēs kā forex un opcijas.
Jautājums ir vienkāršs – kā es pelnīšu?
Uzstāj uz atbildi, ko sapratīs desmitgadnieks. Katram izdevīgam ieguldījumu veidam pamatā ir vienkārša loģika.
Kāpēc?
Piedod, bet tu neesi īpašs.
Ja tev ir zināms par kādu ieguldījumu iespēju, to zina miljoniem citu visā pasaulē. Lai ilgtermiņā jums visiem nodrošinātu pozitīvu atdevi, labam ieguldījumam atkal un atkal jārada vērtība, kas mērāma miljardos un triljonos eiro.
Šāds dzinējs ir iespējams tikai viens – cilvēks ar savu darbu un izdomu. 8 miljardi pasaules iedzīvotāju, kuri strādā, pūlas, pelna naudu, un dalās ar investoriem ar daļu no savas peļņas.
Aktīvs, kuram pamatā nav cilvēka darbs un izdoma, var būt izdevīgs ieguldījums gadiem ilgi, ja pieprasījums pēc tā aug (piemēram, iesaistās arvien jauni ieguldītāji) un līdz ar to aug arī cena. Tomēr bez jaudīga ekonomiska dzinēja šāds ieguldījums tikai pārdala pasaules bagātību, nevis to vairo. Tā jauda ir ierobežota – tas nevarēs ilgtermiņā nodrošināt lielisku peļņu (tādu, kas ir daudz lielāka par inflāciju).
Peļņa nerodas no tīra gaisa.
Riskantie, spekulatīvie ieguldījumi atkrīt.
Apskatīsim vairākus populārākos pēc kārtas.
Valūtas un opcijas – tīrs kazino
Šeit ekonomiskā dzinēja nav.
Ja tu spēlē forex jeb valūtu tirgū, tu deri, ka valūta kustēsies vienā virzienā. Kāds cits der, ka tā kustēsies pretēji. Vidējais rezultāts nulle. Pēc komisijām – negatīvs. Turklāt nepastāv uzticama sistēma, kā vairāk uzvarēt nekā zaudēt.
Ar opcijām detaļas ir daudz sarežģītākas, bet loģika līdzīga. Tirgus statistika (pēc tirdzniecības komisiju ieturēšanas) vienmēr būs pret tevi.
Protams, atradīsies veiksminieki – tāpat, kā kazino. Taču labāk nespēlēt.
Zelts – metāla klucis
No kurienes lai metāla klucis gadu desmitu pēc gadu desmita radītu jaunu ekonomisko vērtību triljonu eiro apmērā? Ieguldītājs zeltā paļaujas nevis uz reālu ekonomisku pamatojumu, bet uz spekulāciju, ka pieprasījums pēc zelta kāps ātrāk nekā piedāvājums.
Jā, zeltam ir bijuši fantastiskas peļņas periodi – piemēram, pēdējie divdesmit gadi. Ir arī smagu zaudējumu periodi – piemēram, iepriekšējie divdesmit gadi. Bet gadsimta un ilgākā griezumā tādi fiziski ieguldījumi kā zelts un sudrabs parasti vien nosedz inflāciju (vai nedaudz vairāk).
Zelta cena dolāros pēc inflācijas. Reālais pieaugums 1.2 % gadā kopš 1915. gada.
Avots: macrotrends.net
Ja šie ieguldījumi būtu zema riska, ar nelielām cenu svārstībām, arī nosegt inflāciju nebūtu slikti. Realitātē šie ir riskanti, svārstīgi ieguldījumi. Paskatieties kaut grafikā periodu starp 1980. un 2000. gadu.
Kripto – spekulatīvs rīks ar īstermiņa potenciālu
Par šo jau nesen rakstīju. Var jau būt, ka kriptovalūtas kļūs plaši izmantotas un, piemēram, bitcoin cena nostiprināsies augstā līmenī. Varbūt nē. Tas ir svarīgi īstermiņā spekulācijas rezultātam, bet ne tik nozīmīgi ilgtermiņā.
Kripto pats par sevi nerada ekonomisko vērtību. Ja arī bitcoin kļūtu par tādu pašu “vērtības uzkrājēju” kā zelts, labākajā gadījumā tas nozīmētu vēl X gadu uzrāvienu. Tomēr agri vai vēlu uzrāviens apsīks. Nav jāpēta bitcoin algoritmi (ražošanas grūtības palielināšanos utt.) vai jāiedziļinās sarežģītās kripto shēmas, lai to paredzētu.
Mūžīgais dzinējs nepastāv.
Peļņa nerodas no nekā. Miljoniem pasaules iedzīvotāju gadu pēc nebeidzama gada nekļūs vien bagātāki un bagātāki tikai tādēļ, ka tiem pieder kāda kriptovalūta. Ticēt kam tādam ir pašapmāns.
Tad kas ir trīs uzticamie ieguldījumu veidi?
Visi trīs ir vienkārši un pat desmitgadniekam saprotami. Īstermiņā arī tie var būt riskanti un spekulatīvi, bet ilgtermiņā tie vienmēr ir nodrošinājuši labu atdevi.
Pirmais – nekustamais īpašums
Loģika elementāra. Astoņi miljardi cilvēku visā pasaulē strādā, pelna naudu, un daļu no saviem ienākumiem atdod sava mājokļa (un biroju ēkas) īpašniekam.
Īstermiņā NĪ cenas mēdz strauji augt un tikpat strauji arī krist. Statistika rāda, ka ilgtermiņā NĪ cenu pieaugums vidēji nosedz inflāciju (plus vēl nedaudz).
Balstīts uz Bank of International Settlements datiem.
Savukārt īpašuma izīrēšana ir “saldais krējums”, kas jau rada reālu un diezgan labu peļņu.
“Maziem” ieguldītājiem NĪ tirgū ir arī būtiski mīnusi:
- Pelnīt ar NĪ ir darbietilpīgi (pirkt un pārvaldīt dažus dzīvokļus ir samērā neeefektīva laika pavadīšana, ja tu esi labi apmaksāts profesionālis vai biznesa īpašnieks);
- Ir grūti sadalīt risku pa īpašumiem un reģioniem.
Tādēļ maziem ieguldītājiem bieži ir izdevīgāk ieguldīt akciju tirgū. Tomēr NĪ kā ieguldījums ir strādājis tūkstošiem gadu un turpinās strādāt vēl ilgi.
Otrais – aizdevumi
Arī šeit loģika ir elementāra. Miljardiem cilvēku – privātpersonu, uzņēmumu darbinieku, nodokļu maksātāju – ikdienā strādā un ar saviem ieņēmumiem sedz savus, sava uzņēmuma, savas valsts parādus.
Kvalitatīvi aizdevumi vēsturiski nav bijis augsti ienesīgs ieguldījumu veids. Lai pelnītu daudz vairāk par inflāciju, aizdevējam jābūt gatavam riskēt ar zemākas kvalitātes aizņēmējiem. Tomēr saprātīga aizdošana gadu tūkstošiem ir bijis viens no uzticamākajiem veidiem, kā vairot savu bagātību.
Protams, tā kā šobrīd visā pasaulē valda zemas procentu likmes, aizdošanas pievilcība ir ievērojami zemāka nekā citos laikos.
Trešais – bizness
Uzņēmumu vadība un darbinieki diendienā pūlas, rada vērtību un pelna. Ieguldītāji uzņēmumu akcijās saņem daļu no šīs peļņas.
Jā, atsevišķam uzņēmumam var neveikties. Jā, ir kāpumi, burbuļi un krīzes. Tomēr, kamēr pasaule turpina griezties, tikmēr ieguldījums biznesā ilgtermiņā vidēji dos pozitīvu atdevi.
To arī rāda vēsture. Par spīti pasaules kariem, recesijām un depresijām, tieši ieguldījums privātajā biznesā ir bijis lielākais pasaules bagātības dzinulis pēdējo gadsimtu laikā.
Balstīts uz datiem no “Triumph of the Optimists” (Dimson, Staunton, Marsh)
Atdeve 5-7 % gadā pēc inflācijas ir izcils ilgtermiņa sasniegums. Tas reāli ne tikai aizsargā naudu no inflācijas, bet dubulto tās vērtību 10 līdz 14 gadu laikā.
Protams, arī akciju tirgū ir jārēķinās ar krīzēm un zaudējumu periodiem. Tomēr tas ir ieguldījums pasaules ekonomikā – apakšā ir pavisam reāls ekonomiskais dzinējs. Ieguldītājs akciju tirgū var rēķināties, ka ilgtermiņā tirgus būtiski vairos katra viņa nopelnītā eiro pirktspēju.
Nav kāds no šiem trim? Uzmanies
Daļa manu Volstrītas kolēģu – spekulantu – apdedzinājās finanšu krīzē un spekulācijai meta mieru. Tomēr citi turpināja ticēt, ka atliek vien atkost “īsto sistēmu” un veiksme būs rokā. Ceru, ka pa šiem gadiem viņi nav zaudējuši pārāk daudz naudas.
Arī Latvijā daudzi tic brīnumam. Diemžēl man ik pa brīdim raksta lasītāji, kuri spēlējuši ar forex vai opcijām un apdedzinājušies. Daudzi ir pārliecināti, ka spēle pati par sevi ir izdevīga. Problēma esot tajā, ka šie nepareizi spēlējuši.
Vairāk priecājos par tiem lasītājiem, kas devuši ziņu, ka mani bloga raksti un treniņi palīdzējuši izvairīties no lamatām. Ceru, ka šis raksts palīdzēs vēl kādam.
Izvēlēties veiksmīgus ilgtermiņa ieguldījumus patiesībā nav grūti. Ja iemācīsies uzdot jautājumu – kā es pelnīšu? – tad spekulatīvo produktu pārdevēji zaudēs ietekmi pār tevi. Un ieguldīšanā tev veiksies labāk, nekā dažam labam augsti apmaksātam Volstrītas censonim!
Ja raksts patika, pieraksties jaunumiem zemāk.
Uzmanību – pieraksties arī, ja jau saņem manus e-pastus. Lai sakārtotu juridiskās nianses, drīzumā es sūtīšu e-pastus tikai no sava uzņēmuma konta (satura kvalitāte nemainīsies!). GDPR dēļ iepriekš dotās piekrišanas zaudēs spēku.
Atvainojos par neērtībām.
Atruna: Šis ir izglītojošs materiāls. Nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos pastāv risks zaudēt naudu. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam.
17/02/2021 @ 2:24 pm
Pēdējā laikā gan nevarētu teikt, ka akciju cena nav spekulatīva un ārkārtīgi svārstīga. Pat ļoti lielas farma kompānijas ar simtmiljardu kapitalizāciju var nodrošināt tādus amerikāņu kalniņus, ka maz neliekas. Reizēm tas ir kāds paziņojums presē, kam ar reālo kompānijas vērtību nav ne mazākā sakara, bet akcijas svārstās divciparu skaitļos dienas laikā. Kā Trampa tvīti. Bet ilgtermiņā, protams… Bet nopelnīt jau visi grib īstermiņā, ne ilgtermiņā. Ar NĪ nav tik viennozīmīgi – pavisam noteikti 2006.-2007. gadā būvētu māju pat šodien varētu pārdot tikai ar zaudējumiem, pat ne par pašizmaksu… Teorija jau rakstā ir pareiza, bet praksē burbuļi un kāpumi/kritumi ievieš ļoti lielas korekcijas arī “drošajās” investīcijās.
17/02/2021 @ 2:39 pm
Pavisam noteikti! Tie, kas lasa manu blogu plašāk, zina, ka ļoti daudz esmu rakstījis tieši par burbuļiem un krīzēm un to, kas ir īstermiņš un kas – ilgtermiņš. Tai skaitā brīdinājis nepaļauties, ka NĪ vai akciju cenas vienmēr tikai kāps.
Šajā rakstā vairāk fokuss uz to, kurās ieguldījumu kategorijās vispār fundamentāli gaidāma pozitīva ilgtermiņa atdeve pēc inflācijas. Bet pēc šī komentāra nedaudz piekoriģēju pāris teikumus, lai skaidrāk norādītu uz īstermiņa riskiem, paldies!
17/02/2021 @ 2:28 pm
Par investīciju un spekulāciju definīcijām piekrītu. Par zeltu un sudrabu – īsti nē. Cik zināms, tad Zelts un Sudrabs jaui izsenis ir kalpojuši par naudu cilvēkiem. Tam ir vairāki iemesli. Līdzko valdības noņem nost zelta/sudraba piesaiti, tā agrāk vai vēlāk šī valūta pazūd no zemes virsas. Vēsturiski ir aizgājušas nebūtībā vairāk kā 160 dažādas valūtas. Tamdēļ, es ieteiktu skatīties uz zeltu/sudrabu ne kā investīciju peļņas gūšanai, bet kā investīciju nopelnītā saglabāšanai ilgtermiņā.
17/02/2021 @ 2:42 pm
Paldies par kārtējo izglītojošo rakstu. Vai ieguldījumi piem. bērnu nākotnē, privātos portfeļos vai pensijas 3.līmenī, kas ļauj arī atgūt daļu no ieguldīta kapitāla (nodokļu atmaksa no VID) nav uzskatami par vēl vienu ieguldīšanas veidu?
17/02/2021 @ 2:47 pm
Labs jautājums! Rakstā fokuss ir uz lielajām aktīvu kategorijām, kurās vispār var ieguldīt. 3. pensiju līmenis, uzkrājošā apdrošināšana un citi instrumenti arī iegulda šajās ieguldījumu kategorijās (pamatā akcijās un obligācijās).
Attiecīgi rakstā aprakstītais process ir veids, kā saprast – vai aiz produkta, ko man piedāvā, ir jēdzīgs ieguldījums, vai arī darīšana ar kaut kādu spekulāciju. Iepakot jau var daudz un dažādos veidos, bet fundamentāli – bizness, aizdevumi vai nekustamais.
17/02/2021 @ 4:13 pm
Paldies, par rakstu.
Visas pieņemamās aktīvu kategorijas lielā mērā progresu pēdējo 100 gadu laikā sasniegušas globālā patēriņa pieauguma rezultātā. Šobrīd redzam, ka globālais patēriņš ir jāpārstrukturē uz ilgtermiņā strādājošiem izejmateriāliem.
Kādas ir Tavas domas par zaļo tehnoloģiju un sociāli atbildīgajiem inestīciju fondiem. Vai ir vērts sākt ierobežot savu investīciju portfeļa izvietojumu, lai koncentrētos uz ilgtspēju?
17/02/2021 @ 4:31 pm
Man grūti paredzēt, kas tieši būs ienesīgāks nākamo 10-20 gadu periodā, bet no pilsoniskās atbildības perspektīvas par to ir vērts domāt. Vēl nesen to nebija viegli ieviest praksē, bet pēdējos gados parādās aizvien vairāk zemu izmaksu indeksu fondu, kas ļauj atlasīt ieguldījumus arī pēc ilgtspējas kritērijiem. Un lielie pārvaldītāji kā BlackRock arī izdara diezgan skaļu spiedienu uz korporatīvo pasauli, lai šie faktori tiktu vairāk ņemti vērā arī uzņēmumu vadības lēmumos:
https://www.fastcompany.com/90598091/the-top-5-takeaways-from-blackrock-head-larry-finks-2021-letter-to-ceos
17/02/2021 @ 4:58 pm
Paldies, par papildus informāciju, turpināšu sekot līdzi.
17/02/2021 @ 10:41 pm
Par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā varētu papildināt, ka šeit ir daudz dažādu ieguldījuma veidu, starp kuriem taurietis vulgaris var izvēlēties atbilstoši tam, kur viņam ir visaugstākā kompetence (un tā ir būtiska atšķirība no akciju tirgiem, kur viņam kompetences nav vispār). Piemēram, Toms nav pieminējis lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kuru var iznomāt zemniekiem vai meža zemi, kurā koki nepārtraukti aug un dod ražu neatkarīgi no ekonomiskās vai politiskās situācijas. Ja nav bažu par ekonomiski izaugsmi, izvēlei ir biroju ēkas, industriālā apbūve.
Ko es ar to gribēju pateikt- man liekas, ka ieguldījums nekustamajos īpašumos parastajam cilvēkam ir vienkāršāka un nebūt ne slikta izvēle, kaut varbūt ne vispelnošākā.
18/02/2021 @ 12:42 am
Jā, viss raksts kopā liek aizdomāties par burbuli, cik ilgi USA vēl varēs printēt naudu tādā ātrumā un pludināt ekonomikā aktīvu klasēs, lai glābtu to no krīzes. Cik tālu kritīs USD vērtība līdz inflācija sāks strauji pieaugt? Un kurš būs tas punkts, printējot triljoniem USD no zila gaisa, kad Ķīna varētu beigt pieņemt USD valdības kredītu maksājumos?
Covid krīze lieliski atspoguļoja, kā kapitāls koncentrējās ap miljardieriem un 1%. Tā turpinot printēt naudu viņi aizprintēs kopējās sabiedrības bagātības pāris indivīdu un milzīgu kompāniju rokās, cenšoties stimulēt ekonomiku. Tāpēc arī akciju cenas turpina augt, pretēji pastāvošajai situācijai un loģikai. Kad pārstās drukāt USD, tad arī burbulis plīsīs.
Vēl diskusijas vērts ir uzskats, ka inflācija un dolāra vērtības krišanās atspoguļojas BTC cenā.
18/02/2021 @ 10:48 am
Paldies par kārtējo interesanto rakstu.
Kā skatīties uz faktu, ka ASV akciju tirgus ir vidēji “dārgāks” par ikvienu citu lielo tirgu? Vai ir pamatoti sākt skatīties uz austrumiem?
18/02/2021 @ 2:49 pm
Valuācijas ir samērā augstas visā pasaulē dēļ zemām procentu likmēm. Bet, protams, ir atšķirības. Ja skatās no PE perspektīvas (cenas pret peļņu), tad ASV akcijas patiešām izskatās daudz augstākas nekā citos tirgos.
Tomēr nav tik vienkārši teikt – ASV akcijas ir dārgas, tādēļ jāpērk, piemēram, Eiropas akcijas. Ja vienā pusē vairāk ir izaugsmes kompānijas, kurām ir pamatoti augstāks PE, un otrā pusē vairāk stabilas kompānijas, kurām ir zemāks PE un peļņa vairāk no dividendēm nekā izaugsmes, tad atšķirības var būt pamatotas.
Vienmēr ir jājautā – vai es esmu vienīgais ģēnijs, kurš redz šo valuācijas atšķirību? Kāpēc tā pastāv un turpina pastāvēt par spīti tam, ka pasaule ir pilna ar finanšu analītiķiem, ieguldījumu fondiem, hedžfondiem un citiem, kuri meklē veiksmīgākās ieguldīšanas iespējas?
Mana pieeja ir neuzskatīt, ka esmu gudrāks par tirgu, un izmantot globālos indeksu fondus, lai ieguldītu pasaules tirgos proporcionāli kapitalizācijai. Šādi es nevaru izvairīties no tā, ka visā pasaulē valuācijas ir augšā (kamēr procentu likmes ir zemas, no tā nav aizsargāts neviens). Tomēr statistiski šis ir ticamākais veids, kā neapdedzināties, mēģinot būt gudrākam par tirgu.
20/02/2021 @ 6:15 pm
Diemžēl ilgtermiņa ieguldījumi ir par ilgu, lai to iespējamajai atdevei būtu kāda īpaša nozīme konkrēta cilvēka dzīvē. Ja cilvēks ir sakrājis 10k EUR (ap 35-45 g vecumā) – tad vienīgā iespēja ir īstermiņa stratēģijas, lai būtu cerība pacelt dzīves kvalitāti. Par cilvēkiem, kam ir brīvi līdzekļi jau 25-35 gados ap 100-500k, laikam īpaši nav vērts spriest ( ja jau viņš spējis legāli nopelnīt šādu naudu 5-10 gados no skolas sola ). Par stāstu : sākumā nopirku 1 ābolu, nomazgāju un pārdevu un tad 2… un tad saņēmu mantojumu 1M vispār nav jēgas runāt).
21/02/2021 @ 9:46 am
Man arī tā kādreiz likās – ko var no tiem santīmiem sakrāt! Ja sāc ar 10K EUR un pelni tur 500-1000 EUR gadā, liekas sīkums. Bet man pirmajos darba gados viens kolēģis uz to pavēra acis un sāku skatīties pavisam citā rakursā.
Pieņemsim, Tev ir tie paši 35 gadi. 10K EUR uzkrāti. Teiksim, Tu pelni 10K EUR neto gadā, katru gadu alga pieaug 3 %, savukārt katru gadu Tu 10% no algas ieguldi. Līdz pensijas vecumam 30 gadi. Pieņemsim, vidēji nopelni 7 % gadā (tas ir par dažiem procentiem mazāk, nekā 1972-2020 perioda attīstīto tirgu rādītājs 9 % gadā).
Šajos gados nopelnīsi darbā 475K EUR, bet tirgos 152K EUR (peļņa, neskaitot ieguldīto pamatkapitālu). Attiecīgi tikpat, cik 9 darba gados. 9 gadi dzīves. . . man liekas diezgan nopietni.
Ja ienākumi ir augstāki un vari atlikt 20% no algas – kas vadošākos amatos ir pilnīgi iespējams – tad tirgū jau pelnīsi tikpat, cik 15 darba gados.
Jā, sākumā tās summas liekas vien tāds sīkums. Bet ja vari konsekventi atlikt naudu daudz gadus un efektīvi pelnīt kopā ar tirgu, tu ietaupi gadus vai gadu desmitus darba. Turklāt jo ambiciozāks cilvēks, jo vairāk pelna, jo lielāku daļu var atļauties ieguldīt un jo spēcīgāks ir šis “multiplier” efekts.
Man šo pirmo reizi izskaidroja viens baņķieris, kurš savos 60 gados bija karjeras laikā nopelnījis tikpat daudz tirgū kā no algas. . .
P.s. 7 % gadā var likties nereāli, skatoties šībrīža tirgus valuācijas. Ja ieguldītu lielu summu šībrīža tirgus situācijā, tad patiešām es drīzāk sagaidītu 5-6 % gadā 30 gadu laikā. Tomēr jāatceras, ka runa ir par pakāpenisku ieguldīšanu nākamo 30 gadu laikā, gan pīķos, gan bedrēs, tādēļ es gaidu, ka lielākā daļa laika peļņa būs līdzīgāka vidējajam vēsturiskajam rādītājam 9% gadā attīstītajos tirgos (10 % gadā ASV). Un arī pie piezemētākiem peļņas procentiem kopā efekts sanāk pamatīgs.
🙂 es par šo tik izvērsti, jo man tas liekas ļoti svarīgi – daudzi (arī es kādreiz) neaizdomājas par efektu, kas veidojas tirgū daudz gadu laikā. . .
24/02/2021 @ 3:37 pm
un kuri tad ir tie ilgtermiņa ieguldījumu tirgi?
Nav man 10 tk uzkrāti, bet nu kaut kas ir – un varētu arī atlicināt 10% no algas. Kur un kā var uzsākt tos ieguldījumus?
P.S. Alga Lavijā nepieaug vidēji par 3% gadā – Maximas pārdevējas to var apliecināt (tiesa gan – viņas arī nav Tava bloga mērķauditorija), bet kopā – ļoti optimistisks skats
24/02/2021 @ 3:48 pm
Par to, kur un kā veidot ilgtermiņa ieguldījumus (primāri caur indeksu fondiem), es tieši šeit blogā pakāpeniski rakstu! Šeit jau ir daudz raksti, zem sadaļas ieguldīšanas pamati:
https://www.tomskreicbergs.lv/2020/10/09/celvedis-toma-bloga/
un drīz būs aizvien vairāk! Strādāju arī pie jauna treniņa par to, kā tieši praktiski sākt ieguldīt.
🙂 algas gan Latvijā aug daudz straujāk nekā 3 % gadā! Turklāt tieši zemo ienākumu galam visstraujāk.
Pēdējo 5 gadu vidējās darba algas pieaugums ir 6.7% gadā, 10 gadu – 6.1 % gadā, 15 gadu – 8.2 % gadā. . . no gada uz gadu to vienkārši nejūt, bet laika gaitā izmaiņas dramatiskas (pirms 15 gadiem vidējā alga bija 350 bruto).
18/02/2021 @ 2:52 pm
Kā pie citiem rakstiem, piezīmēju, ka rupjie vai uzbraucošie komentāri netiks publicēti. Droši vari nepiekrist vai strīdēties, bet atceries, ka šie nav Delfi – esi pie manis ciemos 🙂
19/02/2021 @ 1:25 pm
Āmen!
Tiem, kas nav redzējuši iesaku noskatīties How The Economic Machine Works by Ray Dalio
https://www.youtube.com/watch?v=PHe0bXAIuk0
20/02/2021 @ 12:39 pm
Paldies par rakstu!
Kādas domas par Baltijas tirgu(Nasdaq)? Izskatās, ka pašlaik notiek kompāniju masu bēgšana no tirgus(Grindex, Snaige u.c.)
Un kaut kādas mistiskās akciju vērtības. Piemēram VEF. Iespējams sava amatieru prātā nevaru saprast kāpēc akcijas, kam būtu jātirgojas pa .5 eur tiek tirgotas pa 3-4 eur. Baltika- kompānija tuvu bankrota stāvoklim, covid ietekme, un bez kāda pamatojuma vērtība izauga no 0.13 eur uz 0.40 eur. Dīvaini tas viss. Tāpēc, manuprāt ar akcijām ar jābūt uzmanīgiem.
P.S. un cik tad turpināsies Tesla gājiens ar savu P/BV ap 30?
20/02/2021 @ 2:21 pm
Par Baltijas tirgu jāatzīst, ka neesmu lietas kursā, jo fokusējos uz maksimāli diversificētiem ieguldījumiem globālos tirgos. Varbūt kāds cits lasītājs var pakomentēt!
Par Teslu – tur man jūtas ir divējādas. Varu šīs jūtas pakomentēt, bet – kā vienmēr – uzsveru, ka neesmu atsevišķu akciju analīzes eksperts. Turklāt ir jau sen pierādīts, ka arī eksperti nespēj veiksmīgi paredzēt, kas ar konkrētu akciju cenu notiks nākotnē.
No vienas puses milzīgā “mazo investoru” fanošana par Īlonu mani padara piesardzīgu attiecībā uz pašreizējo valuāciju un dramatisko kāpumu pēdējo gadu laikā.
No otras puses mani ļoti patīk pats uzņēmums, tā misija un apgriezieni (lai gan dažkārt Īlona gājieni kaitina). Redzu arī zināmu pamatojumu, ka pēc M3 “ražošanas elles” var uzskatīt, ka Tesla izgāja cauri ļoti riskantam brīdim un tagad – kad uzņēmums ir pierādījis, ka var mērogot ražošanu – nākotnes perspektīvas ir dramatiski labākas un drošākas.
Manuprāt, lai gan pastāv dažādi riski, kopumā uzņēmumam ir potenciāls būt vienam no lielākajiem pasaules biznesiem ne tikai pēc tirgus kapitalizācijas, bet arī pēc finanšu rādītājiem. Taču man nav ne jausmas, kādus “amerikāņu kalniņus” akciju cena piedzīvos tuvākajos gados.
25/02/2021 @ 2:13 am
Sveiks Tom,
Pieļauju, ka manu komentāru nepubliskosi, jo izteikšos ļoti kritiski, lai arī uz Delfu līmeni nenolaidīšos – apsolu.
Kāpēc nedz Warren Buffet, nedz Peter Lynch teiks cilvēkam, kur konkrēti ieguldīt naudu? Jo neizdevies padoms ir grūti piedodams.
Kāpēc es tā saku? Tāpēc ka eksperti un labi žurnalisti nekad neizsaka viedokli par to, ko citiem vajadzētu darīt. Ja cilvēks ir nolēmis ieguldīt naudu – 5, 1000 vai 1M€ – tam nevajag bezpersonisku padomu, tam vajag faktus! Faktus ir jāsakārto – tas rakstā ir saprotami izdarīts. Tomēr Tev nešķiet, ka vērtējumu par šiem faktiem ir beigās jāizdara lasītājam pašam?
Ko es konkrēti domāju:
Cilvēkam, kas saprot tā tehnoloģiju, liksies Tavs viedoklis par Cryptocurrency nesaprorams, jo tam nav faktuāls pamats. Reālā USD inflācija pret Bitcoin izaugsmi ir pretstati, kādi lielāki nav iespējami. 21. gs. cilvēkam vismaz minimāli būtu arī jāsaprot vismodernākās ekonomiskās attīstības.
Pretēji: Zelts/Sudrabs cilvēkam, kam digitalizācija nav jēdziens, būs taustāma un saprotama vērtība. Turklāt retumam parasti atrodas pircējs.
Nekustāmie īpašumi visbiežāk ir pārvaldāmi visefektīvak ar jur. personas starpniecību – tas nozīmē, ka tas prasīs laiku, zināšanas un papildus sākotnējus izdevumus. Vai cilvēkam, kam mēneša beigās 100€ paliek investīcijām būs laika pēc darba, pēc ģimenes, pēc hobijiem utt. ar to nodarboties?
Latvijā daudzi 25-40 gadīgi vīrieši jūsmo par “behām”. Kas būtu domājis, ka labi kopts auto varētu būt konkrētajiem cilvēkiem saprotams investīciju objekts? Tiesa, tikai pārdodot mīļoto vāģi, var realizēt peļņu.
Opcijas ir spekulācija, bet uzņēmu daļas ir kas labāks? Uz ko pamatojās opcijas un futures? Opcija ļauj īpašniekam pirkt 100 akcija par konkrētu cenu – tas ir ļoti reāls un pieejams instruments cilvēkam, kas vēlas ar lielu (bet irobežotu) risku ieguldīt maz naudu. Tātad ļoti specifisks riska profils – 76% retail investori zaudē naudu šajos tirgos – bet kas ir ar pārējiem 24?
Par Forex ir jāuzsver, ka tas ir ļoti pieejams tigus, kuru var efektīvi izmantot. Turklāt, nodrošinot likviditāti valūtas tirgū, nevarētu teikt, ka tam nav pievienotas vērtības.
Cilvēkam ir jāizskaidro visas iespējas un to plusi un mīnusi. Cik naudas vajadzēs, cik laika nāksies ieguldīt, cik lielam riskam būs pakļauta investīcija, par kādiem laika sprīžiem ir runa, cik varēs nopelnīt? Noteikti nav tikai 3 īsti investīciju objekti, bet katram varbūt ir kādi trīs piemērotākie.
Ja šos faktorus, pēc kā cilvēks var veiksmīgi savām vajadzībām izvēlēties investīcijas, būtu saprotami un kodolīgi izklāstīti, es ieteiktu Tavu blogu savām paziņām tālāk. Šobrīd es tikai varu draugiem skaidrot, ka šeit var lasīt galvenokārt viedokli, nevis faktuāli pamatotus padomus.
Ar cieņu,
Max
25/02/2021 @ 8:34 am
Vorens Bafets iesaka gan, kur ieguldīt, tāpat kā virkne Nobela prēmijas ekonomijā laureātu – tie ir indeksu fondi. Buy and hold ilgtermiņā.
Starp opcijām un akcijām ir milzīga starpība. Plikas opcijas vidējā gaidāmā atdeve ir nulle (pēc komisijām – nedaudz negatīva), jo tās ir derības par cenu kustību. Otrā pusē ir tirgus dalībnieks, kas rūpīgi rēķina cenu, pie kuras tas paliks pa nullēm vai nedaudz nopelnīs. Akciju vidējā gaidāmā atdeve ir (stipri) pozitīva, jo tas ir reāls ieguldījums uzņēmumā.
Par tiem 24 % (ilgtermiņā noteikti mazāks procents), kas pelna – problēma ir tajā, ka šie 24 % no perioda uz periodu uzticami neatkārtojas, jo pētījumi rāda, ka nav konsekventas sistēmas, kā būt to 24 % veiksmīgo starpā. Lai gan ir lietas, kas gandrīz noteikti Tevi atstās zaudētājos, nav sistēmas, kas statistiski pacels Tavu gaidāmo atdevi virs nulles. Tu vidēji neizrēķināsi gudrāk par lielajiem spēlētājiem, kas ir pareizā cena. Tā ir veiksmes spēle. Tāpēc arī parastam ieguldītājam tur nav ko līst.
Tas pats stāsts, kas ar opcijām, ir ar forex – gan vēl sliktāk. Pētījumi rāda, ka Tu vari varbūt iemācīties “mazāk slikts”, bet kopējā statistika ir diezgan pārliecinoša – lielais vairums zaudē naudu, un nav uzticamas sistēmas, ka būt pelnošam ilgtermiņā. Tādēļ retail forex arī ir veiksmes spēle, ko nedrīkst nopietni ieteikt cilvēkiem. Jebkas cits ir pašapmāns vai ķeršana uz muļķi.
Nevajag arī jaukt “ir ekonomiska vērtība” ar “rada ekonomisko vērtību”. Gan zeltam, gan opcijām, gan kripto IR ekonomiskā vērtība, bet tie NERADA ekonomisko vērtību tā kā cilvēki ar savu darbu un izdomu. Veiksmīgam ilgtermiņa ieguldījumam ir jārada jauna ekonomiskā vērtība, savādāk tā ir spekulācija (ka citiem gribēsies nopirkt vairāk un būs ierobežots piedāvājums).
Es, veidojot savus rakstus un atziņas, balstos tirgus pētījumos. Mans viedoklis šeit ir tādā mērā, ka uzskatu, ka ieguldītājiem jābalstās datos un faktos, neviens “viens džeks man stāstīja, cik labi ir pelnīt ar opcijām” vai “es pazīstu džeku, kurš labi pelna ar forex”.
P.s. To, ka NĪ vidējam cilvēkam ar mazu kapitālu nav ideāls ieguldījums, es uzsveru regulāri, tādēļ arī mans uzsvars uz indeksu fondiem. Savukārt pieminētais auto piemērs – ja doma ir “nopirkt un cerēt, ka cena kāps”, tā ir vienkārši riskanta spekulācija. Bet ja doma ir “nopirkšu, prasmīgi salabošu / sakopšu un pārdošu”, tad tas ir vien paveids no 3 minētajām labajām investīcijām – ieguldījums biznesā, šajā gadījumā privātajā biznesā, kur vidēji var sagaidīt pozitīvu peļņu no savām prasmēm un darba.
02/03/2021 @ 12:11 am
Liels paldies par rakstu! Ceru, ka līdz šim rakstam nonāks arī kāds no ‘TPR Latvia’ jauniešiem. Mani pārsteidz, cik daudz vienaudžu iesaistījušies šajā piramīdshēmā.
Jau pēdējo gadu strauji aug šī “kustība”, kur jaunieši apvienojas (tas, protams, apsveicami) un māca cits citam investēt iekš FOREX. Ir nācies satikties ar dažiem no šiem cilvēkiem un viņi, protams, domā, ka ir atklājuši ko jaunu un tūlīt apspēlēs visu pasauli. Tajā pašā laikā, minimālā mēneša maksa ir 90 eiro un dažiem ‘membershipiem’ pat 300 eiro, turklāt nauda aiziet māteskompānijai ‘Kuvera’, kas jau vienreiz 2015. gadā ir veiksmīgi izgāzusies un tagad tikai nomainījusi nosaukumu.
Labprāt dzirdētu tavas domas – vai tu atbalsti šādas ‘jauniešu iniciatīvas’? No mana skatupunkta ir tā:
1) vieni zaudējumi jau ir garantēti – vismaz 90 eiro mēnesī;
2) kā jau minēji, vidējais aritmētiskais forex tirdzniecībai zem nulles.
Neskatoties uz to, šīs grupas dalībnieki gada laikā mērāmi jau n-tajos desmitos un strauji aug. Kas, tavuprāt, varētu būt pie vainas? Sapnis pēc ātras, lielas naudas? Nepietiekamā finanšu izglītība? Vai kāds cits iemesls? Varbūt tomēr, lai mācītos, ir jāapdedzinās?
02/03/2021 @ 12:27 pm
Sveiki!
Par šo konkrēto grupu neko neesmu dzirdējis, tādēļ nevaru komentēt.
Protams, ja jaunieši gūst pirmos iespaidus par finanšu tirgiem no forex vai cita veida spekulācijas, tas nav forši, jo ar laiku un sāpīgu pieredzi viņiem visticamāk izveidosies iespaids, ka ieguldīšana vien tāds kazino ir un ka jāturās pa gabalu. Tas ir labākajā gadījumā (ja nekrīt azartā un neizveidojas dārga atkarība, kas var vilkties līdzi gadiem ilgi).
03/03/2021 @ 6:05 pm
Sveiks! Swedbank nesen sācis piedāvāt savus Robur fondus, piemēram, Swedbank Robur Access Edge Global, kas seko MSCI World Net indeksam. Gribēju vaicāt, vai 0,3% pastāvīgās izmaksas šajā gadījumā ir samērīgas? Nepieredzējušam investoram piedāvājums šķiet diezgan vilinošs un ērts.
04/03/2021 @ 9:21 pm
Uzreiz minēšu, ka neesmu padziļināti pētījis šo fondu un noteikti nevaru veikt nekādas rekomendācijas vai dziļi objektīvi izvērtēt. Taču pirmais iespaids ir tāds, ka šis izskatās daudz labāks par lielo vairumu fondu, ko Latvijā izplata bankas. Pāris pārdomas:
– izmaksas LV kontekstā ir zemas. Ja pats pērc ETFus, tad LV ieguldītāji gan var MSCI World fondus iegādāties ar izmaksām ap 0.12 % gadā un sociāli atbildīgos msci world fondus ar izmaksām ap 0.20 % gadā. Taču starpība nav milzīga un 0.3 % gadā ir daudz, daudz labāk nekā tipiskie banku piedāvātie produkti.
– Cik saprotu, fonds nepieturas pie konkrēta ilgtspējīgu ieguldījumu / sociāli atbildīgā indeksa (arī MSCI šādus indeksus piedāvā), bet izmanto pats savu pieeju (msci world + pašu interpretācija par ilgtspējīgiem ieguldījumiem). Es parasti dotu priekšroku fondam, kas seko indeksam, jo pašdarbība palielina risku, ka aktīvā pārvaldīšana negatīvi ietekmē atdevi. Bet nav tā, ka šis faktors man liktos ļoti kritisks.
Tiem, kuriem nav iespējas pašiem apgūt ETF ieguldīšanu, potenciāli šis varētu būt interesanti. Bet, vēlreiz, tas ir pirmais iespaids un šī nav rekomendācija.
08/09/2021 @ 12:02 am
Par zeltu un sudrabu, tas ir domāšanas veids. Ja tavu aktīvu vētība izteikta sudraba un/vai zelta gramos ir pieaugusi, tad investīcijas ir bijušas pareizas. T.i nevis zelta un sudraba vērtība “lēkā”, bet lēkā bezseguma “naudas” cena zelta vai sudraba izteiksmē.