Amerika – ieguldītāju Eldorado?
“Amerika ir kapitālisma paradīze. Tur par akcionāriem rūpējas vislabāk. Tādēļ arī ASV akciju tirgū var pelnīt visvairāk!”
Šādi man nesen teica kāds cienījams, Baltijā pazīstams investors. Arī bloga lasītāji man bieži prasa, kā no Latvijas efektīvāk ieguldīt ASV fondos un uzņēmumos. Tieši Amerika esot brīvā tirgus labākais paraugs, kas nodrošina un nodrošinās vislabāko peļņu ieguldītājiem.
Pirmkārt, neapstrīdu, ka ir racionāli lielu daļu no ilgtermiņa akciju portfeļa ieguldīt ASV tirgū.
ASV pārstāv aptuveni divas trešdaļas no attīstīto valstu tirgus kapitalizācijas. ASV lielās korporācijas ir patiesi globāli uzņēmumi. Ieguldījums ASV tirgū ir ieguldījums pasaules ekonomikā.
Tomēr vai tādēļ uzskatāms, ka ASV ir īpašs tirgus, kurā bija un būs augstāka atdeve?
Īstermiņš 1:0 par labu ASV
Ir vairāki iemesli, kas daudziem liek aizrauties tieši ar ASV tirgu.
Pirmais ir t.s. recency bias jeb īstermiņa domāšana. Pēdējie gadi ASV tirgiem ir bijuši īpaši veiksmīgi.
10 gadu periodā līdz 2020. gada novembrim ASV tirgus pieauga gandrīz 14 % gadā. Šajā periodā Eiropas akciju tirgus pieauga vien par nepilniem 6 % gadā.
Avots: Toms Kreicbergs, balstoties uz MSCI USA un MSCI Europe datiem
Tā ir milzīga starpība. Ieguldītājs bez plašākām zināšanām par vēsturi var viegli noticēt, ka ASV ir acīmredzami pārāks tirgus.
20. gadsimts: 2:0 par labu ASV
Otrkārt, atbilstoši profesoru Dimson, Marsh un Staunton slavenajam pētījumam “Triumph of the Optimists”, 20. g.s. ASV akciju tirgus vidējā atdeve bija 6.7 % gadā pēc inflācijas.
Pārējā attīstītajā pasaulē? Tikai 5.2 % gadā pēc inflācijas.
Arī šie dati liek nosliekties par labu ASV. Varbūt tieši ASV vieglajā tirgus regulējumā un mežonīgajā kapitālismā ir atslēga labam ieguldīšanas rezultātam?
Un tomēr. . . varbūt ir cits skaidrojums?
Finanšu tirgos parasti brīvpusdienu nav. Ja kāds tirgus acīmredzami piedāvā pievilcīgākas izaugsmes iespējas, tur parasti ieplūst vairāk naudas, akciju cenas kāpj un rezultātā jaunu ieguldītāju peļņa krītas. Paredzēt, kur būs labāka peļņa nākotnē, praktiski ir neiespējami.
Ja skatāmies uz 20. g.s. rezultātiem – reti kurš 1900. gadā būtu varējis paredzēt, kā izskatīsies pasaules ekonomikas sadalījums pēc simts gadiem. Gadsimts iekļāva vismaz 2 lielus faktorus X – pasaules karus, kas pamatīgi izpostīja Eiropu. Abos karos ASV palika lielā mērā neskarta. Šis faktors ļāva ASV kļūt par lielvaru. Visticamāk tas arī atspoguļojas akciju tirgus rezultātā.
Savukārt pēdējie 10 gadi ir tikai 10 gadi. No šāda laika perioda nevar izdarīt fundamentālus secinājumus. Šajā laika periodā ir pieredzēts daudz kas neparasts, ne tikai pasaules virzība uz negatīvām procentu likmēm, bet arī masīva tehnoloģiju uzņēmumu vērtības izaugsme (S&P 500 indeksā iekļauto tehnoloģiju uzņēmumu akciju pēdējo 5 gadu vidējā atdeve ir gandrīz 29 % gadā).
Salīdzināsim rezultātus citos laika periodos
Periods 1: Dec 1972 – Nov 2020
Šis ir pilns laika periods, par kuru ir pieejami indeksa MSCI USA dati. Šajā periodā MSCI USA pieauga vidēji par 9.4 % gadā, kamēr MSCI Europe pieauga vidēji par 8.8 % gadā.
Starpība par labu ASV saglabājas, kaut ne tik liela kā gadsimta griezumā.
Periods 2: Dec 1972 – Dec 2010
38 gadu periods pirms pēdējās desmitgades. Šajā periodā MSCI USA pieauga vidēji par 8.5 % gadā, kamēr MSCI Europe pieauga vidēji par 9.8 % gadā.
Šajā garajā periodā priekšroka Eiropai.
Ja ASV patiešām ir ieguldītāju Eldorado, tad kādēļ šāds rezultāts?
Izvēlies citu laika nogriezni – nonāksi pie cita secinājuma
Mums kā ieguldītājiem ir jāuzmanās no tendences uzskatīt, ka nesenā pagātne ļauj mums prognozēt nākotni.
Realitāte ir tāda, ka nepastāv uzticams veids, kā izvēlēties izdevīgāko ieguldījumu reģionu. Ja tāds būtu, tad šajā tirgū ieplūstu daudz naudas, akciju cenas celtos, un iespēja pazustu.
Ja ASV nav Eldorado, nevajag arī ļauties pretējam secinājumam
Varētu padomāt – ASV tirgus pēdējos desmit gadus ir tik ļoti kāpis, ka turpmāk izdevīgāk ieguldīt būs Eiropā vai Āzijā.
Arī šāda veida apgalvojumam nav spēcīga pamata. Visa par tirgu zināmā informācija jau ir iekļauta akciju cenā. Piedod, bet Tu neesi gudrāks par pārējiem pasaules ieguldītājiem. . . un es arī ne.
Tādēļ es piekopju pasīvo ieguldīšanu, kas sevi ir pierādījusi gandrīz piecdesmit gadu laikā
Es necenšos uzminēt, kurš tirgus augs ātrāk. Tā vietā es izmantoju indeksu fondus un ieguldu pasaules akciju tirgos proporcionāli katra tirgus īpatsvaram globālajā ekonomikā. Tā ir tā saucamā pasīvā ieguldīšana, kuru pamato gan rezultāti gadu desmitu garumā, gan arī daudz zinātnisku pētījumu.
Es nestresoju par to, kuram reģionam īstermiņā veiksies labāk – jo no šāda stresa nav liela labuma. Labāk veltu laiku un enerģiju savam biznesam, ģimenei vai hobijiem, nevis nelietderīgai nākotnes pareģošanai.
Īstermiņā rezultāti dažādos reģionos būs dažādi. Ilgtermiņā cilvēki visā pasaulē turpinās strādāt un radīt ekonomisko vērtību, tirgus kopumā augs, un es pelnīšu.
Vēlies uzzināt vairāk par to, kā ieguldīt indeksu fondos, dzīvojot Latvijā? Drīz par šo tēmu rakstīšu daudz vairāk – taču jau šobrīd vari atrast lietderīgus rakstus bloga ceļvedī!
Ja raksts patika, pieraksties jaunumiem zemāk.
Uzmanību – pieraksties arī, ja jau saņem manus e-pastus. Lai sakārtotu juridiskās nianses, drīzumā es sūtīšu e-pastus tikai no sava uzņēmuma konta (satura kvalitāte nemainīsies!). GDPR dēļ iepriekš dotās piekrišanas zaudēs spēku.
Atvainojos par neērtībām.
Atruna: Šis ir izglītojošs materiāls. Nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos pastāv risks zaudēt naudu. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam.
10/03/2021 @ 3:01 pm
Būtu arī būtiski, manuprāt, atzīt, ka straujo akciju pieaugumu ASV ir veicinājusi “vieglā investēšana”, ja agrāk tas bija “čakarīgs” process ko darīja tikai tie, kas zināja ko dara, šobrīd pateicoties dažādām bezmaksas/vieglām investīcijas platformām ieplūst ļoti daudz brīvie līdzekļi ASV tirgū no jaunajiem investoriem, kas ir apreibuši no runām par augstajām atdevēm un FOMO. Jautājums vienīgi, kad “jaunā nauda” sāks apsīkt.
P.S Paldies par rakstu!
10/03/2021 @ 3:18 pm
Kurā reģionā / valstī labāk turēt portfeli? ASV vai Eiropā, utt. bāzētā brokerkompānijā?
Zinu, ka informāciju daudz var atrast, bet īsumā, lai mazāka birokrātija vēlāk?
10/03/2021 @ 3:24 pm
Diemžēl pavisam īsa atbilde uz šo nav. Šobrīd gatavoju pamatīgu materiālu par šo tēmu, par kuru vairāk stāstīšu tuvāko mēnešu laikā. Teorētiski var visur kur (lai gan daudz kur Latvijas pilsoņus nepieņem), bet praktiski parasti būs daudz efektīvāk Eiropā bāzētā kompānijā, kur viss pamatā eiro notiek un ir pieejami Eiropā bāzētie ETF (biržā tirgotie fondi). Šobrīd dažas Latvijas bankas jau piedāvā nosacījumus, ar kuriem +- var sadzīvot, un ir daži lielie globālie brokeri, kas Latvijas klientus pieņem, kaut katrs ar saviem mīnusiem (piemēram, Interactive Brokers, Saxo Bank). Šī gan nav rekomendācija, jāpēta pašam, un – kā teicu – daudz nianses, tā skaitā par nodokļiem, ko komentārā nevaru iekļaut.
10/03/2021 @ 3:42 pm
Cik gadsimtu investors dzīvo ?
10/03/2021 @ 4:59 pm
Jautāt ir pamats. Ir gan tā, ka attīstīto valstu akciju tirgus statistika ir ļoti līdzīga kā gadsimta, tā gandrīz jebkurā divdesmit gadu griezumā (un arī vairumā desmit gadu periodu – ar dažiem retiem izņēmumiem, kā, piemēram, Lielās depresijas laikā).
10/03/2021 @ 6:23 pm
Sveiks. Paldies par rakstu.
Gribu ieteikt tēmu rakstam 🙂 varbūt kādam būs interesanti.
Tu raksti: “Visa par tirgu zināmā informācija jau ir iekļauta akciju cenā”. Tā ir t.s. efficient market hypothesis, bet, cik es zinu, ir slaveni investori, kas tai līdz galam nepiekrīt, piemēram, Bafets. Es zinu, ka ir pat ar Nobela prēmiju atalgoti darbi, kas šo teoriju noliedz 🙂
Ja rakstu nevēlies taisīt, īsa atbilde būs laba.
11/03/2021 @ 8:22 am
Paldies par ieteikumu! Padomāšu.
Es neuzskatu, ka ir pilnībā pamatota t.s. strong form efficient market teorija – ka visas akciju cenas atspoguļo visu informāciju (publisko un privāto) un ir objektīvi pareizas. Tas ir pārspīlējums, kas noteikti nestrādā mazāk aktīvos tirgos vai gadījumos, kad ar konkrētu uzņēmumu notiek publiski vēl neizziņotas lietas.
Likvīdo lielo pasaules akciju tirgu gadījumā es redzu ļoti labu pamatojumu semi-strong teorijas versijai – ka cenas atspoguļo publisko informāciju un nav konsekventi iespējams izmantot analīzi, lai apsteigtu tirgus vidējos rādītājus. To parāda pētījumi par aktīvo līdzekļu pārvaldīšanu gadu desmitu laikā; konkrēti divas lietas:
– aktīvie pārvaldītāji lielā mērā pat pirms komisijām nespēj apsteigt tirgus vidējos rādītājus;
– ir ļoti maz indikāciju, ka pastāv “persistent skill” – t.i. fondi, kas vienā garā periodā ir priekšā, nākamā visticamāk nebūs priekšā, un pagātne neparedz nākotni.
Attiecīgi tos, kuriem izdodas apsteigt tirgu, vairāk nosaka veiksme, nekā prasmes. No šī mans secinājums ir šāds: centieni būt gudrākam par tirgu un panākt labāku rezultātu nav lietderīga laika pavadīšana. Pat lielajām Volstrītas bankām, bet it īpaši jau “mazajam investoram”.
Teorētiski izņēmums varētu būt mazi un mazāk likvīdi tirgi, kuros ir liels neizglītotu retail investoru īpatsvars (kas iegulda “uz aklo”) un maz profesionālo pārvaldītāju uzmanības. Ja šādu tirgu atrodi, tur ar pamata prasmēm varētu cerēt panākt labāku rezultātu nekā vidējais mazizglītotais ieguldītājs.
Un, protams, praktisks izņēmums ir arī algoritmiskie tirgoņi, kas pelna uz arbitrāžu mikrosekunžu laikā – bet tas parastajam ieguldītājam nav aktuāli.
11/03/2021 @ 2:12 pm
“Visa par tirgu zināmā informācija jau ir iekļauta akciju cenā. Piedod, bet Tu neesi gudrāks par pārējiem pasaules ieguldītājiem. . . un es arī ne.”
Tātad, Jūs uzskatat, ka tirgi ir efektīvi, proti, piekrītiet efficient market teorijai?
11/03/2021 @ 2:24 pm
Skat. atbildi uz Riharda komentāru!
11/03/2021 @ 10:05 pm
Būtu ļoti interesanti šo pieaugumu gadu griezumā koriģēt nevis ar kaut kādu inflācijas mistisku grozu, bet koriģēt pret reālām lietām – pieaugums ņemot vērā cukura cenu, benzīna litra cenu, kvadrātmetra dzīvojamās platības Manhetenā cenu utml.
Runājot par gudrajiem Volstrītas investoriem – domāju, ka reti viņiem ir saprašana par, piemēram, biofarmācijas sfēru, ķīmiju, patentiem, konkrētu kompāniju reālu attīstības potenciālu, tāpēc ne reti cilvēks, kas saprot šīs lietas un seko tam līdzi, var ieguldīt gudrāk kā profesionāli brokeri.
Un piekrītu par ieguldītāja dzīves ilgumu. Neviens jau negrib investēt uz 20 gadiem – investīcijas atdevi jāskatās maksimāli 5 gadu griezumā – ilgāk, tas jau ir risks un zūd investīcijas jēga.
12/03/2021 @ 7:30 am
Komentārs par Volstrītas investoriem – tas tā liekas no attāluma. Pasaules lielajām bankām un hedžfondiem katrai nozarei ir savi pētnieki, bieži ar doktora grādiem attiecīgajā zinātnē, kas arī veido analīzi un ieguldījumu rekomendācijas, un ļoti detalizēti modelē katra uzņēmuma attīstību (es pats īsu laiku strādāju vienā no UBS pētniecības nodaļām, tādēļ biju klāt un redzēju). Tur nesēž tā uz labu laimi minēt, kas izskatās seksīgāks. Es negribu teikt, ka šie pētnieki ir ģeniāli, bet viņi noteikti nav dumjāki vai mazāk informēti par mazo investoru, kuram ir izglītība konkrētajā nozarē. Ja ar konkrētu uzņēmumu kaut kas sarežģīts notiek, to diezgan ātri plašākai profesionālo ieguldītāju publikai iztulko virkne zinošu pētnieku.
Savukārt par ieguldīšanas termiņu. . . man jau arī nepatīk doma, ka jāgaida tik ilgi. Labā ziņa ir tāda, ka PARASTI ar 5 gadiem pietiek. Tomēr diemžēl, ja skatīsimies investīciju atdevi maksimāli 5 gadu griezumā, būs grūti izveidot portfeli, kas uzticami un kosekventi būs pelnošs. Gan akciju, gan nekustamā īpašuma tirgū 5 gadu statistika ir tāda, ka “parasti būs peļņa, bet gana bieži būs arī pamatīgi zaudējumi”. Attīstīto valstu akciju tirgū pēdējo 50 gadu laikā tā bija aptuveni 1 no 4 starta gadiem (t.i. 1 no 4 gadiem, ja ieguldīji 1000 USD, pēc 5 gadiem kontā bija mazāk nekā sākumā).
Statistika dramatiski uzlabojas ap 10 gadu laika periodu.
Tieši tas ir viens no ieguldītāju lielajiem izaicinājumiem – pārvarēt sevī īstermiņa psiholoģiju, kas stimulē spekulēt un riskēt, lai ātri nopelnītu (šī pieeja parasti noved pie zaudējumiem vai neoptimālas peļņas – finanšu tirgi īstermiņa peļņai nenodrošina labus risinājumus ar zemu risku). Tā vietā jāspēj izprast ilgtermiņa ieguldīšanas jaudu un salikto procentu efektu.
Jau citur esmu rakstījis, ka ieguldot visas karjeras garumā (vai pat puskarjeras garumā), pie vidējas 5-7 % peļņas gadā tirgū var nopelnīt tikpat, cik 5, 10 vai 20 gados darba (atkarībā cik lielu daļu no ienākumiem ieguldi). Tas, manuprāt, ir lieliski – daudz vieglāk nekā ekvivalento laika sprīdi smagi strādāt birojā. Taču tas prasa pacietību un ilgtermiņa skatījumu.
12/03/2021 @ 9:50 am
Tad ilgtermiņā iegulda konservatīvā pensiju fondā un miers, jo tur jau arī pārsvarā tiek likts fondos – un pašam nav jāņemas. Komisija jau jāmaksā tik un tā. ?
12/03/2021 @ 10:24 am
Pensiju fondi principā nav slikti, ja var atrast izvēli ar zemām komisijām. Tomēr pat lētāko fondu komisijas LV šobrīd ir stipri augstākas, nekā ieguldot “pa taisno”. Tādēļ parasti izdevīgāk pensiju fondos būtu likt līdz 10 % no bruto algas (un saņemt nodokļu atmaksu), bet pārējo ieguldīt pašam. Bet tas tā, tipiskā gadījumā.
Izvēlēties “konservatīvos” pensiju plānus gan parasti nebūtu prāta darbs ilgtermiņa ieguldītajam, jo tie pamatā iegulda parādzīmju tirgū (kur vispār vēsturiski, protams, ir zemāka atdeve, bet šobrīd gaidāmais ienesīgums jeb vidējais “yield to maturity” mēdz būt ap nulli, jo procentu likmes ir ļoti zemas visā pasaulē). Ilgtermiņam piemērotāki būtu t.s. aktīvie plāni, kuri 75-100 % iegulda diversificētā akciju portfelī.
Juridisku iemeslu dēļ pieminu, ka šī, protams, nav individuāla ieguldījumu rekomendācija.
21/03/2021 @ 10:13 am
ASV, Eiropa… Bet kas notika Japānā (otrs lielākais akciju tirgus pēc kapitalizācijas)?
22/03/2021 @ 8:42 am
Ļoti interesants piemērs un, manuprāt, labi ilustrē to, ka nevajag mēģināt paredzēt, kurā tirgū būs visizdevīgāk!
Šeit arī viss atkarīgs no laika perioda.
Pēdējos 30 gadus, protams, ir slavenā stagnācija. Akciju tirgus atdeve ap 2 % gadā (ieskaitot dividendes).
Bet, ja skatamies visu MSCI Japan pieejamo periodu (no 1969. gada), vidējā atdeve ir 8,9 % gadā jeb ļoti līdzīgi ASV un Eiropai. Arī atdeve no 1981. gada līdz šodienai ir samērā pieklājīga (6,6 % gadā).
Kā tik dramatiska atšķirība? Izrādās, lielākais “vaininieks” ir 5-6 gadi, kuros notika dramatiskais Japānas burbulis. No 1985. gada janvāra līdz 1989. novembrim atdeve bija 43 % gadā (!!). Šodien liekas smieklīgi, bet toreiz ļoti gudri investori visā pasaulē ticēja, ka Japāna pārņems pasauli. Un viņiem bija šķietami labi argumenti. Tirgus uzskrēja tādos augstumos, ka atgriezties šajā pīķī pēc tam, kad skaistās nākotnes prognozes nerealizējās, bija ļoti grūti.
Šis ir vēl viens piemērs tam, ka tirgi nepareizi novērtēja nākotni – bet tas nenozīmē, ka ieguldītājam
ar tajā brīdī pieejamo informāciju būtu bijis viegli vai pat uzticami iespējami saprast, ka tirgi ir aizbraukuši no realitātes. Ja tas gana daudziem gudriem investoriem būtu bijis saprotams, tad šāds burbulis nemaz neizveidotos.
Tādēļ arī man saprātīgāk liekas ieguldīt globāli nevis cerēt uzminēt, kurš tad reģions vai valsts attīstīsies veiksmīgāk un straujāk. Tas pats vien diversifikācijas princips, tikai globālā mērogā.