Ja neuzmanīsies, pazudīs puse tavu uzkrājumu. . .
Ja tavās mājās ielauztos laupītājs un nozagtu pusi tavas naudas, kā tu justos?
Kādas būtu sajūtas, ja tu atklātu, ka jau gadiem ilgi tevi apzog tavs grāmatvedis vai biznesa partneris?
Negribas pat domāt. Murgs kaut kāds.
Un tomēr – ja esi kā vairums krājēju, no tevis arī šobrīd zog kāds lēns, pacietīgs un ļoti prasmīgs zaglis. . .
Cepums attapīgajiem – šis zaglis, protams, ir inflācija.
Ja šogad klaips maizes maksā vienu eiro un pēc gada – 1,03 EUR – tas neliekas šokējoši. Tu pat to nepamani. Taču 20 gadu laikā šāda inflācija (3 % gadā) apēdīs gandrīz pusi tavas naudas.
Tā nav tikai teorija. Centrālās statistikas pārvaldes dati norāda, ka 2001. gadā ikdienas preces maksāja vidēji divreiz mazāk nekā šobrīd.
Atceries, kāda toreiz bija sajūta, staigājot pa Vecrīgu ar pieciem latiem kabatā? Un kā jūties šobrīd ar ekvivalentajiem 7 eiro?
Mēs smagi strādājam, lai nopelnītu – tad laižam naudu vējā.
Cik daudz tev jāstrādā, lai krājkontā uzkrātu 10000 eiro?
Cik mēneši vai gadi jāpavada pie datora, darba galda vai stūres, prom no ģimenes – iespējams, nodarbojoties ar kaut ko, kas tev līdz galam nepatīk?
Nauda parasti nenāk viegli. Tad kādēļ mēs ļaujam inflācijai sagrauzt to, kad beidzot esam nopelnījuši?
Tas ir kā liet ūdeni caurā spainī.
Kāds ir risinājums?
Daudzi secina, ka nevajag krāt. Naudu apēdīs inflācija, nomainīsies valsts sistēma vai sāksies kāda valūtu krīze – labāk visu uzreiz iztērēt. Vismaz varēsi izbaudīt sava darba augļus.
No inflācijas, protams, šāda pieeja aizsargā. Taču tā paredzami patur cilvēku nabadzībā vai atkarībā.
Atkarībā no darba devēja, no klientiem, no nepieciešamības nepārtraukti pelnīt, jo savādāk nebūs, ko ēst.
Es personīgi gribu būt brīvs, ne atkarīgs. Mūsdienās brīvībai ir nepieciešams kapitāls.
Lai saglabātu kapitāla vērtību, to nepieciešams ieguldīt.
Par laimi, nav nepieciešams būt ģēnijam, lai cīnītos ar inflāciju.
Centrālās bankas rūpējas, lai noturētu inflāciju dažu procentu robežās. Pietiek ar diezgan zemu ieguldījumu atdevi, lai tava nauda saglabātu vērtību.
Tas nozīmē, ka arī diezgan konservatīvs ieguldītājs var veiksmīgi cīnīties ar inflāciju.
Savukārt jebkāda papildu peļņa jau ir krējums, kas ne tikai aizsargā, bet reāli vairo tavu kapitālu.
Kāda starpība – turēt naudu krājkontā vai pelnīt 4 % gadā?
Pie inflācijas 3 % gadā pēc 20 gadiem nauda krājkontā zaudēs 45 % vērtības.
Ja ieguldīsi naudu ar atdevi 4 % gadā? Nauda iegūs 21 % vērtības.
Reālā izteiksmē tev būs 2.2 reizes vairāk naudas nekā gadījumā, ja būtu vienkārši to atstājis krājkontā.
Peļņa 4 % gadā nav nekāda utopija.
Ilgtermiņa ieguldītājam noteikti ir pamats cerēt uz augstāku peļņu. 4 % gadā vajadzētu varētu nopelnīt arī tad, ja pārāk neveicas vai arī ieguldi samērā piesardzīgi. Vidējā akciju tirgus ilgtermiņa peļņa attīstītajās valstīs ir vairāk nekā divas reizes lielāka.
Tomēr pat tad, ja nepaveiksies vai arī tirgi uzrādīs ļoti zemu ienesīgumu – piemēram, ja ilgtermiņā tev izdotos nopelnīt vien 2 % vai 3 % gadā – arī tas būs daudz labāk, nekā atdot inflācijai pusi naudas vērtības.
Tādēļ, manuprāt, ieguldīšana ir no brainer lēmums jebkuram cilvēkam, kurš krāj uz vairāk nekā dažiem gadiem. Tas ir gan vajadzīgi, gan izdarāmi.
Un nemaz ne tik ļoti grūti.
Kur ieguldīt? Kā pārvaldīt riskus? Un kā tieši ieguldīt no Latvijas?
Laiku pa laikam vadu ieguldīšanas seminārus. Zinu virkni cilvēku, kuri šo kursu rezultātā ir sākuši ieguldīt. Taču man vienmēr paliek sajūta, ka formāts – pāris stundu lekcija – ir pārāk maz, lai palīdzētu vairumam dalībnieku spert pirmos praktiskos soļus.
Tādēļ pēdējo pusgadu strādāju pie jaunas, pamatīgas treniņu programmas, kas būs maksimāli pielāgota Latvijas ieguldītāju specifikai. Tas būs pilnīgākais un praktiskākais kurss, kādu jebkad esmu veidojis, ar lekcijām, praktiskiem rīkiem, individuālo atbalstu un visu citu, kas nepieciešams jaunam ieguldītājam. Mans mērķis – palīdzēt jebkuram kursa dalībniekam īsā laikā tikt no nulles līdz pirmajam ieguldījumu portfelim.
Daži bloga lasītāji jau kursu ir izgājuši kā izmēģinājuma trusīši – liels viņiem paldies! Šobrīd apkopoju viņu komentārus un vēl vairāk uzlaboju saturu, lai tuvākajā laikā kursu varētu piedāvāt plašākai publikai.
Gribi uzzināt, kad kurss būs pieejams? Pieraksties ziņām zemāk!
Negribi gaidīt? Esmu jau daudz par ieguldīšanas tēmu skaidrojis citos bloga rakstos. Uzmet aci bloga ceļvedim – iespējams, atradīsi sev iedvesmu!
[REDIĢĒTS: Tagad šeit vari pierakstīties kursa ievada vebināram!]
Ja raksts patika, pieraksties jaunumiem zemāk.
Uzmanību – pieraksties arī, ja jau saņem manus e-pastus. Lai sakārtotu juridiskās nianses, drīzumā es sūtīšu e-pastus tikai no sava uzņēmuma konta (satura kvalitāte nemainīsies!). GDPR dēļ iepriekš dotās piekrišanas zaudēs spēku.
Atvainojos par neērtībām.
Atruna: Šis ir izglītojošs materiāls. Nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos pastāv risks zaudēt naudu. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam.
10/05/2021 @ 3:17 pm
Paldies. Interesanti un pamācoši. Gaidīšu kursu.
10/05/2021 @ 3:27 pm
Raksts labs, varu vien papildināt ar vienu svarīgu niansi – kapitāla pieaugums apliekas ar 20% Iedzīvotāju ienākuma nodokli, pat, ja tas ir inflācijas izraisīts, nevis reāls. Attiecīgi, Tev ir jāapsteidz inflācija, +20%, lai ir ko nomaksāt nodokļos par fake pieaugumu.
Piemērs: Tev ir 10’000 EUR. Inflācija 3% gadā. Lai dzēstu inflacijas ietekmi, vajag audzēt vismaz 3% gadā, un pēc 20 gadiem jābūt vismaz 18061 EUR.
Savukārt VID redz kapitāla pieaugumu par 8061EUR, un prasa 20% sev, jeb 1612 EUR. Kaut arī realitātē nepaliki par kapeiku turīgāks, ir jāmaksā nodoklis!
10/05/2021 @ 3:36 pm
Taisnība!
Nodokļi ieguldīšanā ir nepatīkama, bet svarīga ieguldīšanas daļa. Jāņem vērā gan šis efekts, gan iespēs atgūt nodokļus, izmantojot 3. pensiju līmeni un uzkrājošo apdrošināšanu.
12/05/2021 @ 8:40 pm
Valstij un visai sabiedrībai kopumā šis ”nepatīkamais” nodoklis arī nāk par labu.
Tāpēc es uz to tik kritiski neskatos 😉
10/05/2021 @ 4:43 pm
Kurss noteikti ir nepieciešams!
Vienīgā piebilde, kas man ir – piekrītu, ka 10k nav labi turēt uzkrājumu kontā, bet veidojot portfeli man tomēr paliek (mēneša izmaksas *3) uzkrājumu kontā, lai ārkārtas gadījumos, man nav jāizņem no portfeļa nelaikā. Ja sāku ar 10k tas ir būtiks apjoms, kas var ietekmēt ekspektācijas par potenciālo peļņu, bet noteikti nav šķērslis sākt.
10/05/2021 @ 4:47 pm
Drošības spilvens noteikti ir vajadzīgs! 🙂 par to esmu rakstījis blogā un būs arī kursā.
https://www.tomskreicbergs.lv/2017/01/19/pirms-ieguldit/
10K noteikti nav minimums, lai sāktu ieguldīt. Ja grib izmantot 3. pensiju līmeni vai uzkrājošo, pietiek ar kaut dažiem desmitiem eiro mēnesī. Galvenais konsekventi, regulāri atlikt un ieguldīt.
Ja grib pats ieguldīt indeksu fondu portfelī, summu vajadzēs nedaudz lielāku, bet arī šeit pašreiz minimālais starta kapitāls LV iedzīvotājam varētu būt ap 2K EUR (un pēc tam katru reizi pirkums vismaz 400-500 EUR apmērā). Tas tā, lai minimālās brokeru komisijas atsvērtu.
11/05/2021 @ 6:44 pm
Pelnīt 4% gadā var atļauties ļoti turīgi cilvēki, augošam organismam būtu jāskatās uz 20%< un, visticamāk, ne finanšu tirgos.
11/05/2021 @ 9:27 pm
Viss atkarīgs no mērķiem, situācijas un iespējām. Ja nav runa par riskantām spekulācijām vai kaut ko nelegālu, tad manā skatījumā saprātīgi uz 20%+ mērķēt ir iespējams, ceļot savu privāto biznesu. Bet tur ir daudz faktori:
– lai veiksmīgi uzceltu biznesu, tev jau ir jābūt labam kādā jomā + vēl jābūt uzņēmēja prasmēm,
– starts privātajā biznesā vienmēr ir gana riskants
– vajadzīgs milzīgs darbs un 100 % fokuss
– daudz stresa un ne visiem to gribas
Personīgi lai gan es pats eju arī privātā biznesa ceļu un savos projektos ceru nopelnīt stipri vairāk par 20 % gadā, es apzinos, ka tur ir liels neizdošanās risks. Tādēļ paralēli citu daļu savu aktīvu ieguldu finanšu tirgos – pasīvs ilgtermiņa ieguldījums (indeksu fondi), kas statistiski ar lielu ticamību ilgtermiņā nodrošinās labu (ja arī ne milzīgu) atdevi.
Profesionālim, kurš pats ar uzņēmējdarbību nodarboties nevēlas, bet grib primāri darboties savā profesijā, ieguldījums finanšu tirgos ir ļoti jēdzīga opcija, kas ilgtermiņā ir diezgan uzticama, bet neprasa daudz pūļu un iesaistes. Un, protams, ambīcija ir pelnīt vairāk nekā 4 % gadā (šī raksta atziņa ir, ka arī kaut zema peļņa ļoti palīdz).
(Vēl, protams, ir ceļs investēt jaunuzņēmumos, bet – ja pats neesi pie stūres un nevari ar savām spējām ietekmēt rezultātu – atlasīt gana daudzsološus jaunuzņēmumus ir ārkārtīgi izaicinoši un biežāk beidzas ar čiks).
07/09/2021 @ 10:57 pm
Augošam organismam pirmkārt ir jāinvestē sevī, personiski viena no manām veiksmīgākajām investīcijām bija angļu valodas kursi (atšk no valsts izglītības arī iemācīja). Nākošā inestīcija augošam organismam ir Ryanair biļete vienā virzienā. Kur gan es neieinvestēju, un savos 40+ gados domāju, kā būtu, ja būtu arī šī otra investīcija. T.i. nav vērts strādāt par reāli (nevis tikai uz papīra minimālo) algu un ielikties finanšu tirgos. 1. ir investīcijas sevī: emigrācija vai kavalifikācijas celšnana, ideāli abi kopā.
12/05/2021 @ 8:56 pm
Ļoti intersanti un vērtīgi. Labprāt piedalīšos kursā!
Oskars
13/05/2021 @ 11:48 am
Paldies, šis man būtu noderīgs kurss. Piesakos uz tālāku info.
17/05/2021 @ 6:10 pm
Lieliski, Tom! Arī piesakos uz kursu.