Nopelnīt tirgū tikpat, cik 13 darba gados?
“Kamēr citi meklē ātro peļņu, es ieguldu mierīgi jau vairāk nekā 30 gadus. Krīzes nāk un iet, bet ar visām krīzēm es vidēji pelnu savus 7 % gadā. Nu jau labu laiku ienākumi no ieguldīšanas man ir lielāki nekā darba alga.”
Tā man finanšu krīzes dziļumos teica sirms baņķieris vārdā Deivs, viens no kolēģiem investīciju bankā UBS, kur toreiz strādāju. Tajā brīdī krīze gāja plašumā, akciju tirgus bija nokrities teju uz pusi. Es Deivam biju teicis, ka priecājos, ka neieguldīju pirms krīzes sākuma – savādāk būtu daudz zaudējis.
Vai tad ir jēga ieguldīt tirgū, kurš pelna tikai 5 %, 7 % vai pat 10 % gadā, ja vienā brīdī vari pazaudēt pusi naudas?
Deiva mierīgā, pārliecinātā atbilde lika man uz ieguldīšanu paskatīties no cita skatu punkta. No perspektīvas, kas mainīja manu attieksmi pret “tikai 5 % vai 7 % gadā”.
Šajā rakstā apskatīsim jautājumus:
- Cik tad reāli var nopelnīt akciju tirgū?
- Un vai tas ir to vērts?
Un atklāsim, kā mūsu kapitāls var strādāt mūsu vietā – praktiski ietaupot mums garus darba gadus birojā.
Jaunam ieguldītājam akciju tirgus peļņa var šķist neliela
Kā rāda vēsture, tipiska ilgtermiņa peļņa akciju tirgū mēdz būt 7 – 10 % gadā pirms inflācijas vai 4-7 % gadā, jau ņemot vērā inflāciju.
Jaunam ieguldītājam šāda peļņa var likties nenopietna. Ja gada sākumā ieguldi 1000 eiro, vidēji nopelnīsi, teiksim, 70 eiro. Liela brēka, maza vilna – vai ne? It īpaši, ja ņem vērā risku aplauzties kādā tirgus krīzē. . .
Tieši šī ir psiholoģiskā kļūda, kas jaunos ieguldītājus velk neceļos. Cerībā pelnīt 20 %, 30 % vai vairāk procentus gadā tie metas forex tirgū, opcijās vai citās spekulācijās, kuru pārdevēji sola mirāžas – lielu, ātru peļņu. Protams, tas vairumā gadījumu beidzas ar zaudējumiem.
Kā man toreiz paskaidroja Deivs, pieredzējis ieguldītājs ir tālredzīgāks. Viņš saprot vairākas lietas:
- krīzes nāk un iet – ilgtermiņā par tām nav vērts stresot,
- pakāpeniski uzkrājot naudu gadu no gada, pamatsumma ātri aug,
- augot pamatsummai, aug peļņa,
- laika gaitā arī tava peļņa pelna naudu.
Saka, ka Einšteins tieši pēdējo efektu – saliktos procentus – esot nosaucis par astoto pasaules brīnumu. Personīgi par šī citāta autentiskumu šaubos, bet ar efektu strīdēties nav iespējams.
Paskatīsimies, kādu rezultātu var nodrošināt šķietami necili peļņas procenti ilgtermiņā.
Cik karjeras gaitā vari nopelnīt tirgū?
Pieņemsim:
- ilgtermiņā akciju tirgus pelnīs vidēji 7 % gadā,
- tavi gada ienākumi sākotnēji ir 30 000 eiro un aug 4 % gadā,
- tava karjera vēl ilgs 30 gadus,
- tu ik gadu ieguldi akciju tirgū noteiktu procentu no saviem neto ienākumiem.
Apskatīsim trīs scenārijus:
1. Tu atliec minimālo rietumu standartu – 10 % no neto ienākumiem.
Šo rietumos uzskata par minimumu, ko sevi cienošs profesionālis uzkrāj vecumdienām. Šādi parasti krāj cilvēki, kuri grib ērtas, nodrošinātas vecumdienas – ar ceļojumiem, labu dzīvi un visu pārējo – bet kuriem nav mērķis kļūt bagātiem vai iet agrā pensijā.
Šajā scenārijā:
- Tu karjeras laikā darbā nopelnīsi 1,7 miljonus eiro
- Tu būsi uzkrājis tirgū 452 tūkstošus jeb 27 % no darbā nopelnītā
- No šīs summas peļņa veido 284 tūkstošus eiro.
Rupji rēķinot – tu tirgū esi nopelnījis tikpat, cik 5 gados darba. Turklāt gandrīz bez pūlēm vai laika patēriņa.
Padomā, cik daudz pūles prasa 5 gadi darba. Vai nav vērts atlikt 10 % no algas šādam rezultātam?
2. Ekstrēmais scenārijs – 50 % no neto ienākumiem.
Šis ir ambiciozā uzņēmēja vai investīciju baņķiera scenārijs. Latvijā, protams, grūti – tomēr ļoti ambiciozam cilvēkam ar dinamisku karjeru var būt iespējams.
Šajā scenārijā tavs gala uzkrājums ir lielāks nekā darbā nopelnītā summa, bet tīrā peļņa – ļoti līdzīga. Šāda pieeja ļauj pacelt ģimeni citā līmenī / uzsākt savu dinastiju.
3. Reāli īstenojams scenārijs – 25 % no neto ienākumiem.
Šis ir scenārijs, kas ir izaicinošs, bet jau daudz reālāks veiksmīgam Latvijas profesionālim vai jaunajam uzņēmējam. Nav viegli, bet ir sasniedzami – zinu gana daudz cilvēku, kas to dara vai vismaz varētu atļauties.
Šajā scenārijā:
- Tu karjeras gaitā darbā nopelnīsi 1,7 miljonus eiro
- Tu būsi uzkrājis tirgū 1.1 miljonus eiro jeb 67 % no karjerā nopelnītā
- Peļņa veido 710 tūkstošus eiro.
Rupji rēķinot – tu tirgū esi nopelnījis tikpat, cik 13 gados darba. Un uzkrājumi ir tādi, ka varēsi ar savu dzīvi darīt, ko vien vēlies.
Cik vērts ir gads tavas dzīves?
Ko tev nozīmē finansiāla brīvība – iespēja dzīvot, kā tu vēlies?
Veidot savu biznesu, pirkt savus īpašumus, samazināt slodzi vai aiziet no darba, apceļot pasauli, dzīvot jebkurā pasaules malā?
Cik vērta ir iespēja pavadīt ietaupīto laiku ar ģimeni vai veltīt to saviem hobijiem?
Kaut biju vēl jauns, saruna ar sirmo baņķieri Deivu man pamatīgi “sagrozīja smadzenes”. Tā lika uz darbu un ienākumiem paskatīties no cita leņķa. Saprast, ka ir vērts laicīgi kļūt par “mazo kapitālistu”.
Jo sapratu, ka savādāk vien visu mūžu strādāšu birojā no rīta līdz vakaram un nekas manā dzīvē pēc būtības nemainīsies. Visu mūžu būšu atkarīgs no darba devēja. Man tā negribējās.
Arī mums Latvijā ir vērts kļūt par mazajiem kapitālistiem.
Vispirms jāpārvar cerības uz ātro peļņu – 20 %, 30 % gadā vai vairāk. Ir jāsaprot, ka daudz gudrāk ir nevis spēlēt kazino, bet ieguldīt uzticami un paredzami, ja arī tas prasa ilgāku laiku.
Tad jātiek galā ar bailēm no krīzēm. Jāsaprot, ka krīzes nāk un aiziet. Ilgtermiņa ieguldītājam tirgus krīzes nav tik daudz bieds, kā iespēja (jo katrā krīzē vari ieguldīt par izdevīgākām cenām). Bailes no krīzēm paralizē un patur tevi nabadzībā.
Visbeidzot, jāizveido reāls, praktisks cīņas plāns – kā sākt efektīvi ieguldīt.
Jau gadiem ilgi pasniedzu populārus ieguldīšanas kursus, bet esmu sapratis, ka ar to ir par maz. Lai gan dalībnieki atsaucas pozitīvi, tie vienmēr grib uzzināt vairāk, dziļāk, konkrētāk – visu soli pa solim, lai ir vienkārši un skaidri arī tad, ja finansēs neorientējies.
Tādēļ šobrīd esmu sagatavojis jaunu, pamatīgu – bet viegli uztveramu – treniņu programmu “Neatkarīgais investors”.
Programma palīdzēs Latvijas iedzīvotājiem veiksmīgi uzsākt ieguldīšanu – no A līdz Z. Tikt galā ar portfeļa izveidi, brokera izvēli, nodokļu nomaksu, portfeļa līdzsvarošanu un visu pārējo, kas vien nepieciešams.
Programmas pirmo moduli piedāvāju kā bezmaksas vebināru. Vebinārā apskatīsim:
- kādēļ vispār krāt un ieguldīt,
- kā no tūkstošiem riskantu ieguldījumu izvēlēties uzticamos,
- kā ieguldīt efektīvi bez finanšu izglītības vai baņķieru palīdzības,
- kā tikt galā ar Latvijas vietējiem izaicinājumiem un ērti piekļūt pasaules finanšu tirgiem.
Vebināra noslēgumā arī pastāstīšu par pilno programmu un kā tai iespējams pievienoties. Ja tas tev ir aktuāli, dodies šeit un reģistrējies dalībai vebinārā!
Tikmēr – jau daudz par ieguldīšanu esmu rakstījis šeit blogā. Skaties bloga ceļvedī un iepazīsties ar citiem rakstiem!
Ja raksts patika, pieraksties jaunumiem zemāk.
Jautājumi vai pārdomas? Raksti komentāros!
Atruna: Šis ir izglītojošs materiāls. Nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos pastāv risks zaudēt naudu. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam. Rakstā apskatītie scenāriji ir tikai ilustratīvi un konkrētu rezultātu nav iespējams garantēt.
28/06/2021 @ 7:25 pm
Paldies par rakstu! Bet vai tad tie paši septiņi procenti ir sasniedzama peļņa pie pašreizējām akciju cenām. Šobrīd reāls pīķis, vai arī es kļūdos?
28/06/2021 @ 8:51 pm
Šī ir viena no tēmām, ko apskatīsim vebinārā! Te ir vairāki apsvērumi:
1) pīķus un krīzes konsekventi paredzēt nav iespējams, tādēļ statistika rādā, ka gudrākā pieeja ir ieguldīt regulāri un vienmērīgi,
2) ilgtermiņā ieguldītājs iegulda gan pīķos, gan krīzēs, tādējādi izlīdzinot rezultātu,
3) visbeidzot, arī šobrīd ne visur pasaulē valuācijas ir vienlīdz augstas – šobrīd īpaši izceļas, piemēram, ASV. Bet ieguldot globāli situācija ir nedaudz savādāka. Par to arī runāsim vebinārā.
28/06/2021 @ 11:09 pm
1. Iesācēja jautājums – Kas būtu regulārs ieguldījums (reizi gadā, reizi ceturksnī, katru mēnesi)?
2. Jautājums, kuru līdzīgu uzdeva vebināra laikā – par 3. Pensiju fondu. Vai pareizs būtu apgalvojums, ka, ja cilvēks ir gatavs ieguldīt pensiju fondā vairāk, kā limits, par kuru var atgūt nodokļus, tad ‘pa lielam’ tas būtu tas pats, kas ieguldīt pašam indeksu fondos? (protams apzinoties, ka šo naudu nevarētu izņemt tūlīt)
Paldies!
28/06/2021 @ 11:15 pm
1. Jautājums tikai šķietami ir primitīvs. Patiesībā atbildēt nemaz nav tik vienkārši! Optimāls ieguldīšanas biežums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem (ieguldījuma gaidāmā atdeve un brokeru komisijas ir galvenie). Programmā es to apskatu detalizētāk, taču lielos vilcienos – reizi mēnesī vai ceturksnī parasti būs labs risinājums. T.i. krāt no katras algas, bet reāli pirkt fondus, iespējams, nedaudz retāk.
2. Tas tā varētu būt, ja tiek izvēlēts indeksu pensiju plāns (nu jau tādi Latvijā ir vairāki). Tas ir gana labs risinājums cilvēkiem, kuri negrib paši apgūt ieguldīšanas lietas un par to domāt. Tomēr ir mīnusi:
– tas tomēr ir ievērojami dārgāk nekā ieguldīt pašam (attiecīgi būs zemāka atdeve)
– jāsadzīvo ar izvēlētā pensiju plāna ieguldījumu politiku (pats nevari izveidot tieši saviem mērķiem pielāgotu portfeli)
– protams, ir arī tas, ka naudu var izņemt tikai pēc 55 gadu vecuma.
Personīgi ļoti silti atbalstu 3. pensiju līmeni (un pats galu galā esmu strādājis, lai izveidotu jaunu 3PL risinājumu kopā ar INDEXO). Pats 3PL novirzu daļu savu uzkrājumu, bet citu daļu ieguldu pats – lai man ir kontrole un iespēja piekļūt ieguldījumiem. Turklāt summām virs nodokļu atmaksas robežas sanāk izdevīgāk. Bet šī izvēle, protams, katram jāveic pašam!
29/06/2021 @ 12:25 pm
Kopā ar sievu pieteicāmies INDEXO, taču vēl neesam sākuši veikt ieguldījumus 3 PL. Kā veikt un aprēķināt 3 PL ieguldījumu gaidāmo atdevi, ja sievai ir 32 un man 37 gadi?
29/06/2021 @ 2:16 pm
Sveiki!
Forši, ka ģimenē domājat un rūpējaties par šo tēmu.
Gribētos, lai būtu savādāk, bet uzticami aprēķināt vai paredzēt gaidāmo atdevi īsti nav iespējams, jo tā būs atkarīga no tirgus attīstības, kuru neviens precīzi nevar paredzēt. Skatoties ļoti plaši, ilgtermiņā es visticamāk sagaidītu, ka akciju tirgus atdeve būs 5 – 10 % gadā robežās (tā vidēji ilgtermiņā – par spīti krīzēm un zaudējumu periodiem), bet tas ir plašs diapazons. Var būt ļoti dažādi. Savukārt obligāciju tirgus atdeve visticamāk būs ievērojami zemāka.
Gaidāmā atdeve 3PL tad būtu atkarīga no:
– jūsu izvēlētā ieguldījumu profila (cik % akcijās, cik obligācijās)
– faktiskās tirgus attīstības
– konkrēto 3PL pensiju plānu ieguldījumu politikas (kur tie iegulda)
– konkrēto 3PL pensiju plānu komisiju līmeņa
Taču kopumā pats svarīgākais faktors, kas noteiks uzkrājuma apjomu, ir cits: cik lielu daļu no gada ienākumiem ir iespējams atlikt. Ieguldīšana ilgtermiņā palīdzēs aizsargāt uzkrāto no inflācijas un arī vairot to – bet tieši cik vairot, to paredzēt ir diezgan grūti – un, manuprāt, pārāk daudz laika veltīt šādām prognozēm tādēļ nav ļoti lietderīgi.
Ja es krāju, man ir jāiegulda, lai naudu neapēd inflācija. Es ieguldu saprātīgi un diversificēti un paļaujos, ka faktiskais ilgtermiņa reuzltāts būs labs, ja arī nezinu tieši, cik labs.
30/06/2021 @ 12:18 pm
Ieguldu aptuveni 60% no savas darba algas fondā VUSA (alga 1010 Euro apmērā uz rokas). Dzīvoju labi un vēl māju remontēju pats ar atlikušajiem līdzekļiem. Tā, ka uzkrāt 25 % ir ļoti konservatīvi. Viss atkarīgs no cilvēka dzīvesveida.
30/06/2021 @ 3:29 pm
Forši, ka sanāk tik daudz iekrāt! Bet kāpēc tikai VUSA? Nav baigi lielais risks visu ASV sabāzt, kur cenas tāpat debesīs?
30/06/2021 @ 3:51 pm
Uzskatu, ka visa atbilde ir ilgtermiņā. Esmu posmā, kad “audzēju uzkrājumu” un strādāšu vēl 30+ gadus (krīzes pārdzīvošu). Tāpēc tikai viens etf, plus šādi samazinu komisijas maksas. Tomēr katrs vērtē savu situāciju.
VUSA ir 500 plus uzņēmumi, kuri “pa lielam” ir globāli uzņēmumi, tādēļ uzskatu, ka esmu pietiekami diversificējies.
27/07/2021 @ 12:50 am
Honest question – kā notiktu price discovery, ja pilnīgi visi tirgus dalībnieki pārietu uz passive investing, kas it kā ir pareizā lieta, ko darīt?
27/07/2021 @ 10:38 am
Šis ir viens no tiem abstraktajiem teorētiskajiem argumentiem – kā būtu, ja būtu – jo tas vienkārši nenotiks. Vienmēr atradīsies tie, kuri ir pārliecināti par savām spējām labāk par tirgu novērtēt un izvēlēties investīciju objektus.
27/07/2021 @ 9:28 pm
Bet vai tad neiznāk tā, ka prātīgie cilvēki investē pasīvi, bet ar price discovery nodarbojas galvenokārt avantūristiski spekulanti… kuru darbības pēc tam kopē tie, kas investē pasīvi?
27/07/2021 @ 9:52 pm
Ar price discovery turpina un turpinās nodarboties arī gana daudz nopietni un gudri cilvēki. Ja to dara ar zemu turnover, ilgtermiņam, ar zemām izmaksām, tad patiesībā izredzes ar aktīvo pārvaldīšanu statistiski nav sliktas – var sanākt gan apsteigt indeksu fondus, gan atpalikt no tiem. Piemēram, turīgai dinastijai vai organizācijai ieguldīt pašai savu naudu aktīvi var būt diezgan pievilcīga izvēle, ja to var izdarīt ar zemām izmaksām. Taču retail ieguldītājam līdzvērtīgus zemu izmaksu aktīvos produktus atrast – un galvenais prātīgi novērtēt – būs ļoti grūti.
Es neesmu tirgus akadēmiķis vai lielākās šīs tēmas eksperts, bet man likās interesanta šī profesora Tāļa Putniņa uzruna vienā INDEXO un SSE Riga Alumni asociācijas pasākumā pirms dažiem gadiem, kur viņš komentēja pētījumus par to, ka līdz ar indeksu fondu izaugsmi tirgū NAV novērojama izteikti augoša pasivitāte vai mazāk kvalitatīvs “price discovery”:
https://www.facebook.com/299548920458849/videos/416316138782126
14/08/2021 @ 5:42 pm
Cik būtu minimālais lielums, lai sāktu investēt?
16/08/2021 @ 10:37 am
Te nav vienas viennozīmīgas atbildes. Pie nelielām summām svarīgākais ir nevis starta apjoms, bet spēja regulāri atlikt būtisku daļu no ienākumiem un ieguldīt to. Tad laika gaitā apjoms veidojas tāds, no kura ir reāla jēga.
Tīri izmaksu ziņā pie vietējiem brokeriem es sāktu ar vismaz 1000 EUR, savukārt pie zemu izmaksu ārzemju brokeriem var startēt pat ar dažiem simtiem. Taču pirms tam ir jāizveido drošības spilvens, par ko rakstu šeit:
https://www.tomskreicbergs.lv/2017/01/19/pirms-ieguldit/
21/08/2021 @ 12:21 pm
Deivs nevarēja jau izvēlēties “to retire”? Vai arī viņam savs darbs patika?
23/08/2021 @ 11:40 am
Protams, varēja – lielākā tiesa Volstrītas baņķieru vadlības līmenī teorētiski varētu aiziet jebkurā brīdī. Taču tur ir dažādi faktori, kas attur:
– “zelta rokudzelži” – visādi uzkrātie bonusi, kas nākotnē tiks izmaksāti tikai, ja vēl strādāsi
– ambīcijas, patīk darbs, patīk statuss, utt. . .
– dārgs dzīvesstils
06/09/2021 @ 9:19 pm
Nez vai iespējamais ASV – Ķīnas konflikts dēļ Taivānas/ Dienvidķīnas jūras ir pietiekami iecenots akciju cenās?…
03/02/2022 @ 11:20 am
Sveiki!
Par kādām algām iet runa? 1.7 miljoni 30 gados ir aptuveni 4700 mēnesī. “Drusku šiki” Latvijai.
03/02/2022 @ 11:23 am
Pieņēmumos ir norādīts: “Tavi gada ienākumi sākotnēji ir 30 000 eiro un aug 4 % gadā.” Kas ir Latvijas top 5-10 % līmenis aptuveni šobrīd.
Protams, skaitļus var reizināt ar 1/3, 1/2 vai arī otrādi ar 2 vai 3 — principu tas negroza.