Citas

Izglītotiem ļaudīm patīk smīnēt par Danninga – Krīgera efektu. Tas darbojas šādi:

Ja neesi kompetents kādā jomā, tev nav pietiekami daudz zināšanu, lai saprastu, cik nekompetents tu esi. Tādēļ tu savas zināšanas un prasmes novērtē pārāk augstu.

Tautas valodā: stulbenis ir pārāk stulbs, lai saprastu, ka ir stulbs.

Mēs šo efektu labprāt attiecinām uz citiem. Visi piekrītam – pasaule ir pilna ar muļķiem un nejēgām, kuri sevi uzskata par gudriem.

Tā ir taisnība. Bet vēl svarīgāk ir saprast:

Arī tu un es esam tādi paši muļķi un nejēgas, turklāt gandrīz visās dzīves jomās.

Dzīve ir īsa. Sabiedrībai svarīgas kompetenču jomas – daudz un sarežģītas.

Cilvēks spēj apgūt vien sīku kripatu no cilvēces zināšanu kopuma. Dažās jomās mēs esam spēcīgi, bet pārējās esam muļķi, kas sevi uzskata par gudriem.

Ja to ignorējam, tam var būt smagas sekas.

Ātrais tests: vai tu esi covidiots?

• Vai tev ir savs atšķirīgais viedoklis par COVID, par kuru jūties pārliecināts?
• Vai šo viedokli ietekmēja viedokļa līderi, kas nav epidemiologi / nestrādā ciešā sadarbībā ar tiem?
• Vai tu par šo viedokli stāsti kolēģiem, draugiem, radiniekiem?
• Vai tu rīkojies, balstoties uz šo viedokli, tai skaitā pretēji epidemiologu ieteikumiem?

Domāju, gandrīz mēs visi atbildēsim “jā” uz daļu no šiem jautājumiem.

Diemžēl, pastaigājot pa Rīgas ielām, rodas sajūta, ka “jā” atbildes kļūst arvien populārākas, tai skaitā uz pēdējo jautājumu.

Danninga – Krīgera efekts mūs covidiotus ved grāvī.

Statistika pasliktinās, epidemiologi brīdina, lūdzas un streso, bet mēs viedokļojam, argumentējam, improvizējam, un dzīvojam savu patiesību.

Tas, protams, nav nekas jauns. Mēs visu mūžu  dzīvojam savu patiesību. Parasti sekas nav traģiskas. Mūsu sabiedrība ir pietiekami attīstīta un droša, lai mēs varētu atļauties regulāri ignorēt realitāti un tikt cauri sveikā.

Bet dažreiz mūsu iedomu pasaule saduras ar dabas likumiem. Un tad ir ziepes.

Vīrusu neinteresē tavs viedoklis.

Epidēmija dzīvo reālajā, fizikas, ķīmijas un bioloģijas pasaulē, ne mūsu iedomās.

Labākais veids, kā ar epidēmiju cīnīties, ir balstīts datos. Pieredze ievākt, analizēt, interpretēt un likt kontekstā šos datus ir epidemiologiem, nevis influenseriem, ekonomistiem, aktieriem, mūziķiem, uzņēmējiem, blogeriem vai pat ķirurgiem, ģimenes ārstiem, urologiem, reanimatologiem vai citiem cienījamiem speciālistiem.

Tādēļ epidemiologi ir eksperti, kas mums ir jāklausās.

Šobrīd, pēc pusgada dzīves ar vīrusu, epidemiologi visā pasaulē piekrīt, ka situācija ir ārkārtīgi nopietna. Arī rekomendācijas visā pasaulē ir līdzīgas (šeit izvelku galveno no Pasaules Veselības organizācijas mājas lapas):

• Ievēro distanci
• Valkā masku (arī uz deguna)
• Ventilē telpas
• Izvairies no pūļiem
• Mazgā rokas
• Klepo elkonī vai papīra lakatiņā
• Ja jūties slims, paliec mājās
• Klausi vietējām rekomendācijām, kas pielāgotas vietējai situācijai

Turklāt jādara ir visas šīs lietas, nevis jāizvēlas tikai ērtākās (vilkt masku nenozīmē, ka vari neievērot distanci).

Laika gaitā, nākot jauniem datiem, rekomendācijas var mainīties. Tomēr šobrīd šie ir labākie ieteikumi, kas mums ir pieejami, balstoties uz zinātniskiem datiem par reālo pasauli.

Covidiotisma sekas arī ir skaidras.

Prese ziņo: kovidiotisma pasaules centrā ASV tiešā un netiešā veidā uz vīrusu attiecināmas ap 300 tūkstoši “papildu nāves”, kas savādāk nebūtu notikušas. Uz Latvijas iedzīvotāju skaitu ekvivalents būtu 1700 nāves. Tas būtu kā Zolitūdes traģēdija 32 dienas pēc kārtas.

Tepat Čehijā šobrīd dienā no COVID mirst ap 100 iedzīvotājiem (pie Latvijas iedzīvotāju skaita tie būtu vairāki desmiti).

Lūdzu, saproti, ka esi covidiots, un beidz gudroties.

No visas sirds to lūdzu visiem saviem draugiem, paziņām un lasītājiem.

Mēs neesam gudrāki par ekspertiem. Mūsu viedoklis nav svarīgāks par ekspertu viedokli. Mūsu ego nav svarīgāks par līdzcilvēku veselību un dzīvībām.

Protams, par ekonomiku ir jādomā.

Tomēr kā mēs izbaudīsim savu ekonomiku, ja mūsu vecvecāki, vecāki un draugi birs kā rudens lapas? Vai brīdī, kad Rīgā būs jārīko pagaidu morgi kā ASV, Anglijā un citur, ekonomiskais ieguvums mums sildīs sirdis?

ASV un Anglijas pieredze rāda, ka tajā brīdī ekonomika cietīs jebkurā gadījumā.

Rekomendācija politiķiem: kompensēt zaudējumus, kontrolēt, komunicēt skaidri.

Epidēmiju jautājumos esmu nejēga. Tagad komentēšu divas lietas, par kurām man ir zināma sapratne.

Par biznesu.

Nedrīkst uzlikt ierobežojumus, bet nekompensēt zaudējumus.

Šobrīd daudzi skartie uzņēmumi un pašnodarbinātie meklē un atrod “radošus risinājumus”, lai apietu ierobežojumus. Tas nav pārsteidzoši. Mēs nevaram prasīt, lai maza daļa sabiedrības uzņemas ekonomiskās sāpes par ierobežojumiem, kas ir nepieciešami mums visiem. Ir jāmaksā mums visiem kopā, caur valsts budžetu.

Kompensējošie mehānismi ir jāievieš tikpat raiti, kā ierobežojumi. Ja to nav iespējams ātri izdarīt, tad ir skaidri un skaļi jāstāsta, kad tas notiks.

Tad, kad būs ieviesti efektīvi kompensācijas mehānismi, sabiedrība daudz saprotošāk uztvers ierobežojumus un to kontroli.

Par komunikāciju.

Nedrīkst baidīties runāt patiesību arī, ja tā nav populāra. Vēlme vienmēr runāt tikai labas ziņas būs fatāla.

Kamēr mēs braucam grāvī, vadošie politiķi nedrīkst runāt bijīgi un aplinkus.

Šis ir brīdis skaidrai, skaļai komunikācijai. Tiešai tautas uzrunāšanai. Kaut iknedēļas Facebook live ar premjerministru, prezidentu un / vai veselības ministru.

Spilgti līderi krīzē var izkalt reputāciju, kas paliks uz gadiem. Savukārt tie, kas klusē un baidās, sev nopelnīs citu reputāciju. Jo bezdarbībai būs sekas. Pēc tam visi atcerēsies, kas bija pie stūres, kad iebraucām grāvī.

Bet mēs visi pārējie – sekosim ekspertu rekomendācijām!

Ja tev ir pardomas vai jautājumi, droši komentē zemāk. Ja raksts šķita lietderīgs, dalies ar to.

Lai nepalaistu garām jaunus rakstus, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā!

REDIĢĒTS 1/11/2020: Trafiks uz šo rakstu nu ir nokrities tuvu nullei un paliek vien tie, kuriem ļoti gribas pastrīdēties. Tā kā nevēlos tērēt savu laiku, lai argumentētu, ka 2+2=4, turpmāki komentāri netiks publicēti.

Bieži saņemu vienkāršus jautājumus par ieguldīšanu, uz kuriem jau plaši esmu atbildējis blogā. Nevaru gan vainot lasītājus – līdz šim šeit ir bijis diezgan grūti orientēties. Tādēļ esmu izveidojis ceļvedi gan jauniem lasītājiem, gan tiem, kuri meklē atbildes uz konkrētiem jautājumiem!

Brīdinu – pievērs uzmanību raksta publikācijas datumam. Atsevišķos rakstos informācija par aktualitātēm tirgū var būt novecojusi.

Ceru, ka šeit atradīsi ko lietderīgu un interesantu. Ja tev interesē kāda tēma, kura šobrīd blogā nav nosegta, droši raksti komentārus (nesolu gan, ka visas vēlmes apmierināšu). Jautru lasīšanu!

Ieguldīšanas pamati – iesaku lasīt šajā secībā!

Tikai trīs uzticami ieguldījumu veidi?

Pirms sāc ieguldīt, obligāti parūpējies par šo

Amatieris akciju tirgū – kā nepazaudēt bikses?

Kā ieguldījumu fondi apēd tavu peļņu

Kāpēc Vorens Bafets iesaka indeksu fondus?

Gribi ieguldīt veiksmīgi? Netici intuīcijai!

Raksti par sarežģītākiem ieguldīšanas aspektiem

Kā izvēlēties brokeri, 1. daļa: drošība

Kā izvēlēties brokeri, 2. daļa: izmaksas

Vai obligācijas ir drošākas par akcijām?

Vai portfelī vispār ir vajadzīgas obligācijas?

Obligācijas negatīvo kredītlikmju pasaulē

Kas notiek ar indeksu fondiem tirgus krīzē?

Cik nākamajos 10-20 gados pelnīs akciju tirgus?

Brīdinājuma raksti – par dažādiem ieguldīšanas riskiem

Forex tirgus spēlētājs – slaucamā govs!

Bankas nav ļaunas (parasti)

Vai ieguldīt nekustamajā īpašumā?

Pirkt Bitcoin nav ieguldīt

Par uzkrājumu veidošanu

Roboti tev atņems darbu vai kādēļ jākļūst par kapitālistu

Kā iekrāt ar baudu

Šoka terapija: cik jāiekrāj vecumdienām?

Krājot bagāts nekļūsi

Kā tērēt mazāk, lai iekrātu

Par kaulēšanos un sarunu vešanu

Nelūdz algas pielikumu!

Kā izkaulēt dubultu samaksu

Par darbu un biznesu

Lai pelnītu, kļūsti neaizvietojams!

Piedāvā risinājumus, nevis pakalpojumus!

Kā atrast darbu Volstrītā

Viss notiek caur pazīšanos – un tas ir okei

Trīs darbaholiķa atziņas: lietas, ko iemācījos, veidojot INDEXO

Kā piesaistīt miljonus bez stresa?

Par personīgo attīstību

Darīt, nevis muldēt

Mācies matemātiku un fiziku!

Esi jauks cilvēks!

Kā nepalikt par diletantu

Par dzīvi Latvijā

Latvijas nodokļi ir tīri okei

Pārvācies uz ārzemēm? Nelamā Latviju!

Latvijas iedzīvotāji pelna aizvien vairāk. Kādēļ to noliedzam?

Latvijas valsts man neko nav devusi! Vai tiešām?

Nostalģija pēc komunisma? Nē, paldies!

Vai daudz pelna tikai zagļi?

Ceru, ka atradi šo to lietderīgu! Lai nepalaistu garām jaunus rakstus, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā.

Ja pietrūkst labas lasāmvielas par finansēm, paviesojies INDEXO blogā un INDEXO Akadēmija video kursā – abos lielu daļu no materiāliem arī izveidoju es.

Virsraksti par kārtējo biznesu, kas savācis miljonus no investoriem, jaunam uzņēmējam var šķist nereāli. Tomēr piesaistīt investīcijas nav kodolfizika. Pasaulē ir vairāk naudas nekā ideju, ko ar to darīt. Ja tev ir jēdzīgs piedāvājums, investors stāsies investora galā.

Bet ko nozīmē “jēdzīgs piedāvājums”? Par to šodienas rakstā.

Labās ziņas: pasaulē ir vairāk naudas nekā sajēgas, ko ar to darīt.

Pasaule nekad nav bijusi bagātāka kā šobrīd. Tajā pašā laikā zemās procentu likmes nozīmē, ka ir grūti atrast ienesīgus ieguldījumus. Rezultātā turīgi indivīdi un institūcijas meklē, kur ieguldīt savu naudu. Arī Latvijā ir līdzīgi.

Protams, lai piesaistītu investīcijas, ar skaistām acīm nepietiks. Jāizpilda trīs priekšnosacījumi.

1. Jaudīgs produkts vai ideja.

Ja tev ir pelnošs produkts, atrast investorus ir samērā viegli. Tikai jāparāda, ka uzņēmuma procesi ir sakārtoti, peļņa stabila un / vai izaugsmes iespējas – lielas.

Ja tev ir tikai strādājošs prototips – ir grūtāk, bet izdarāmi. Jāieskicē skaidrs, ticams ceļš līdz tirgum un peļņai.

Ja tev ir ideja un nekas vairāk – būs grūti. Tev izdosies piesaistīt naudu tikai, ja aiz idejas stāv spēcīga, pieredzējusi komanda, kura jau sevi biznesā ir pierādījusi.

2. Spēcīga komanda.

Ja komanda ir spēcīga, pieredzējusi un biznesā pierādīta, ir iespējams piesaistīt naudu ar dažiem slaidiem vien.

Tieši to mēs izdarījām ar pensiju pārvaldītāju INDEXO – piesaistījām 2.3 miljonus eiro pirms uzņēmums vēl bija dibināts. Tagad, divus gadus vēlāk, INDEXO ir gandrīz 11 tūkstoši klientu, mēs pārvaldām 65 milj. EUR un esam ātrāk augošais pensiju pārvaldītājs Latvijā.

Kāpēc guvām investoru uzticību? Jo mūsu komandā bija cilvēki, kuri sevi biznesā jau bija pierādījuši – Valdis Siksnis, Druvis Mūrmanis, Henriks Karmo un citi. Neviens nešaubījās par mūsu spēju to izdarīt vēlreiz.

Ja komanda nevar parādīt vēsturi ar veiksmīgām biznesa iniciatīvām, ar pliku ideju nepietiks. Komandas darba pieredze, izglītība un citi faktori ietekmēs lēmumu, bet investori visticamāk gribēs redzēt vismaz produkta prototipu.

Ja komanda nav pieredzējusi un nav arī izveidojusi iespaidīgu prototipu, tad investīcijas gandrīz noteikti nepiesaistīsi – jo veiksmīgu uzņēmumu gandrīz noteikti neizveidosi.

Izņēmumi, protams, gadās. Tomēr parasti veiksmīgus uzņēmumus veido cilvēki ar būtisku pieredzi savā nozarē. Ja tas tevi neapraksta, tad nāksies cīnīties par panākumiem uz savu uzkrājumu rēķina.

3. Laba prezentācija.

Arī jaudīgs uzņēmums mocīsies ar investoru piesaisti, ja nemācēs pārliecinoši sevi prezentēt. No otras puses – spēcīga prezentācija var piesaistīt investorus pat biznesam, kurš vēl ir idejas stadijā.

Saturiski, investīciju prezentācija ir kompakts biznesa plāns.

Tā skaidri un sakārtoti atbild uz jautājumiem:

• Kāda ir tirgus vajadzība?
• Kā tavs bizness to risina?
• Ar ko tavs bizness atšķiras no citiem?
• Kā piesaisti klientus?
• Kā pelni naudu un kādas ir izmaksas?
• Kāda ir tava komanda?
• Kāda ir konkurence?
• Kādas ir finanšu projekcijas?
• Cik pelnīs investori?

Mana pieeja ir maksimāli vienkārša – katram jautājumam velti atsevišķu sadaļu ar dažiem slaidiem katrā.

Pēc noformējuma, investīciju prezentācija ir viegli uztverams, vizuāli pievilcīgs memorands.

Veidojot slaidus, ievēro labas komunikācijas principus:

• Maz teksta – tikai galvenās domas
• Vizuāļi – grafiki, diagrammas, bildes – veido stāstu
• Nekādu lieku dekorāciju vai animāciju, ja tās neveido stāstu
• Katrai lielai idejai savs slaids – un ne vairāk kā viena doma slaidā

Ideālā gadījumā prezentācija lasās tik viegi, ka saturs šķiet pašsaprotams un slēdziens – jāinvestē – neizbēgams.

Pēc izpildījuma, investīcīju prezentācijai jābūt ietrenētai un aizrautīgai. 

Runātājam jāsaprot pamata lietas par ķermeņa valodu, acu kontaktu, balss tembru – lai atstātu pārliecinošu iespaidu (un neaizmidzinātu auditoriju).

Prezentācija kādas 5-6 reizes jāpatrenē ar draugiem, kolēģiem un paziņām.

Visbeidzot, runātājam ir jāspēj runāt ar aizrautību. Ja pats neesi savas lietas entuziasts, pārliecināt kādu citu būs grūti.

Izveidot pārliecinošu investīciju prezentāciju ir atkārtojams process ar vienkāršiem, bet svarīgiem noteikumiem.

“Uzcept” labu prezentāciju ir pa spēkam ik vienam, kurš tam velta nepieciešamo laiku un enerģiju.

Tikai atceries priekšnosacījumus:

1. Labs produkts, prototips vai unikāla ideja.
2. Spēcīga, pieredzējusi komanda.

Bez šiem priekšnosacījumiem rezultāts izpaliks pat ģeniālai prezentācijai. Ja tie būs ievēroti, tad spēcīga prezentācija radīs investoros pārliecību – lūk, iespēja, kuru nedrīkst laist garām!

INDEXO vadīšana paņem daudz laika, tomēr dažkārt pieslēdzos citiem projektiem. Ja tev ir spēcīgs produkts un komanda, bet nepieciešama prezentācija investīciju piesaistei, sazinies. Neesmu investīciju baņķieris– pats investorus nemeklēšu – bet varu palīdzēt izveidot slaidus un uztrenēt runātājus.

Kāpēc man uzticēties? Prezentācijas, ko veidoju Volstrītā, piesaistīja investīcijas vairāk nekā miljardu ASV dolāru apjomā. Latvijā mani slaidi palīdzēja savākt INDEXO investoru klubiņu un atnesa mums tūkstošiem klientu.

Lai sazinātos ar mani, dodies uz sadaļu Kontakti!

Nākotni paredzēt nav iespējams.

Lai cik paradoksāli tas šķistu, zinātniskās fantastikas rakstnieki esam pirmie, kas to atzīst. Lai gan skicējam nākotnes vīzijas, apzināmies, ka tās ir vien vīzijas, kuras gandrīz noteikti neīstenosies – vismaz ne iedomātajā formā.

Tomēr nākotnes paredzēšana – gan tā, ar kuru nodarbojas rakstnieki, gan tā, kas aizņem ekonomistus, zinātniekus, pilsētu plānotājus utt. – ir lietderīga lieta. Ar to iesaku nodarboties jebkuram cilvēkam ar ambīcijām mākslā, biznesā vai politikā.

Kādēļ?

Ieskicēšu trīs galvenos iemeslus:

1. Nākotnes paredzēšana palīdz izvairīties no bedrēm.

Ne velti zinātniskās fantastikas populārākais sižets ir distopija no sērijas “If this goes on. . .”

Fantasti – tāpat kā, piemēram, klimata zinātnieki – katru dienu skicē drūmas nākotnes vīzijas, kas īstenosies, ja turpināsim patreizējā virzienā.

• Ja turpināsim ļaut feisbukam mūs zombēt. . .
• Ja turpināsim spļaut atmosfērā CO2. . .
• Ja turpināsim slēgt visas iekārtas Lietu Internetā, aizmirstot par drošību. . .

utt. utml.

Ne visas iedomātās distopijas ir reālas vai ticamas – bet citas ir pat ļoti iespējamas. Ja tās spilgti un pārliecinoši vizualizējam, tas ļauj mums laicīgi no tām izvairīties.

Līdzīgā veidā vingrinājums “skicēsim distopiju” būs lietderīgs arī biznesa līderim vai politiķim.

2. Nākotnes paredzēšana iedvesmo rītdienas veidotājus.

Atzīšos – esmu milzīgs jauno kosmosa uzņēmumu SpaceX, Blue Origin, Virgin Galactic utt. fans. Ar kaislīgu interesi sekoju katrai ziņu rindiņai par to, ko Elon Musk, Jeff Bezos un pārējie “kosmosa baroni” dara, lai beidzot iekarotu kosmosu cilvēces vārdā.

Kas ir interesanti – vienā intervijā pēc otras praktiski katrs šo uzņēmumu veidotājs un arī darbinieks stāsta, ka iedvesmojies no fantastikas romāniem. Šie cilvēki cenšas īstenot sapni, kuru bērnībā viņiem “pārdeva” kāds sapņotājs, fantazētājs.

Vēsture ir pilna ar piemēriem, kuros sapņotāju, rakstnieku un futurologu izdomātie brīnumi kļuva par iedvesmu darītājiem, kuri tos pārvērta realitātē.

Tā ir vērtīga atziņa arī biznesam un citām dzīves jomām. Sapņotājam un darītājam nav vienmēr jābūt vienai un tai pašai personai. Ja tev ir vērtīgs sapnis un to māki pārliecinoši komunicēt, iespējams sasniegt ļoti daudz!

3. Kvalitatīva nākotnes paredzēšana māca domāt nelineāri.

Kārtīgs fantasts vai futurologs apzinās – vizualizējot jaunu izgudrojumu vai pārmaiņas, svarīgi ir paredzēt ne tikai tā tiešo efektu, bet arī otrās, trešās, ceturtās utt. pakāpes netiešos efektus.

Apskatīsim lokālu piemēru. Rail Baltica dzelzceļa līnijas izveidei būs tiešais efekts – iespēja ātrāk aizbraukt no Tallinas līdz Varšavai vai otrādi. Vien dažas minūtes padomājot, nāk prātā garš saraksts netiešo efektu, kuri varētu sekot.

•  Vai sāksim uztvert Tallinu un Kauņu kā “pilsētas tepat aiz stūra”? Vai plānosim savus biznesus un savu dzīvi vairāk kā baltieši, ne tikai latvieši?
• Cik būs tādu, kuri dzīvos vienā pilsētā, bet strādās otrā – un ko tas nozīmēs darba tirgum? Nekustamā īpašuma tirgum? Mūsu mentalitātei?
• Cik populāri būs “iepirkumu braucieni” no Rīgas uz Varšavu vai pat no Helsinkiem uz Rīgu – un ko tas nozīmēs konkurencei dažādās mazumtirdzniecības nozarēs?
• Kādas iespējas Latvijas konkurētspējai pavērs jaunie dzelzceļa un infrastruktūras speciālisti, kuri izaugs Rail Baltica ietvaros?
• Vai augs pieprasījums pēc kaimiņvalstu valodu kursiem?
• Cik būs tādu uzņēmumu, kuriem pavērsies jauni eksporta tirgi, jo marginālas izmaiņas transporta izmaksās ļaus efektīvi konkurēt Vācijas, Polijas vai Somijas tirgos?
• Cik būs tādu, kuriem nāksies mainīties vai aizvērties, jo marginālas izmaiņas transporta izmaksās ļaus Vācijas, Polijas vai Somijas uzņēmumiem piedāvāt lētāku preci Latvijā?

utt. utml.

Augstāk minētie punkti ir dažu minūšu “prāta vētras” rezultāts. Esmu drošs, ka šis saraksts ne tuvu neizceļ svarīgākos efektus, kurus uz dzīvi mūsu reģionā atstās Rail Baltica. Bet tas ieskicē domāšanas veidu, kas padara nākotnes pareģošanu par lietderīgu rīku biznesā, politikā un citās nozarēs.

Pat, ja konkrētie pareģojumi tā arī nepiepildās, šis brainstorm process – apdomāt katru pārmaiņu otrās, trešās un ceturtās pakāpes efektus – palīdz sagatavoties neparedzamajam. Tas padara prātu fleksiblu un atver cilvēku ne tikai nākotnes draudiem, bet arī nākotnes iespējām.

Tādēļ ir vērts lasīt fantastiku – un fantazēt pašiem.

Nē, nākotni paredzēt gandrīz noteikti neizdosies. Bet tie, kuri domā par nākotni, var cerēt:

• veiksmīgi izvairīties no nākotnes “bedrēm”,
• iedvesmot apkārtējos skaistākai nākotnei,
• būt gana fleksibli, lai “noķertu” un izmantotu pārmaiņu piedāvātās iespējas.

Tādēļ mans šodienas aicinājums ir – pafantazējiet!

Par to, kā to darīt veiksmīgāk – jau citā rakstā.

P.s. Arī pilsētas nākotne ir neparedzama – bet par to ir jādomā!

Vienmēr esmu bijis pilsētnieks. Mīlu pilsētas daudzu iemeslu dēļ – jo tajās koncentrējas talants, jo mani iedvesmo to arhitektūra, jo foršākās pilsētas nekad neguļ (Ņujorka nav vienīgā. . .)

Pilsēta ir ārkārtīgi kompleksa sistēma, kuras nākotne veidojas daudzu neatkarīgu faktoru mijiedarbībā. Tās nākotni “nosimulēt” un izrēķināt nespēs pat jaudīgākais dators.

Un tomēr – trīs augstāk minēto iemeslu dēļ par pilsētas nākotni ir vērts domāt. Tas palīdzēs izvairīties no bedrēm – tiešā un pārnestā nozīmē –, iedvesmos rītdienas pilsētas celtniekus, un trenēs mūsu prātus laicīgi ieraudzīt un izmantot negaidītās, nelineārās iespējas, kuras nes nākotnes pilsētas.

Par šo tēmu runāšu maija beigās konferencē MadCity. Ja pilsētas plānošana un pilsētas nākotne tev ir interesantas tēmas, ieskaties programmā – gaidāmi patiešām jaudīgi runātāji no visas pasaules!

Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā. Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.

Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!

Tu kāp uz skatuves. Acīs spīd gaismas. Uz tevi skatās simtiem acu.

Rokas svīst, kājas trīc, sirds dauzās. Kā tikt galā?

Kopš bērnības regulāri kāpju uz skatuves. Esmu pasniedzis publiskās uzstāšanās kursus. INDEXO projekta ietvaros prezentēju gandrīz katru dienu – dažkārt izteikti nedraudzīgām auditorijām.

Uzstāšanās stresu esmu “atkodis”. Šodien dalīšos ar principiem, kurus izmantoju.

1. Apzinies, ka nedaudz stresa ir laba lieta.

Neliela adrenalīna doza “pamodina” cilvēku, palīdz savākties, nofokusēties uz svarīgāko, rīkoties savu spēju augstumos.

Reti kurš aktieris, pianists vai dejotājs apgalvos, ka vislabāk uzstājas pilnīgā mierā. Visas veiksmīgākās uzstāšanās pavada satraukums. Bieži satraukuma ietekmē  izdodas “brīnumi”, kuri nebija paredzēti vai gatavoti.

Problēma sākas brīdī, kad satraukums kļūst nomācošs.

Pašaizsardzības kursos stāsta, ka stresa situācijā asinis aizplūst no smadzenēm uz muskuļiem, lai sagatavotos cīņai par izdzīvošanu. Nezinu, vai tas ir zinātniski pareizi, bet sajūta ir pazīstama.

Pēkšņi kļūst grūti skaidri domāt. Kustības kļūst asas, saraustītas, ļoti spēcīgas – ja gribi kauties, lieliski. Bet uz skatuves no šīs stadijas vajadzētu izvairīties.

Lai to darītu:

2. Apzinies, ka stress ir normāla parādība.

“Normalizācija” ir gandrīz universāli lietderīgs paņēmiens, cīnoties ar psiholoģiskām problēmām.

Nav iespējams sev iestāstīt, ka stresam nav pamata. Tas ir tāpat kā mēģināt sev iestāstīt, ka negribi ēst kūkas. Atceries amerikāņu izteicienu: “You’re in denial”.

Daudz efektīvāk ir sev pateikt – “ir okei, ka tu streso. Visi cilvēki streso, kad uzstājas. Tas ir normāli. Vienkārši turpini darīt.”

Pieņem stresu, necīnies ar to, un turpini darboties. Ja arī stress nepazudīs, tas vismaz nevairosies.

Laika gaitā pieradīsi pie stresa, nereaģēsi uz to – un stress mazināsies pats no sevis.

3. Trenējies stresam.

Manā pieredzē ķermenis uz adrenalīnu reaģē līdzīgi kā uz daudzām citām nepierastām vielām – kofeīnu, cukuru, alkoholu utt.

Ja ikdienā tu nekad neesi stresainā situācijā un pēķšņi kāp uz skatuves 1000 cilvēku priekšā, stress gandrīz noteikti tevi sastindzinās. Labi, ja nezaudēsi samaņu.

No otras puses, ja katru dienu tu uzstājies mazāku auditoriju priekšā, uzrunāt 1000 cilvēkus būs daudz vieglāk. Tavs ķermenis ar paaugstināto adrenalīna klātbūtni tiks galā daudz vieglāk.

Vislabāk derēs treniņš, kurā uzstājies auditorijas priekšā. Tās var būtu mini prezentācijas taviem kolēģiem vai dalība Toastmasters grupā vai vēl kas cits. Bet palīdzēs arī dalība citās nodarbēs, kas izsauc adrenalīnu – piemēram, cīņu mākslas, sienā kāpšana vai citas.

4. Atceries, ka tavai auditorijai ir (gandrīz) vienalga.

Cik reizes pēdējā gada laikā esi dzirdējis neveiklas, stīvas, garlaicīgas uzstāšanās?

Droši vien diezgan daudzas. Garlaicīgas, stīvas runas ir norma.

Vai tādēļ runātāju ienīdi vai sāki nicināt? Visticamāk, nē. Sliktākajā gadījumā nobubināji pie sevis – nu, cik ta’ var muldēt.

Mēs esam pieraduši pie vājiem runātājiem. Parasti to cilvēkam piedod. Tu vari atļauties izgāzties.

Ironiskā kārtā, šī apziņa tev palīdzēs uzstāties veiksmīgāk.

5. Sagatavojies fiziski.

Šo atziņu guvu samērā nesen, kad man nācās uzstāties dažādās uz konfrontāciju orientētās situācijās.

Man stresa brīdī mēdz ātri dauzīties sirds. Tam atklāju risinājumu: pirms uzstāšanās  paskriet vai uztaisīt simts pietupienus. “Iesildīt” ķermeni – lai sirdij nav jālec no nulles uz simts kilometriem stundā. Tad ķermeņa reakcija uz stresu būs daudz mierīgāka.

Otrs paņēmiens – pirms uzstāšanās vari pielietot “cīņas elpošanu”:

Ielpo četru sekunžu garumā.

Aizturi elpu četras sekundes.

Izelpo četru sekunžu garumā.

Un atkārto.

Uzstāšanās stresu nevar un nevajag iznīdēt – to vajag izmantot.

Pielietojot šos paņēmienus, vari iemacīties savu stresu turēt lietderīgās robežās. Vienmēr saglabāt to kņudienu vēderā, kas palīdz labi uzstāties – bet neļaut uzliesmot panikai, kas aptumšo prātu un liek sastingt.

Dažkārt to var iemācīties pārsteidzoši īsā laikā. Personīgais rekords – divu dienu treniņa laikā izdevās palīdzēt mierīgi uzstāties cilvēkam, kurš publikas priekšā vienmēr bija kritis panikā. Pēc kursa šis cilvēks gandrīz apraudājās no laimes. Saprotams, kāpēc. Spēja uzstāties var atstāt milzīgu iespaidu uz dzīvi un karjeru.

Nemelošu – parasti pārmaiņas nenotiek tik ātri. Bet vēl neesmu saticis cilvēku, kurš nu vispār nebūtu spējīgs iemācīties uzstāties publikas priekšā.

Vien jāiemācās mīlēt stresu un likt tam kalpot savā labā.

Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā. Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.

Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!

ABLV noguldījumu nepieejamība radījusi furoru. Vieni kritizē bankas vadību, otri zākā valsts iestādes par sliktu pieskatīšanu. Tikai retais saprot, kas īsti noticis.

Man nav informācijas, lai spriestu – ko banka darīja pareizi vai nepareizi, vai ASV iestāžu apgalvojumiem ir pamats, vai FKTK banku pieskatīja labi, utt. To jāvērtē atbildīgajām iestādēm.

Bet viens ir skaidrs. Fakts, ka bankai iestājusies noguldījumu nepieejamība, pats par sevi:

• nenozīmē, ka bankas vadība ir slikti pildījusi savus pienākumus,
• nenozīmē, ka regulators nav bijis uzdevuma augstumos,
• nenozīmē, ka bankas klienti zaudēs daudz naudas.

Iespējams, ka kādi no šiem faktoriem ir patiesi. Iespējams arī, ka nē. Tas vēl ir jānoskaidro.

Noguldījumu nepieejamības situācijā var nonākt praktiski jebkura banka. Kādēļ tā ir – un kādēļ tas notiek tikai reti – skaidrošu rakstā.

Kas vispār ir banka?

Runāsim ļoti, ļoti vienkāršoti.

Banka ir bizness, kurš piesaista noguldījumus un veic aizdevumus.

Banka no Jāņa Kalniņa piesaista 100 EUR noguldījumu. Ja vienkāršības labad ignorējam pašas bankas kapitālu, bankai ir:

• 100 EUR naudas aktīvs,
• 100 EUR saistības pret Jāni.

Bankas saistības pret Jāni ir pieprasījuma noguldījums. Jānis šo naudu var pieprasīt jebkurā laikā.

Lai pelnītu, banka piesaistītos 100 EUR aizdod ceptuvei SIA Bulciņa, par ko SIA Bulciņa maksā bankai procentus. Bankai tagad ir:

• 100 EUR aktīvs – aizdevums SIA Bulciņa,
• 100 EUR saistības pret Jāni.

Šis 100 EUR aktīvs nav atsaucams pēc pieprasījuma. Banka nevar jebkurā brīdī prasīt SIA Bulciņa atmaksāt aizdevumu. Uz tādiem nosacījumiem uzņēmumi neaizņemtos.

Rezultātā bankai rodas nobīde starp aktīviem un saistībām. Ja Jānis grib uzreiz izņemt naudu, var rasties noguldījumu nepieejamība.

Lai novērstu šādas situācijas, banka dažādo klientu loku un tur rezerves.

Ja bankai ir tūkstošiem dažādu klientu, tas būtiski samazina risku, ka liela daļa vienlaicīgi gribēs atpakaļ savu naudu.

Lai nodrošinātu likviditāti, banka neaizdod visu sev pieejamo naudu, bet veido minimālās rezerves – kā skaidru naudu seifā un kā naudas līdzekļu noguldījumu centrālajā bankā.

Banka parasti tur arī papildu rezerves viegli realizējamu aktīvu veidā – noguldījumos citās kredītiestādēs, pārdošanai pieejamos finanšu instrumentos, utt.

Tomēr bankas rezerves nekad nebūs pietiekamas, lai nosegtu visus bankas pieprasījuma noguldījumus vienlaicīgi. Šādā gadījumā banka nevarētu pelnīt.

Tas nozīmē, ka jebkura banka ir pakļauta noguldījumu nepieejamības riskam.

Ja liela daļa bankas noguldītāju vienlaicīgi nolemj “skriet pēc naudas”, praktiski jebkura banka var nonākt situācijā, kurā tās rezerves ir nepietiekamas, lai nosegtu pieprasījumu.

Dažkārt tas notiek, jo klienti uzzina, ka banka neveiksmīgi aizdevusi naudu vai ieguldījusi, tādēļ saistību segums ir apdraudēts.

Dažkārt tas notiek, jo klienti uzzina, ka bankā notikusi krāpniecība vai zādzība.

Bet dažkārt tas notiek vien baumu vai baiļu dēļ – arī gadījumā, kad bankas finanšu situācija ir laba. Lai novestu banku pie noguldījumu nepieejamības viss, kas ir nepieciešams, ir klientu panika.

“Bank run” scenārijs ir klasisks “cietumnieka dilemmas” piemērs.

Kad rodas šaubas par bankas stabilitāti, tev ir izvēle: izņemt savu naudu vai nē. Tu zini – ja neviens neskries izņemt naudu, viss būs kārtībā. Tu arī zini – ja visi skries izņemt naudu, būs ziepes. Tā kā neviens neuzticas, ka citi neskries pēc naudas, tad visi skrien uz banku un kopā izraisa problēmu.

Pirms simts gadiem šādas situācijas notika daudz biežāk. Lielās Depresijas laikā šādu “bank run” sērija izraisīja smagas ekonomiskas problēmas visā pasaulē. Pēc tam valstis sāka ieviest noguldījumu garantiju fondus, kāds šobrīd darbojas arī Latvijā.

Noguldījumu garantiju fonds nodrošina, ka ieguldītājs konkrētajā bankā saņems savu naudu atpakaļ līdz noteiktam limitam (Latvijā 100 000 EUR). Fondi vēsturiski strādājuši ļoti labi. Tie apstādina “cietumnieka dilemmas” stila domāšanu, jo mazais ieguldītājs var būt mierīgs – ja arī citi skries izņemt naudu, viņš bešā nepaliks.

Tādēļ skriešana uz banku parasti nemaz nesākas.

Tad kādēļ ABLV iestājusies noguldījumu nepieejamība?

Man nav informācijas, lai uz šo jautājumu atbildētu viennozīmīgi – varu vien spriest no publiskās informācijas. Tomēr jāņem vērā, ka garantiju fonds nav perfekts mehānisms, it īpaši nerezidentu bankas gadījumā.

Pirmkārt, tas neaizsargā klientus, kuri noguldījuši vairāk par garantēto limitu. Turīgs ārzemnieks, kurš bankā tur miljonus, būs tramīgs ar visu garantiju fondu.

Otrkārt, daudziem negribas piedzīvot “čakaru” un bailes, ja nu gadījumā būs jāķeksē nauda ārā no garantiju fonda. Arī šis faktors varētu būt pastiprināts nerezidentu banku gadījumā, kur klients pats atrodas ārzemēs.

Apkopojot faktus no uzticamiem ziņu avotiem: ASV iestādes FinCEN paziņojums par iespējamām sankcijām daudziem noguldītājiem radīja šaubas par ABLV tālāko darbību un motivēja pieņemt vienkāršāko lēmumu – ņemt naudu ārā. Regulators secināja – ja tā turpināsies, bankas rezerves izsīks, tādēļ apstādināja debeta operācijas klientu kontos. Bankai tika dots laiks, lai papildinātu naudas rezerves, bet tas neizdevās pietiekamā apmērā, tāpēc regulators pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību.

Faktiski ASV iestādes FinCEN rīcība – izplatīt paziņojumu, kurš patiesībā satur maz faktuālā materiāla – izraisīja bankas dzīvībai bīstamu skrējienu pēc naudas. Tas parāda, cik liela vara pār banku stabilitāti ir jebkurai autoritātei ar skaļu ruporu. Ļoti jācer, ka FinCEN paziņojumam bija spēcīgs faktuālais pamats, kurš nākotnē tiks publicēts.

Nepieejamība nenozīmē, ka nauda ir pazaudēta.

Noguldījumu nepieejamības situācijā nav iespējams uzreiz izņemt noguldījumus. Tā nenozīmē, ka klients savu naudu nekad nedabūs atpakaļ.

Vispirms palīdzēs Noguldījumu garantiju fonds. Bet tas ir tikai pirmais solis.

Ja tiks uzsākta formāla bankas likvidācija – šeit jāuzsver, ka šāds lēmums vēl nav pieņemts – cik naudas noguldītāji un citi kreditori atgūs ilgtermiņā ir atkarīgs no trim faktoriem:

1. Cik kvalitatīvs ir bankas aktīvu portfelis.
2. Cik liels ir bankas kapitāls (tas, ko ignorējām vienkāršajā piemērā šī raksta sākumā – drošības buferis, ko veido pašas bankas akcionāru līdzekļi).
3. Cik sarežģīts būs likvidācijas process un cik tas izmaksās.

Gadījumos, kad situāciju izraisa krāpšana vai zagšana, prognozes par naudas atgūšanu ir vājākas (jo aktīvi nesedz saistības). Tāpat nav labi, kad krahu izraisa neveiksmīgs aizdevumu portfelis (kā, piemēram, daudzu banku gadījumā krīzē pirms desmit gadiem).

Gadījumā, kad situāciju izraisa reputācijas problēmas – ja aktīvu portfelis patiešām ir kvalitatīvs un banka ir labi kapitalizēta – prognozes var būt pat daudz labākas. Šajā gadījumā bankas saistībām ir segums, vienkārši jāpaiet laikam, lai to varētu realizēt. Labi kapitalizētas bankas gadījumā ir arī iespējamas situācijas, kurās visi kreditori savu naudu atgūst pilnībā.

Tieši tādēļ ir kritiski svarīgi, lai likvidatori strādātu kvalitatīvi un caurspīdīgi, un saņemtu ierobežotu atalgojumu.

Lai saglabātu mieru, jāpieturas pie faktiem.

Pēdējās nedēļās skaļi ziņu virsraksti zib viens pēc otra. Aicinu tos uztvērt mierīgi un pieturēties pie faktiem. Tas, ko zinām ABLV gadījumā, ir:

1. ASV iestāde izteicās par iespējamām sankcijām.
2. Bankas noguldītāji sāka ņemt ārā naudu.
3. Bankai iestājās noguldījumu nepiejamība.
4. Noguldītājus aizsargā Noguldījumu garantiju fonds.

Mēs zinām arī, ka ASV iestādes paziņojums saistīts ar anti money laundering (AML)  jautājumiem – problēmu, uz kurām Latvijas “nerezidentu” banku sektorā norādīts jau gadiem ilgi. Notikušais ir ļoti spilgts piemērs, kā AML un reputācijas jautājumi var atstāt kritisku iespaidu uz bankas likteni. Cerams, tas daudz ko mainīs Latvijas banku sektorā.

Tajā pašā laikā mēs nezinām, kādi fakti ir “apakšā” ASV iestādes paziņojumam un cik tie ir patiesi. Mēs nezinām, kāda bija bankas uzraudzība. Mēs nezinām, kad, kādā ceļā un cik naudas atgūs ABLV klienti (ja neskaita garantiju fonda izmaksas). Cerams, ka viss šis taps skaidrāks, ejot laikam – pašreiz par to varam tikai spekulēt.

No pozitīvā varam novērot:

1. Noguldījumu garantiju fonds darbojas kā paredzēts.
2. “Parastais” Latvijas noguldītājs savā bankā parasti tur summas, kas ir stipri zem garantiju fonda limita.
3. Rezidentu bankām daudz mazāk izpaužās AML riska faktori, kas raksturīgi nerezidentu bankām.
4. Rezidentu bankām gaidāms arī siltāks atbalsts no Eiropas un valsts istādēm.
5. Rezultātā “parastajam” noguldītājam citās Latvijas kredītiestādēs nevajadzētu pārmēru satraukties.

Apzinoties faktus, ceru, ka situāciju izdosies uztvert mierīgāk!

Jau šo trešdien, 28. februārī, sadarbībā ar Ir Nauda atkārtošu Finanšu bootcamp semināru, kurš oktobrī bija izpārdots. Seminārā apskatīšu, kā celt ienākumus, kā mazināt izmaksas, un kā iekrāto ieguldīt. Ieskaties!

Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā. Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.

Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!

Neesmu kautrējies komentēt dažādas parādības Latvijas finanšu vidē. Arī ar INDEXO projektu skaļi cīnāmies par labāku finanšu vidi Latvijā.

Būtu nepareizi šobrīd klusēt.

Tomēr esmu piesardzīgs. Ar dažiem skaļiem gājieniem publiskajā telpā radīts ne tikai liels troksnis, bet arī uzticamas informācijas vakūms, kurš strauji aizpildījies ar spekulāciju. Vieni metas publiski notiesāt, citi aizstāvēt, bet praktiski visi bez reālas faktu bāzes (gan Rimšēviča, gan ABLV lietā).

Neviens neko nezina, bet viedoklis ir visiem.

Šajā procesā piedalīties nevēlos. Tomēr ir dažas lietas, ko par pašreizējo situāciju ir vērts teikt:

1. Īstermiņā situācija Latvijas finanšu sistēmu būtiski neapdraud.

Publiski piejamā informācija liecina, ka ABLV kā nerezidentu banka nav kritiski nozīmīga Latvijas ekonomikai:

1. Vietējo noguldītāju skaits ir neliels.
2. Nav zināms, ka bankai būtu apjomīgas saistības pret citām vietējām kredītiestādēm.

Protams, ABLV ir kreditētājs vietējā tirgū, tādēļ var rasties sarežģītas situācijas uzņēmumiem, kuru finanšu stratēģija paļaujas uz šīs bankas aizdevumiem. Tomēr kopumā bankas grūtībām nevajadzētu radīt būtisku apgrūtinājumu lielam skaitam Latvijas iedzīvotāju, uzņēmumu vai finanšu iestāžu.

Tādēļ nav pamata domāt, ka bankas stabilizēšanai būs nepieciešams tērēt valsts naudu.

2. Abi galvenie pēdējo nedēļu skandāli pasaulē izskanējuši gana skaļi, bet tirgi tos uztvēruši samērā mierīgi.

Latvijas valsts obligāciju cenas nedaudz nošūpojās, bet to būtu grūti nosaukt par krīzi vai pat nopietnu korekciju. Ņemot vērā Eiropas centrālās bankas “aizsargvairogu”, par Latvijas valsts spēju sevi finansēt bažām nav pamata.

Ja es skatītos uz situāciju no ārzemju investora viedokļa, mana attieksme būtu – OK, kaut kādas problēmas ir, bet tās ir izolētas. Austrumeiropas kontekstā problēmas nav nemaz tik pārsteidzošas. Pat iespējams, ka notiek veselīgs attīrīšanās process. Tikmēr ECB klātbūtne pie galda dod komfortu, ka problēmas tiek kontrolētas.

3. Ilgtermiņā notikumu ietekme uz Latvijas finanšu sistēmu var būt gan pozitīva, gan negatīva.

Pagājušo nedēļu notikumi varētu kļūt par pozitīvu pagrieziena punktu Latvijas finanšu sistēmas vēsturē. Lai tā būtu, nepieciešams, lai:

– korupcijas lietas izmeklēšana norit caurspīdīgi, raiti, ar skaidriem pierādījumiem un likumīgu procesu, kas novērotājos rada uzticību;
– Latvijas banku sektorā, it īpaši “nerezidentu” banku sektorā, tiek veiksmīgi ieviesti augstas kvalitātes anti money laundering (AML) un terorisma finansēšanas novēršanas procesi.

Protams, ja tā nenotiks, ilgtermiņa efekts var būt pretējs.

AML punkts ir kritiski svarīgs. Cerams, ka pēdējo nedēļu notikumi kļūs par “modinātāja zvanu” citām Latvijas finanšu iestādēm, kuru AML procesi varētu būt kvalitatīvāki. Latvijai jālabo naudas atmazgāšanas centra reputācija – ja tāda nostiprināsies ilgtermiņā, tā var padarīt sadarbības partnerus piesardzīgus ielaisties darījumos arī ar uzticamām Latvijas finanšu iestādēm.

4. Labāk izpētīt pirms komentēt.

Pēdējās dienās publiski izskanējuši visādi apgalvojumi, kas pēc tam izrādījušies kļūdaini vai balstīti minējumos. Tas nepalīdz nevienam.

Kā piemēru var minēt sašutumu par to, ka Latvijas Banka aizdevusi naudu ABLV. Kā vēlāk kļuva skaidrs, aizdevums veikts pret ķīlu – augstas kvalitātes vērtspapīriem.

Šāda aizdevuma piešķiršana pret ķīlu ir pilnīgi normāla situācija. Tieši tā centrālajai bankai būtu jārīkojas, lai nodrošinātu valsts finanšu sistēmas stabilitāti. Centrālā banka šajā situācijā praktiski neriskē, bet palīdz uzturēt finanšu sistēmas stabilitāti.

Dažu cilvēku aicinājumi Latvijas Bankai norobežoties no situācijas šķiet bezatbildīgi. Bez bankas regulatora lēmuma centrālajai bankai nevajadzētu izvēlēties – ar šo finanšu iestādi sadarbosimies, bet ar šo nē, jo tā mums nepatīk. Tieši tāda attieksme būtu bīstama finanšu sistēmas stabilitātei un tās reputācijai.

5. Uzticību finanšu sistēmai ir viegli graut, bet grūti celt.

Katru nedēļu INDEXO projekta ietvaros viesojos 3-5 uzņēmumos ar semināru par uzkrājumu tēmu. Ikdienā saskaros ar Latvijas iedzīvotāju skepsi par finanšu nozari. Jau bez jaunākajiem notikumiem tā bija milzīga. Baidos, ka tagad tā augs vēl vairāk.

Pēdējo nedēļu notikumi parāda, ka AML un korupcijas novēršanas jomās Latvijas finanšu vidē tiešām vēl daudz darāms. Cerams, ka pēdējo nedēļu notikumi būs gana spēcīgs impulss, lai panāktu reālas izmaiņas.

Par to, ka Latvijas finanšu nozarē vēl ir daudz problēmu ar produktu dārdzību un augstām apkalpošanas komisijām, jau esmu rakstījis plaši.

Tomēr jāuzsver, ka vienā jomā Latvija kopš 90ajiem gadiem ir nākusi ļoti tālu – tā ir  klientu aizsardzība.

Ieguldījumu jomā klienti ir aizsargāti ar Eiropas Savienības līmeņa regulējumu. Vairs nav iespējami tādi brīnumi kā Banka Baltija un Auseklītis.

Noguldījumu jomā garantiju fondi aizsargā parastos noguldītājus. Līdzīgi aizsargāti ir arī apdrošināšanas polišu turētāji. Par spīti pēdējo nedēļu notikumiem, izmantot Latvijas finanšu iestāžu pakalpojumus nekad nav bijis tik droši kā šobrīd. 

Jācer, ka pašreizējā situācija provocēs vajadzīgās pārmaiņas AML un korupcijas apkarošanas jomā, bet neatstās ilgstošu iespaidu uz Latvijas iedzīvotāju uzticību finanšu sistēmas drošībai.

28. februārī sadarbībā ar Ir Nauda atkārtošu Finanšu bootcamp semināru, kurš oktobrī bija izpārdots. Seminārā apskatīšu, kā celt ienākumus, kā mazināt izmaksas, un kā iekrāto ieguldīt. Ieskaties!

Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā. Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.

Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!

Lūgums blogeriem: beidziet mani informēt.

Kad cilvēki brīnās – “Kādēļ manu blogu neviens nelasa?” – ļoti bieži pie vainas ir šī fundamentālā kļūda. Autors grib nodot auditorijai informāciju, bet nepajautā – kādēļ lai kāds to gribētu zināt?

Ja tev rodas ilūzija, ka viss tavs sakāmais ir ārkārtīgi interesants, atceries šo lāci:

Pasaulē jau tā informācijas ir par daudz. Tavi lasītāji necieš no informācijas deficīta.

Ja gribi, lai tavu personīgo vai korporatīvo blogu lasa daudz un plaši, tavam pirmajam bauslim jābūt – neviens negrib tavu informāciju.

Tu neesi tik interesants, kā tev liekas.

Savu pirmo blogu uzsāku pirms kādiem 10 gadiem, kad dzīvoju Ņujorkā. Aprakstīju dzīvi pilsētā, izstādes, kuras apmeklēju, un grāmatas, kuras man patika.

Toreiz skumu, ka neviens to blogu nelasīja. Ja tagad padomāju, kāpēc gan, lai būtu lasījis?

Ko lasītājs iegūtu? Ne uzzinātu ko lietderīgu, ne izklaidētos. Neatrastu pat nevienu spilgtu, stulbu viedokli, ar ko pastrīdēties. Vien uzzinātu, kā 20-gadīgs latvietis Ņujorkā pavada savu brīvo laiku.

Reti kuram interesē skatīties svešu cilvēku fotoalbumus vai klausīties, ko kolēģis ēdis pusdienās. Tomēr daudzi cer, ka šis materiāls kļūs par hītu blogā vai sociālajos tīklos.

Aizmirsti.

Tu esi pārāk garlaicīgs. Arī es tāds esmu. Arī Breds Pits tāds būtu, ja sāktu tev stāstīt, kur ēd pusdienas un cik reizes dienā tīra zobus.

Arī tavs bizness nav ne tuvu tik interesants, kā tev liekas.

Negaidi, ka blogs, kurā vien slavē tava jaunā produkta izcilās īpašības, palīdzēs tev pārdot.

Nevienam neinteresē tava uzņēmuma korporatīvā struktūra, cik skaisti ir izremontēta jūsu jaunā fabrika, kurš jums ir iecelts par valdes priekšsēdētāju, vai tas, ka tava uzņēmuma sporta komanda uzvarējusi amatieru līgas spēlē (piemēri, kurus dažu minūšu laikā atradu Latvijas uzņēmumu blogos).

Ja tu rakstīsi korporatīvo blogu ar šo “informāciju”, varu apsolīt, ka praktiski neviens to nelasīs. Tie, kuri to atvērs, tikpat ātri to aizvērs. Vienīgie, kas šēros un laikos, būs kolēģi – aiz līdzjūtības.

Jā, es saprotu, ka tev gribas, lai cilvēki / klienti / investori zinātu šo informāciju. Bet ar to, ka gribi tu, nav gana.

Jāgrib ir tavai auditorijai.

Pirms raksti, vienmēr sāc ar jautājumu – kādēļ lai mana mērķa auditorija gribētu zināt to, kas man sakāms?

Iedomājies sevi lasītāja ādā.

Kas tevi motivētu šo saturu laikot, šērot, izdrukāt, aizsūtīt draugam vai pielietot dzīvē?

Ja tev nav atbildes, tad meklē citu tematu. Saudzē savu laiku un apkārtējo uzmanību.

Ja tev ir atbilde, lieliski. Sāc rakstu ar šo atbildi – lai lasītājs uzreiz zinātu, kādēļ vērts lasīt tālāk.

Piemēram, sāc pārdošanas rakstu, spilgti ilustrējot problēmu, kuru tavs produkts risina. Ja tavs produkts ir jēdzīgs, lasītājs atpazīs šo problēmu – un nu jau gribēs uzzināt tavu risinājumu.

Iejūtoties lasītāja ādā, jebkuru informāciju var padarīt interesantu un lietderīgu.

Profesionālam rakstniekam slikts temats neeksistē.

Raksts par tava uzņēmuma korporatīvo struktūru var kļūt par hītu, ja tajā izcel rekomendācijas tiem, kas veido jaunus uzņēmumus – un brīdini par kļūdām, no kurām var mācīties.

Raksts par nekustamā īpašuma aģentūras jauno valdes priekšsēdētāju palīdzēs pārdot, ja to pārvērtīsi par interviju no sērijas – “Jāņa Slavenā trīs ieteikumi: kā nepārmaksāt, pērkot dzīvokli”.

Raksts par sporta komandas uzvaru piesaistīs jaunus darbiniekus, ja to pagriezīsi no leņķa “Kā trīs gadu laikā kļūt par pārdošanas vadītāju un uzvarēt futbola čempionātā? Stāsta Anna!”

Visus šos piemērus raksturo uzsvars uz lasītāja – nevis autora – ieguvumu.

Ja vēlies, lai lasītājs izdarītu ko tavā labā – nopirktu preci, pieteiktos darbā, padalītos ar rakstu, utt. – vispirms tev ir jāapmierina lasītāja vajadzības. Dod, tikai tad vari cerēt saņemt.

Atceries – informācija rakstniekam ir izejmateriāls, nevis gala rezultāts. 

Neliec mums lasīt neapstrādātu informāciju. Nepieļauj “klaviatūras caurejas” grēku.

Izpēti, kas mēs – lasītāji – tādi esam un kas mums interesē.

No informācijas burzmas, kas tev ir pieejama, atlasi tikai tās retās atziņas:

1. ko tavi lasītāji nezina,
2. kas taviem lasītājiem noderēs,
3. kas tavus lasītājus izklaidēs,
4. kas motivēs tavus lasītājus rīkoties atbilstoši tavam mērķim.

Sapako šīs atziņas īsā, pārskatāmā, atjautīgā, spilgtā tekstā.

Tad tevi lasīs.

Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā. Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.

Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!

Pusotru gadu nonstopā strādāju pie jauna uzņēmuma (INDEXO). Sanācis tāds darbaholiķa maratons. Vēlie vakari, nedēļas nogales, svētki. Šajos Ziemassvētkos pirmo reizi 7 dienas pēc kārtas pabūšu ārpus ofisa (vēl īsti nespēju noticēt).

Šis ir bijis viens no grūtākajiem laikiem manā dzīvē. Esmu daudz audzis, jo citas izvēles nebija.

Padalīšos ar trim atziņām no šī perioda. Kā jau rakstniekam, man šķiet, ka tās varētu noderēt arī citiem.

1. Uzmanības menedžments ir tikpat svarīgs kā laika menedžments.

Lai izveidotu jaunu uzņēmumu – it īpaši tādu licencētu, stingri regulētu uzņēmumu kā INDEXO – nepieciešams koordinēt simtiem uzdevumu un desmitiem cilvēku darbu. Jākoordinē:

• juristi,
• grāmatveži,
• programmētāji,
• dizaineri,
• tulkotāji,
• PR-isti un mārketinga cilvēki,
• u.c. partneri.

Visi strādā projekta labā. Visi grib atbildes, norādes, uzmanību. Tad vēl tev pašam jāraksta biznesa plāni, jāveido finanšu modeļi, jācep augšā bloga raksti, Facebook ieraksti un mājas lapas saturs, jāiet prezentēt projektu uzņēmumos un konferencēs.

Bez spēcīgām laika menedžmenta prasmēm tālu netiksi. Bet atklāju, ka ar laika menedžmentu nepietiek.

Ir labi prast noteikt prioritātes un saplānot darbu, lai laicīgi ar tām tiktu galā. Bet rezultātā tavs kalendārs sāk izskatīties kā raibs tepiķis, kur katras 15–30 minūtes tev ir jauns uzdevums. Dari vienu, tad nākamo, tad nākamo, tad nākamo, līdz pienāk 7 vai 8 vakarā, galva griežas un jāiet mājās.

Rezultātā tu esi ārkārtīgi veiksmīgs “mazo problēmiņu” risinātājs – bet zaudē spēju atkāpties, padomāt stratēģiski, tikt galā ar lielajām problēmām.

Izrādās, tas notiek neiroloģiskā līmenī

Meklējot risinājumu šai problēmai, uzdūros Cal Newport grāmatai Deep Work.

Tajā autors plaši un pārliecinoši apskata, kā mūsdienu tendence ļaut uzmanībai nepārtraukti lēkāt – no viena darbiņa uz epastu uz citu darbiņu uz Facebook uz epastu uz Twitter uz darbiņu uz Facebook utt. – pieradina smadzenes pie zemas kvalitātes, “sekla” darba darīšanas. Tiek izveidots pieradums, kuru pēc tam grūti mainīt.

Grāmatas saturu neatkārtošu – to ir vērts izlasīt pašam – bet minēšu principu, ko ieviesu savā ikdienā pēc tās izlasīšanas:

Sāku darbu stundu agrāk. No rīta atslēdzu epastu un veltu laiku kādam lielākam uzdevumam, kas prasa koncentrāciju – piemēram, jauns modelis, bloga raksts vai biznesa stratēģija. Tikai pēc tam pievēršos dienas “mazo” uzdevumu jūrai.

Rezultāts:

• rīta stundās radu būtisku pievienoto vērtību,
• iesāku dienu produktīvi, kas palīdz tā arī turpināt,
• dienas gaitā tieku galā gan ar lielajiem, gan mazajiem uzdevumiem.

2. Ja gribi būt produktīvs, atstāj darbu birojā.

Ja strādā no 9iem līdz 5iem piecas dienas nedēļā, tas nav tik svarīgi. Bet, ja tavs brīvais laiks ir vien dažas stundas nedēļas nogalē – un ja arī šo laiku pavadi, stresojot par biznesa problēmām, – tu izdegsi ļoti, ļoti ātri.

Dažbrīd jutu, ka esmu tam bīstami tuvu. Tādēļ meklēju risinājumus.

Man palīdzēja meditācijas aplikācija Headspace, kuru man ieteica pamēģināt Dāvis Suneps. Vispār esmu pārāk nepacietīgs, lai daudz meditētu. Arī Headspace ilgāk par 40 dienām lietot neizdevās. Tomēr šajā laikā iemācijos bišķi neitrālāk novērot savus domu procesus.

Pieeja principā vienkārša, bet grūti īstenojama. Kad sāku domāt par darbu, to atpazīstu. Necīnos ar savām domām, bet ļauju tām mierīgi “aizplūst prom” un atgriežos pie tobrīd aktuālā – vienalga, vai tā ir ģimene, grāmata vai kas cits.

Palīdz arī interneta atslēgšana vakaros un nedēļas nogalēs. Papildu ieguvums ir ne tikai atpūta no darba, bet arī atpūta no sociālo tīklu tukšajām kalorijām.

Rezultāts ir kvalitatīvāka atpūta, labākas attiecības – un produktīvāks darbs atpakaļ birojā.

3. Lai cīnītos ar negatīvismu, atceries savu misiju.

Ieviest pārmaiņas pensiju tirgū Latvijā ir grūti ne tikai praktisku iemeslu dēļ. Tas ir smags darbs arī psiholoģiskā līmenī.

Latvijas iedzīvotāji netic, ka par pensiju vispār ir vērts domāt. Daudzi ir apdedzinājušies ar Bankām Baltijām, Auseklīšiem un līdzīgiem veidojumiem. Citi ir noskaņoti lamāt jebko un jebkuru, kas saistīts ar finanšu nozari (vai uzņēmējdarbību kopumā). Katru dienu sociālajos tīklos mūs bombardē ar rupjībām, apvainojumiem, personīgiem “uzbraucieniem”.

Lai gan klātienē parasti cilvēki ir pozitīvāki – gandrīz visos 50+ semināros, ko pēdējo mēnešu laikā esmu vadījis, attieksme bijusi ļoti atsaucīga – vienreiz nācās arī noklausīties, kā mani sejā sauc par zagli un izskrien no telpas, aizcērtot aiz sevīm durvis. Konkrētais cilvēks bija zaudējis naudu kādā krāpnieciskā shēmā un to attiecināja uz visiem finanšu uzņēmumiem.

Savā dzīvē uz skatuves esmu kāpis simtiem reižu. Mani izsist no līdzsvara ir diezgan grūti. Augstāk minētajā gadījumā, cik atceros, pat nenosarku – vien mierīgi turpināju semināru.

Tomēr ilgtermiņā, ja klausies šo negativitāti dienu pēc dienas, tā sāk tevi grauzt no iekšpuses. Nav patīkami just, ka simtiem vai tūkstošiem cilvēku necieš tevi vai to, ko dari. Varu iedomāties, ka līdzīgi jūtas politiķi, it īpaši tie, kas patiesībā grib darīt kaut ko valsts labā (bet kurus lamā tāpat kā visus citus, nešķirojot).

Jā, palīdz tas, ka mūsu atbalstītāji ir entuziastiski. Meetup pasākumu pozitīvā enerģija mūs kārtīgi uzlādē. Tomēr, lai ilgtermiņā saglabātu pozitivitāti, nedrīkst balstīties uz atbalstu no ārpuses.

Tā vietā vajag nepārtraukti stāstīt sev pašam par savu misiju.

Nepietiek vien projekta sākumā apzināties, ka tas, ko tu dari, ir nepieciešams. Par to ir sev jāstāsta atkal un atkal, dienu no dienas un nedēļu no nedēļas. Par to ir jāatgādina arī kolēģiem un sadarbības partneriem, kuriem nākas saskarties ar sabiedrības neizpratni.

Dažu mēnešu laikā ar INDEXO esam izsaukuši konkurenci tirgū, kurš stagnēja četrpadsmit gadus. Sabiedrība aktīvi diskutē par pensijām, komisijas krītas, valsts veic pārmaiņas – 2. pensiju līmenis ir iekustējies.

Mūsu darbs ir jāturpina. Vēl joprojām liela sabiedrības daļa vispār netic, ka pensija būs vai līdz tai nodzīvosim – par savu uzkrājumu nerūpējas un papildus 2. pensiju līmenim neko nekrāj. Pasivitāte dominē. Ja mēs tagad pieklustu, nākamās pārmaiņas tirgū varētu sanākt gaidīt vēl padsmit gadus.

Šī apziņa ļauj man “nokratīt” uzbraucienus un negācijas un turpināt darbu.

Vai ir iespējams veselīgs darbaholisms?

Nezinu. Man darbaholisms noteikti nav pašmērķis. Tomēr, ceļot jaunu projektu, tas šķiet neizbēgams.

Lai šādā kontekstā izdzīvotu, augstāk minētās prasmes man šķiet kritiski svarīgas. Ja māki menedžēt savu uzmanību, atstāt darbu birojā un turēties pie savas misijas par spīti kritiķiem, tad veiksmes izredzes jau esi stipri paaugstinājis.

Ja vēlies uzzināt par INDEXO projektu vai palīdzēt mums sakārtot Latvijas finanšu vidi, dodies uz mūsu mājas lapu.

Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā. Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.

Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!

Ik pa brīdim kāds man jautā:

Gribu strādāt finansēs / rakstīt grāmatas / būt konsultants / strādāt ar smadzenēm.

Ko mācīties universitātē?

Mana atbilde gandrīz vienmēr ir viena un tā pati:

Mācies matemātiku, fiziku vai ķīmiju.

Studē inžinierzinātnes.

Apgūsti jebkuru eksakto specialitāti, kas tevi kaut nedaudz interesē. Pat, ja tai nav sakara ar darbu, ko gribi strādāt.

Kādēļ?

Lielā priekšrocība: eksaktajās zinātnēs katram uzdevumam ir viena pareizā atbilde.

Nevienu teorēmu uz labu laimi nepierādīsi.

Fizikas uzdevuma risinājums nebūs “varbūt A, bet jāapsver arī argumenti B un C”.

Pareizu ķīmijas reakciju neuzzīmēsi ar attieksmi “sākšu skicēt un gan jau kaut kā tikšu galā”.

Augstas kvalitātes eksakto zinātņu programma – tas ir labākais iespējamais treniņš cilvēka smadzenēm. Tas piespiež tev nomest ilūzijas par to, ka tu esi gudrs cilvēks un dzīvē visu saproti. Tu nonāc seju pret seju ar savu nezināšanu un savu intelektuālo slinkumu.

Tas var būt depresīvi.

Piemēram, slavenajā MIT universitātē ir problēma ar studentu pašnāvībām. Gudri bērni, kuri vienmēr bijuši labākie savā skolā, ierodas universitātē un atjēdzas: es neko nesaprotu, un vispār daudzi citi ir gudrāki par mani.

Ja pārvari sevi, tavas smadzenes vairs nekad nebūs tādas kā agrāk. Tu mācēsi risināt problēmas, nevis bēgt no tām. Un tu ticēsi savām spējām – nevis līmenī “esmu gudrs”, bet līmenī “esmu saskāries ar grūtām problēmām un ticis galā”.

Protams, ne jau viss ar šo pieeju ir tik skaisti. Mums eksaktajiem ir vērts atcerēties arī otru monētas pusi:

Lielais mīnuss: eksaktajās zinātnēs katram uzdevumam ir viena pareizā atbilde.

Cilvēki ar eksakto izglītību pierod domāt, ka visu dzīvē var izštukot un atrisināt kā mājasdarbu, iegūstot vienu pareizo atbildi.

Diemžēl dzīve tā nestrādā. Bizness, politika, reāls sociālais jautājums ir daudz sarežģītāks par jebkuru matemātisko vai zinātnisko modeli.

Tikai tāpēc vien, ka māki labi izrēķināt integrāli, tu neesi eksperts par to, kā pareizi mācīt bērnus, iekasēt nodokļus vai risināt Eiropas migrantu krīzi.

Arī eksaktajās zinātnēs lietas nav tik vienkāršas.

Mācību grāmatās uzdevumi parasti noformulēti tā, lai tiem varētu rast skaistas un elegantas atbildes. Bet tādas atrodamas vien izņēmuma gadījumos.

Ņūtona likumi ļauj skaisti aprakstīt divu kosmisko ķermeņu savstarpējo “deju” gravitācijas ietekmē. Tikko ķermeņi ir trīs, elegantie vienādojumi izjūk – mijiedarbība kļūst par sarežģītu.

Mākam aprakstīt perfektas sfēras vai stieņa elektromagnētisko lauku, bet kas notiek, kad jāapraksta kāds reāls priekšmets?

Jau zināms, ka tauriņa spārnu efektu otrā pasaules malā paredzēt nav iespējams.

Pēc skolas beigšanas, jāatcerās, ka pasaule nav teorētisks modelis grāmatā.

Atslēga ir izmantot analītiskās spējas, kuras tev dod eksaktās zinātnes – bet negaidīt, ka dzīvē atbildes būs tikpat vienkāršas un viennozīmīgas kā pie tāfeles.

Ko darīt, ja “matemātika nav priekš manis?”

Pirmkārt, vajag mazāk raudāt.

Ar retiem izņēmumiem – dabas talantiem – matemātika nav priekš neviena. Tā ir riktīgi grūta un prasa daudz darba. Vienam šis darbs veicas nedaudz vieglāk, citam grūtāk, bet smagi strādā visi.

“Matemātika nav priekš manis” ir atruna, kas ļauj nedarīt šo darbu.

Ja tiešām ar matemātiku neiet, visticamāk, kādā agrīnā posmā palaidi garām pamatzināšanas. Ja pamati nav ielikti, tad viss pārējais kļūst par ķīniešu ābeci.

Par laimi, nekad nav par vēlu šos robus labot. Mūsdienās ikvienam pieejami brīnišķīgi resursi. Piemēram, pamēģini šo Khan Academy algebras kursu.

Galvenais ir motivācija.

Jāsaprot, ka eksaktās zinātnes ir treniņš, kas noderēs jebkurā smadzeņu darbā. Tā ir kā svaru zāle intelektam.

Kad motivācija būs atrasta, tad arī process kļūs baudāms.

Pēdējā laikā vairs nespēju atbildēt uz lasītāju epastiem. Fiziski trūkst laika.

Tādēļ aicinu – ja vēlies uzdot kādu jautājumu, dari to komentāros. Ja nepaspēšu atbildēt es, cerams, atbildēs kāds cits.

Ja patiešām gribi noķert tieši mani, nāc uz INDEXO meetup pasākumiem (nākamais jau rīt). Pēc oficiālās daļas vienmēr palieku ilgāk un pļāpāju ar cilvēkiem. Pagājušoreiz spriedām veselu stundu. Parasti ir interesanti. Bet, protams, pasākumam ir mārketinga elements.

Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (2-3 mēnesī). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.

Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!