Atruna: Sākotnēji šis raksts tika radīts INDEXO blogam. Izņēmu mārketinga tekstu un nofokusēju rakstu uz akciju tirgu kopumā, jo šķiet, ka tēma būs interesanta arī plašākam lasītāju lokam.

Ieguldītājs diversificētos indeksu fondos lieliski sadala risku. Ja tev pieder daļiņa gandrīz visu pasaules lielāko uzņēmumu, esi pasargāts no atsevišķu uzņēmumu, reģionu vai nozaru sabrukuma.

Bet kas notiek ar indeksu fondiem tirgus krīzē?

Tirgus indeksi atspoguļo konkrēta tirgus kopējo stāvokli. Pēc definīcijas tirgus krīzē indeksi strauji krīt.

Ieguldītājs indeksu fondos neizbēgami piedzīvos periodus, kuros ieguldījuma vērtība būtiski samazināsies.

Krīzes pāriet un tirgus indeksi atgūstas. Par spīti visām krīzēm un tirgus krahiem, indeksu fondi vēsturiski uzrādījuši labākus ilgtermiņa rezultātus par tradicionālajiem fondiem.

Krīzes neatstāj būtisku iespaidu uz ilgtermiņa ienesīgumu, kamēr spēkā ir divi faktori:

1. Ieguldītājs nenobīstas un “neizlec” no ieguldījuma indeksā krīzes laikā (pirms tirgus ir atguvies),
2. Ieguldītājam ir laiks gaidīt, lai krīze pārietu (nevajag naudu uzreiz).

Būtisks ir jautājums – ko nozīmē “gana daudz laika”?

Šajā rakstā apskatīšu, kādēļ 10 gadi ir samērā drošs laika horizonts ieguldījumam akciju tirgū – kamēr tiem, kuri iegulda uz 20 gadiem vai vairāk, par krīzēm daudz nevajadzētu uztraukties.

Iemesls ir vienkāršs: 

Tu veido uzkrājumu daudzu gadu laikā – gan krīzēs, gan “burbuļu” laikos, gan starp tiem.

Ilgtermiņā krīzes un burbuļi izlīdzinās. Vienalga, vai tu sāc ieguldīt indeksā krīzes vai “burbuļa” laikā, ilgtermiņa ienesīgums, visticamāk, būs pievilcīgs.

Lai apskatītu, cik bīstamas ieguldītājam ir krīzes, pieņemu riskantāko variantu, ka viss tavs portfelis ir ieguldīts akciju tirgū (kas ir svārstīgāks par obligāciju tirgu). Kā referenci izmantošu ASV akciju tirgus S&P 500 indeksu, par kuru mums pieejami plaši vēsturiskie dati.

Pirmais scenārijs: tu ieguldi uz 5 gadiem

Pieņemsim:

• tavs uzkrājums perioda sākumā ir 4000 USD,
• tu ik gadu papildini uzkrājumu ar fiksētu summu 1000 USD.

Kāds būs tavs ienesīgums nākamo 5 gadu laikā?

Ļoti dažāds, atkarībā no brīža, kurā tu sāc ieguldīt.

Nākamais grafiks parāda tavu 5 gadu ienesīgumu, ja tu būtu sācis ieguldīt S&P 500 indeksā dažādos brīžos kopš 1926. gada.

Vidējais ienesīgums: 10 % gadā.

Zemākais ienesīgums: –15,8 % gadā (ja sāki ieguldīt pirms Lielās depresijas sākuma).

Vidēji ienesīgums ļoti labs. Tomēr, ja tu uz labu laimi izvēlētos “starta gadu” starp 1926. un 2011., vienā no septiņām reizēm tu nākamo 5 gadu laikā zaudētu naudu. Sliktākajā gadījumā pat pusi sava uzkrājuma.

Tādēļ, ja tev naudu vajadzēs 5 gadu laikā, likt lielu portfeļa daļu akcijās nav ieteicams.

Otrais scenārijs: tu ieguldi uz 10 gadiem

Kāds būtu bijis tavs ienesīgums, ja tu būtu ieguldījis S&P 500 uz desmit gadiem?

Vidējais ienesīgums: 10 % gadā.

Zemākais ienesīgums: -2,8 % gadā (ja ieguldīji tieši pirms dot com burbuļa sabrukuma 1999. gadā).

Šajā scenārijā, izvēloties “starta gadu” uz labu laimi, zaudējumus tu būtu cietis tikai vienā no četrdesmit gadījumiem. Lielākais zaudējums būtu ~18 % portfeļa.

Šis risks, kaut ar nelielu varbūtību, ir būtisks. Tomēr jāapzinās, ka finansēs nav iespējams pretendēt uz labu ienesīgumu, neuzņemoties pilnīgi nekādu risku.

Ieguldītājam, kurš gatavs gaidīt 10 gadus vai ilgāk, ieguldījums akciju indeksiem piesaistītos fondos piedāvā pievilcīgu riska/ienesīguma līdzsvaru.

Trešais scenārijs: tu ieguldi uz 20/30 gadiem

Kā izskatās ilgtermiņa ieguldītāja situācija?

20 un 30 gadu griezumā zaudēt naudu nebūtu izdevies, lai kurā brīdī tu sāktu krāt. Ilgtermiņā krīzes, burbuļi un svārstību riski izlīdzinās.

Pat pašam neveiksmīgākajam 20 gadu krājējam ienesīgums būtu bijis 5 % gadā. Neveiksmīgākais 30 gadu krājējs būtu pelnījis 9 % gadā.

Pamēģiniet atrast tradicionālu līdzekļu pārvaldītāju, kurš 20 un 30 gadu griezumā var konsekventi piedāvāt tādu ienesīgumu. Būs ļoti grūti.

Ja tev ir 45 gadi vai mazāk, tad vēsturiskā aina ir pavisam skaidra.

Nākotne, protams, var atšķirties no pagātnes. Tomēr no datiem par 90 gadiem šo to var secināt.

Vēsture nedod pamatu jaunam ieguldītājam uztraukties par krīzēm un tirgus kritumiem.

Galvenais ilgtermiņa ieguldītājam – pacietība

Tradicionālie līdzekļu pārvaldītāji, mēģinot izvairīties no krīzes radītiem zaudējumiem, drudžaini pērk un pārdod vērtspapīrus. Tie samazina akciju īpatsvaru portfelī tad, kad šķiet, ka krīze tuvu, un palielina to, kad šķiet, ka krīze ir garām.

Diemžēl gandrīz nevienam neizdodas konsekventi paredzēt tirgus kustības. Pārvaldītāji lieki “raustās” arī tad, kad krīze nav pat tuvu (un iegulda akcijās tad, kad krīze ir tepat ap stūri). Rezultātā tie gandrīz ar garantiju panāk zemu ilgtermiņa ienesīgumu.

Krīzes un burbuļi būs. No tām izvairīties nevaram. Galvenais:

1. diversificēt riskus,
2. samazināt ieguldīšanas izmaksas,
3. nodrošināt, ka ieguldītāja laika horizonts ir gana ilgs, lai sagaidītu krīzes beigas.

Visticamāk, ilgtermiņā pasaules ekonomika atgūsies no visām krīzēm. Tirgus turpinās augt un pacietīgi ieguldītāji – pelnīt.

Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.

Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!

(Brīdinājums: šodien atkal nebūšu 100% objektīvs, jo rakstu par savu projektu.)

Man patiesībā nepatīk konflikts.

Zinu, ka tam varētu būt grūti noticēt. Ja biji klāt INDEXO atklāšanas pasākumā vai lasīji manu rakstu Delfos, varētu padomāt, ka gūstu baudu no publiskas “lekšanās” ar baņķieriem.

Patiesībā katrs skaļš raksts vai agresīva uzstāšanās man uzdzen kārtīgu stresu. Dažreiz paliek slikti ap dūšu.

Bet kāda ir alternatīva?

Latvijā pieņemts vaidēt, nevis rīkoties.

Bankas barojas uz mūsu rēķina?

Pasūdzēsimies un dzīvosim tālāk.

Valdība izdarīja muļķību?

Nolamāsim un ievēlēsim vēlreiz.

Oligarhi izzog Latviju?

Nošērosim rakstu feisbukā un tad. . . vai aizmirsīsim?

Ja gribam sakārtot nejēdzības mums apkārt, jāmācās nebaidīties no konflikta.

Mūsu uzdevums vēl ir samērā viegls.

Grūti iedomāties, kā jūtas IR žurnālisti, skaļi izejot pret cilvēkiem, kuri kontrolē pusi Latvijas. Varu tikai viņus apbrīnot. Žurnālisti noteikti apzinās, ka Latvijas sabiedrība ir demonstrējusi savu gatavību oligarhiem piedot visu, kamēr pašu oligarhu atmiņas ir garas.

Apbrīnoju arī ārstus un medicīnas personālu, kuri cīnās par savām tiesībām publiskā arēnā, pakļauti lamām un ķengām – zinot, ka budžeta iespējas ir ierobežotas un maksāt augstākus nodokļus sabiedrība nevēlas, kamēr pasūdzēties par pieredzi poliklīnikā ir gatavi visi.

Salīdzinājumā, konflikts ar bankām nešķiet biedējošs.

Bankas ir lielas korporācijas, kuras cenšas maksimizēt peļņu. Bieži – kā 2. pensiju līmeņa gadījumā – tas notiek bez mēra sajūtas, uz sabiedrības rēķina. Tomēr lielākoties bankas neizmanto “netīrus” paņēmienus.

Tajā pašā laikā ar INDEXO projektu izejam pret spēcīgākajām finanšu iestādēm valstī. Apdraudam vieglas peļņas sili – 2. pensiju līmeni – kur pagājušajā gadā vien baņķieriem atdevām gandrīz 40 miljonus mūsu pensiju naudas.

Zinu, ka ar saviem izteikumiem radu daudz ienaidniekus. Spoža karjera Latvijas banku nozarē mani negaida.

Tā šķiet zema cena, ko maksāt.

Es nezinu, kā risināt oligarhu problēmu. Varu nopirkt IR abonamentu un atbalstīt žurnālistus. Varu balsot tikai par tiem, kas šai lietai neļaus noklust. Bet tas ir viss.

Nezinu arī, kā risināt samilzušās veselības nozares problēmas.

Bet šeit, Latvijas finanšu nozarē, es redzu problēmas un man ir rīki, kā tās risināt. Esmu nolēmis rīkoties, pat, ja tas uzdzen stresu vai negatīvas emocijas.

Klusi un mierīgi neko nepanāksim. Banku ietekme ir pārāk liela. Plaši filiāļu tīkli, spēcīgs lobijs, ikdienas kontakts ar klientiem internetbankā.

Izvēle ir skaidra. Runāt skaļi un skaidri – vai sapakot mantiņas un iet mājās.

INDEXO projektam esam savākušu unikālu dibinātāju komandu.

Vairāk kā 30 spēcīgi uzņēmēji, uzņēmumu vadītāji, finanšu eksperti ir gatavi cīnīties par labāku finanšu vidi. Mēs neesam nekāda radikāļu grupa. Neesam arī akli banku nīdēji. Mūsu vidū ir arī vairāku banku pašreizējie vai kādreizējie vadītāji, kuri paši redz iespeju sakārtot Latvijas finanšu vidi.

Mums ir daudz ideju par to, kas finanšu nozarē būtu maināms. Sākam ar vienu, konkrētu risinājumu samilzušai problēmai – 2. pensiju līmeņa augstajām izmaksām un zemajam ienesīgumam.

Par šo problēmu jau esmu rakstījis. Īsumā – varbūt nezini, bet jau tagad 6 % mūsu algas uzkrājas 2. pensiju līmenī. Par šīs naudas pārvaldīšanu maksājam augstākās izmaksas attīstītajās valstīs un pretī saņemam vāju ienesīgumu. Šī situācija ir jāmaina.

Ar šo nedēļu uzsāk darbību mūsu pirmais risinājums: ieguldījumu plāns “INDEXO Izaugsme”.

Par plāna priekšrocībām (zemas izmaksas, caurspīdība, ieguldījums tirgus indeksos) lasiet INDEXO mājaslapā, blogā un plāna prospektā. Šajā rakstā tās neapskatīšu.*

Šodien rakstu, lai lūgtu savu lasītāju atbalstu.

Palīdzi mums sakārtot Latvijas finanšu vidi!

Ieguldījumu plānam “INDEXO Izaugsme” var pievienoties dažu minūšu laikā, spiežot šeit vai arī pogu PIEVIENOTIES indexo.lv. Tomēr šis lēmums jāpieņem katram pašam, izvērtējot visus ieguvumus un riskus.

Ieguldījumu plāns nav piemērots visiem. Ja līdz pensijai tev atlikuši mazāk par 10 gadiem, lūdzu, neieguldi. Ja tev nav pieņemams, ka tirgus krīzē ieguldījumu plāna vērtība var būtiski kristies līdzās ar tirgus indeksiem, “INDEXO Izaugsme” arī nav priekš tevis. Aicinu pievienoties tikai tos, kas ir iepazinušies ar ieguldījumu plāna nosacījumiem un tos uzskata par piemērotiem saviem apstākļiem.

Bet ir lietas, ko varu aicināt darīt visus:

1. Pastāsti saviem draugiem un paziņām par INDEXO,
2. Uzliec “like” mūsu lapai feisbukā un dalies ar tās ierakstiem (“share”) ,
3. Iesaisties diskusijās gan mūsu lapā, gan INDEXO blogā,
4. Piedalies INDEXO “meetup” pasākumos (pirmo izziņosim jau šonedēļ). Tie būs izklaidējuši un interesanti pasākumi, kur uzzināt šo to jaunu un satikt jēdzīgus cilvēkus.

Un vissvarīgāk:

Katru reizi, kad banka filiālē vai internetbankā tev prasa parakstīt kādu papīru vai pieteikumu, apstājies un pajautā – vai tas ir manās interesēs?

Vai tikai tādēļ, ka šajā bankā man stāv konts vai šī banka man aizdod naudu, ir vērts tai akli uzticēt savu finansiālo nākotni?

Lai INDEXO projekts izdotos, mums ir jāpanāk tikai viens: lai sabiedrība seko savām finansēm un kritiski vērtē visus piedāvājumus.

Mēs par to cīnīsimies skaļi. Pievieno savu balsi mūsējai.

Lai uzzinātu vairāk, dodies uz indexo.lv. Lai pievienotos “INDEXO Izaugsme”, spied šeit.

Juridiskā informācija par ieguldījumu plānu “INDEXO Izaugsme”:

Pārvaldītājs: IPAS “Indexo”, Elizabetes 13-1, Rīga, LV 1010

Šajā adresē pieejams arī ieguldījumu plāna prospekts.

Turētājbanka: AS “Swedbank”

*Teikšu vien šo:

Es nezinu, kas notiks ar finanšu tirgiem nākotnē. Nevaru garantēt, ka tieši mūsu ieguldījumu plāns būs pats ienesīgākais 5, 10 vai 20 gadu griezumā. Varu vien teikt, ka plānu izveidojām ar vienu mērķi – likt pirmajā vietā ieguldītāja intereses, nevis savu īstermiņa peļņu.

Būsim atklāti visā, ko darīsim, lai mūsu klienti var paši vērtēt šo vārdu patiesību. Esam pārliecināti, ka tas ir labākais pamats pelnošam ilgtermiņa biznesam.

Esam apskatījuši obligāciju pamatlietas:

• kādi ir ieguvumi un riski
• kā, pievienojot obligācijas akciju portfelim, samazinās tā svārstīgums

Tas viss skaisti ir strādājis gadu desmitiem, nu jau pat simtiem. Šķiet racionāli ticēt, ka tā būs arī nākotnē.

Bet.

Pašreiz dzīvojam vēl vēsturē nepieredzētā laikmetā. Vairākos pasaules finanšu tirgos šobrīd valda negatīvas kredītlikmes.

Kas ir negatīvas kredītlikmes?

Pamatdoma vienkārša. Par kredītu procentus maksā nevis aizņēmējs, bet aizdevējs.

Iedomājies — Tu gribi paņemt hipotekāro kredītu.

Baņķieris tev saka: “Vai, kāds prieks! Ņem 50,000 EUR! Nu, lūdzu, ņem! Procentu likme būs -0,3%. Tev maksāsim 0,3% gadā!”

Tomēr kaut kas līdzīgs šobrīd vērojams vairākos pasaules finanšu tirgos.

Piemēram, pašreiz tiek piedāvātas Vācijas valsts 5-gadīgās obligācijas ar kuponu 0 un ienesīgumu -0.30%.

(avots: Bloomberg.com)

Tas nozīmē — ja gribi Vācijas valstij aizdot naudu uz 5 gadiem, par šo godu tev nāksies maksāt 0.30% gadā.

Kā kaut kas tāds ir iespējams? Un ko vainot par šo ekonomikas brīnumu?

Protams, baņķierus

Šoreiz ne investīciju baņķierus, kuri pelna miljonus (lai gan pastarpināti vainīgi arī viņi) — bet centrālos baņkierus, ierēdņus, kuri gadā pelna vien simtiem tūkstošus.

Nav gan skaidrs, ka “vainot” šeit ir īstais vārds.

Pasaules centrālās bankas kopš finanšu krīzes laikiem visiem spēkiem cenšas izdarīt divas lietas:

• uzturēt pie dzīvības ekonomisko izaugsmi
• piešpricēt ekonomikai nedaudz inflācijas

Mērķi ir sakarīgi un pat ļoti tradicionāli. Centrālās bankas lieto monetāro politiku, lai noturētu izaugsmi un inflāciju normas robežās:

• ja ekonomika pārkarst un ceļas inflācija, centrālās bankas paceļ kredītlikmes un piebremzē ekonomiku
• ja ekonomika bremzē vai draud deflācija, centrālās bankas samazina kredītlikmes un stimulē ekonomiku

Teorijā zemākas kredītlikmes iedrošina komercbankas aizdot naudu, ekonomika aktivizējas un inflācija arī.

Tā tas ir strādājis gadu desmitiem, kopš pasaules lielās valūtas vairs nav piesaistītas zelta standartam. Bet negatīvas kredītlikmes parādījās tikai nesen. Kas tad šobrīd par lietu?

Deflācijas lamatas

Problēma ir tāda, ka kredītlikmes ir zemas jau ļoti ilgi — kopš finanšu krīzes laikiem.

Šīs zemās kredītlikmes palīdzēja pasaulei izrāpties no bedres, kurā tā atradās krīzes laikā. Bet tad šķita, ka arī šim dzinējam ir aptrūkusies jauda. Pēdējo 5 gadu laikā Eirozonas izaugsme turējusies starp -1% un +2%, kamēr inflācija dažbrīd pat kritusi zem nulles.

Tas viss pie kredītlikmēm ap nulli.

Šādā situācijā centrālie banķieri mēdz sabīties. Parādās “deflācijas lamatu” drauds. Kā lai iedzīvina ekonomiku un stimulē inflāciju, ja kredītlikmes jau ir grīdā?

Japāņi šajās lamatās sēž jau kopš 90tajiem gadiem. Eirozonas centrālie baņķieri nolēma lietai pieet radošāk — un nodzīt kredītlikmes zem nulles.

Domāts, darīts.

Mehānisms, kā šī štelle tika īstenota, nav pārāk būtisks šim rakstam. Bet efekts ir panākts:

• bankām par pārlieku lielu rezervju turēšanu jāmaksā procenti
• bankas savukārt procentus par naudas turēšanu liek maksāt saviem lielajiem klientiem
• daudzas augstas kvalitātes obligācijas, it īpaši valsts obligācijas, tiek tirgotas ar negatīvu ienesīgumu (centrālās bankas mākslīgi dzen augšā to cenu)
• utt. utml.

Protams, hipotekārajam un citiem retail kredītiem procentu likmes vēl joprojām ir pozitīvas. Arī lielākā tiesa obligāciju vēl joprojām ir ar pozitīvu ienesīgumu. Bet arī šīs pozitīvās likmes ir izteikti zemas vēsturiskā kontekstā.

Tad kāda jēga pašreiz ieguldīt obligācijās?

Institūcijas pērk augstas kvalitātes obligācijas ar negatīvu ienesīgumu dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, jo to prasa konkrēti normatīvie akti. Vai arī tādēļ, ka obligāciju ienesīgums nav tik negatīvs kā likme, kas piemērojama naudas turēšanai kontā. Vai arī tādēļ, ka lielu naudu ieguldīt augstas kvalitātes obligācijās ir drošāk nekā turēt to bankā, kura varētu sabrukt.

Cik zinu, bankas vēl nav sākušas piemērot negatīvās likmes “mazajiem” klientiem. Tādēļ “parastajiem investoriem” — kura naudas līdzekļu uzkrājums vienā bankā nepārsniedz to, ko sedz uzticamas jurisdikcijas garantiju fonds — nav iemesla ieguldīt obligācijās ar negatīvu ienesīgumu.

“Parastajam investoram” obligācijās ir vērts ieguldīt tikai divu iemeslu dēļ (vajadzētu izpildīties abiem):

1. lai samazinātu portfeļa svārstīgumu
2. lai iegūtu labu ienesīgumu

Ir divi klasiski varianti, kā meklēt ienesīgas obligācijas zemu kredītlikmju situācijā.

1. Rāpjamies ārā uz zara

Pirmais variants — rāpties ārā uz ienesīguma līknes (move out on the yield curve).

Vienkāršā valodā tas nozīmē pirkt obligācijas ar attālāku dzēšanas termiņu. Piemēram, Vācijas valsts 30-gadīgo obligāciju ienesīgums ir jau 1,25%. Tas nešķiet daudz, bet ir daudz labāk par 5-gadīgo obligāciju ienesīgumu -0,30%.

Pluss: Ienesīgums.

Mīnuss: Gari zari mēdz šūpoties.

Kā apskatījām agrāk, obligācijas ar ilgāku laiku līdz dzēšanai ir svārstīgākas. Ja kredītlikmes tirgū celsies, šīs obligācijas strauji kritīsies vērtībā.

2. Lienam krūmos

Otrais variants — ieguldam zemākas kvalitātes obligācijās. Vājāki uzņēmumi, nestabilākas valstis, subordinated bonds, utt. utml.

Pluss: Ienesīgums.

Mīnuss: Ja lien krūmos, nebrīnies, ja iekāp. . . nu, tur, kur negribas iekāpt. Ir iemesls, kādēļ t.s. augsta ienesīguma obligācijas sauc par junk bonds.

Risks nav tikai, ka konkrētais uzņēmums varētu bankrotēt un neatmaksāt obligācijas. Pat diversificēts high yield portfelis var ciest krīzes laikā, kad vāji uzņēmumi var bankrotēt masveidā.

Protams, nav jēga sēdēt tikai ultra-drošās valsts obligācijās ar negatīvu ienesīgumu. Diversificēts investīciju kategorijas korporatīvo obligāciju portfelis arī ir diezgan pievilcīgs. Bet ar junk bond  ieguldījumiem vienmēr jābūt piesardzīgam.

Kuru variantu izvēlēties?

Abām pieejām piemīt būtiski riski. Cilvēkam, kurš grib stabilu portfeli — kuram vajadzēs izņemt naudu nākamo dažu gadu laikā — pievilcīga nešķitīs ne viena, ne otra. Patiesībā īstermiņa ieguldītājam vienmēr ir riskanti iet tirgū, bet pašreizējā tirgus situācijā vispār grūti ieraudzīt labas izvēles, kur ieguldīt.

Ilgtermiņa ieguldītājam ir vieglāk.

Personīgi, es diezgan piesardzīgi skatos uz riskantajām high yield/augsta ienesīguma obligācijām. Tās varētu veidot daļu ilgtermiņa ieguldītāja portfeļa, bet ne pārāk lielu.

Man jēdzīgāka šķiet pieeja ieguldīt diversificētā obligāciju portfelī vai zemu izmaksu fondā ar kvalitatīvām valsts un korporatīvajām obligācijām, un samērā attālu vidējo dzēšanas laiku un lielu durāciju (varbūt 4-8 gadi). Kādēļ?

Trīs iemesli:

• ja tirgus paliek uz vietas, samērā jēdzīgs ienesīgums (neviens nevar paredzēt, cik ilgi tāda situācija turpināsies)
• kad kredītlikmes beidzot kāps, īstermiņā gaidāmi zaudējumi — bet ilgtermiņā, laika gaitā piepērkot portfelim klāt jaunas obligācijas ar augstāku kredītlikmi, ienesīgums celsies
• arī pie zemām procentu likmēm ir iespēja pelnīt no t.s. roll-down yield (par to iesaku palasīt tiem, kuriem interesē tehniskāki jautājumi)

Secinājums

Arī negatīvo kredītlikmju pasaulē ir iespējams un vērts ieguldīt obligācijās, bet tas jādara ar galvu, apzinoties riskus. Konkrētāk, jābūt gatavam būtiskiem īstermiņa zaudējumiem brīdī, kad celsies kredītlikmes. Bet ilgtermiņa ieguldītājiem obligācijas vēl joprojām ir interesantas.

Par to, kur meklēt obligācijas un kā konkrēti tās izvēlēties, rakstīšu nākotnē (bet visbiežāk atbilde mazajam ieguldītājam būs — ieguldīt caur fondiem) . Pieskāršos arī Latvijas krājobligācijām, par kurām man daudzi ir jautājuši.

Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.

Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!

Kopš pirmajiem rakstiem esmu minējis, ka strādāju pie finanšu projektiem, un solījis, ka neslēpšu savu ieinteresētību, kad par tiem stāstīšu.

Tas brīdis ir klāt.

Ja vēlies pilnīgu objektivitāti — vari šo rakstu izlaist. Jau nākamais būs par citu, ar maniem projektiem nesaistītu tēmu.

Bet šodien — rakstu par projektu INDEXO. Tajā esmu dziļi personīgi ieinteresēts.

Ieinteresēts kādēļ?

Ne tikai tādēļ, ka INDEXO ir mana darba vieta.

Ne tikai tādēļ, ka esam apvienojuši 30+ pazīstamus Latvijas uzņēmējus un vadītājus vēl nepieredzētā sadarbības projektā.

Esmu ieinteresēts, jo gribu labot nejēdzību, kas skar visus Latvijas strādājošos.

Šī nejēdzība mums pāgājušogad izmaksāja 40 miljonus eiro. Tik daudz samaksājām par 2. pensiju līmeņa pārvaldīšanu.

Varbūt nejuti — bet maksājām tu un es.

Pirmkārt, 2. pensiju līmenis ir vajadzīgs

Pirms runāt par izmaksām, jāuzsver viens — 2. pensiju līmenis mums ir vajadzīgs. Demogrāfiskā situācija ir pilnīgi skaidra. Strādājošo paliek arvien mazāk, pensionāru — proporcionāli daudz vairāk — un apmaksāt 1. pensiju līmeni kļūst arvien grūtāk un grūtāk.

Ja nekrāsim vecumdienām reālu naudu, bet paļausimies uz nākotnes strādājošajiem, pensijā ies čābīgi. Tādā ziņā 2. pensiju līmenis ir laba ideja.

Runa ir par izpildījumu.

Augstākās izmaksas attīstītajās valstīs

Ir viegli dramatizēt 40 miljonus EUR:

• 6 Rīgas Dzemdību Nama gada budžeti
• 4,000 skolotāju gada algas
• 11,000 pensionāru gada pensijas

Bet liels skaitlis ir liels skaitlis — cilvēkam to grūti ielikt kontekstā. Vai pensiju pārvaldei 40 miljoni ir daudz?

Salīdzināsim pensiju pārvaldes izmaksas OECD valstīs:

Avoti: fktk.lv (par Latviju, 2011–2016); oecd.org (par citām OECD valstīm; jaunākais pētijums — 2013. gada dati)

Šī nav tā tabula, kur Latviju gribētos redzēt pirmajā vietā.

Vai par to saņemam izcilu rezultātu?

Nav žēl maksāt dārgi, ja pretim saņem lielisku produktu. Kā ir ar 2. pensiju līmeni?

2. pensiju līmeņa plānu vidējais ienesīgums kopš darbības sākuma ir zemāks par inflāciju:

Datu avoti: LKA Pensiju fondu apskats Nr. 20 (vidējais 2. pensiju līmeņa ienesīgums kopš 2003. gada sākuma); Centrālais Statistikas birojs (inflācija Jan 2003 – Dec 2016)

Ienesīgums ievērojami atpaliek gan no Eiropas, gan ASV tirgus vidējiem rezultātiem:

Datu avoti (2017. g. 31. marta dati): manapensija.lv (vidējais ienesīgums iegūts, sverot plānus pēc pašreizējā aktīvu apjoma); vanguard.co.uk, Bloomberg (indeksu dati);  Eiropas indekss: 50% MSCI Europe, 25% Barclays Euro Government Float Adjusted Bond Index, 25% Barclays Euro Non-Government Float Adjusted Bond Index; Pasaules indekss: 50% MSCI World, 50% Barclays Global Aggregate Bond Index

Kā iespējams tik vājš rezultāts?

Lielākais iemesls tālu nav jāmeklē. Miljons Latvijas strādājošo vietā pelnīja dažas bankas:

Datu avots: fktk.lv

Un komisijas turpina augt.

Ko darīt?

Nezinu, kā tev, bet mani šī situācija neapmierina.

Tā mani motivēja beidzot atgriezties finanšu pasaulē.

Nu jau gadu ar kolēģiem strādājam pie risinājuma.

Esam apvienojuši vairāk kā 30 uzņēmējus un vadītājus, kuri uzskata, ka biznesam ir jādod vērtība klientam. Tādus cilvēkus, kā Valdis Siksnis, Normunds un Jānis Bergi, Svens Dinsdorfs, Elmārs Gengers, Juris Grišins, Kaspars Feldmanis, Filips Kļaviņš, Raimonds Slaidiņš, un daudzus citus.

Pašreiz ejam garo, sarežģīto un atbildīgo FKTK licencēšanas procesu. Darbību uzsāksim tikai pēc licences saņemšanas un citu likumā paredzēto prasību pilnas izpildes.

Mūsuprāt, nepieciešams izveidot 2. pensiju līmeņa plānu, kuru raksturo 3 īpašības:

1. moderns
2. drošs
3. zemas izmaksas

Moderns risinājums — ieguldījumus indeksu fondos

Par to, kā indeksu fondi statistiski apsteidz tradicionālos, jau esmu rakstījis.

Doma īsumā:

• tradicionālie fondi grib “apspēlēt” tirgu — izvēlēties pareizās akcijas un obligācijas, lai ilgtermiņā panāktu labāku ienesīgumu par tirgus vidējo
• indeksu fondi “kopē” tirgu — iegulda tirgū kopumā un panāk tirgus vidējo rezultātu (pirms komisijām)

Nav brīnums, ka statistiski tradicionālie fondi stipri atpaliek no tirgus indeksiem. Vidējais tirgus “apspēlētājs” panāk vidēju rezultātu. Ja tad vēl paņem treknu komisiju un lielas tirgošanās izmaksas, tad rezultāts ir stipri zem vidējā.

Neviens nevar paredzēt, kurš fonds būs ienesīgāks 3, 5 vai pat 10 gadu griezumā. Bet ilgtermiņā tradicionālajiem “apspēlētājiem” ir gājis vāji:

Datu avots: Vanguard, “The Case for Indexing” April 2012; S&P SPIVA 2012 Report; The Power of Passive Investing, Wiley, 2011; forbes.com

Finanšu lietās ir likums — tas, ka tā bijis pagātnē, nenozīmē, ka tā būs arī nākotnē. Tādēļ nevaru apsolīt, ka pensiju plāns, kas iegulda indeksu fondos, noteikti ilgtermiņā būs ienesīgāks par citiem.

Bet man personīgi tā šķiet jēdzīga pieeja.

Drošs risinājums

Latvijas 2. pensiju līmenis ir ļoti drošs pēc uzbūves.

Pirmkārt, līdzekļu pārvaldītājs tikai norāda, kur ieguldīt naudu, bet pats tavu uzkrājumu netur (nauda stāv nošķirti turētājbankā). INDEXO gadījumā visus darījumus plānojam veikt tikai caur turētājbanku, kurai dubultas drošības nolūkos arī būs katrs darījums jāapstiprina.

Otrkārt, 2. pensiju līmeņa tirgū var piedalīties tikai licencētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kuras ir ierakstītas valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā (INDEXO pašreiz vēl iet FKTK licencēšanas procesu).

Galvenais risks, kuram pakļauts 2. pensiju līmeņa dalībnieks, ir tieši tirgus svārstību risks.

Kas ir adekvāts komisiju līmenis?

Jebkuram biznesam ir jāpelna — bet biznesa pirmais uzdevums ir dot vērtību klientam.

Mūsu viedoklī 2. pensiju līmeņa komisijām jābūt vismaz 2x zemākām. Salīdzinot ar pēdējo gadu vidējo izmaksu līmeni, tā varētu būt fiksēta komisija 0.75% gadā vai zemāka. Ar laiku, aktīvu daudzumam pieaugot, likmei jākrītas vēl zemāk.

Ko zemāka komisija nozīmē reālam cilvēkam?

Salīdzinot divus vienādus ieguldījumu plānus — vienu ar komisiju līmeni 1,5%, otru ar komisiju līmeni 0,75%:

• 23-gadnieks ar bruto algu 800 EUR līdz pensijai komisiju dēļ ietaupītu 18,9 tūkst. EUR
• 30-gadnieks ar bruto algu 1’100 EUR līdz pensijai komisiju dēļ ietaupītu 14,5 tūkst. EUR
• 35-gadnieks ar bruto algu 2’500 EUR līdz pensijai komisiju dēļ ietaupītu 20,9 tūkst. EUR

Tas ir būtisks ietaupījums — tikai uz komisiju rēķina.

(Aprēķina pieņēmumi:  plāna pieaugums 5% gadā pirms komisijām. Algas pieaugums 3% gadā. Starta kapitāls 3 mēnešalgas.)

Nesolam pasakas

Nevaram solīt, ka izveidosim ieguldījumu plānu, kurš pēc gada, diviem vai trim būs ienesīgāks par citiem.

To solīt nevar neviens.

Bet virkne pētījumu rāda — faktors, kas vislabāk paredz ilgtermiņa ieguldījumu ienesīgumu ir izmaksas.

Jo zemākas komisijas, jo vairāk naudas paliek tavā kontā — ar potenciālu pelnīt.

Mums vajag tavu palīdzību

Par pensiju domāt negribās. Tas liekas tālu un garlaicīgi.

Bankas ar to rēķinās. Finansisti zina, ka vidējais latvietis nesapratīs, ko nozīmē — komisija 1,5% vai 0,75%. Nesapratīs, kā šī atšķirība gadu desmitu laikā pārvēršas milzīgā summā.

Šī bloga lasītāji sapratīs.

Esmu lasījis jūsu komentārus un e-pastus. Esmu daudzus no jums saticis. Zinošāku auditoriju Latvijā atrast būtu grūti.

Jūs zināt, ko nozīmē komisijas. Jūs zināt, kas ir indeksu fondi un kādēļ tie vēsturiski ir apsteiguši tradicionālos.

Tādēļ vēršos pie katra šī bloga lasītāja. Palīdzi mums!

Pastāsti saviem draugiem un paziņām par INDEXO projektu.

Padalies ar šo rakstu.

Pieraksties jaunumiem http://www.indexo.lv, lai būtu lietas kursā.

Uzraksti par mums sociālajos tīklos — vienalga, ar kritiku, atbalstu vai jautājumu.

Klusums un status quo ir izdevīgs tikai bankām.

Jau nākamreiz — atgriežos pie ierastajām tēmām!

Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.

Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!

Kad 2011. gada pavasarī atstāju savu darbu investīciju bankā Volstrītā, apņēmos — tādā vidē vairs nestrādāšu. Neatgriezīšos pasaulē, kur vienīgā motivācija ir maksimāla peļņa, kur galvenais princips ir apčakarēt klientu, kur nevaru justies lepns par savu darbu.

Nākamo 5 gadu laikā vadīju kursus, konsultēju uzņēmumus un rakstīju grāmatas — bet finanšu pasaulē neatgriezos. Piedāvājumi bija, bet man nepatika tas, ko redzēju.

Pēdējo gadu kopā ar grupu Latvijas uzņēmēju strādāju pie finanšu projekta, ar kuru beidzot varu lepoties.

Šis projekts saucas Indexo.

Ceturtdien, 11. maijā, 9:30, Krāsotāju ielā 12 — konferenču zālē “Koka Rīga” — par Indexo pirmoreiz stāstīsim plašākai publikai.

Atnāc — būs interesanti!

Īss “tīzeris”:

1. gribam labot netaisnību, kuras rezultātā ik gadu desmitiem miljonu EUR aizplūst no mūsu uz finansistu kabatām

Šī bloga lasītāji nebūs pārsteigti uzzināt, ka finanšu sektora pārstāvji veiksmīgi barojas uz Latvijas strādājošo rēķina.

Parasti varu vien kritizēt — šoreiz piedāvāsim alternatīvu.

2. šajā nolūkā ir apvienojušies vairāk nekā 30 pazīstami Latvijas uzņēmēji — ieguldot projektā 2,3 miljonus EUR

Mūsu dibinātāju starpā ir tādi Latvijas biznesa aprindās pazīstami cilvēki kā Valdis Siksnis, Normunds un Jānis Bergi, Svens Dinsdorfs, Elmārs Gengers, Juris Grišins, Kaspars Feldmanis, Filips Kļaviņš, Raimonds Slaidiņš, un daudzi citi.

3. veidojam risinājumu, kas vidējam strādājošajam ilgtermiņā varētu ietaupīt daudzus tūkstošus EUR

Laiks sakārtot Latvijas finanšu vidi

Nevaru solīt pasakas. Mēs vienā mirklī nepārvērtīsim Latviju par finanšu brīnumzemi, kurā visas komisijas ir zemas, visi finanšu piedāvājumi ir godīgi, un visi ieguldījumi ir ienesīgi.

Mūsu ambīcija — sakārtot vienu stūrīti. Jo ar kaut ko ir jāsāk.

Kas tas par stūrīti?

Un kāds tam sakars ar rijīgām zivīm?

Pastāstīsim ceturtdien!

Kur un kad?

Zāle “Koka Rīga”, Krāsotāju iela 12, Rīga.

Ceturtdien, 11. maijā, 9:30.

Nācējus lūdzu atzīmēties Facebook eventā.

Garlaicīgi nebūs.

Gribu piezīmēt vienu — šis nav un nebūs reklāmas blogs. Par INDEXO ik pa laikam, bet vienmēr ar skaidru atrunu par savu ieinteresētību. Arī turpmāk mans blogs lielākoties apskatīs ar maniem projektiem tieši nesaistītus jautājumus.

Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.

Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!