Esam apskatījuši obligāciju pamatlietas:

• kādi ir ieguvumi un riski
• kā, pievienojot obligācijas akciju portfelim, samazinās tā svārstīgums

Tas viss skaisti ir strādājis gadu desmitiem, nu jau pat simtiem. Šķiet racionāli ticēt, ka tā būs arī nākotnē.

Bet.

Pašreiz dzīvojam vēl vēsturē nepieredzētā laikmetā. Vairākos pasaules finanšu tirgos šobrīd valda negatīvas kredītlikmes.

Kas ir negatīvas kredītlikmes?

Pamatdoma vienkārša. Par kredītu procentus maksā nevis aizņēmējs, bet aizdevējs.

Iedomājies — Tu gribi paņemt hipotekāro kredītu.

Baņķieris tev saka: “Vai, kāds prieks! Ņem 50,000 EUR! Nu, lūdzu, ņem! Procentu likme būs -0,3%. Tev maksāsim 0,3% gadā!”

Tomēr kaut kas līdzīgs šobrīd vērojams vairākos pasaules finanšu tirgos.

Piemēram, pašreiz tiek piedāvātas Vācijas valsts 5-gadīgās obligācijas ar kuponu 0 un ienesīgumu -0.30%.

(avots: Bloomberg.com)

Tas nozīmē — ja gribi Vācijas valstij aizdot naudu uz 5 gadiem, par šo godu tev nāksies maksāt 0.30% gadā.

Kā kaut kas tāds ir iespējams? Un ko vainot par šo ekonomikas brīnumu?

Protams, baņķierus

Šoreiz ne investīciju baņķierus, kuri pelna miljonus (lai gan pastarpināti vainīgi arī viņi) — bet centrālos baņkierus, ierēdņus, kuri gadā pelna vien simtiem tūkstošus.

Nav gan skaidrs, ka “vainot” šeit ir īstais vārds.

Pasaules centrālās bankas kopš finanšu krīzes laikiem visiem spēkiem cenšas izdarīt divas lietas:

• uzturēt pie dzīvības ekonomisko izaugsmi
• piešpricēt ekonomikai nedaudz inflācijas

Mērķi ir sakarīgi un pat ļoti tradicionāli. Centrālās bankas lieto monetāro politiku, lai noturētu izaugsmi un inflāciju normas robežās:

• ja ekonomika pārkarst un ceļas inflācija, centrālās bankas paceļ kredītlikmes un piebremzē ekonomiku
• ja ekonomika bremzē vai draud deflācija, centrālās bankas samazina kredītlikmes un stimulē ekonomiku

Teorijā zemākas kredītlikmes iedrošina komercbankas aizdot naudu, ekonomika aktivizējas un inflācija arī.

Tā tas ir strādājis gadu desmitiem, kopš pasaules lielās valūtas vairs nav piesaistītas zelta standartam. Bet negatīvas kredītlikmes parādījās tikai nesen. Kas tad šobrīd par lietu?

Deflācijas lamatas

Problēma ir tāda, ka kredītlikmes ir zemas jau ļoti ilgi — kopš finanšu krīzes laikiem.

Šīs zemās kredītlikmes palīdzēja pasaulei izrāpties no bedres, kurā tā atradās krīzes laikā. Bet tad šķita, ka arī šim dzinējam ir aptrūkusies jauda. Pēdējo 5 gadu laikā Eirozonas izaugsme turējusies starp -1% un +2%, kamēr inflācija dažbrīd pat kritusi zem nulles.

Tas viss pie kredītlikmēm ap nulli.

Šādā situācijā centrālie banķieri mēdz sabīties. Parādās “deflācijas lamatu” drauds. Kā lai iedzīvina ekonomiku un stimulē inflāciju, ja kredītlikmes jau ir grīdā?

Japāņi šajās lamatās sēž jau kopš 90tajiem gadiem. Eirozonas centrālie baņķieri nolēma lietai pieet radošāk — un nodzīt kredītlikmes zem nulles.

Domāts, darīts.

Mehānisms, kā šī štelle tika īstenota, nav pārāk būtisks šim rakstam. Bet efekts ir panākts:

• bankām par pārlieku lielu rezervju turēšanu jāmaksā procenti
• bankas savukārt procentus par naudas turēšanu liek maksāt saviem lielajiem klientiem
• daudzas augstas kvalitātes obligācijas, it īpaši valsts obligācijas, tiek tirgotas ar negatīvu ienesīgumu (centrālās bankas mākslīgi dzen augšā to cenu)
• utt. utml.

Protams, hipotekārajam un citiem retail kredītiem procentu likmes vēl joprojām ir pozitīvas. Arī lielākā tiesa obligāciju vēl joprojām ir ar pozitīvu ienesīgumu. Bet arī šīs pozitīvās likmes ir izteikti zemas vēsturiskā kontekstā.

Tad kāda jēga pašreiz ieguldīt obligācijās?

Institūcijas pērk augstas kvalitātes obligācijas ar negatīvu ienesīgumu dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, jo to prasa konkrēti normatīvie akti. Vai arī tādēļ, ka obligāciju ienesīgums nav tik negatīvs kā likme, kas piemērojama naudas turēšanai kontā. Vai arī tādēļ, ka lielu naudu ieguldīt augstas kvalitātes obligācijās ir drošāk nekā turēt to bankā, kura varētu sabrukt.

Cik zinu, bankas vēl nav sākušas piemērot negatīvās likmes “mazajiem” klientiem. Tādēļ “parastajiem investoriem” — kura naudas līdzekļu uzkrājums vienā bankā nepārsniedz to, ko sedz uzticamas jurisdikcijas garantiju fonds — nav iemesla ieguldīt obligācijās ar negatīvu ienesīgumu.

“Parastajam investoram” obligācijās ir vērts ieguldīt tikai divu iemeslu dēļ (vajadzētu izpildīties abiem):

1. lai samazinātu portfeļa svārstīgumu
2. lai iegūtu labu ienesīgumu

Ir divi klasiski varianti, kā meklēt ienesīgas obligācijas zemu kredītlikmju situācijā.

1. Rāpjamies ārā uz zara

Pirmais variants — rāpties ārā uz ienesīguma līknes (move out on the yield curve).

Vienkāršā valodā tas nozīmē pirkt obligācijas ar attālāku dzēšanas termiņu. Piemēram, Vācijas valsts 30-gadīgo obligāciju ienesīgums ir jau 1,25%. Tas nešķiet daudz, bet ir daudz labāk par 5-gadīgo obligāciju ienesīgumu -0,30%.

Pluss: Ienesīgums.

Mīnuss: Gari zari mēdz šūpoties.

Kā apskatījām agrāk, obligācijas ar ilgāku laiku līdz dzēšanai ir svārstīgākas. Ja kredītlikmes tirgū celsies, šīs obligācijas strauji kritīsies vērtībā.

2. Lienam krūmos

Otrais variants — ieguldam zemākas kvalitātes obligācijās. Vājāki uzņēmumi, nestabilākas valstis, subordinated bonds, utt. utml.

Pluss: Ienesīgums.

Mīnuss: Ja lien krūmos, nebrīnies, ja iekāp. . . nu, tur, kur negribas iekāpt. Ir iemesls, kādēļ t.s. augsta ienesīguma obligācijas sauc par junk bonds.

Risks nav tikai, ka konkrētais uzņēmums varētu bankrotēt un neatmaksāt obligācijas. Pat diversificēts high yield portfelis var ciest krīzes laikā, kad vāji uzņēmumi var bankrotēt masveidā.

Protams, nav jēga sēdēt tikai ultra-drošās valsts obligācijās ar negatīvu ienesīgumu. Diversificēts investīciju kategorijas korporatīvo obligāciju portfelis arī ir diezgan pievilcīgs. Bet ar junk bond  ieguldījumiem vienmēr jābūt piesardzīgam.

Kuru variantu izvēlēties?

Abām pieejām piemīt būtiski riski. Cilvēkam, kurš grib stabilu portfeli — kuram vajadzēs izņemt naudu nākamo dažu gadu laikā — pievilcīga nešķitīs ne viena, ne otra. Patiesībā īstermiņa ieguldītājam vienmēr ir riskanti iet tirgū, bet pašreizējā tirgus situācijā vispār grūti ieraudzīt labas izvēles, kur ieguldīt.

Ilgtermiņa ieguldītājam ir vieglāk.

Personīgi, es diezgan piesardzīgi skatos uz riskantajām high yield/augsta ienesīguma obligācijām. Tās varētu veidot daļu ilgtermiņa ieguldītāja portfeļa, bet ne pārāk lielu.

Man jēdzīgāka šķiet pieeja ieguldīt diversificētā obligāciju portfelī vai zemu izmaksu fondā ar kvalitatīvām valsts un korporatīvajām obligācijām, un samērā attālu vidējo dzēšanas laiku un lielu durāciju (varbūt 4-8 gadi). Kādēļ?

Trīs iemesli:

• ja tirgus paliek uz vietas, samērā jēdzīgs ienesīgums (neviens nevar paredzēt, cik ilgi tāda situācija turpināsies)
• kad kredītlikmes beidzot kāps, īstermiņā gaidāmi zaudējumi — bet ilgtermiņā, laika gaitā piepērkot portfelim klāt jaunas obligācijas ar augstāku kredītlikmi, ienesīgums celsies
• arī pie zemām procentu likmēm ir iespēja pelnīt no t.s. roll-down yield (par to iesaku palasīt tiem, kuriem interesē tehniskāki jautājumi)

Secinājums

Arī negatīvo kredītlikmju pasaulē ir iespējams un vērts ieguldīt obligācijās, bet tas jādara ar galvu, apzinoties riskus. Konkrētāk, jābūt gatavam būtiskiem īstermiņa zaudējumiem brīdī, kad celsies kredītlikmes. Bet ilgtermiņa ieguldītājiem obligācijas vēl joprojām ir interesantas.

Par to, kur meklēt obligācijas un kā konkrēti tās izvēlēties, rakstīšu nākotnē (bet visbiežāk atbilde mazajam ieguldītājam būs — ieguldīt caur fondiem) . Pieskāršos arī Latvijas krājobligācijām, par kurām man daudzi ir jautājuši.

Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.

Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!

Kopš pirmajiem rakstiem esmu minējis, ka strādāju pie finanšu projektiem, un solījis, ka neslēpšu savu ieinteresētību, kad par tiem stāstīšu.

Tas brīdis ir klāt.

Ja vēlies pilnīgu objektivitāti — vari šo rakstu izlaist. Jau nākamais būs par citu, ar maniem projektiem nesaistītu tēmu.

Bet šodien — rakstu par projektu INDEXO. Tajā esmu dziļi personīgi ieinteresēts.

Ieinteresēts kādēļ?

Ne tikai tādēļ, ka INDEXO ir mana darba vieta.

Ne tikai tādēļ, ka esam apvienojuši 30+ pazīstamus Latvijas uzņēmējus un vadītājus vēl nepieredzētā sadarbības projektā.

Esmu ieinteresēts, jo gribu labot nejēdzību, kas skar visus Latvijas strādājošos.

Šī nejēdzība mums pāgājušogad izmaksāja 40 miljonus eiro. Tik daudz samaksājām par 2. pensiju līmeņa pārvaldīšanu.

Varbūt nejuti — bet maksājām tu un es.

Pirmkārt, 2. pensiju līmenis ir vajadzīgs

Pirms runāt par izmaksām, jāuzsver viens — 2. pensiju līmenis mums ir vajadzīgs. Demogrāfiskā situācija ir pilnīgi skaidra. Strādājošo paliek arvien mazāk, pensionāru — proporcionāli daudz vairāk — un apmaksāt 1. pensiju līmeni kļūst arvien grūtāk un grūtāk.

Ja nekrāsim vecumdienām reālu naudu, bet paļausimies uz nākotnes strādājošajiem, pensijā ies čābīgi. Tādā ziņā 2. pensiju līmenis ir laba ideja.

Runa ir par izpildījumu.

Augstākās izmaksas attīstītajās valstīs

Ir viegli dramatizēt 40 miljonus EUR:

• 6 Rīgas Dzemdību Nama gada budžeti
• 4,000 skolotāju gada algas
• 11,000 pensionāru gada pensijas

Bet liels skaitlis ir liels skaitlis — cilvēkam to grūti ielikt kontekstā. Vai pensiju pārvaldei 40 miljoni ir daudz?

Salīdzināsim pensiju pārvaldes izmaksas OECD valstīs:

Avoti: fktk.lv (par Latviju, 2011–2016); oecd.org (par citām OECD valstīm; jaunākais pētijums — 2013. gada dati)

Šī nav tā tabula, kur Latviju gribētos redzēt pirmajā vietā.

Vai par to saņemam izcilu rezultātu?

Nav žēl maksāt dārgi, ja pretim saņem lielisku produktu. Kā ir ar 2. pensiju līmeni?

2. pensiju līmeņa plānu vidējais ienesīgums kopš darbības sākuma ir zemāks par inflāciju:

Datu avoti: LKA Pensiju fondu apskats Nr. 20 (vidējais 2. pensiju līmeņa ienesīgums kopš 2003. gada sākuma); Centrālais Statistikas birojs (inflācija Jan 2003 – Dec 2016)

Ienesīgums ievērojami atpaliek gan no Eiropas, gan ASV tirgus vidējiem rezultātiem:

Datu avoti (2017. g. 31. marta dati): manapensija.lv (vidējais ienesīgums iegūts, sverot plānus pēc pašreizējā aktīvu apjoma); vanguard.co.uk, Bloomberg (indeksu dati);  Eiropas indekss: 50% MSCI Europe, 25% Barclays Euro Government Float Adjusted Bond Index, 25% Barclays Euro Non-Government Float Adjusted Bond Index; Pasaules indekss: 50% MSCI World, 50% Barclays Global Aggregate Bond Index

Kā iespējams tik vājš rezultāts?

Lielākais iemesls tālu nav jāmeklē. Miljons Latvijas strādājošo vietā pelnīja dažas bankas:

Datu avots: fktk.lv

Un komisijas turpina augt.

Ko darīt?

Nezinu, kā tev, bet mani šī situācija neapmierina.

Tā mani motivēja beidzot atgriezties finanšu pasaulē.

Nu jau gadu ar kolēģiem strādājam pie risinājuma.

Esam apvienojuši vairāk kā 30 uzņēmējus un vadītājus, kuri uzskata, ka biznesam ir jādod vērtība klientam. Tādus cilvēkus, kā Valdis Siksnis, Normunds un Jānis Bergi, Svens Dinsdorfs, Elmārs Gengers, Juris Grišins, Kaspars Feldmanis, Filips Kļaviņš, Raimonds Slaidiņš, un daudzus citus.

Pašreiz ejam garo, sarežģīto un atbildīgo FKTK licencēšanas procesu. Darbību uzsāksim tikai pēc licences saņemšanas un citu likumā paredzēto prasību pilnas izpildes.

Mūsuprāt, nepieciešams izveidot 2. pensiju līmeņa plānu, kuru raksturo 3 īpašības:

1. moderns
2. drošs
3. zemas izmaksas

Moderns risinājums — ieguldījumus indeksu fondos

Par to, kā indeksu fondi statistiski apsteidz tradicionālos, jau esmu rakstījis.

Doma īsumā:

• tradicionālie fondi grib “apspēlēt” tirgu — izvēlēties pareizās akcijas un obligācijas, lai ilgtermiņā panāktu labāku ienesīgumu par tirgus vidējo
• indeksu fondi “kopē” tirgu — iegulda tirgū kopumā un panāk tirgus vidējo rezultātu (pirms komisijām)

Nav brīnums, ka statistiski tradicionālie fondi stipri atpaliek no tirgus indeksiem. Vidējais tirgus “apspēlētājs” panāk vidēju rezultātu. Ja tad vēl paņem treknu komisiju un lielas tirgošanās izmaksas, tad rezultāts ir stipri zem vidējā.

Neviens nevar paredzēt, kurš fonds būs ienesīgāks 3, 5 vai pat 10 gadu griezumā. Bet ilgtermiņā tradicionālajiem “apspēlētājiem” ir gājis vāji:

Datu avots: Vanguard, “The Case for Indexing” April 2012; S&P SPIVA 2012 Report; The Power of Passive Investing, Wiley, 2011; forbes.com

Finanšu lietās ir likums — tas, ka tā bijis pagātnē, nenozīmē, ka tā būs arī nākotnē. Tādēļ nevaru apsolīt, ka pensiju plāns, kas iegulda indeksu fondos, noteikti ilgtermiņā būs ienesīgāks par citiem.

Bet man personīgi tā šķiet jēdzīga pieeja.

Drošs risinājums

Latvijas 2. pensiju līmenis ir ļoti drošs pēc uzbūves.

Pirmkārt, līdzekļu pārvaldītājs tikai norāda, kur ieguldīt naudu, bet pats tavu uzkrājumu netur (nauda stāv nošķirti turētājbankā). INDEXO gadījumā visus darījumus plānojam veikt tikai caur turētājbanku, kurai dubultas drošības nolūkos arī būs katrs darījums jāapstiprina.

Otrkārt, 2. pensiju līmeņa tirgū var piedalīties tikai licencētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kuras ir ierakstītas valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā (INDEXO pašreiz vēl iet FKTK licencēšanas procesu).

Galvenais risks, kuram pakļauts 2. pensiju līmeņa dalībnieks, ir tieši tirgus svārstību risks.

Kas ir adekvāts komisiju līmenis?

Jebkuram biznesam ir jāpelna — bet biznesa pirmais uzdevums ir dot vērtību klientam.

Mūsu viedoklī 2. pensiju līmeņa komisijām jābūt vismaz 2x zemākām. Salīdzinot ar pēdējo gadu vidējo izmaksu līmeni, tā varētu būt fiksēta komisija 0.75% gadā vai zemāka. Ar laiku, aktīvu daudzumam pieaugot, likmei jākrītas vēl zemāk.

Ko zemāka komisija nozīmē reālam cilvēkam?

Salīdzinot divus vienādus ieguldījumu plānus — vienu ar komisiju līmeni 1,5%, otru ar komisiju līmeni 0,75%:

• 23-gadnieks ar bruto algu 800 EUR līdz pensijai komisiju dēļ ietaupītu 18,9 tūkst. EUR
• 30-gadnieks ar bruto algu 1’100 EUR līdz pensijai komisiju dēļ ietaupītu 14,5 tūkst. EUR
• 35-gadnieks ar bruto algu 2’500 EUR līdz pensijai komisiju dēļ ietaupītu 20,9 tūkst. EUR

Tas ir būtisks ietaupījums — tikai uz komisiju rēķina.

(Aprēķina pieņēmumi:  plāna pieaugums 5% gadā pirms komisijām. Algas pieaugums 3% gadā. Starta kapitāls 3 mēnešalgas.)

Nesolam pasakas

Nevaram solīt, ka izveidosim ieguldījumu plānu, kurš pēc gada, diviem vai trim būs ienesīgāks par citiem.

To solīt nevar neviens.

Bet virkne pētījumu rāda — faktors, kas vislabāk paredz ilgtermiņa ieguldījumu ienesīgumu ir izmaksas.

Jo zemākas komisijas, jo vairāk naudas paliek tavā kontā — ar potenciālu pelnīt.

Mums vajag tavu palīdzību

Par pensiju domāt negribās. Tas liekas tālu un garlaicīgi.

Bankas ar to rēķinās. Finansisti zina, ka vidējais latvietis nesapratīs, ko nozīmē — komisija 1,5% vai 0,75%. Nesapratīs, kā šī atšķirība gadu desmitu laikā pārvēršas milzīgā summā.

Šī bloga lasītāji sapratīs.

Esmu lasījis jūsu komentārus un e-pastus. Esmu daudzus no jums saticis. Zinošāku auditoriju Latvijā atrast būtu grūti.

Jūs zināt, ko nozīmē komisijas. Jūs zināt, kas ir indeksu fondi un kādēļ tie vēsturiski ir apsteiguši tradicionālos.

Tādēļ vēršos pie katra šī bloga lasītāja. Palīdzi mums!

Pastāsti saviem draugiem un paziņām par INDEXO projektu.

Padalies ar šo rakstu.

Pieraksties jaunumiem http://www.indexo.lv, lai būtu lietas kursā.

Uzraksti par mums sociālajos tīklos — vienalga, ar kritiku, atbalstu vai jautājumu.

Klusums un status quo ir izdevīgs tikai bankām.

Jau nākamreiz — atgriežos pie ierastajām tēmām!

Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.

Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!

Kad 2011. gada pavasarī atstāju savu darbu investīciju bankā Volstrītā, apņēmos — tādā vidē vairs nestrādāšu. Neatgriezīšos pasaulē, kur vienīgā motivācija ir maksimāla peļņa, kur galvenais princips ir apčakarēt klientu, kur nevaru justies lepns par savu darbu.

Nākamo 5 gadu laikā vadīju kursus, konsultēju uzņēmumus un rakstīju grāmatas — bet finanšu pasaulē neatgriezos. Piedāvājumi bija, bet man nepatika tas, ko redzēju.

Pēdējo gadu kopā ar grupu Latvijas uzņēmēju strādāju pie finanšu projekta, ar kuru beidzot varu lepoties.

Šis projekts saucas Indexo.

Ceturtdien, 11. maijā, 9:30, Krāsotāju ielā 12 — konferenču zālē “Koka Rīga” — par Indexo pirmoreiz stāstīsim plašākai publikai.

Atnāc — būs interesanti!

Īss “tīzeris”:

1. gribam labot netaisnību, kuras rezultātā ik gadu desmitiem miljonu EUR aizplūst no mūsu uz finansistu kabatām

Šī bloga lasītāji nebūs pārsteigti uzzināt, ka finanšu sektora pārstāvji veiksmīgi barojas uz Latvijas strādājošo rēķina.

Parasti varu vien kritizēt — šoreiz piedāvāsim alternatīvu.

2. šajā nolūkā ir apvienojušies vairāk nekā 30 pazīstami Latvijas uzņēmēji — ieguldot projektā 2,3 miljonus EUR

Mūsu dibinātāju starpā ir tādi Latvijas biznesa aprindās pazīstami cilvēki kā Valdis Siksnis, Normunds un Jānis Bergi, Svens Dinsdorfs, Elmārs Gengers, Juris Grišins, Kaspars Feldmanis, Filips Kļaviņš, Raimonds Slaidiņš, un daudzi citi.

3. veidojam risinājumu, kas vidējam strādājošajam ilgtermiņā varētu ietaupīt daudzus tūkstošus EUR

Laiks sakārtot Latvijas finanšu vidi

Nevaru solīt pasakas. Mēs vienā mirklī nepārvērtīsim Latviju par finanšu brīnumzemi, kurā visas komisijas ir zemas, visi finanšu piedāvājumi ir godīgi, un visi ieguldījumi ir ienesīgi.

Mūsu ambīcija — sakārtot vienu stūrīti. Jo ar kaut ko ir jāsāk.

Kas tas par stūrīti?

Un kāds tam sakars ar rijīgām zivīm?

Pastāstīsim ceturtdien!

Kur un kad?

Zāle “Koka Rīga”, Krāsotāju iela 12, Rīga.

Ceturtdien, 11. maijā, 9:30.

Nācējus lūdzu atzīmēties Facebook eventā.

Garlaicīgi nebūs.

Gribu piezīmēt vienu — šis nav un nebūs reklāmas blogs. Par INDEXO ik pa laikam, bet vienmēr ar skaidru atrunu par savu ieinteresētību. Arī turpmāk mans blogs lielākoties apskatīs ar maniem projektiem tieši nesaistītus jautājumus.

Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.

Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!

Jau secinājām:

• obligācijas statistiski ilgtermiņā ir mazāk riskantas un mazāk ienesīgas kā akcijas
• konkrētas obligācijas var būt gan riskantākas, gan ienesīgākas kā konkrētas akcijas
• obligācijas regulāri maksā turētājam kuponu (fiksētu procentu likmi) — nodrošina stabilus ienākumus, kamēr vien emitents ir maksātspējīgs

Ja esi jauns un tava prioritāte ir nevis regulāri ienākumi no portfeļa, bet ilgtermiņa ienesīgums, kādēļ čakarēties ar obligācijām?

Vai tad milzīgais pasaules akciju klāsts nepiedāvā pietiekami plašas izvēles iespējas, lai varētu salikt ienesīgu, diversificētu portfeli?

Jā un nē.

Cik vērta ir akciju diversifikācija?

Sadalot savu uzkrājumu pa dažādu uzņēmumu un sektoru akcijām tu “aizdiversificē” specifisko risku — ka sabruks uzņēmums vai sektors.

Šķiet, jaunam, ambiciozam ilgtermiņa ieguldītājam tieši šis risks ir būtisks. Konkrēts uzņēmums vai sektors varbūt sabruks, bet ilgtermiņā tirgus kopumā atgūsies. 

Ar šo aprēķinu ir viena problēma. “Ilgtermiņš” var tiešām gadīties gana ilgs.

Pagājušā gadsimta Lielā Depresija ilga 10 gadus.

Vai varēsi atļauties gadiem ilgi “sēdēt uz zaudējumiem” — pat, ja pazaudēsi darbu, saslimsi, vai notiks cita nelaime? Ar 6 mēnešu rezervēm šādā situācijā nebūs līdzēts.

Ja krīzes laikā nāksies izņemt daļu no portfeļa — brīdī, kad portfelis krities par 30-50% — tas atstās milzīgu negatīvu iespaidu uz tavu finansiālo nākotni.

Tādēļ arī ilgtermiņa investoram ļoti svarīgs ir portfeļa svārstīgums. Ne tikai — cik portfelis nopelnīs ilgtermiņā — bet arī — cik lielas bedres (un kāpumi) gaidāmas pa ceļam.

Akciju portfeļa svārstīguma etalons

Arī 100% akciju portfeli iespējams uzbūvēt tā, lai nedaudz samazinātu svārstīgumu.

Finanšu pasaulē svārstīgumu jeb volatility aprēķina kā ienesīguma logaritma standardnovirzi (standard deviation of logarithmic returns).

Tiem, kas saprot statistiku, viss skaidrs. Pārējiem — jo augstāks skaitlis, jo vairāk ienesīgums “trako” augšā un lejā ap ilgtermiņa vidējo rādītāju.

Atsevišķas akcijas mēdz būt vissvārstīgākās. Nav nekas dīvains redzēt akcijas ar svārstīgumu 20-30% gadā un vairāk.

Vesels akciju indekss — vai diversificēts akciju portfelis — ir mazāk svārstīgs. Kāpēc? Gan tādēļ, ka daļa akciju vienkārši ir mazāk svārstīgas, gan tādēļ, ka visas akcijas gandrīz nekad nekustās kopā (to korelācija ir ievērojami mazāka par 1). Ja arī lielākā daļa ceļas, būs citas, kuras kritīsies, un otrādi. Tādejādi diversificētā portfelī svārstīgums izlīdzinās.

Piemēram, S&P 500 svārstīgums ilgtermiņā ir bijis ap 15%. To mēdz uzskatīt par akciju svārstīguma etalonu.

Kā vēl pazemināt akciju portfeļa svārstīgumu?

Ideja: sakombinēt portfelī akcijas no dažādiem indeksiem. Ja viens celsies, gan jau kāds cits kritīsies.

Problēma: lielajiem akciju indeksiem ir augsta korelācija — tie kustas kopā. Piemēram, sakombinējot S&P 500 un Russell 2000 (ASV small cap akcijas), kuru ilgtermiņa korelācija ir ap 0.8, svārstīgums kritīsies tikai pavisam nedaudz.

Ideja: kombinēt dažādu valstu akciju indeksus.

Problēma: Vēsturiski korelācijas starp dažādu valstu akciju tirgiem bijušas stipri zemākas, bet globalizācijas ietekmē pasaules akciju tirgi bieži kustās unisonā un uzrāda ļoti augstas korelācijas.

Secinājums: akciju portfeli ir vērts diversificēt, bet ar akciju diversifikāciju vien būtiski samazināt svārstīgumu būs grūti.

Obligāciju iespaids uz svārstīgumu

Obligācijas portfeļa svārstīgumu samazina divos veidos:

1. Obligācijas pašas par sevi ir mazāk svārstīgas

Ja, teiksim, ceturtdaļa no tava portfeļa būs obligācijās, šī ceturtdaļa būs mazāk svārstīga. Tas, protams, vistiešākajā veidā samazinās visa portfeļa svārstīgumu.

Šis svārstīguma samazinājums ir “nopelnīts” — tā kā obligācijas ilgtermiņā ir mazāk ienesīgas, proporcionāli samazinās arī portfeļa gaidāmais ienesīgums.

2. Obligācijas kustas samērā neatkarīgi no akcijām

Obligācijām vēsturiski ir bijusi samērā zema korelācija ar akcijām — lai gan tas nemaz nav viennozīmīgi, un daudzi avoti norāda, ka pēdējā laikā korelācija ceļas. Kombinējot obligācijas un akcijas tiek iegūts svārstīgums, kas ir zem abu svārstīgumu aritmētiskā vidējā.

Vienkāršā valodā: svārstīguma samazinājums “bonusā” par brīvu.

Piemērs:

• 50% portfeļa S&P 500 akcijās. Svārstīgums 15%.
• 50% portfeļa obligācijās, kuru korelācija ar akcijām 0.2. Svārstīgums 6%.

Aritmētiskais vidējais svārstīgums būtu 10.5%.

Aprēķinātais reālais svārstīgums — 8.6%.

Gandrīz divu procentpunktu samazinājums bonusā. Nav slikti!

Citas obligāciju priekšrocības

Tātad saprotam — daļu portfeļa ieguldot obligācijās, iegūstam portfeli ar daudz mazāku svārstīgumu. Tas mūs var aizsargāt krīzes situācijā, kad neizdevīgā brīdī nepieciešams no portfeļa izņemt naudu.

Kādas ir citas obligāciju priekšrocības?

• Regulāri ienākumi. Obligācijas tev maksās kuponu, kamēr emitents būs maksātspējīgs.
• Arī emitenta bankrota gadījumā ir cerība atgūt daļu ieguldījuma (akcijām cerība daudz mazāka).
• Konservatīvam ilgtermiņa ieguldītājam izdevīgāk, nekā turēt lielas rezerves krājkontā.

Paga, paga

Inteliģentam investoram obligāciju izdevīgums pašreiz var šķist apšaubāms.

Mēs atrodamies negatīvu kredītlikmju tirgus situācijā. Vai šajā brīdī ir izdevīgi pirkt obligācijas?

Ja ir, tad kādas obligācijas izvēlēties?

Un cik lielu portfeļa daļu veltīt obligācijām?

Par to — nākotnē.

Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.

Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!

Pēc finanšu krīzes likās, ka vidējais iedzīvotājs sapratis — nekustamais īpašums nav zelta zoss, kura uzticami vairo tavu labklājību no gada uz gadu. Spriežot pēc komentāriem šeit pat blogā, esam izgājuši ciklu. Zelta zoss pielūdzēji atkal ir klāt.

Neparaujies.

Ar nekustamo īpašumu var nopelnīt. Bet tas nav ne tuvu tik droši un viegli, kā liekas cenu burbuļa eiforijā.

Piezīme: es nerunāju par izvēli — pirkt vai īrēt savu mājokli. Tā ir cita tēma ar citiem apsvērumiem.

Ieguldījums vai spekulācija?

Mīts: Nekustamā īpašuma cenas ilgtermiņā vienmēr pieaug.

Realitāte: Gara virkne pētījumu rāda, ka nekustamā īpašuma cenas ilgtermiņā gandrīz neapsteidz inflāciju.

Piemērs no ASV:

Avots: Created by Catherine Mulbrandon at VisualizingEconomics.com

Tas ir arī loģiski. Ja nekustamā īpašuma cenas ilgtermiņā konsistenti apsteigtu inflāciju — sadārdzinātos ātrāk nekā patēriņa preces — tas nozīmētu, ka aizvien lielāka daļa mūsu ienākumu aizietu, dažādos veidos maksājot par nekustamo īpašumu. Pat, ja šī atšķirība būtu tikai 1% gadā, pēc gadsimta mēs jau pusi sava budžeta maksātu par jumtu virs galvas.¹

Realitātē tā nenotiek.

Īstermiņā nekustamā īpašuma cenas ir ļoti svārstīgas. Pieprasījums un piedāvājums mainās. Lēti hipotekārie kredīti parādās un pazūd. Ir fantastiski burbuļi un dramatiski krahi.

Ilgtermiņā cenas atgriežas līdzsvarā.

Tas nozīmē — pelnīt no NĪ cenas pieauguma ir spekulēt — ar vidējo atdevi nulle.

Patiesībā vidējā atdeve būs stipri zem nulles, ja atrēķinam izmaksas. 

Šī spekulācija ir tikpat riskanta, kā citas, par kurām esmu rakstījis. Mēģini nu uzminēt, kurš ir īstais brīdis pirkt, un kurš — pārdot. Vai tiešām tici, ka to izdarīsi veiksmīgāk kā profesionālie spēlētāji tirgū?

Iespēja, ka nopirksi tieši kraha zemākajā punktā un pārdosi burbuļa kulminācijā, ir samērā niecīga.

Visticamāk nopirksi īpašumu burbuļa gados un pārdosi kraha bedrē.

Nekustamais īpašums kā ienesīgs ieguldījums

Ja NĪ cenas ilgtermiņā neapsteidz inflāciju, tad kādēļ cilvēki vispār tajā iegulda savus līdzekļus?

Cenu pieaugums nav vienīgais peļņas avots NĪ tirgū. Vēsturiski tas arī nav ticis uzskatīts par galveno — šī ilūzija ir neseno burbuļu rezultāts.

Patiesais ieguvums no NĪ ir īpašuma ekonomiskais pielietojums. To cenas izteiksmē attaino īres maksa.

Ekonomists Tomass Piketijs savā iespaidīgajā darbā “Kapitāls 21. gadsimtā” norāda, ka vēsturiski ilgtermiņā NĪ ienesīgums, tāpat kā daudziem citiem kapitāla veidiem, ir bijis 5% gadā pirms nodokļiem.

Varbūt domā — tīri okei. Bet ņem vērā, ka tas ir statistisks vidējais rādītājs. Reālais ienesīgums būs atkarīgs no daudziem faktoriem:

1. Par kādu cenu nopirki īpašumu? Ja nopirki burbuļa laikā, ilgtermiņa ienesīgums būs stipri zemāks (jo cenas — un īres — kritīsies).
2. Vai pārmaksāji tādēļ, ka esi amatieris NĪ tirgū? Vai pareizi novērtēji īpašuma stāvokli, rajonu, tirgus vērtību?
3. Kādas kvalitātes īrnieki tev gadīsies un kā mācēsi ar tiem tikt galā?
4. Kāds ir likumdošanas režīms — cik viegli pacelt īres maksu, izlikt nemaksājošos, utt. utml.? Cik smagi ir nodokļi?
5. Cik daudz nāksies ieguldīt īpašuma uzturēšanā? Vai pratīsi izdarīt lēti un labi?
6. Cik prasmīgi tu māki veikt sava īpašuma mārketingu? Kādu īres maksu varēsi dabūt?
7. Cik procentu no taviem īpašumiem vidēji būs izīrēti un cik stāvēs tukši?
8. Kādas ir demogrāfiskās tendences? Vai cilvēki aizbrauc no valsts? Vai tirgū būs gana daudz maksātspējīgu īrnieku?
9. Vai noslēdzi izdevīgu hipotekāro līgumu? Vai arī ļāvi bankai sevi apčakarēt?
10. utt. utml.

Vajadzētu kļūt skaidram, ka prasmīgi izīrēt NĪ — tas prasa ievērojamas profesionālās zināšanas, kā arī lielu laika ieguldījumu.

Tas var būt ienesīgs bizness. Bet par zelta zosi to nenosauksi. Amatieris bez zināšanām paliks mīnusos.

Secinājums

Ja gribi iet NĪ, dari to nopietni. Izglītojies, iegūsti pieredzi, un apzinies, ka nekustamais īpašums tev kļūs par profesiju un pilna laika darbu.

Ja gribi pasīvu ieguldījumu iespēju ar labu ticamību ilgtermiņā nopelnīt, meklē citur.

Citi apsvērumi

Ieguldīt daļu savas mantības nekustamajā īpašumā var būt gudri arī tad, ja tas nav īpaši ienesīgs. Nekustamais īpašums — vēl labāk, vairāki īpašumi dažādās pasaules malās — ir laba rezerve krīzes situācijai. Ja reiz atkal nāks valūtas maiņa vai hiperinflācija, tas var kļūt par vienīgo tavu reālo īpašumu.

Bet nevajag gaidīt, ka nekustamais īpašums investoru padarīs bagātu.

Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.

Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!

¹ Šis pieņem, ka algu izaugsme īpaši neapsteidz inflāciju, kā tas ir bijis rietumvalstīs pēdējos 30-40 gadus. Var strīdēties, ka Latvijā un citās valstīs, kas strauji attīstās un kur pieaug reālās algas, NĪ cenām ir iespēja celties straujāk. Iespējams, jā. Būtu jāprasa ekonomistiem un statistiķiem. Īsi uzmetot aci citām valstīm, kur nesen bijusi strauja izaugsme — piemēram, Dienvidkoreja — šādu fenomenu neredzu, bet te vajadzētu skatīties plašāk.

Vēl arī ignorēju lokālus efektus, kur visi skrien pārvākties, teiksim, uz San Francisko vai Londonu — bet gan brīvas zemes, gan jaunas apbūves iespējas ir ierobežotas, un tādējādi ilgtermiņā tiek uzdzītas cenas. Šis galīgi nebūs LV variants.

“Obligācijas ir drošākas par akcijām.”

“Ja gribat ieguldīt konservatīvi, izvēlaties obligācijas.”

“Ieguldiet obligāciju fondā, un sirds būs mierīga.”

Šādus tekstiņus dažkārt nākas dzirdēt no finanšu pārdevējiem. Vai ticēt?

Finansēs gandrīz neviens vispārinājums nav pilnībā pamatots. Arī šis ne.

Tajā pašā laikā pareizi izvēlētas obligācijas patiešām var veidot samērā drošu un stabilu ieguldījumu veidu, kuram vajadzētu atvēlēt daļu gandrīz jebkura portfeļa.

Lai veiktu šādu izvēli, ir skaidri jāsaprot pamata lietas — kas ir obligācijas un kādi ir galvenie ar tām saistītie riski.

Kas ir obligācijas?

Obligācijas ir pārada vērtspapīri.

Vienkāršā valodā — ja tev pieder emitenta (uzņēmuma, pašvaldības vai valsts) obligācijas, emitents tev ir parādā naudu.

Obligācijas nomināls: parāda lielums.

Obligāciju cena: Procents no nomināla, kas jāmaksā, lai nopirktu obligāciju. Piemēram, pie cenas 90 par obligāciju ar nominālu 1,000 EUR maksāsi 900 EUR.¹

Obligācijas dzēšanas termiņš: brīdis, kurā emitentam būs pienākums tev atmaksāt nominālu.

Obligācijas kupons: procentu likme, kuru emitents tev maksā (tipiski reizi pusgadā, bet var būt dažādi).

Obligācijas kategorija: Investīciju kategorijas obligācijas ir salīdzinoši mazāk riskanti vērtspapīri (ar kredītreitingu no BBB līdz AAA). Augsta ienesīguma obligācijas vai junk obligācijas ir riskantāki vērtspapīri (kredītreitings zem BBB).

Kā uzņēmuma obligācijas atšķiras no uzņēmuma akcijām?

Obligāciju mīnusi:

Akciju turētājam pieder daļa no uzņēmuma. Obligāciju turētājam nē.

Ja uzņēmumam iet ļoti labi un ir milzīga peļņa, obligāciju turētājam nav tiesību uz dividendēm vai citiem bonusiem.

Viss, uz ko obligāciju turētājam ir tiesības, ir kupona un nomināla maksājumi.

Obligāciju plusi:

Uzņēmumam nav pienākums maksāt akciju turētājam dividendes. Nebūs peļņas vai valde izlems neizmaksāt — dividenžu nebūs.

Uzņēmumam ir pienākums maksāt obligāciju kuponu un nominālu. Kamēr uzņēmums ir maksātspējīgs — pat, ja tas ir dziļos mīnusos — obligāciju turētājs saņems savu naudu.

Gadījumā, ja uzņēmums nokļūst grūtībās un iestājas maksātnespēja, kreditoriem ir prioritāte, atgūstot ieguldītos līdzekļus. Akcionāri parasti kaut ko saņems tikai tad, ja/kad visiem kreditoriem būs pilnībā atmaksāts.

Secinājums:

Konkrēta uzņēmuma obligācijām ir mazāks peļņas potenciāls kā šī paša uzņēmuma akcijām.

Konkrēta uzņēmuma obligācijām ir mazāks risks kā šī paša uzņēmuma akcijām.

Bet — tas nenozīmē, ka obligācijas vienmēr ir zema riska ieguldījums.

Kādi ir obligāciju riski?

Kredītrisks

Pirmais un fundamentālais obligāciju risks ir kredītrisks. Ja tavs parādnieks bankrotēs, būs ziepes.

Arī bankas Lehman Brothers obligācijas bija drošākas par Lehman Brothers akcijām.

Kad 2008. gadā Lehman bankrotēja, akcionāri pazaudēja visu.

Obligāciju turētāji daudzu gadu laikā atguvuši kādus 17 centus no katra nomināla dolāra. Šaubos, vai viņi ir īpaši priecīgi par obligāciju drošumu.

Tas, cik atgūsi bankrota gadījumā, atkarīgs no daudz faktoriem, kurus amatierim novērtēt nebūs viegli.

Risinājums gana vienkāršs:

1. pērc tikai tādu emitentu obligācijas, kuru spējai atmaksāt tu uzticies
2. neieguldi lielu daļu portfeļa viena emitenta obligācijās (diversificē risku)

Tirgus risks (svārstīgums)

Pieņemsim, tu esi nopircis Vadijas Republikas valsts obligācijas, jo dzirdēji, ka valsts obligācijas ir ļoti drošs ieguldījums.

Detaļas:

• kupons 5%
• dzēšanas termiņš 10 gadi
• nomināls 10,000 tugriki
• cena 100 (tu samaksāji 10,000 tugrikus)

Tavu obligāciju cena var svārstīties dažādu iemeslu dēļ, bet būtiskākie ir divi.

1. Tirgus viedoklis par kredītrisku

Dienu pēc tava pirkuma Vadijas Republikā pie varas nāk admirālis ģenerālis Aladīns.

Tirgus dalībnieki sabīstas, ka šis var izlemt obligācijas neatmaksāt. Pēkšņi tavas obligācijas var pārdot vien par cenu 80. Tas nozīmē, ka par tavām obligācijām ar 10,000 tugriku nominālu tu šodien saņemtu vien 8,000 tugrikus.

Ja obligācijas esi gatavs turēt visus 10 gadus, tas tevi neinteresē — galvenais, lai ģenerālis Aladīns saglabā mieru un tu saņem savus kupona un nomināla maksājumus.

Ja tomēr pastāv risks, ka gribēsi naudu atpakaļ ātrāk par 10 gadiem, šis svārstīgums var būt problēma.

2. Kredītlikmju izmaiņas (un tirgus viedoklis par kredītlikmju izmaiņām)

Dienu pēc tava pirkuma Vadijas Republikas centrālā banka paceļ kredītlikmes par 1%. Pieņemsim vienkāršoti, ka visas kredītlikmes valstī paceļas līdzīgi par 1%.

Tagad investori, kas pērk Vadijas Republikas obligācijas, vairs nav apmierināti ar 5% kuponu. Šie grib ienesīgumu 6%, tādēļ tev par obligācijām ar kuponu 5% maksās mazāk (tā, lai šiem sanāk IRR ienesīgums 6%).

Ar aprēķinu negarlaikošu, bet rezultāts: tagad tavu obligāciju cena ir 92,6. Ja vēlies uzreiz pārdot obligācijas, dabūsi tikai 9,260 tugrikus.

Atkal, ja esi gatavs gaidīt 10 gadus, nekas nav mainījies. Bet, ja naudu vajag ātrāk, ir ziepes.

Novērojumi par tirgus risku

Obligācijas ilgtermiņā, statistiski, kopumā mēdz būt mazāk svārstīgas/izrādīt mazāku tirgus risku kā akcijas. Bet konkrētas obligācijas var izrādīties pat ļoti svārstīgas. Svārstīgumu ietekmē vairāki faktori, tai skaitā:

• laiks līdz dzēšanai. Jo ilgāks laiks līdz dzēšanai, jo lielāks svārstīgums.
• obligāciju kupons. Ja visi pārējie apstākļi ir līdzīgi, obligācijas ar zemāku kuponu ir svārstīgākas.
• obligāciju kategorija un kredītreitings. Augstas kvalitātes obligācijas parasti ir mazāk svārstīgas un reaģē galvenokārt uz kredītlikmju svārstībām.

Tādēļ svārstīgākās būtu ilgtermiņa obligācijas ar zemu kuponu un vāju kredītreitingu.

Mazāk svārstīgas būs īsāka termiņa obligācijas ar augstu kuponu un labu kredītreitingu.

Ja neesi gatavs obligācijas turēt līdz termiņam, šiem faktoriem ir vērts pievērst uzmanību.

Piezīme: augsts kupons nenozīmē augstu ienesīgumu. Piemēram, ja 10 gadu obligāciju kupons ir 8%, bet cena ir 175, tad ienesīgums ir vien 0.35%.

Piezīme nr. 2: Obligāciju laika līdz dzēšanai un kupona kombināciju raksturo viens rādītājs — obligācijas durācija (duration). Tiem, kas grib patiešām saprast obligācijas, šī lieta jāapgūst.

Valūtas risks

Ja pērc obligācijas ārzemju valūtā, esi pakļauts valūtas riskam.

Valūtas svārstīgums normālos apstākļos “pārsitīs” obligāciju svārstīgumu. Šādā situācijā obligācijas vairs grūti uzskatīt par konservatīvu portfeļa sastāvdaļu. Ir paņēmieni, kā valūtas risku pārvaldīt, bet tas nav šī raksta temats.

Citi riski

Inflācijas risks — augsta inflācija apēdīs tava kupona vērtību.

Likviditātes risks — nevarēsi tirgū pārdot obligācijas, kad vēlēsies.

Pirmstermiņa atmaksas risks — ir obligācijas, kuru emitentiem ir tiesības tās atmaksāt pirms termiņa. Tas var būt neizdevīgi, ja kredītlikmes ir kritušās.

Un citi riski.

Kā tad ir ar to drošību?

Pēc iepriekš apskatītā vajadzētu būt skaidram:

Viena uzņēmuma obligācijas ir drošākas par tā paša uzņēmuma akcijām (un parasti būs arī mazāk svārstīgas).

Statistiski, kopumā obligāciju tirgus ir drošāks un mazāk svārstīgs par akciju tirgu.

Bet tā ir statistika. Katra konkrētā obligācija var būt gan ļoti riskanta, gan ļoti svārstīga.

Tādēļ obligācijas jāizvēlas uzmanīgi un portfelis jādiversificē.

Tad pirkt vai ne?

Tagad, kad saprotam — kas ir obligācijas un kādi ir to galvenie riski — varam jautāt, vai katrā portfelī jābūt obligācijām.

Par to nākotnē.

Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.

Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!